Mūsu uzticība priecē Jehovas sirdi
”Esi, dēls, gudrs un priecē manu sirdi, lai man ir ko atbildēt tam, kas peļ mani!” (Sal. Pam. 27:11, VDP.)
1., 2. a) Kādas apsūdzības izteica Sātans, kā var lasīt Ījaba grāmatā? b) Kas liecina, ka Sātans pēc Ījaba nāves turpināja pelt Jehovu, apšaubīdams viņa kalpu uzticību?
JEHOVA atļāva Sātanam pārbaudīt sava krietnā kalpa Ījaba uzticību, un Sātans panāca, ka Ījabs zaudē savus ganāmpulkus, bērnus un veselību. Taču, kad Sātans apšaubīja Ījaba uzticību Dievam, viņš nedomāja tikai par Ījabu vien. ”Ādu pret ādu, jo visu, kas ir cilvēkam, viņš dod par savu dzīvību,” teica Sātans. Kā var redzēt no šiem vārdiem, Sātana apsūdzības bija vērstas ne tikai pret Ījabu, bet arī pret citiem, kas kalpo Dievam, un jautājums par cilvēku uzticību bija spēkā vēl ilgi pēc Ījaba nāves. (Īj. 2:4.)
2 Kad kopš Ījaba pārbaudījumiem bija pagājuši aptuveni 600 gadi, Jehova rosināja Salamanu izteikt šādu aicinājumu: ”Esi, dēls, gudrs un priecē manu sirdi, lai man ir ko atbildēt tam, kas peļ mani!” (Sal. Pam. 27:11, VDP.) Acīmredzot tajā laikā Sātans joprojām pēla Jehovu, apšaubīdams viņa kalpu uzticību. Apustulim Jānim tika dots redzējums, kurā Sātans tika padzīts no debesīm, un tas piepildījās kādu laiku pēc Dieva Valstības nodibināšanas 1914. gadā. Šajā redzējumā Sātans ir attēlots kā Dieva kalpu apsūdzētājs. Tātad pat mūsdienās, šīs ļaunās sistēmas pēdējās dienās, Sātans vēl aizvien apšauba Dieva kalpu uzticību savam debesu Tēvam. (Atkl. 12:10.)
3. Kādus secinājumus var izdarīt, iedziļinoties Ījaba grāmatā?
3 Iedziļinoties Ījaba grāmatā, mēs varam izdarīt trīs svarīgus secinājumus. Pirmkārt, nelaimes, kas nāca pār Ījabu, parāda, kurš ir cilvēces īstais ienaidnieks un kurš izraisa Dieva tautas vajāšanas. Šis ienaidnieks ir Sātans Velns. Otrkārt, lai kādas grūtības mums būtu jāpārvar, tuvas attiecības ar Dievu ļauj mums palikt viņam uzticīgiem. Treškārt, kad mums ir jāpieredz pārbaudījumi, Dievs mūs atbalsta, tāpat kā viņš atbalstīja Ījabu. Mūsdienās Jehova to dara ar savu Rakstu, organizācijas un svētā gara starpniecību.
Vienmēr atcerēsimies, kurš ir mūsu īstais ienaidnieks
4. Uz ko gulstas atbildība par bēdīgo situāciju, kāda ir izveidojusies pasaulē?
4 Daudzi netic, ka Sātans ir reāla būtne. Lai gan viņus, iespējams, uztrauc pasaulē izplatītais ļaunums un ciešanas, viņi nezina, ka galvenais, kas pie tā ir vainojams, ir Sātans Velns. Tiesa, liela daļa atbildības ir jāuzņemas arī pašiem cilvēkiem. Pirmie cilvēki, Ādams un Ieva, izvēlējās neatkarību no sava Radītāja, un arī visas turpmākās paaudzes ir rīkojušās ļoti nesaprātīgi. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka tas bija Sātans Velns, kas pievīla Ievu un pamudināja cilvēkus sacelties pret Dievu. Tieši viņš ir izveidojis sistēmu, pār kuru viņš ir noteicējs un ar kuras palīdzību viņš valda pār nepilnīgiem, mirstīgiem cilvēkiem. Tā kā Sātans ir ”šās pasaules dievs”, sabiedrībā dominē īpašības, kādas piemīt viņam, — lepnība, ķildīgums, skaudība, alkatība, negodīgums un dumpīgums. (2. Kor. 4:4; 1. Tim. 2:14; 3:6; nolasīt Jēkaba 3:14, 15.) Šo īpašību dēļ izceļas politiski un reliģiski konflikti, uzliesmo naids un plaukst korupcija, kas situāciju pasaulē padara vēl ļaunāku.
5. Kas mums būtu jādara ar vērtīgajām zināšanām, ko esam ieguvuši?
5 Mēs, Jehovas kalpi, esam ieguvuši ļoti vērtīgas zināšanas — mēs saprotam, kas ir vainojams tajā, ka apstākļi pasaulē pasliktinās. Vai mēs nejūtam pamudinājumu doties pie cilvēkiem un dalīties ar viņiem šajās zināšanās? Vai mēs neesam laimīgi, ka varam būt patiesā Dieva Jehovas pusē un varam paskaidrot citiem, kā Dievs darīs galu Sātanam un cilvēces ciešanām?
6., 7. a) Kurš ir atbildīgs par to, ka Dieva kalpi pieredz pretestību un vajāšanas? b) Kā mēs varam līdzināties Ēlihum?
6 Sātans ir atbildīgs ne tikai par lielu daļu nelaimju, kas jāpieredz cilvēcei kopumā, bet arī par pretestību, ar ko sastopas Dieva kalpi. Viņš mūs mērķtiecīgi pakļauj dažādiem pārbaudījumiem. Jēzus Kristus apustulim Pēterim sacīja: ”Sīmani, Sīmani, redzi, sātānam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus.” (Lūk. 22:31.) Katram, kas seko Jēzus pēdās, būs jāsaskaras ar kaut kādiem pārbaudījumiem. Pēteris par Sātanu Velnu rakstīja, ka tas ”staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt”. Savukārt Pāvils brīdināja, ka ”visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti”. (1. Pēt. 5:8; 2. Tim. 3:12.)
7 Ja ar kādu no mūsu ticības biedriem pēkšņi notiek nelaime, mums nebūtu jāsecina, ka atbildīgs par to ir Jehova. Kā jau tika minēts, mūsu patiesais ienaidnieks ir Sātans. Nenorobežosimies no sava ticības biedra, rīkojoties kā Ījaba viltus mierinātāji, bet līdzināsimies Ēlihum, kas runāja ar Ījabu kā īsts draugs! Būsim līdzās brālim vai māsai un vienoti cīnīsimies pret mūsu kopīgo ienaidnieku — Sātanu! (Sal. Pam. 3:27; 1. Tes. 5:25.) Mūsu mērķis ir palīdzēt ticības biedram, lai viņš, par spīti visām grūtībām, saglabātu uzticību Dievam un iepriecinātu Dieva sirdi.
8. Kāpēc var teikt, ka Sātana centieni panākt, lai Ījabs pārstātu godināt Dievu, izrādījās nesekmīgi?
8 Pirmais, ko Sātans Ījabam laupīja, bija viņa ganāmpulki. Šie mājlopi bija materiāli vērtīgi, un, tos zaudējot, Ījaba ģimene, iespējams, palika bez galvenā ienākumu avota. Turklāt Ījabs šos dzīvniekus bija izmantojis Dieva pielūgsmē. Ījaba grāmatā var lasīt, kā viņš bija rīkojies: svētījis savus bērnus, viņš ”cēlās.. agri no rīta un upurēja dedzināmos upurus, atbilstot viņu skaitam, jo Ījabs mēdza spriest tā: ”Varbūt mani dēli ir grēku darījuši un savā sirdsprātā zaimojuši Dievu.” Tā Ījabs darīja allažiņ.” (Īj. 1:4, 5.) Tātad Ījabs regulāri bija upurējis Jehovam dzīvniekus, bet, kad viņam uzbruka pārbaudījumi, tas vairs nebija iespējams — Ījabam vairs nebija ”mantas”, no kuras dot godu Jehovam. (Sal. Pam. 3:9.) Bet vienu viņš joprojām varēja un to arī darīja — viņš pagodināja Jehovu ar savām lūpām.
Veidosim ciešas attiecības ar Jehovu
9. Kas ir pats dārgākais, ko mēs varam iemantot?
9 Vienalga, vai mēs esam pārtikuši vai trūcīgi, jauni vai veci, vai mums ir laba veselība vai ne, mēs visi varam izveidot ciešas attiecības ar Jehovu. Ja Jehova būs mūsu draugs, mēs pārbaudījumos spēsim palikt viņam uzticīgi un priecēt viņa sirdi. Pat cilvēki, kas nav ieguvuši dziļas Bībeles zināšanas, ir drosmīgi nostājušies Jehovas pusē un saglabājuši uzticību viņam.
10., 11. a) Kādi pārbaudījumi bija jāpieredz kādai māsai, un cik sekmīgi viņa tos izturēja? b) Ko šīs māsas uzticība pārliecinoši pierādīja?
10 Māsa Valentīna Garnovska bija viena no daudzajiem Jehovas lieciniekiem Krievijā, kas, tāpat kā Ījabs, pieredzēja ļoti smagus pārbaudījumus, tomēr palika uzticīga Jehovam. 1945. gadā, kad Valentīnai bija aptuveni 20 gadu, viņai sludināja kāds Jehovas liecinieks. Pirmajai sarunai sekoja vēl divas, bet pēc tam viņa šo brāli nekad vairs neredzēja. Kaut arī Valentīnas zināšanas bija nelielas, viņa sāka tajās dalīties ar saviem kaimiņiem. Par sludināšanu Valentīnu apcietināja un piesprieda viņai astoņus gadus labošanas darbu nometnēs. 1953. gadā, atguvusi brīvību, viņa nekavējoties atsāka sludināt. Pēc neilga laika Valentīnu atkal apcietināja un šoreiz notiesāja uz desmit gadiem. Aizvadījusi vairākus gadus dažādās labošanas darbu nometnēs, viņa nonāca nometnē, kur Jehovas liecinieces bija tikušas pie Bībeles. Kādu dienu šo Bībeli parādīja arī Valentīnai. Cik aizkustināta jutās mūsu māsa! Vienīgā Bībele, ko Valentīna jebkad bija redzējusi, bija tā, kuru 1945. gadā bija turējis rokās brālis, kas viņai sludināja.
11 1967. gadā Valentīnu atbrīvoja, un viņa beidzot varēja kristīties. Māsa izmantoja iegūto brīvību, lai dedzīgi sludinātu, bet jau pēc pāris gadiem viņu atkal apcietināja, un šajā reizē viņai tika piespriesti trīs gadi cietumā. Tomēr Valentīna turpināja runāt ar citiem par Bībeli. Līdz savai nāvei 2001. gadā mūsu māsa bija palīdzējusi iepazīt Bībeles patiesību 44 cilvēkiem. Tā kā divdesmit vienu savas dzīves gadu Valentīna bija pavadījusi cietumos un labošanas darbu nometnēs, var droši apgalvot, ka viņa bija gatava nest jebkādus upurus — pat atteikties no brīvības —, lai tikai saglabātu uzticību Dievam. Īsi pirms nāves Valentīna sacīja: ”Man nekad nav bijis savu māju. Visa mana mantība ietilpa vienā ceļasomā, bet, kalpodama Jehovam, es biju laimīga un apmierināta.” Cik pārliecinoši Valentīna ar savu dzīvi ir atspēkojusi Sātana apgalvojumu, ka, sastapušies ar grūtībām, cilvēki nepaliks uzticīgi Dievam! (Īj. 1:9—11.) Mēs varam būt pārliecināti, ka Valentīna ir iepriecinājusi Jehovas sirdi un ka Jehova ļoti gaida laiku, kad viņš varēs atgriezt dzīvē gan šo māsu, gan visus pārējos, kas ir palikuši viņam uzticīgi līdz nāvei. (Īj. 14:15.)
12. Kāda nozīme mūsu attiecībās ar Jehovu ir mīlestībai pret viņu?
12 Draudzība, ko esam izveidojuši ar Jehovu, balstās uz mūsu mīlestību pret viņu. Mūs piesaista Jehovas izcilās īpašības, un mēs no sirds cenšamies dzīvot saskaņā ar viņa nodomiem. Pretēji Sātana apgalvojumiem, mēs mīlam Jehovu neviena nepiespiesti un bez jebkādiem nosacījumiem. Mīlestība pret Jehovu stiprina mūsu apņēmību pārbaudījumos palikt viņam uzticīgiem. Savukārt par Jehovu ir teikts, ka ”Viņš Saviem uzticīgajiem ceļu sargā”. (Sal. Pam. 2:8, VDP; Ps. 97:10.)
13. Kā Jehova raugās uz mūsu kalpošanu?
13 Lai cik ierobežotas mums liktos mūsu iespējas, mīlestība mūs mudina godāt Jehovas vārdu. Jehova redz mūsu labos nodomus un nenosoda mūs par to, ka nespējam darīt tik, cik vēlētos. Svarīgi ir ne vien paši darbi, bet arī tas, kāpēc mēs tos darām. Kaut arī Ījabs bija bēdu satriekts un daudz izcietis, viņš ar saviem apsūdzētājiem runāja par to, cik dārga viņam ir Jehovas žēlastība un cik pareizi ir Jehovas likumi. (Nolasīt Ījaba 10:12; 28:28.) Ījaba grāmatas pēdējā nodaļā var lasīt, ka uz Ēlifasu, Bildadu un Cofaru Jehova bija iededzies dusmās, jo viņu izteikumi bija kļūdaini un nepatiesi. Savukārt, runādams par Ījabu, Jehova četras reizes lietoja vārdus ”mans kalps”, kas liecina, ka uz Ījabu Jehova raudzījās ar labvēlību. To apstiprina arī fakts, ka viņš deva Ījabam norādījumu aizlūgt par trim viltus mierinātājiem. (Īj. 42:7—9.) Rīkosimies tā, lai arī mēs iemantotu Jehovas labvēlību!
Jehova atbalsta savus uzticīgos kalpus
14. Kā Jehova palīdzēja Ījabam labot viņa domāšanu?
14 Lai gan Ījabs bija nepilnīgs cilvēks, viņš pārbaudījumos palika uzticīgs Dievam. Tiesa, brīžos, kad viņam bija sevišķi smagi, daži viņa spriedumi bija aplami. Piemēram, viņš Jehovam sacīja: ”Es Tevi piesaucu kā glābēju, bet Tu man neatbildi.. ..Tu mani apkaro ar savas rokas spēku.” Ījabs arī pārāk daudz uzmanības pievērsa sevis attaisnošanai, kā to var redzēt no viņa vārdiem: ”Es esmu nevainīgs, bez jebkāda nozieguma,” un: ”Viltību neesmu nekad rokā ņēmis, un mana lūgsna ir nevainojami šķīsta.” (Īj. 16:17; 30:20, 21; 33:8, 9.) Tomēr Jehova ar mīlestību palīdzēja viņam. Dievs uzdeva Ījabam virkni jautājumu, kas novērsa Ījaba uzmanību no sevis un ļāva skaidrāk apzināties, cik daudz pārāks ir Dievs salīdzinājumā ar cilvēku. Ījabs ņēma vērā Jehovas sacīto un laboja savu viedokli. (Nolasīt Ījaba 40:8; 42:2, 6.)
15., 16. Kā Jehova palīdz saviem kalpiem mūsdienās?
15 Arī mūsdienās Jehova saviem kalpiem sniedz laipnus padomus un drošu vadību. Viņš mums palīdz arī citādā ziņā. Jēzus Kristus, atdodams savu dzīvību, ir samaksājis izpirkumu, uz kura pamata mums ir iespējams saņemt grēku piedošanu. Ticība izpirkuma upurim mums, nepilnīgiem cilvēkiem, ļauj izveidot ar Dievu tuvas attiecības. (Jēk. 4:8; 1. Jāņa 2:1.) Situācijās, kad sastopamies ar pārbaudījumiem, mēs varam lūgt Dieva svētā gara atbalstu un palīdzību. Turklāt mums ir pieejama Bībele, un, ja mēs to lasām un pārdomājam, mēs sagatavojamies iespējamiem ticības pārbaudījumiem. Regulāra iedziļināšanās Dieva Rakstos mums palīdz izprast jautājumus par Jehovas augstāko varu un mūsu uzticību viņam.
16 Mums augstu jāvērtē arī iespēja piederēt pie pasaules mēroga brāļu saimes, kurai Jehova dod garīgo uzturu ar ”uzticīgā un gudrā kalpa” starpniecību. (Mat. 24:45—47.) Katrā no aptuveni 100 tūkstošiem Jehovas liecinieku draudžu tiek organizētas sapulces, kurās mēs tiekam mācīti un sagatavoti iespējamiem ticības pārbaudījumiem. Par to, cik noderīgas ir draudzes sapulces, pārliecinājās kāda jauna Jehovas lieciniece, vārdā Šīla, kas dzīvo Vācijā.
17. Pastāstiet gadījumu, kas parāda, cik gudri ir regulāri apmeklēt kristiešu sapulces un ņemt vērā tajās dzirdētos padomus!
17 Kādu dienu klase, kurā mācījās Šīla, uz laiku tika atstāta bez uzraudzības, un klasesbiedri nolēma izmēģināt dēlīti ar alfabēta burtiem, kas tiek izmantots garu izsaukšanai. Izdzirdējusi par šo plānu, Šīla nekavējoties atstāja klasi, un vēlāk, kad viņa dzirdēja, ar ko spiritisma seanss bija beidzies, viņai bija prieks par savu lēmumu. Seansa laikā daži no klasesbiedriem bija sajutuši dēmonu klātbūtni un panikā metušies bēgt. Kāpēc Šīla bija rīkojusies tik izlēmīgi? ”Neilgi pirms tam draudzes sapulcē bija apspriests, cik bīstami ir šādi spiritisma seansi, tāpēc es zināju, ko man darīt,” paskaidro Šīla. ”Es gribēju iepriecināt Jehovu, kā ir teikts Salamana Pamācību grāmatas 27. nodaļas 11. pantā.” Cik labi, ka Šīla bija bijusi sapulcē un uzmanīgi klausījusies!
18. Kāda apņēmība jums ir?
18 Apņemsimies cieši sekot norādījumiem, ko saņemam no Dieva organizācijas! Regulāri apmeklējot sapulces, lasot Bībeli un uz Bībeli balstītas publikācijas, lūdzot Dievu un uzturoties garīgi nobriedušu kristiešu sabiedrībā, mēs gūsim padomus un atbalstu, kas mums ir nepieciešams. Jehova vēlas, lai mēs paliktu viņam uzticīgi, un viņš ir pārliecināts, ka mums tas izdosies. Cik gan liels gods ir cildināt Jehovas augsto vārdu, uzticīgi kalpot viņam un priecēt viņa sirdi!
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc uz Sātanu gulstas smaga atbildība?
• Kas ir pats dārgākais, ko varam iemantot?
• Uz ko balstās draudzība, kuru esam izveidojuši ar Jehovu?
• Kā Jehova mums palīdz un mūs atbalsta?
[Attēls 8. lpp.]
Vai jūs jūtat pamudinājumu dalīties ar citiem vērtīgajās zināšanās, ko esat ieguvuši?
[Attēls 9. lpp.]
Mēs varam palīdzēt saviem ticības biedriem saglabāt uzticību Dievam
[Attēls 10. lpp.]
Valentīna bija gatava nest jebkādus upurus, lai paliktu uzticīga Dievam