Ticība — svētā gara auglis, kas palīdz būt stipriem

TICĪBAI ir liels spēks. Piemēram, kaut gan Sātans vēlas sagraut mūsu attiecības ar Jehovu, ticība mums palīdz ”apdzēst visas ļaunā degošās bultas”. (Efes. 6:16.) Ja mums ir ticība, mēs spējam stāties pretī grūtībām, kas šķiet tik milzīgas kā kalni. Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Ja jums būs tāda ticība kā sinepju sēkliņa, jūs teiksiet šim kalnam: ”Pārcelies no šejienes uz turieni!”, un tas pārcelsies.” (Mat. 17:20.) Ticība mums var piešķirt garīgus spēkus, tāpēc ir labi pārdomāt šādus jautājumus: kas ir ticība? Kā ticība ir saistīta ar cilvēka sirds nostāju? Kā mēs varam stiprināt savu ticību? Un kam mums ir jātic? (Rom. 4:3.)

KAS IR TICĪBA?

Ticība sevī ietver kaut ko vairāk nekā tikai uzskatu, ka Dievs pastāv un ka Bībelē rakstītais ir patiesība, jo pat ”dēmoni tic [Dieva pastāvēšanai] un dreb”. (Jēk. 2:19.) Kas īsti ir ticība?

Bībelē ir norādīts, ka ticībai ir divi aspekti. Pirmkārt, ”ticība ir pamatotas cerētā gaidas”. (Ebr. 11:1, panta pirmā daļa.) Ja jums ir ticība, jūs esat pilnīgi pārliecināti, ka viss, ko Jehova saka, ir patiesība un ka tas piepildīsies. Piemēram, Jehova izraēliešiem teica: ”Ja jūs iznīcināt Manu derību ar dienu un Manu derību ar nakti, ka nebūtu vairs ne dienas, ne nakts savā laikā, tikai tad iznīktu arī Mana derība ar Manu kalpu Dāvidu!” (Jer. 33:20, 21.) Padomājiet: vai gan jūs kaut reizi esat raizējušies, ka Saule varētu vairs neuzlēkt vai nenorietēt un līdz ar to nebūtu vairs ne dienas, ne nakts? Ja jums nav šaubu par fizikas likumiem, kas Zemei liek griezties ap savu asi un riņķot ap Sauli, vai jums būtu jāšaubās, ka šo likumu iedibinātājs spēj piepildīt to, ko ir solījis? Protams, nē. (Jes. 55:10, 11; Mat. 5:18.)

Otrkārt, ticība ir ”skaidrs neredzamā pierādījums”. (Ebr. 11:1, panta otrā daļa.) Kādā ziņā? Pieņemsim, ka bērns jums jautā: ”Kā var zināt, ka pastāv gaiss?” Kaut arī gaisu nevar redzēt, jūs, visticamāk, pievērsīsiet bērna uzmanību pierādījumiem, kas liecina par tā pastāvēšanu, — elpošanai, vēja iedarbībai u.tml. Šādi pierādījumi viņam var palīdzēt pārliecināties, ka pastāv arī kaut kas tāds, ko viņš nevar redzēt. Līdzīgi arī ticība ir balstīta uz skaidriem pierādījumiem. (Rom. 1:20.)

IR NEPIECIEŠAMA PAREIZA SIRDS NOSTĀJA

Ticība balstās uz pierādījumiem, tāpēc, lai to iegūtu, cilvēkam vispirms ir ”jāiepazīst patiesība”. (1. Tim. 2:4.) Tomēr nepietiek tikai iegūt zināšanas. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Ticība, kas ir sirdī, dod taisnību.” (Rom. 10:10.) Cilvēkam ne vien jātic Bībeles patiesībai, bet arī tā augstu jāvērtē. Tikai tad viņš izjutīs pamudinājumu rīkoties saskaņā ar patiesību. (Jēk. 2:20.) Cilvēks, kuram trūkst pateicības par patiesību, var nepieņemt pat pārliecinošus pierādījumus. Viņš var noraidīt pierādījumus, jo nevēlas mainīt savus uzskatus vai arī vēlas izdabāt savām iegribām. (2. Pēt. 3:3, 4; Jūd. 18.) Tieši tāpēc Bībeles laikos ne visi, kas redzēja brīnumus, attīstīja ticību. (4. Moz. 14:11; Jāņa 12:37.) Dieva svētais gars veido ticību tikai tajos cilvēkos, kuri mīl patiesību. (Gal. 5:22; 2. Tes. 2:10, 11.)

KĀ DĀVIDS ATTĪSTĪJA STIPRU TICĪBU

Viens no Dieva kalpiem, kam bija stipra ticība, bija ķēniņš Dāvids. (Ebr. 11:32, 33.) Tomēr ne visiem Dāvida tuviniekiem bija šāda ticība. Piemēram, reiz viņa vecākajam brālim Ēliābam pietrūka ticības. Ēliābs norāja Dāvidu, kad tas bija sašutis par Goliāta mesto izaicinājumu un gribēja kaut ko darīt lietas labā. (1. Sam. 17:26—28.) Ar ticību nepiedzimst, un to nepārmanto no vecākiem, tāpēc ir skaidrs, ka Dāvida ticības pamatā bija viņa attiecības ar Dievu.

No 27. psalma ir redzams, kā Dāvids attīstīja stipru ticību. (1. pants.) Dāvids pārdomāja pagātnē pieredzēto un to, kā Jehova bija rīkojies ar viņa pretiniekiem. (2., 3. pants.) Viņš augstu vērtēja iespēju pielūgt Jehovu saiešanas teltī. (4. pants.) Dāvids pielūdza Dievu kopā ar ticības biedriem. (6. pants.) Viņš vērsās pie Jehovas sirsnīgās lūgšanās. (7., 8. pants.) Tāpat Dāvids vēlējās, lai Dievs viņu māca. (11. pants.) Ticība Dāvidam bija tik svarīga, ka viņš vaicāja: ”Kas gan būtu ar mani, ja es neticētu?” (13. pants, NW.)

KĀ STIPRINĀT TICĪBU

Arī jums būs tikpat stipra ticība kā Dāvidam, ja savā domāšanas veidā un darbos centīsieties viņam līdzināties. Tā kā ticības pamatā ir precīzas zināšanas, jums būs vieglāk attīstīt šo svētā gara augli, ja cītīgi pētīsiet Bībeli un uz Bībeli balstītas publikācijas. (Ps. 1:2, 3.) Iedziļinoties Bībelē, atvēliet laiku pārdomām. Pārdomas ir augsne, kurā plaukst pateicības jūtas. Augot jūsu pateicībai pret Jehovu, augs arī jūsu vēlēšanās apliecināt ticību — pielūgt viņu draudzes sapulcēs un stāstīt par savu cerību citiem. (Ebr. 10:23—25.) Ticību var izpaust, arī neatlaidīgi lūdzot Dievu. (Lūk. 18:1—8.) Tāpēc ”pastāvīgi lūdziet” Jehovu, nešauboties, ka ”viņam rūp, kas ar jums notiek”. (1. Tes. 5:17; 1. Pēt. 5:7.) Ticība mudina uz darbiem, savukārt darbi stiprina ticību. (Jēk. 2:22.)

PARĀDIET TICĪBU JĒZUM

Pēdējā vakarā pirms savas nāves Jēzus mācekļus mudināja: ”Ticiet Dievam un ticiet arī man.” (Jāņa 14:1.) Tātad ir svarīgi ticēt ne tikai Jehovam, bet arī Jēzum. Kā parādīt ticību Jēzum? Pievērsīsim uzmanību trīs veidiem, kā to darīt.

Pirmkārt, raugieties uz izpirkumu kā uz personisku dāvanu no Dieva. Apustulis Pāvils sacīja: ”Mana dzīve.. rit ticībā Dieva Dēlam, kas mani ir mīlējis un atdevis sevi par mani.” (Gal. 2:20.) Ja jūs ticat Jēzum, jums ir nešaubīga pārliecība, ka Jēzus izpirkuma upuris attiecas uz jums personiski, ka uz tā pamata jums var tikt piedoti grēki, ka tas jums paver iespēju dzīvot mūžīgi un ka izpirkums visizcilākajā veidā liecina par Dieva mīlestību pret jums. (Rom. 8:32, 38, 39; Efes. 1:7.) Šāda pārliecība jums palīdzēs neļauties vainas apziņai un negatīvām domām par sevi. (2. Tes. 2:16, 17.)

Otrkārt, uz Jēzus izpirkuma upura pamata tuvojieties Jehovam lūgšanās. Izpirkuma upuris mums paver iespēju vērsties pie Jehovas ”ar drosmi savā runā, lai saņemtu žēlastību un rastu augstsirdīgu labestību, kad mums ir vajadzīga palīdzība”. (Ebr. 4:15, 16; 10:19—22.) Lūgšanas stiprina apņēmību pretoties kārdinājumiem. (Lūk. 22:40.)

Treškārt, klausiet Jēzum. Apustulis Jānis rakstīja: ”Kas tic Dēlam, iegūs mūžīgu dzīvi, bet tas, kas Dēlam neklausa, dzīvi neredzēs, un Dieva dusmas paliks uz viņa.” (Jāņa 3:36.) Pievērsiet uzmanību tam, ka Jānis ticību pretstatīja nepaklausībai. Tas nozīmē, ka jūs parādāt ticību Jēzum, ja klausāt viņam. Jūs varat klausīt viņam, pildot ”Kristus likumu”, proti, ievērojot visu, ko viņš ir mācījis un pavēlējis. (Gal. 6:2.) Tāpat jūs klausāt Jēzum, sekojot viņa vadībai, ko viņš īsteno ar ”uzticamā un gudrā kalpa” starpniecību. (Mat. 24:45.) Paklausot Jēzum, jūs spēsiet izturēt pat stiprām vētrām līdzīgas nelaimes un likstas. (Mat. 7:24, 25.)

”CELIET PAŠI SEVI UZ JŪSU VISSVĒTĀKĀS TICĪBAS PAMATA”

Reiz kāds vīrietis sarunā ar Jēzu izsaucās: ”Es ticu! Palīdzi man iegūt stiprāku ticību!” (Marka 9:24.) Šim vīrietim jau bija ticība, taču viņš pazemīgi atzina, ka viņam tā ir jāstiprina. Arī ikviens no mums saskarsies ar situācijām, kad mums būs vajadzīga stiprāka ticība. Un mēs to varam stiprināt tagad. Kā jau tika minēts, mēs stiprinām savu ticību, ja iedziļināmies Bībelē un atvēlam laiku pārdomām, tā vairojot savu pateicību pret Jehovu. Mūsu ticība kļūst stiprāka arī tad, kad mēs pielūdzam Jehovu kopā ar saviem garīgajiem brāļiem un māsām, stāstām par savu cerību citiem un esam neatlaidīgi lūgšanās. Ja stiprināsim savu ticību, mēs iegūsim kaut ko bezgala vērtīgu. Bībelē teikts: ”Mīļie, celiet paši sevi uz jūsu vissvētākās ticības pamata.., lai paliktu Dieva mīlestībā.” (Jūd. 20, 21.)