Vai jūs varat kalpot tur, kur ir liela vajadzība pēc sludinātājiem?

”Mēs dzīvojām ērtu un pārtikušu dzīvi Amerikas Savienotajās Valstīs, taču mēs raizējāmies par to, ka apkārt valdošais materiālisms ar laiku varētu negatīvi ietekmēt mūs pašus un abus mūsu dēlus. Mēs ar sievu agrāk bijām kalpojuši par misionāriem, un mēs vēlējāmies atkal dzīvot tikpat vienkārši un priecīgi kā toreiz.”

ŠĀDAS vēlmes mudināti, Ralfs un Pama 1991. gadā nolēma vairākām Jehovas liecinieku filiālēm nosūtīt vēstules, kurās viņi bija izteikuši savu vēlēšanos kalpot tur, kur ir īpaša vajadzība pēc Valstības sludinātājiem. No Meksikas filiāles pienāca atbilde, ka šajā valstī ir ļoti nepieciešami brāļi un māsas, kas varētu sludināt iedzīvotājiem, kuri runā angļu valodā. Kā bija norādīts atbildes vēstulē, šīs ”druvas” bija ”baltas pļaujai”. (Jāņa 4:35.) Ralfs, Pama un viņu dēli, no kuriem vienam tad bija astoņi, bet otram — divpadsmit gadi, ilgi neprātodami, pieņēma šo uzaicinājumu un sāka gatavoties pārbraukšanai uz citu valsti.

Plašs darbības lauks

Ralfs stāstīja: ”Kamēr mēs gatavojāmies aizbraukšanai, vairāki brāļi un māsas, vislabāko nodomu vadīti, mūs brīdināja: ”Pārcelties uz citu valsti nav droši! Kas notiks, ja jūs saslimsiet? Kāpēc gan braukt prom, lai sludinātu tiem, kas runā angļu valodā? Šie cilvēki neinteresēsies par patiesību!” Taču mēs nemainījām savas domas. Galu galā lēmums pārcelties nebija pieņemts steigā — mēs šim solim bijām gatavojušies vairākus gadus. Mēs bijām vairījušies no lieliem aizņēmumiem, bijām iekrājuši naudu un daudzkārt ģimenes lokā bijām runājuši par to, kādas grūtības mēs varētu pieredzēt, dzīvojot citur.”

Vispirms Ralfs ar ģimeni apmeklēja Meksikas filiāli. Tur brāļi, norādot uz visas valsts karti, atbraucējiem teica: ”Šī ir jūsu sludināšanas teritorija!” Viņi izlēma apmesties Sanmigelā de Aljendē, pilsētā, kura atrodas aptuveni 240 kilometrus no Mehiko un kurā dzīvo diezgan daudz ārzemnieku. Trīs gadus pēc šīs ģimenes ierašanās minētajā pilsētā, tur tika izveidota angļu valodas draudze, kurā bija 19 sludinātāji. Tā bija pirmā angļu valodas draudze Meksikā, taču priekšā bija vēl daudz darba.

Saskaņā ar aprēķiniem, Meksikā dzīvo aptuveni miljons ASV pilsoņu. Bez tam liela daļa meksikāņu, kas ir augsti kvalificēti speciālisti vai vēl studē, brīvi runā angļu valodā. Ralfs teica: ”Mēs lūdzām Dievu, lai šeit būtu vairāk sludinātāju. Mūsu mājā vienmēr bija brīva istaba brāļiem un māsām, kas šeit ieradās, lai, ja tā varētu izteikties, ”izlūkotu teritoriju”. (4. Moz. 13:2.)

Viņi vienkāršoja dzīvi, lai vairāk darītu kalpošanā

Drīz vien Meksikā no citām valstīm ieradās vēl vairāk brāļu un māsu, kuri vēlējās kalpot lielākā mērā. Starp tiem bija arī Bils un Ketija no ASV. Viņi jau 25 gadus bija kalpojuši vietās, kur bija bijusi liela vajadzība pēc sludinātājiem. Šis pāris bija apsvēris iespēju mācīties spāņu valodu, bet viņu plāni mainījās, kad viņi pārcēlās uz Ahihiku — pilsētu, kura atrodas pie Čapalas ezera un kurā labprāt uz dzīvi apmetas pensionāri no ASV. Bils sacīja: ”Ahihikā mēs aizvien vairāk pievērsāmies tam, lai meklētu angliski runājošus cilvēkus, kuri vēlētos uzzināt patiesību.” Divus gadus pēc tam, kad Bils un Ketija bija ieradušies Ahihikā, tur tika nodibināta draudze — otrā angļu valodas draudze Meksikā.

Kens un Džoanna, kuri dzīvoja Kanādā, vēlējās vienkāršot savu dzīvi un vairāk laika veltīt Valstības darbam. Arī viņi kopā ar savu meitu Britāniju pārcēlās uz Meksiku. Kens pastāstīja: ”Bija vajadzīgs laiks, lai aprastu ar dzīvi vietā, kur dienām ilgi var nebūt siltā ūdens, elektrības un telefonsakaru.” Tomēr sludināšana viņiem sagādāja patiesu prieku. Pēc neilga laika Kens tika iecelts par kalpošanas palīgu un vēl pēc diviem gadiem — par draudzes vecāko. Viņu meitai Britānijai sākumā nebija viegli iejusties jaunajā vietā, jo angļu valodas draudze, pie kuras viņi piederēja, bija neliela un tajā bija maz jauniešu. Taču pēc tam, kad Britānija sāka piedalīties Valstības zāļu celtniecībā, viņa ieguva daudz labu draugu no dažādām Meksikas vietām.

Patriks un Roksana, precēts pāris no ASV, Teksasas štata, bija sajūsmināti, kad uzzināja, ka vietā, kas nav pārāk tālu no viņu mājām un kur cilvēki runā angļu valodā, ir vajadzība pēc sludinātājiem. ”Pabijuši Monterrejā, pilsētā, kas atrodas Meksikas ziemeļaustrumos, mēs jutām, ka mūs uz šejieni aicina Jehova,” sacīja Patriks. Piecu dienu laikā viņiem izdevās pārdot savu māju Teksasā un pārcelties uz Meksiku. Lai gan Meksikā viņiem nebija tik viegli nopelnīt iztiku, viņi bija priecīgi, redzot, kā divu gadu laikā no nelielas grupas, kurā bija 17 sludinātāji, izauga draudze, kurā bija jau 40 sludinātāji.

Džefs un Deba ir vēl viens laulāts pāris, kas vēlējās vienkāršot savu dzīvi, lai paplašinātu kalpošanu. Viņiem Amerikā piederēja liela māja, taču viņi to pārdeva un pārcēlās uz nelielu dzīvokli Kankunā, pilsētā Meksikas austrumu piekrastē. Agrāk viņi bija pieraduši apmeklēt kongresus komfortablās zālēs, kuras atradās netālu no viņu mājām un kurās darbojās gaisa kondicionēšanas sistēma, bet tagad, lai apmeklētu tuvāko kongresu angļu valodā, viņiem bija jābrauc astoņas stundas, turklāt tas notika atklātā stadionā. Tomēr viņi izjuta dziļu gandarījumu, redzot, kā Kankunā izveidojas draudze, kurā bija 50 sludinātāji.

Sludināt iedzīvotājiem, kas runā angļu valodā, sāka arī vairāki meksikāņu brāļi un māsas. Piemēram, kad Ruvens un viņa ģimene izdzirdēja, ka Sanmigelā de Aljendē ir izveidota pirmā angļu valodas draudze Meksikā un ka jaunās draudzes sludināšanas teritorija ir visa valsts, viņi uzreiz izlēma palīdzēt šai draudzei. Tas nozīmēja, ka viņiem bija jāmācās angļu valoda, jāaprod ar atšķirīgu kultūru un katru nedēļu jāmēro 800 kilometrus garš ceļš, lai apmeklētu sapulces. Ruvens stāstīja: ”Mums bija prieks sludināt cittautiešiem, kas gadiem ilgi bija dzīvojuši Meksikā, bet nekad agrāk nebija dzirdējuši labo vēsti savā dzimtajā valodā. Daži no viņiem mums pateicās ar asarām acīs.” Pēc tam, kad Ruvens ar ģimeni bija palīdzējuši draudzei Sanmigelā de Aljendē, viņi kalpoja par pionieriem Gvanahvato, kas atrodas Meksikas vidienē, un šajā pilsētā viņi palīdzēja nodibināt angļu valodas draudzi, ko veidoja vairāk nekā 30 sludinātāji. Tagad viņi kalpo angļu valodas grupā Irapvato, kas atrodas netālu no Gvanahvato.

Sludināšana tiem, ko ir grūti sastapt

Kā jau bija minēts, angliski runā ne tikai iebraucēji, bet arī daudzi izglītoti meksikāņi. Daļa no viņiem dzīvo bagātos rajonos, kur durvis parasti atver mājkalpotājas, tāpēc sludinātājiem nav viegli viņus sastapt. Pat ja durvis atver mājas saimnieki, viņi bieži vien nevēlas uzklausīt sludināto vēsti, jo domā, ka Jehovas liecinieki ir kāda neliela vietējā sekta. Taču, ja pie durvīm zvana Jehovas liecinieks, kas ir atbraucis no citas valsts, daļa iedzīvotāju reaģē labvēlīgi.

Tā notika, piemēram, ar Gloriju, kas dzīvo Meksikas vidienes pilsētā Keretaro. Viņa pastāstīja: ”Mani agrāk bija uzrunājuši spāņu valodā runājoši Jehovas liecinieki, taču es viņus neuzklausīju. Bet tad mana ģimene un draugi sāka pieredzēt dažādas grūtības, un mani pārņēma nomāktība. Es vērsos pie Dieva un lūdzu viņam palīdzību. Drīz pēc tam pie manām durvīm piezvanīja sieviete, kas runāja angliski un jautāja, vai šajā mājā kāds runā angļu valodā. Viņa nebija vietējā, un tas manī izraisīja ziņkāri, tāpēc es atbildēju, ka es runāju angliski. Kamēr viņa runāja, es pie sevis domāju: ”Ko gan šī amerikāniete dara šajā apkārtnē?” Bet, tā kā es biju lūgusi Dievam palīdzību, es nospriedu, ka, iespējams, šī ārzemniece arī ir atbilde uz manu lūgšanu.” Glorija pieņēma piedāvājumu mācīties Bībeli, un, kaut gan viņa izjuta tuvinieku pretestību, viņas garīgā izaugsme bija ļoti strauja. Glorija kristījās, un tagad viņa kalpo par pionieri. Arī viņas vīrs un dēls kalpo Jehovam.

Prieks, ko gūst tie, kas dara vairāk kalpošanā

Tie, kas kalpo vietās, kur ir liela vajadzība pēc Valstības sludinātājiem, sastopas ar grūtībām, taču viņi tiek bagātīgi svētīti. Ralfs, par kuru bija stāstīts raksta sākumā, izteicās: ”Mēs esam mācījuši Bībeli iebraucējiem no Lielbritānijas, Ķīnas, Jamaikas, Zviedrijas un pat augstas kārtas cilvēkiem no Ganas. Kādi no tiem, kam mēs mācījām Bībeli, ar laiku arī paši kļuva par pilnas slodzes sludinātājiem. Gadu gaitā mūsu ģimenei ir bijusi iespēja redzēt, kā izveidojās septiņas angļu valodas draudzes. Abi mūsu dēli, kas, tāpat kā mēs, kļuva par pionieriem, tagad kalpo ASV Bētelē.”

Pašlaik Meksikā ir 88 angļu valodas draudzes un daudzas grupas. Kāds ir iemesls šādam straujam pieaugumam? Daudzi Meksikas iedzīvotāji, kas runā angļu valodā, nekad agrāk nebija tikušies ar Jehovas lieciniekiem. Citi labvēlīgi atsaucās uz sludināto vēsti, jo, dzīvojot svešumā, neizjuta tuvinieku un draugu pretestību, kas viņus dzimtenē bija kavējusi pieņemt patiesību. Vēl citi piekrita mācīties Bībeli, jo bija aizgājuši pensijā, un nu viņiem bija laiks, ko veltīt garīgām interesēm. Turklāt angļu valodas draudzēs vairāk nekā trešā daļa sludinātāju kalpo par pionieriem, un tas lielā mērā sekmē draudzes locekļu dedzību un draudžu skaitlisko pieaugumu.

Jūs gaida svētības

Nav šaubu, ka vēl ļoti daudz cilvēku visā pasaulē varētu atsaukties uz Valstības vēsti, ja viņiem tā tiktu sludināta viņu dzimtajā valodā. Tāpēc ir ļoti patīkami redzēt, ka daudzi garīgi noskaņoti brāļi un māsas — jauni un jau gados, precēti un neprecēti — ir gatavi pārcelties uz vietām, kur ir ļoti nepieciešami Valstības sludinātāji. Tiesa, kalpojot jaunajā vietā, viņi var pieredzēt dažādas grūtības, taču tās ir niecīgas, salīdzinot ar prieku, ko viņi gūst, kad atrod godprātīgus cilvēkus, kas pieņem Bībeles patiesību. Vai arī jūs varētu kaut ko mainīt savā dzīvē, lai pārceltos uz tādu vietu savā valstī vai ārpus tās, kur ir lielāka vajadzība pēc sludinātājiem?a (Lūk. 14:28—30; 1. Kor. 16:9.) Ja jūs izlemjat tā rīkoties, jūs varat būt pārliecināti, ka jūs gaida bagātīgas svētības.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 21. lpp.]

Dzīvespriecīgi pensionāri piesaista uzmanību

Berila reiz bija dzīvojusi Lielbritānijā, bet vēlāk bija pārcēlusies uz Kanādu, kur viņa bija strādājusi par menedžeri vairākās starptautiskās kompānijās. Turklāt viņa bija kļuvusi par ļoti labu jātnieci un Kanādas izlases sastāvā pat piedalījusies 1980. gada olimpiskajās spēlēs. Pēc aiziešanas pensijā Berila ar vīru apmetās Meksikas pilsētā Čapalā. Viņi bieži ieturējās vietējos restorānos, un pusdienodami viņi nereti ievēroja angliski runājošus pensionārus, kas izskatījās ļoti apmierināti ar dzīvi. Redzēdama šādus dzīvespriecīgus cilvēkus, Berila mēdza pieiet pie viņiem, stādīties viņiem priekšā un apjautāties, ko viņi dara Meksikā. Gandrīz vienmēr izrādījās, ka uzrunātie ir Jehovas liecinieki. Berila un viņas vīrs sāka spriest — ja jau prieku un jēgu dzīvē dod zināšanas par Dievu, arī viņiem tās ir jāiegūst. Pēc tam, kad Berila vairākus mēnešus bija apmeklējusi Jehovas liecinieku sapulces, viņa piekrita mācīties Bībeli. Viņa kļuva par Jehovas liecinieci un vairākus gadus kalpoja par pionieri.

[Papildmateriāls 22. lpp.]

”Tā ir svētība, ka viņi ir šeit”

Vietējie brāļi un māsas ļoti augstu vērtē ticības biedrus, kas pie viņiem ir ieradušies, paklausot aicinājumam doties tur, kur ir lielāka vajadzība pēc sludinātājiem. Brāļi no kādas filiāles Karību jūras salās rakstīja: ”Ja tie simti ārzemnieku, kas sludina mūsu zemē, pēkšņi aizbrauktu, draudžu stabilitāte nopietni ciestu. Tā ir svētība, ka viņi ir šeit.”

Kā teikts Bībelē, sieviešu, kas sludina, ir ”liels pulks”. (Ps. 68:12.) Tāpēc ir saprotami, ka arī daudzas neprecētas māsas ir devušās kalpot uz citām valstīm. Šādas pašaizliedzīgas māsas sniedz milzīgu palīdzību. Jehovas liecinieku filiāles pārstāvji kādā Austrumeiropas valstī atzīmēja: ”Pie mums daudzās draudzēs lielākā daļa sludinātāju ir māsas, dažās — pat 70 procenti. Gandrīz visas viņas ir nesen kristījušās, un neprecētās pionieres, kas pie mums ir pārcēlušās no citām zemēm, dara nenovērtējamu darbu, palīdzēdamas šīm jaunajām māsām. Māsas no citām zemēm mums ir īsta dāvana!”

Kā šīs māsas jūtas, kalpojot svešumā? ”Ne vienmēr ir viegli,” sacīja Andželika, kurai ir pāri 30 gadiem un kura vairākus gadus ir kalpojusi par pionieri citā valstī. ”Kādā norīkojuma vietā es dienu no dienas bridu pa dubļainiem ceļiem, un visapkārt es varēju redzēt, cik grūti cilvēkiem klājas. Tomēr iespēja sludinot palīdzēt cilvēkiem man sagādā lielu gandarījumu. Un es jūtos ļoti aizkustināta, kad vietējās māsas man pateicas, ka esmu atbraukusi viņām palīgā. Kā man sacīja kāda māsa, ar to, ka es esmu atbraukusi no tālienes, lai viņas zemē kalpotu par pionieri, es arī viņu esmu pamudinājusi uzsākt pilnas slodzes kalpošanu.”

Sjū, kāda pioniere, kurai ir ap 50 gadiem, izteicās: ”Grūtības ir neizbēgamas, taču tās nav nekas, salīdzinot ar saņemtajām svētībām. Kalpošana ir vienkārši lieliska! Tā kā es bieži sludinu kopā ar gados jaunām māsām, es dalos ar viņām padomos, ko esmu uzzinājusi no Bībeles un mūsu literatūras par to, kā risināt dažādas grūtas situācijas. Viņas man bieži saka, ka mana priekšzīme — tas, kā es pārvaru grūtības, daudzus gadus kalpojot par pionieri, — viņām palīdz saprast, ka arī viņas var tikt galā ar grūtībām savā dzīvē. Iespēja palīdzēt šīm māsām man sagādā dziļu piepildījuma sajūtu.”

[Karte 20. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

MEKSIKA

Monterreja

Gvanahvato

Irapvato

Ahihika

Čapala

Čapalas ezers

Sanmigela de Aljende

Keretaro

MEHIKO

Kankuna

[Attēls 23. lpp.]

Daudziem ir bijusi iespēja sludināt ārzemniekiem, kas nekad agrāk nav dzirdējuši labo vēsti