SARUNA PAR BĪBELES TĒMU
Kad Dieva valstība sāka valdīt? 1. daļa
Šis ir piemērs, kā varētu notikt saruna starp Jehovas liecinieku un kādu cilvēku. Iedomāsimies, ka Jehovas liecinieks, vārdā Kaspars, ir sastapis kādu vīrieti, ko sauc Jānis.
IR SVARĪGI TIEKTIES PĒC GUDRĪBAS UN SAPRATNES
Kaspars. Man ir prieks, ka mēs varam regulāri apspriest Bībeles tēmas.a Pagājušajā reizē jūs uzdevāt jautājumu par Dieva valstību. Jūs vaicājāt, kāpēc Jehovas liecinieki uzskata, ka Dieva valstība sāka valdīt 1914. gadā.
Jānis. Jā, es lasīju kādu no jūsu publikācijām, un tur bija teikts, ka Dieva valstība sāka valdīt 1914. gadā. Tas man likās interesants apgalvojums, jo jūs sakāt, ka visi jūsu uzskati ir balstīti uz Bībeli.
Kaspars. Jā, tā tas ir.
Jānis. Es esmu izlasījis Bībeli no sākuma līdz beigām, bet neatminos, ka kaut kur būtu minēts 1914. gads. Es pat atradu Bībeli internetā un ierakstīju meklētājā ”1914”, taču nebija nekādu rezultātu.
Kaspars. Tas ir slavējami, ka jūs esat izlasījis visu Bībeli. Jūs acīmredzot augstu vērtējat Dieva vārdus.
Jānis. Jā, neviena cita grāmata nespēj līdzināties Bībelei.
Kaspars. Es jums pilnīgi piekrītu. Un ir ļoti labi, ka jūs izmantojāt Bībeli, lai noskaidrotu atbildi uz savu jautājumu. Jūs darījāt tieši tā, kā mudina rīkoties Bībele: tiecāties pēc gudrības un sapratnes.b
Jānis. Es patiešām gribu uzzināt vairāk par Bībeli. Es vēl šur tur pameklēju informāciju par 1914. gadu un kaut ko atradu tajā grāmatā, ko mēs izmantojam nodarbībās. Tur bija stāstīts par kāda ķēniņa sapni, kurā viņš redzēja milzīgu koku, kas tika nocirsts un tad, man liekas, atkal izauga.
Kaspars. Tas ir pravietisks sapnis, kas aprakstīts Daniēla grāmatas 4. nodaļā. Šo sapni redzēja Babilonijas valdnieks Nebukadnecars.
Jānis. Es pārlasīju šo Bībeles fragmentu vairākas reizes. Bet, taisnību sakot, es joprojām nesaprotu, kā tas ir saistīts ar Dieva valstību un 1914. gadu.
Kaspars. Interesanti, ka arī pats pravietis Daniēls pilnībā nesaprata to, ko viņš, Dieva iedvesmots, uzrakstīja.
Jānis. Tiešām?
Kaspars. Jā, 12. nodaļas 8. pantā var lasīt: ”Es to gan dzirdēju, bet nesapratu.”
Jānis. Patīkami zināt, ka neesmu vienīgais, kas to nesaprata.
Kaspars. Patiesībā Daniēls to nesaprata tāpēc, ka vēl nebija pienācis Dieva noteiktais laiks, kad pilnībā atklāt cilvēkiem šo pravietojumu nozīmi. Bet tagad mēs varam saprast Daniēla grāmatas pravietojumus.
Jānis. Kāpēc jūs tā domājat?
Kaspars. Pievērsiet uzmanību, kas teikts nākamajā, 12. nodaļas 9. pantā. ”Atklāsmēm jāpaliek apslēptām un aizzīmogotām līdz pašam laiku galam.” Tātad šiem pravietojumiem bija jākļūst saprotamiem tikai daudz vēlāk — ”pašā laiku galā”. Un, kā mēs drīz apskatīsim kādā no mūsu nodarbībām, viss liecina, ka mēs tagad dzīvojam ”laiku galā”.c
Jānis. Ko tad nozīmē pravietiskais sapnis?
Kaspars. Centīšos paskaidrot.
NEBUKADNECARA SAPNIS
Kaspars. Sākumā īsi apskatīsim, ko savā sapnī redzēja Nebukadnecars, un pēc tam aplūkosim, kāda ir sapņa nozīme.
Jānis. Labi.
Kaspars. Nebukadnecars sapnī redzēja milzīgu koku, kura galotne sniedzās līdz debesīm. Tad viņš dzirdēja, ka Dieva vēstnesis liek koku nocirst, bet celmu ar saknēm atstāt zemē. Pēc ”septiņiem gadiem” kokam atkal bija jāaug.d Sākotnēji šis pravietojums attiecās uz pašu Nebukadnecaru. Kaut arī viņš bija varens valdnieks — kā koks, kas sniedzas līdz debesīm —, viņš tika ”nocirsts” uz ”septiņiem gadiem”. Vai jūs atceraties, kas notika?
Jānis. Nē, es neatceros.
Kaspars. Saskaņā ar Bībeli, Nebukadnecars zaudēja prātu uz septiņiem gadiem un šajā laikā nebija spējīgs valdīt. Bet pēc tam viņš atlaba un atkal sāka valdīt.e
Jānis. Labi, tik tālu es saprotu. Bet kāda tam visam ir saistība ar Dieva valstību un 1914. gadu?
Kaspars. Īsi sakot, šim pravietojumam ir divi piepildījumi. Vispirms tas piepildījās, kad Nebukadnecars zaudēja varu. Otru reizi tas piepildījās attiecībā uz Dieva valdīšanu, kas uz laiku bija pārtraukta. Tātad ar Dieva valstību ir saistīts pravietojuma otrais piepildījums.
Jānis. Kā to var zināt?
Kaspars. Norāde uz to ir atrodama pašā pravietojumā. Saskaņā ar Daniēla grāmatas 4. nodaļas 14. pantu, šis pravietiskais sapnis tika dots, lai ”visi, kas dzīvo, ..atzīst, ka Visuaugstajam ir vara pār cilvēku ķēniņvalstīm, ka Viņš ikvienu ķēniņvalsti dod, kam vien gribēdams”. Vai ievērojāt, ka pantā ir pieminēta ”vara pār cilvēku ķēniņvalstīm”?
Jānis. Jā, tur teikts, ka tā pieder ”Visuaugstajam”.
Kaspars. Kas, jūsuprāt, ir domāts ar ”Visuaugsto”?
Jānis. Acīmredzot Dievs.
Kaspars. Pareizi. Tas ļauj secināt, ka šis pravietojums neattiecās tikai uz Nebukadnecaru. Tajā ir runa arī par Dieva varu pār cilvēci. Un tas ir loģiski, ja ņem vērā šī pravietojuma kontekstu.
Jānis. Ko jūs ar to domājat?
GRĀMATAS GALVENĀ TĒMA
Kaspars. Daniēla grāmatā ne reizi vien ir runāts par vienu un to pašu tēmu — par to, ka tiks nodibināta Dieva valstība, par kuras valdnieku Dievs iecels savu Dēlu Jēzu. Piemēram, paskatīsimies, kas ir teikts divas nodaļas iepriekš. Vai jūs varētu izlasīt Daniēla grāmatas 2. nodaļas 44. pantu?
Jānis. ”Bet šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kura pastāvēs nesagrauta mūžīgi, un kuras vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi.”
Kaspars. Kā jums šķiet, vai šajā pantā ir runāts par Dieva valstību?
Jānis. Hmm. Īsti nezinu.
Kaspars. Pantā teikts, ka Dieva nodibinātā ”valsts” ”pastāvēs mūžīgi”. Par Dieva valstību to var teikt, bet ne par vienu cilvēku izveidotu valsti gan nevar teikt, ka tā ”pastāvēs mūžīgi”, vai ne?
Jānis. Laikam tā ir.
Kaspars. Aplūkosim vēl kādu Daniēla grāmatas pravietojumu, kurā ir norādīts uz Dieva valstību. Tas atrodams 7. nodaļas 13. un 14. pantā, un par izraudzīto valdnieku tajā ir teikts: ”Viņam tad tika piešķirta vara, godība un valdīšana, tā ka viņam pakļāvās visas tautas, tautības un valodu vienības; viņa vara ir mūžīga, viņa ķēniņa valsti neviens nekad nevar iznīcināt.” Vai ievērojāt, par ko mēs atkal lasījām?
Jānis. Par ”ķēniņa valsti”.
Kaspars. Jā, un tā nav parasta valsts. Tās valdniekam tiek piešķirta vara pār ”tautām, tautībām un valodu vienībām”. Citiem vārdiem, šis valdnieks valdīs pār visu zemi.
Jānis. Es tam nebiju pievērsis uzmanību, bet jums ir taisnība — tas ir minēts pantā.
Kaspars. Paskatieties, kas vēl teikts pravietojumā: ”Viņa vara ir mūžīga, viņa ķēniņa valsti neviens nekad nevar iznīcināt.” Vai jums nešķiet, ka šie vārdi līdzinās tiem pravietiskajiem vārdiem, ko lasījām Daniēla grāmatas 2. nodaļas 44. pantā?
Jānis. Jā, tā ir.
Kaspars. Īsi atkārtosim domas, ko mēs tikko pārrunājām. Pravietiskais sapnis, kas aprakstīts Daniēla grāmatas 4. nodaļā, tika dots tādēļ, lai cilvēki zinātu, ka ”Visuaugstajam ir vara pār cilvēku ķēniņvalstīm”. Tas skaidri liecina, ka šim pravietojumam ir arī lielāks piepildījums un tas neattiecas tikai uz Nebukadnecaru vien. Daniēla grāmatā daudz kur ir atrodami pravietojumi par to, ka tiks nodibināta Dieva valstība, par kuras valdnieku Dievs iecels savu Dēlu. Vai nebūtu loģiski secināt, ka Daniēla grāmatas 4. nodaļā lasāmais pravietojums arī ir saistīts ar Dieva valstību?
Jānis. Tas būtu loģiski. Bet es joprojām nesaprotu, kāda tam ir saistība ar 1914. gadu.
”LAI PAIET SEPTIŅI GADI”
Kaspars. Atgriezīsimies pie Nebukadnecara. Pravietojuma pirmajā piepildījumā viņu simbolizēja lielais koks. Kad koku nocirta un atstāja uz ”septiņiem gadiem”, proti, kad Nebukadnecars uz kādu laiku zaudēja prātu, viņš pārstāja valdīt. Šis laiks beidzās, kad viņš izveseļojās un atguva savu iepriekšējo varu. Pravietojums otru reizi piepildījās attiecībā uz Dieva valdīšanu — tā uz kādu laiku tika pārtraukta, taču ne jau tāpēc, ka tā nebūtu bijusi sekmīga.
Jānis. Kā jūs to domājat?
Kaspars. Par senās Izraēlas ķēniņiem, kas valdīja Jeruzālemē, Bībelē ir teikts, ka viņi sēdēja ”tā Kunga tronī”f. Valdīdami pār Dieva tautu, viņi pārstāvēja Dievu, tāpēc var teikt, ka viņu valdīšana īstenībā bija Dieva varas izpausme. Diemžēl ar laiku lielākā daļa senās Izraēlas ķēniņu vairs neklausīja Dievam, un gandrīz visa tauta rīkojās tāpat. Izraēliešu nepaklausības dēļ Dievs pieļāva, ka 607. gadā p.m.ē. babilonieši iekaro viņu zemi. No tā laika Jeruzālemē vairs nebija valdnieku, kas pārstāvētu Dievu. Tādā ziņā Dieva valdīšana tika pārtraukta. Vai jums tas šķiet skaidrs?
Jānis. Jā, ir skaidrs.
Kaspars. Tātad 607. gadā p.m.ē. sākās ”septiņi gadi” jeb ”septiņi laiki”, kā teikts Bībeles 2012. gada izdevumā. Tas ir laika posms, kad Dieva valdīšanai bija jābūt pārtrauktai. Šī perioda beigās Dievs ieceltu jaunu valdnieku, kas viņu pārstāvētu — tikai nevis uz zemes, bet debesīs. Tad bija jāpiepildās arī citiem pravietojumiem, ko var lasīt Daniēla grāmatā. Līdz ar to galvenais jautājums, kas jānoskaidro, ir šāds: kad beidzās ”septiņi laiki”? Uzzinot atbildi uz to, mēs varam noskaidrot, kad Dieva valstība sāka valdīt.
Jānis. Saprotu. Jūs gribat teikt, ka tie beidzās 1914. gadā?
Kaspars. Tieši tā.
Jānis. Bet kā to var zināt?
Kaspars. Jēzus norādīja, ka viņa dzīves laikā uz zemes šie ”septiņi laiki” vēl nebija beigušies.g Tātad tam bija jābūt ļoti ilgam laika posmam. ”Septiņi laiki” sākās simtiem gadu pirms tam, kad Jēzus atnāca uz zemi, un turpinājās vēl kādu laiku pēc viņa atgriešanās debesīs. Paturēsim prātā arī to, ka Daniēla pravietojumu nozīmei bija jākļūst skaidrai tikai ”laiku galā”h. Interesanti, ka 19. gadsimta beigās grupa godprātīgu Bībeles pētnieku sāka rūpīgi iedziļināties gan šajā, gan citos pravietojumos, un viņi secināja, ka ”septiņiem laikiem” jābeidzas 1914. gadā. Un notikumi pasaulē kopš 1914. gada apstiprina, ka togad Dieva valstība debesīs patiešām sāka valdīt. Tajā gadā sākās pasaules pēdējās dienas jeb ”laiku gals”. Es saprotu, ka jums laikam ir ļoti daudz informācijas vienai reizei...
Jānis. Jā, man noteikti vajadzēs to visu pārdomāt vēlreiz.
Kaspars. Arī man bija nepieciešams kāds laiks, lai saprastu šos pravietojumus. Bet, cerams, no mūsu sarunas jūs varējāt secināt, ka Jehovas liecinieki savus uzskatus par Dieva valstību balsta uz Bībeli.
Jānis. Noteikti. Mani vienmēr ir dziļi iespaidojis tas, ka jūs visā pamatojaties uz Bībeli.
Kaspars. Un es redzu, ka arī jūs vēlaties balstīties uz Bībeli. Kā jau teicu, vienai reizei ir gana daudz jaunas informācijas, un jums noteikti ir arī citi jautājumi. Piemēram, mēs redzējām, ka Daniēla pravietojumā minētie ”septiņi gadi” jeb ”septiņi laiki” ir saistīti ar Dieva valstību un ka šis laika posms sākās 607. gadā p.m.ē. Bet kā var zināt, ka šie ”septiņi laiki” beidzās 1914. gadā?i
Jānis. Jā, būtu interesanti to uzzināt.
Kaspars. Pati Bībele palīdz noteikt, cik garš periods ir šie ”septiņi laiki”. Mēs varētu par to parunāt nākamajā reizē, kad es atnākšu pie jums.j
Jānis. Jā, labprāt.
Vai ir kāds jautājums par Bībeli, ko jūs gribētu noskaidrot? Vai varbūt jums ir radušies jautājumi par Jehovas liecinieku reliģiskajiem uzskatiem un darbību? Ja tā ir, droši uzdodiet savus jautājumus kādam Jehovas lieciniekam, un viņš ar lielāko prieku jums atbildēs.
a Vadot bezmaksas mājas Bībeles stundas, Jehovas liecinieki ar cilvēkiem sistemātiski apspriež dažādas Bībeles tēmas.
g Savā pravietojumā par pēdējām dienām Jēzus teica: ”Tautas mīdīs Jeruzālemi [kas simbolizēja Dieva valdīšanu], kamēr tautām atvēlētie laiki būs beigušies.” (Lūkas 21:24.) Tātad Jēzus laikā Dieva valdīšana joprojām bija pārtraukta, un tā tam bija jābūt līdz pēdējām dienām.
i Skat. pielikumu ”1914. gada nozīme Bībeles pravietojumos” grāmatā Ko patiesībā māca Bībele?.
j Nākamajā šīs sērijas rakstā būs apskatīti Bībeles panti, kas ļauj secināt, cik ilgs laika posms ir ”septiņi laiki”.