Gileādas skolas 128. izlaidums

Misionāri tiek sūtīti gatavot mācekļus

”LAI visas tautas dzirdētu labo vēsti, dažiem kristiešiem bija jābūt gataviem atstāt radus un draugus un dzimtās mājas, lai sludinātu labo vēsti svešās zemēs.” Ar šiem vārdiem Deivids Spleins no Jehovas liecinieku Vadošās padomes ievadīja Gileādas misionāru skolas 128. grupas izlaidumu.

Uz svinīgo pasākumu, kas notika 2010. gada 13. martā, bija pulcējušies absolventu draugi un tuvinieki, kā arī citi viesi no 27 zemēm, pavisam gandrīz 8000 cilvēku.

”Mācekļi nevarēja sēdēt mājās un gaidīt”

Brālis Deivids Spleins, kas vadīja izlaiduma programmu, vispirms pievērsa uzmanību Jēzus pavēlei: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas.” (Mateja 28:19, 20.) Viņš norādīja, ka Jēzus sūtīja savus mācekļus pie cilvēkiem. Tiesa, 33. gada Vasarsvētkos daudz ļaužu gan no Mezopotāmijas, gan no Ziemeļāfrikas un citām Romas impērijas malām bija ieradušies Jeruzalemē un dzirdēja tur labo vēsti. Tomēr, kā atzīmēja orators, mācekļi nevarēja sēdēt mājās un gaidīt, lai cilvēki no visām tautām nāktu pie viņiem. Jēzus mācekļiem bija jāiet ”līdz pašam pasaules galam” un jāmeklē cilvēki, kas atsaucīgi uzklausītu labo vēsti. (Apustuļu darbi 1:8.)

”Jēzus neaprobežojās ar to vien, ka pateica mācekļiem, kas tiem ir jādara. Viņš arī mācīja, kā tas ir jādara,” sacīja brālis Spleins. ”Jēzus ne tikai teica mācekļiem, lai tie lūdz Dievu, bet arī mācīja, kā lūgt. Viņš ne tikai lika sludināt, bet arī ar savu piemēru rādīja, kā tas darāms. Viņš ne tikai mudināja būt labiem skolotājiem, bet arī demonstrēja labas un iedarbīgas mācīšanas metodes.”

Uzrunādams absolventu vecākus, orators atgādināja solījumu, ko Jēzus deva saviem sekotājiem: ”Redzi, es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:20.) Viņš uzsvēra, ka Jēzus noteikti gādās par jaunajiem misionāriem arī turpmāk, lai kur viņi kalpotu.

”Kas lielās, tas lai lielās ar to Kungu”

Vadošās padomes loceklis Entonijs Moriss aicināja absolventus būt lepniem. Viņš paskaidroja, ka par lepnumu var runāt divējādā nozīmē: pozitīvā un negatīvā. Ir nepareizi cildināt pašam sevi. Bet kādā gadījumā lepnums ir pamatots? Atbildi var lasīt Pāvila pirmajā vēstulē korintiešiem, 1. nodaļas 31. pantā: ”Kas lielās, tas lai lielās ar to Kungu.” Brālis Moriss sacīja: ”Mums ir iemesls justies lepniem, ka mēs pazīstam Dievu Jehovu. Jums un arī man pats lielākais gods ir tiesības saukties šajā svētajā vārdā — būt Jehovas lieciniekiem.” (Jeremijas 9:23.)

Pēc tam orators mudināja klausītājus vienmēr turēt prātā, cik svarīgi ir darīt zināmu Jehovas vārdu. Lai to ilustrētu, viņš atstāstīja gadījumu, ko kāds misionārs pieredzēja Āfrikā. Misionārs kopā ar sievu bija devies teikt runu par Bībeli, un ceļā viņi nonāca pie kontrolposteņa, kur jauns karavīrs pavērsa pret brāli ieroci un vaicāja, kas viņš tāds ir. Misionāra sieva atcerējās, ko viņi bija mācījušies Gileādas skolā, un čukstēja vīram: ”Saki, ka tu esi Jehovas liecinieks un ej uzstāties ar runu par Bībeli.” Brālis paklausīja sievas padomam, un karavīrs viņiem ļāva turpināt ceļu. Nākamajā dienā laulātais pāris radio dzirdēja ziņu, ka valsts prezidents ir licis saviem kareivjiem aizturēt algotus slepkavas, kas uzdodas par misionāriem. Ja viņi nebūtu pateikuši, ka ir Jehovas liecinieki, un būtu pieminējuši vienīgi to, ka ir misionāri, viņi būtu nonākuši lielās briesmās. Runas nobeigumā brālis Moriss sacīja: ”Kad ieradīsieties savās norīkojuma vietās, ejiet un ar lepnumu stāstiet par visu, ko Jehova ir nodomājis paveikt. Esiet lepni, ka viņš jūs izmanto sev par godu.”

”Vai jūs izpildīsiet savu uzdevumu?”

Vēl viens Vadošās padomes loceklis, kādreizējais misionārs Džefrijs Džeksons, palīdzēja absolventiem pārdomāt tikko minēto jautājumu. Viņš vaicāja: ”Kad mēs kādu saucam par misionāru, ko mēs ar to domājam?” Brālis paskaidroja, ka vārds ”misionārs” ir cēlies no latīņu vārda ar nozīmi ”sūtīt”. Misionārs ir cilvēks, kas sūtīts ar īpašu uzdevumu. Mēs esam Jehovas liecinieki, brālis teica, un mūsu uzdevums ir sludināt labo vēsti un palīdzēt citiem garīgā ziņā. Šajā darbā mēs sekojam paraugam, ko rādīja Jēzus Kristus, kurš nekad neaizmirsa, ar kādu uzdevumu ir sūtīts uz zemi. Romiešu vietvaldim Poncijam Pilātam Jēzus teica: ”Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību.” (Jāņa 18:37.)

Orators mudināja absolventus pārdomāt, kas Bībelē ir stāstīts par Jērikas ieņemšanu. Sešas dienas izraēliešu karavīriem bija jāpieceļas agri no rīta, jāapbruņojas, jāapsoļo apkārt Jērikai un pēc tam jāatgriežas mājās. ”No cilvēciskā viedokļa šāds uzdevums likās dīvains un nesaprātīgs,” sacīja orators. Daži karavīri varbūt pat domāja, ka tā ir velta laika šķiešana. Septītajā dienā izraēliešiem bija pavēlēts apsoļot ap pilsētu septiņas reizes un tad izkliegt skaļu kaujas saucienu. Kas notika, kad viņi to izdarīja? Jērikas mūri sagruva! (Jozuas 6:13—15, 20.)

Brālis Džeksons izcēla četras būtiskas atziņas, ko varam gūt no šī Bībeles apraksta. 1) Ir jābūt paklausīgiem. Mums jārīkojas tā, kā liek Jehova, nevis jādomā, ka mēs paši zinām labāk. 2) Ir jātic Jehovam un jāpaļaujas uz viņu. ”Ticības spēkā sabruka Jerikas mūri” — un nevis no tarānu triecieniem. (Ebrejiem 11:30.) 3) Mums jābūt pacietīgiem. Jehovas svētības ”nāks” pār mums savā laikā. (5. Mozus 28:2.) 4) Mēs nedrīkstam padoties. Nekad neaizmirsīsim savu uzdevumu. Apkopojot runā izskanējušās domas, brālis Džeksons uzsvēra: ”Ja turēsiet to prātā, jūs spēsiet izpildīt savu uzdevumu Jehovam par godu un slavu.”

Citas vērtīgas domas no izlaiduma programmas

Maksvels Loids no ASV Jehovas liecinieku filiāles komitejas izlaidumā teica runu ”Mīliet Bībeli un tās Autoru”. Viņš mudināja absolventus gādāt, lai Bībele tiem vienmēr būtu ceļvedis dzīvē, un piekodināja jaunajiem misionāriem nepieļaut, ka viņu mīlestība pret Dievu Jehovu atdzistu. Brālis Loids arī deva absolventiem vairākus praktiskus padomus. Nedomājiet, ka visi noteikti saprot to, ko jūs mācāt, brālis sacīja. Attīstiet prasmi vienkāršiem vārdiem paskaidrot Bībeles mācības, lai cilvēki spētu tās uztvert un Bībele ietekmētu viņu sirdi. Esiet pazemīgi. Nedižojieties ar savām zināšanām. Rādiet labu paraugu. Cilvēkiem, kuriem jūs mācāt Bībeli, ir jāredz, ka jūs mīlat Dieva vārdus.

”Ņemiet vērā kraukļus” — runu ar šādu nosaukumu teica Gileādas skolas pasniedzējs un bijušais misionārs Maikls Bērnets. Viņš minēja, ka mums visiem laiku pa laikam uzmācas raizes, bet ir būtiski vienmēr atcerēties Jēzus vārdus: ”Ņemiet vērā kraukļus, kas nedz sēj, nedz pļauj, ..bet Dievs viņus uztur.” (Lūkas 12:24.) Pēc Mozus bauslības kraukļi bija uzskatāmi par nešķīstiem putniem un tos nedrīkstēja ēst. (3. Mozus 11:13, 15.) Bet Dievs tik un tā šos putnus uzturēja. ”Ja jums nāksies piedzīvot smagus brīžus, padomājiet par kraukļiem,” sacīja brālis Bērnets. ”Ja jau Dievs gādāja par putniem, kas tika uzskatīti par netīriem, viņš vēl jo vairāk gādās par jums, kas esat tīri viņa acīs.”

”Es tev nedaru netaisnību”. Cits Gileādas pasniedzējs, Marks Nūmers, aplūkoja Jēzus līdzību par strādniekiem, kas strādāja vīna kalnā. Daži no tiem pūlējās visu dienu, turpretī citi nostrādāja tikai vienu stundu, tomēr visi saņēma vienādu algu. Tie, kas bija strādājuši ilgāk, sāka sūdzēties, bet vīna kalna saimnieks vienam no viņiem teica: ”Es tev nedaru netaisnību. Vai tu ar mani neesi saderējis par vienu denariju? Ņem, kas tev pieder, un ej.” (Mateja 20:13, 14.) Ko no tā var mācīties? Nevajag salīdzināt sevi ar citiem. ”Negatīvi salīdzinājumi tikai laupīs jums prieku,” atgādināja brālis Nūmers. ”Vēl ļaunāk, tie var pamudināt jūs pārtraukt savu kalpošanu un atteikties no godpilnā uzdevuma, kas jums uzticēts.” Mūsdienās Jēzus vada garīgo pļauju, teica orators, un viņam ir tiesības rīkoties ar saviem sekotājiem pēc saviem ieskatiem. Ja Jehova un Jēzus nolemj darīt kaut ko īpašu kāda cita labā, tas nenozīmē, ka viņi izturas netaisnīgi pret mums. Orators mudināja jaunos misionārus: koncentrējieties uz to, kas ir jums, un neļaujiet domām par citu ”algu” novērst jūsu uzmanību no darba, ko Jehova jums uzticējis.

Gadījumi un intervijas

Kad Gileādas studentiem nav jābūt nodarbībās un jāgatavo mājas uzdevumi, viņi dodas sludināt kopā ar ticības biedriem no vietējām Jehovas liecinieku draudzēm. Gileādas pasniedzējs Semjuels Robersons vairākus absolventus lūdza pastāstīt, ko viņi šajā darbā ir pieredzējuši. Piemēram, māsa Alesandra Kirhlere sludinot bija sastapusi kādu sievieti, kas uztraucās, ka viņas dēls daudz smēķē. Alesandra atnāca pie viņas vēlreiz un atnesa no žurnāla Atmostieties! izkopētu rakstu par šo tematu. Šoreiz gan neviena nebija mājās, bet Alesandra atstāja rakstu pastkastītē. Pēc kāda laika viņai izdevās atkal sastapt mājas saimnieci, un tā viņu ieaicināja iekšā. Sieviete atzinīgi izteicās par rakstu un piebilda: ”Es bieži domāju — ko Dievs grib man iemācīt ar visiem tiem pārbaudījumiem, ko viņš man uzliek.” Alesandra viņai parādīja no Bībeles, ka Dievs neliek ar mums notikt nekam sliktam. (Jēkaba 1:13.) Tagad gan šī sieviete, gan viņas dēls mācās Bībeli.

Melvins Džonss no kalpošanas nodaļas intervēja trīs brāļus, kas savulaik beiguši Gileādas skolu: Jonu Sommerudu, kas kalpo Albānijā, Marku Andersonu, kas kalpo Kenijā, un Džeimsu Hindereru no teokrātisko kursu nodaļas. Visi trīs atzina, ka Gileādas skolā studenti ne tikai dziļi apgūst galvenās Bībeles mācības, bet arī mācās dzīvot saskaņā ar tām, lai kādi viņi būtu un lai kur viņi kalpotu.

Pēc tam viens no šīgada absolventiem visas grupas vārdā nolasīja aizkustinošu pateicības vēstuli. Programmas noslēgumā gados vecākais Vadošās padomes loceklis Džons Bārs, kuram ir 96 gadi, teica lūgšanu, kurā viņš lūdza Jehovu svētīt Gileādas 128. grupas absolventu kalpošanu.

[Tabula/Karte 21. lpp.]

ZIŅAS PAR ABSOLVENTIEM

8 pārstāvētās valstis

54 absolventi

27 laulāti pāri

35,2 vidējais vecums

19,1 vidējais gadu skaits kopš kristīšanās

13,8 vidējais gadu skaits pilnas slodzes kalpošanā

[Karte]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Absolventi ir nosūtīti uz 25 zemēm, kas norādītas kartē:

ZEMES, UZ KURĀM NOSŪTĪTI MISIONĀRI

HONDURASA

GVATEMALA

NIKARAGVA

DOMINIKĀNA

ARUBA

GAJĀNA

EKVADORA

BOLĪVIJA

PARAGVAJA

LATVIJA

RUMĀNIJA

KOSOVA

SERBIJA

ALBĀNIJA

GVINEJA

LIBĒRIJA

KOTDIVUĀRA

GANA

NAMĪBIJA

RUANDA

MADAGASKARA

MONGOLIJA

TAIVĀNA

KAMBODŽA

INDONĒZIJA

(AUSTRĀLIJAS FILIĀLES PĀRRAUDZĪTĀ TERITORIJA)

[Attēls 20. lpp.]

Gileādas absolventi attēlo sludināšanā pieredzētu gadījumu

[Attēls 21. lpp.]

Gileādas skolas 128. izlaidums

Rindas ir numurētas, sākot ar priekšējo, un absolventi ir uzskaitīti no kreisās uz labo.

1) E. Kellere, Ī. Ostopoviča, S. Džeikobsena, M. Arjasa, Ī. Dīkmane, Dž. Tanaka, K. Harada;

2) L. Kamačo, A. Kirhlere, S. Rodrigesa, B. Vorda, K. Trenalona, V. Viktorija, F. Okslija, Ngujen Kana;

3) O. Okslijs, A. De Diosa, Š. Lindstrema, Dž. Allena, T. Mīdsa, Dž. Vodingtona, E. Viktorija;

4) H. Harada, A. Lindstrems, E. Orsini, D. Loga, T. Misuda, S. Beržerona, G. Kamačo, T. Vords;

5) V. Kirhlers, Ngujen Hui, E. Krēmere, S. Birgo, N. Titmasa, K. De Dioss, A. Rodrigess, M. Vodingtons;

6) Dž. Dīkmanis, K. Allens, R. Titmass, Ž. Arjass, E. Beržerons, Dž. Kellers, F. Ostopovičs, F. Birgo;

7) K. Tanaka, Dž. Krēmers, R. Džeikobsens, Dž. Trenalons, Dž. Logs, D. Mīdss, D. Misuds, A. Orsini.