Vai jūsu sludināšana ir kā rasa?

MĒS zinām, ka labā vēsts ir ļoti vērtīga, tāpēc ir svarīgi to izplatīt. Bet ne visi cilvēki, kam mēs sludinām, tā domā. Pat tie, kas interesējas par Bībeles vēsti, ne vienmēr uzskata, ka viņiem būtu vajadzīgas Bībeles stundas.

Piemēram, tā domāja kāds vīrietis, vārdā Gevins. Viņš bija sācis apmeklēt draudzes sapulces, bet, kad viņam piedāvāja mācīties Bībeli, viņš no tā atteicās. Gevins stāstīja: ”Man nebija gandrīz nekādu zināšanu par Bībeli, un man bija neērti, ka citi to uzzinās. Es bažījos, ka mani piemānīs, un vēl es baidījos, ka nodarbības man uzliks kaut kādus pienākumus.” Vai, jūsuprāt, Gevinam būtu jāatmet ar roku? Nē, tā nav jāsecina. Kā var lasīt Bībelē, tās mācības cilvēkus var ietekmēt ļoti labvēlīgi. Jehova savai senajai tautai sacīja: ”Pili kā rasa, mana valoda, kā lietutiņš uz jaunu zaļumu!” (5. Moz. 31:19, 30; 32:2.) Ja padomājam par to, kāda ir rasa, mēs varam saprast, kā sludināšanā labāk palīdzēt visdažādākajiem cilvēkiem. (1. Tim. 2:3, 4.)

KĀ MŪSU SLUDINĀŠANA VAR LĪDZINĀTIES RASAI?

Rasa slacina maigi un patīkami. Rasa nosēstas pamazām — tās lāses veidojas pakāpeniski, kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem. Jehovas vārdi ”pilēja kā rasa” tādā nozīmē, ka tie bija patīkami un laipni un tajos izpaudās iejūtība pret viņa kalpiem. Mēs varam līdzināties Jehovam šajā ziņā, ja sludināšanā apliecinām, ka cienām sarunas biedra viedokli. Mēs rosinām cilvēkus pārdomāt faktus un pašiem izdarīt secinājumus. Ja mēs tā rīkojamies, viņiem ir vieglāk uzklausīt Bībeles vēsti un sludināšana nes labus augļus.

Rasa atspirdzina. Sludināšana sagādā citiem garīgu spirdzinājumu, ja mēs esam pārdomājuši, kas nāktu viņiem par labu. Iepriekšminēto Gevinu neviens nespieda sākt mācīties Bībeli. Kriss — brālis, kas pirmais bija saticis Gevinu, — pārdomāja dažādus veidus, kā panākt, lai Gevins justos brīvāk un labprāt iesaistītos sarunās par Bībeli. Viņš ieminējās Gevinam, ka visai Bībelei vijas cauri viena tēma un ka tad, ja Gevins to noskaidrotu, viņam būtu vieglāk saprast materiālu, kas tiek apskatīts sapulcēs. Pēc tam Kriss pastāstīja, ka viņam pašam pārliecināties par Bībeles patiesumu palīdzēja tieši Bībeles pravietojumi. Tas ierosināja vairākas sarunas par pravietojumu piepildīšanos. Šāda Bībeles jautājumu apspriešana bija kā spirdzinoša rasa — tā uzmundrināja Gevinu, un viņš sāka mācīties Bībeli.

Rasa ir dzīvinoša. Kad Izraēlā iestājas karstais un sausais gadalaiks, lietus var nelīt vairākus mēnešus. Ja nav rasas, kas augiem sniedz vajadzīgo veldzi, augu valsts iet bojā. Jehova bija paredzējis, ka mūsdienās pasaulē trūks garīgās veldzes. (Am. 8:11.) Viņš solīja, ka ar garu svaidītie labās vēsts sludinātāji, ko atbalsta viņu biedri — ”citas avis” —, būs ”kā tā Kunga rasa”. (Mih. 5:6; Jāņa 10:16.) Labā vēsts par Dieva valstību pieder pie visa tā, ko Jehova ir sagādājis, lai cilvēki saņemtu dzīvinošu garīgo valgmi. Vai mēs to vērtējam pietiekami augstu?

Rasa ir Jehovas svētība. (5. Moz. 33:13.) Mūsu sludināšana var būt svētība tiem, kas atsaucas uz labo vēsti. To izjuta iepriekšminētais Gevins. Iepazīstot Bībeli, viņš guva atbildes uz visiem saviem jautājumiem. Drīz vien viņš kristījās, un tagad viņš kopā ar savu sievu Džoisu sludina labo vēsti par Dieva valstību.

AUGSTU VĒRTĒSIM IESPĒJU SLUDINĀT

Pārdomas par rasu mums palīdz vēl augstāk vērtēt savu personisko ieguldījumu sludināšanā. Kāpēc tā var teikt? Atsevišķas ūdens pilītes nekādu lielo veldzi nesniedz, bet, kad zemi klāj miljoniem rasas lāšu, tā saņem bagātīgu mitrumu. Arī mums var šķist, ka mēs personiski neko daudz sludināšanā nepaveicam. Bet, pateicoties Jehovas kalpu kopīgajām pūlēm, ”visas tautas” dzird Bībeles vēsti. (Mat. 24:14.) Vai jūsu sludināšana kļūs citiem par Jehovas svētību? Tā noteikti būs, ja ikviens no mums centīsies, lai viņa teiktais būtu kā rasa — slacinātu maigi un patīkami, atspirdzinātu un sniegtu dzīvinošu valgmi!