Nesīsim Jehovam upurus ar visu sirdi un dvēseli

”Lai ko jūs darītu, dariet to ar visu sirdi un dvēseli, ..kā Jehovam.” (KOL. 3:23.)

1.—3. a) Vai tas, ka Jēzus atdeva savu dzīvību par izpirkuma upuri, nozīmē, ka Jehova no mums vairs neprasa nekādus upurus? Paskaidrojiet. b) Kāds jautājums rodas saistībā ar upuriem, ko nes kristieši?

PIRMAJĀ gadsimtā Jehova saviem kalpiem darīja zināmu, ka ar Jēzus izpirkuma upuri Mozus bauslība ir atcelta. (Kol. 2:13, 14.) Ebrejiem vairs nebija jāziedo visi tie upuri, ko viņi bija nesuši simtiem gadu, un tiem vairs nebija nekādas vērtības. Bauslība — ”audzinātāja, kas ved pie Kristus,” — savu uzdevumu bija izpildījusi. (Gal. 3:24.)

² Tas nenozīmē, ka kristiešiem nav jānes it nekādi upuri. Tieši pretēji, apustulis Pēteris mudināja kristiešus ”caur Jēzu Kristu nest garīgus upurus, kas ir pieņemami Dievam”. (1. Pēt. 2:5.) Bet apustulis Pāvils norādīja, ka kristieša dzīve visās jomās ir kā ”upuris”. (Rom. 12:1.)

³ Kristietis nes upurus Jehovam, vai nu kaut ko ziedojot viņam, vai no kaut kā atsakoties viņa dēļ. Ņemot vērā prasības, kādas par upurēšanu bija jāievēro izraēliešiem, rodas jautājums: kā mēs varam pārliecināties, ka visi mūsu upuri Jehovam ir pieņemami?

MŪSU RĪCĪBA IKDIENĀ

4. Kas mums jāatceras, ja domājam par savu ikdienas dzīvi?

⁴ Varbūt ir grūti saprast, kā mūsu ikdienas dzīve var būt saistīta ar upuru nešanu Jehovam. Pirmajā brīdī varētu likties, ka mājas solis, mācības skolā, darbs, iepirkšanās un citas tamlīdzīgas nodarbes nav īpaši saistītas ar garīgiem jautājumiem. Taču, ja mēs esam atdevuši savu dzīvi Jehovam vai arī vēlamies to darīt tuvākajā nākotnē, tad attieksmei, ar kādu mēs veicam ikdienas pienākumus, patiesībā ir liela nozīme. Mēs ne uz brīdi nepārstājam būt kristieši, un mums jāseko Bībeles principiem itin visās dzīves jomās. Tāpēc Pāvils aicināja: ”Lai ko jūs darītu, dariet to ar visu sirdi un dvēseli, nevis kā cilvēkiem, bet kā Jehovam.” (Nolasīt Kolosiešiem 3:18—24.)

5., 6. Pēc kādiem apsvērumiem mums jāvadās, lemjot, kādam jābūt mūsu apģērbam un rīcībai?

⁵ Mūsu ikdienas darbi nepieder pie kalpošanas Dievam. Taču tas, ka Pāvils kristiešus mudināja savus pienākumus veikt ”ar visu sirdi un dvēseli, ..kā Jehovam”, liek domāt par pilnīgi visu mūsu dzīvi. Kā Pāvila vārdus mēs varam attiecināt uz sevi? Piemēram, mums būtu jāapsver, vai mūsu uzvedība un apģērbs vienmēr ir tāds, kāds piedien kristiešiem. Vai nav tā, ka ikdienā savas uzvedības vai apģērba dēļ mums ir neērti darīt citiem zināmu, ka esam Jehovas liecinieki? Tam tā nevajadzētu būt. Jehovas kalpi nevēlas kaut kādā veidā ar savu rīcību sagādāt neslavu viņa vārdam. (Jes. 43:10; 2. Kor. 6:3, 4, 9.)

⁶ Aplūkosim, kā mūsu vēlēšanās pildīt savus pienākumus ”ar visu sirdi un dvēseli”, tā, it kā mēs to darītu Jehovam, ietekmē mūsu domas un rīcību dažādās dzīves situācijās. Apskatot šo jautājumu, paturēsim prātā, ka visam, ko izraēlieši ziedoja Jehovam, bija jābūt labākajam no tā, kas viņiem piederēja. (2. Moz. 23:19.)

UPURI, KO NESAM IKDIENAS DZĪVĒ

7. Ko mēs apņēmāmies, kad atdevām savu dzīvi Jehovam?

⁷ Kad mēs atdevām savu dzīvi Jehovam, mēs to atdevām visā pilnībā. Mēs apsolījām Jehovam ikvienā dzīves jomā vispirms ņemt vērā viņa gribu. (Nolasīt Ebrejiem 10:7.) Tā bija teicama apņemšanās. Mēs noteikti esam pieredzējuši, ka tad, ja kādā lietā cenšamies noskaidrot Jehovas gribu un rīkojamies saskaņā ar to, iznākums ir ļoti labs. (Jes. 48:17, 18.) Dieva tauta ir svēta un laimīga, jo tiecas līdzināties savam Dievam, kurš to māca. (3. Moz. 11:44; 1. Tim. 1:11.)

8. Kāpēc mums ir svarīgi ņemt vērā to, ka Jehova seno izraēliešu upurus uzskatīja par svētiem?

⁸ Izraēliešu nestos upurus Jehova uzskatīja par svētiem. (3. Moz. 6:18; 7:1.) Senebreju vārds, kas tulkots ”svētums”, norāda uz stāvokli, kad kāds vai kaut kas ir nošķirts, pilnībā atdots, veltīts Dievam. Lai mūsu upuri Jehovam būtu pieņemami, tiem jābūt nošķirtiem no pasaules un tās neaptraipītiem. Mēs nedrīkstam mīlēt neko no tā, ko Jehova ienīst. (Nolasīt 1. Jāņa 2:15—17.) Tas nozīmē, ka mums jāvairās gan no tādas sabiedrības, gan rīcības, kas mūs Dieva acīs padarītu netīrus. (Jes. 2:4; Atkl. 18:4.) Tāpat tas nozīmē, ka mēs nedrīkstam ļaut skatienam kavēties pie kaut kā netīra vai amorāla vai sākt par to fantazēt. (Kol. 3:5, 6.)

9. Cik liela nozīme ir tam, kā kristieši izturas pret citiem, un kāpēc?

⁹ Pāvils ticības biedrus rosināja: ”Neaizmirstiet arī darīt labu un dalīties ar citiem, jo tādi upuri Dievam ir patīkami.” (Ebr. 13:16.) Tātad to, ka mēs darām labu un palīdzam citiem, Jehova uzskata par pieņemamu upuri. Mīlestība pret citiem ir tas, pēc kā var pazīt patiesos kristiešus. (Jāņa 13:34, 35; Kol. 1:10.)

UPURI, KAS IR DAĻA NO PIELŪGSMES

10., 11. Kā Jehova raugās uz mūsu kalpošanu un viņam veltīto pielūgsmi, un kā tam jāietekmē mūs?

¹⁰ Viens no galvenajiem veidiem, kā kristieši dara labu citiem, ir tāds, ka viņi ”atklāti vēstī par savu cerību”. Vai jūs izmantojat katru izdevību, lai sludinātu? Pāvils šo svarīgo darbu nosauca par ”slavas upuri, tas ir, lūpu augli”, ko kristieši nes, ”atklāti vēstīdami viņa [Dieva] vārdu”. (Ebr. 10:23; 13:15; Hoz. 14:3.) Ir derīgi izvērtēt, cik daudz laika mēs veltām labās vēsts sludināšanai un cik prasmīgi mēs to darām. Bieži par šādiem jautājumiem mēs tiekam mudināti domāt kalpošanas sapulcēs. Gan draudzes organizētā sludināšana, gan neformālā sludināšana ir ”slavas upuris” un līdz ar to daļa no mūsu pielūgsmes, tāpēc šim upurim jābūt pašam labākajam, ko mēs varam dot. Lai arī sludinātāju apstākļi ir atšķirīgi, mūsu attieksme pret garīgām vērtībām lielā mērā ietekmē to, cik daudz laika mēs veltām labās vēsts sludināšanai.

¹¹ Kristieši regulāri atvēl laiku Dieva pielūgsmei kā vienatnē, tā kopā ar citiem, un Dievs prasa, lai viņa kalpi to darītu. Kaut gan tagad vairs nav jāievēro sabats vai noteiktos laikos jādodas uz Jeruzālemi svinēt svētkus, no šiem garīgajiem pasākumiem kristieši var kaut ko mācīties. Dievs no mums tieši tāpat gaida, ka mēs novērsīsimies no ”mirušiem darbiem” un studēsim Bībeli, griezīsimies pie viņa lūgšanās un apmeklēsim kristiešu sapulces. Turklāt vīriem ir arī pienākums rīkot ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei. (1. Tes. 5:17; Ebr. 9:14; 10:24, 25.) Ir būtiski pārdomāt, vai visu, kas saistīts ar pielūgsmi, mēs nevarētu darīt vēl labāk.

12. a) Kas mūsdienās līdzinās kvēpināmajam upurim, ko nesa senie izraēlieši? b) Kā mūsu lūgšanas var līdzināties kvēpināmajam?

¹² Ķēniņš Dāvids dziesmā Jehovam teica: ”Mana lūgšana lai nāk Tavā priekšā kā kvēpināmais upuris.” (Ps. 141:2.) Nedaudz padomāsim par savām lūgšanām. Cik bieži mēs lūdzam Dievu, un cik saturīgas ir mūsu lūgšanas? Atklāsmes grāmatā ”svēto lūgšanas” ir salīdzinātas ar kvēpināmo, jo lūgšanas, kas Jehovam ir patīkamas, viņam ir kā jauka un salda smarža. (Atkl. 5:8.) Senajā Izraēlā kvēpināmais, kas regulāri tika dedzināts uz Jehovas altāra, bija rūpīgi un precīzi jāsagatavo. Šo upuri Jehova pieņēma tikai tad, ja tas tika nests saskaņā ar viņa norādījumiem. (2. Moz. 30:34—37; 3. Moz. 10:1, 2.) Līdzīgi ir ar mūsu lūgšanām — ja mēs lūdzam tā, kā Dievs ir norādījis, tad mūsu sirsnīgās lūgšanas viņam noteikti ir pieņemamas.

”DOŠANA UN ŅEMŠANA”

13., 14. a) Ko Epafrodits un Filipu draudze darīja Pāvila labā, un kā Pāvils uz to raudzījās? b) Kā mēs varam sekot Epafrodita un filipiešu priekšzīmei?

¹³ Ziedojumi, kas tiek doti, lai atbalstītu sludināšanu visā pasaulē, ir kā upuris, vienalga, vai tie ir lieli vai mazi. (Marka 12:41—44.) Pirmajā gadsimtā Filipu draudze sūtīja uz Romu Epafroditu, lai viņš parūpētos par Pāvilu. Epafrodits acīmredzot nogādāja Pāvilam naudu, ko draudze bija saziedojusi. Tā nebija pirmā reize, kad filipieši bija dāsni pret Pāvilu. Šie kristieši vēlējās, lai Pāvilam nebūtu jāraizējas par savām materiālajām vajadzībām un viņš varētu vairāk laika veltīt sludināšanai. Kā Pāvils raudzījās uz šo dāvanu? Viņš to nosauca par ”saldu smaržu, pieņemamu, Dievam patīkamu upuri”. (Nolasīt Filipiešiem 4:15—19.) Pāvilu ļoti iepriecināja filipiešu laipnība, un par to priecājās arī Jehova.

¹⁴ Jehova augstu vērtē arī mūsu ziedojumus, ko dodam, lai atbalstītu pasaules mēroga sludināšanu. Turklāt viņš ir apsolījis, ka tad, ja mēs tieksimies vispirms pēc valstības, viņš parūpēsies par visām mūsu vajadzībām, gan garīgajām, gan fiziskajām. (Mat. 6:33; Lūk. 6:38.)

APLIECINĀSIM SAVU PATEICĪBU

15. Par ko jūs esat pateicīgi Jehovam?

¹⁵ Mums ir neskaitāmi daudz iemeslu būt pateicīgiem Jehovam. Katru dienu mums būtu jāpateicas par dzīvību, ko viņš mums ir dāvājis. Viņš gādā, lai mums būtu viss, kas ir nepieciešams, — uzturs, apģērbs, pajumte un pat gaiss, ko mēs elpojam. Turklāt ticība, kas ir balstīta uz precīzām Bībeles zināšanām, mums dod cerību. Jehova ir cienīgs saņemt pielūgsmi un slavas upurus, jo viņš ir mūsu Radītājs un ir daudz darījis mūsu labā. (Nolasīt Atklāsmes 4:11.)

16. Kā mēs varam apliecināt pateicību par Kristus izpirkuma upuri?

¹⁶ Kā bija apskatīts iepriekšējā rakstā, īpaši dārga Dieva dāvana cilvēcei ir Kristus izpirkuma upuris. Tā ir izcila Dieva mīlestības izpausme. (1. Jāņa 4:10.) Kā mēs varam apliecināt savu pateicību par šo dāvanu? Pāvils rakstīja: ”Mūs skubina Kristus mīlestība, jo esam atzinuši: viens cilvēks ir nomiris par visiem, ..un viņš ir nomiris par visiem, lai tie, kas dzīvo, vairs nedzīvotu sev pašiem, bet tam, kurš ir nomiris par viņiem un pēc tam celts augšā.” (2. Kor. 5:14, 15.) Ar to Pāvils gribēja teikt, ka tad, ja esam pateicīgi par Dieva augstsirdīgo labestību, mēs izmantojam savu dzīvi, lai godātu viņu un viņa Dēlu. Mēs apliecinām mīlestību pret Dievu un Kristu un pateicību viņiem, ja esam paklausīgi un ar prieku sludinām un gatavojam mācekļus. (1. Tim. 2:3, 4; 1. Jāņa 5:3.)

17., 18. Ko daudzi sludinātāji ir darījuši, lai nestu vēl labākus slavas upurus Jehovam? Miniet piemēru.

¹⁷ Vai mēs varētu nest Dievam vēl labākus slavas upurus? Daudzi, pārdomājuši visu, ko Jehova ir paveicis viņu labā, ir jutuši vēlēšanos izplānot savu laiku un darbus tā, lai vairāk piedalītos valstības sludināšanā vai citos teokrātiskās darbības veidos. Daļai sludinātāju izdodas vienu vai vairākus mēnešus gadā būt palīgpionieriem, savukārt citi ir kļuvuši par vispārējiem pionieriem. Vēl citi ir piedalījušies teokrātisko ēku būvniecībā. Vai tās nav brīnišķīgas iespējas, kā apliecināt savu pateicību? Ja to visu dara ar pareiziem motīviem, proti, lai paustu Dievam pateicību, tad šāda kalpošana viņam ir pieņemama.

¹⁸ Viena no daudzajiem, kas, pateicības mudināti, ir vēlējušies kalpošanā Jehovam darīt vairāk, ir kristiete, vārdā Morēna. Viņa bija meklējusi atbildes uz saviem jautājumiem katolicismā, reliģijā, kurā tika audzināta, un Austrumu filozofijās, taču pārliecinošas atbildes nebija atradusi. Vienīgi tad, kad Jehovas liecinieki sāka viņai mācīt Bībeli, viņas garīgās slāpes tika remdētas. Morēna bija ļoti pateicīga Jehovam par visu, ko viņa uzzināja no Bībeles, un par stabilitāti, ko iegūtās zināšanas ienesa viņas dzīvē. Tāpēc viņa vēlējās ziedot visus savus spēkus kalpošanā. Tūlīt pēc kristīšanās Morēna sāka kalpot par palīgpionieri, un, tiklīdz apstākļi ļāva, kļuva par pionieri. Tas notika pirms 30 gadiem, un viņa joprojām kalpo pilnu slodzi.

19. Kā jūs varētu nest vēl vairāk upuru Jehovam?

¹⁹ Protams, ne visiem uzticīgajiem Jehovas kalpiem apstākļi ļauj būt pionieriem. Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs varam paveikt kalpošanā Jehovam, ikviens no mums var nest viņam pieņemamus garīgus upurus. Savā rīcībā mums jāvadās pēc viņa taisnīgajiem principiem, paturot prātā, ka mēs vienmēr pārstāvam Jehovu. Ticībā mēs nešaubīgi paļaujamies uz to, ka Dievs izpildīs savus nodomus. Darot labus darbus, mēs palīdzam izplatīt labo vēsti. Dziļā pateicībā par to, ko Jehova mūsu labā ir darījis, arī turpmāk nesīsim viņam upurus ar visu sirdi un dvēseli!

[Izceltais teksts 25. lpp.]

Vai Jehovas labestība jūs mudina nest viņam vēl labākus slavas upurus?

[Attēls 23. lpp.]

Vai jūs izmantojat katru izdevību, lai sludinātu?