Pastāviet un vērojiet, kā Jehova jūs izglābs
”Tas Kungs ir ar mani, es nebīstos nenieka. Ko cilvēki man darīs?” (PSALMS 118:6.)
1. Kādi notikumi drīzumā gaida cilvēci?
DRĪZUMĀ cilvēci gaida notikumi, kuriem līdzīgu pēc sava nozīmīguma vēl nav bijis. Paredzēdams šos notikumus, Jēzus savus sekotājus brīdināja: ”Būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs. Un ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.” (Mateja 24:21, 22.)
2. Kas pagaidām vēl neļauj sākties lielajām bēdām?
2 Pagaidām šīm lielajām bēdām vēl neļauj sākties debesu būtnes, kas nav redzamas cilvēku acīm. Atklāsmē, ko apustulim Jānim deva Jēzus, tika paskaidrots, kāpēc lielās bēdas vēl nav sākušās. Lūk, kā to aprakstīja pats apustulis: ”Es redzēju četrus eņģeļus stāvam četros zemes stūros, turot četrus zemes vējus.. Un es redzēju citu eņģeli nokāpjam no saules lēkta puses. Viņš turēja dzīvā Dieva zīmogu; viņš sauca skaņā balsī četriem eņģeļiem..: ”Nesamaitājiet zemi, ne jūru, ne kokus, kamēr mēs apzīmogosim mūsu Dieva kalpus uz viņu pierēm.”” (Atklāsmes 7:1—3.)
3. Ar kādu notikumu sāksies lielās bēdas?
3 ”Mūsu Dieva kalpu” galīgā apzīmogošana tuvojas beigām, un četri eņģeļi ir gatavi atlaist iznīcības vējus. Kas notiks vispirms, kad viņi to būs izdarījuši? Uz šo jautājumu atbild eņģelis: ”Ar lielu varu metīs lielo pilsētu, un tās nekad vairs nebūs.” (Atklāsmes 18:21.) Tiks iznīcinātas visas pasaules viltus reliģijas, un tad debesīs valdīs neaprakstāms prieks. (Atklāsmes 19:1, 2.)
4. Kādi būs tālākie notikumi?
4 Visas zemes tautas kopīgiem spēkiem grasīsies uzbrukt Jehovas tautai. Vai tām izdosies iznīcināt kristiešus, kas uzticīgi kalpo Dievam? Iespējams, radīsies iespaids, ka tā tiešām notiks. Tomēr tad debesu karapulks Jēzus Kristus vadībā uzveiks cilvēku spēkus, kas pretojas Dievam. (Atklāsmes 19:19—21.) Visbeidzot, Sātans un viņa eņģeļi tiks iemesti ”bezdibenī”, kur viņi vairs neko nespēs darīt. Viņi vairs nevarēs pievilt cilvēkus, jo būs ieslodzīti uz tūkstoš gadiem. Lielais pulks cilvēku, kas būs palikuši dzīvi, tad izjutīs milzīgu atvieglojumu. (Atklāsmes 7:9, 10, 14; 20:1—3.)
5. Kāda brīnišķīga iespēja gaida visus, kas paliks uzticīgi Jehovam?
5 Šie apbrīnojamie, neparastie notikumi risināsies pavisam drīz. Tie visi ir saistīti ar to, ka tiks apstiprināts Jehovas augstākās varas tiesiskums — viņa tiesības valdīt. Ja mēs paliksim uzticīgi Jehovam un aizstāvēsim viņa augstāko varu, mums būs iespēja piedalīties Jehovas vārda svētīšanā un viņa nodoma piepildīšanā. Tas tiešām ir kaut kas brīnišķīgs!
6. Kā mēs varam gūt lielu stiprinājumu, ņemot vērā notikumus, kas strauji tuvojas?
6 Vai mēs esam gatavi šiem nozīmīgajiem notikumiem? Vai mēs ticam, ka Jehova spēj mūs glābt? Vai mēs esam pārliecināti, ka viņš mums palīdzēs īstajā brīdī un vislabākajā veidā? Kad domājam par šiem jautājumiem, mums būtu jāpatur prātā vārdi, ko apustulis Pāvils rakstīja saviem ticības biedriem Romā: ”Viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami rakstos, iegūtu cerību.” (Romiešiem 15:4.) Pie tā, kas rakstīts mūsu pamācībai un dod mums iepriecinājumu un cerību, pieder stāstījums par to, kā Jehova atbrīvoja izraēliešus no nežēlīgās apspiešanas Ēģiptē. Dziļi pārdomājot šos aizraujošos notikumus un to, kā Jehova izglāba izraēliešus, mēs varam gūt lielu stiprinājumu tagad, kad strauji tuvojas lielās bēdas.
Jehova glābj savu tautu
7. Kādi notikumi risinās Ēģiptē 1513. gadā p.m.ē.?
7 Rit 1513. gads pirms mūsu ēras. Jehova jau ir sūtījis ēģiptiešiem deviņas mocības. Pēc pēdējās no tām faraons padzen Mozu, teikdams: ”Ej prom no manis; sargies, ka tu neparādies mana vaiga priekšā, jo tanī dienā, kad es tavu vaigu ieraudzīšu, tu mirsi!” Mozus atbild: ”Lai notiek tā! Es turpmāk vairs nerādīšos tava vaiga priekšā.” (2. Mozus 10:28, 29.)
8. Kādi norādījumi tiek doti izraēliešiem, un kas notiek pēc tam?
8 Tad Jehova dara Mozum zināmu, ka viņš sūtīs faraonam un visiem ēģiptiešiem vēl vienu, pēdējo mocību. Ābība (nīsāna) mēneša 14. datumā mirs visu ēģiptiešu un viņu mājlopu pirmdzimtie. Turpretī izraēlieši varēs paglābties, ja vien precīzi izpildīs norādījumus, ko Dievs dod Mozum. Viņiem ir jāuzziež jēra asinis uz abiem savu māju durvju stabiem un palodām, bet pašiem jāpaliek mājās. Kas tajā naktī notiek? Mozus par to stāsta: ”Notika nakts vidū, ka tas Kungs sita visus Ēģiptes pirmdzimušos.” Faraons vairs ilgāk negaida. Atsaucis Mozu un Āronu, viņš tiem pavēl: ”Celieties un taisieties prom no manas tautas vidus.., ejiet un kalpojiet tam Kungam, kā jūs to gribat.” Un izraēlieši tiešām dodas projām. Viņu skaits, iespējams, pārsniedz trīs miljonus, un kopā ar viņiem iet liels ”pūlis svešu”, proti, neizraēliešu. (2. Mozus 12:1—7, 29, 31, 37, 38.)
9. Pa kādu ceļu Dievs izved izraēliešus no Ēģiptes, un kāpēc viņš tā rīkojas?
9 Īsākais ceļš, ko izraēlieši varētu izraudzīties, ved gar Vidusjūru cauri filistiešu zemei, taču tā ir ienaidnieku teritorija. Droši vien tāpēc, lai izraēliešiem nebūtu jāsāk karot, Jehova viņus ved pa tuksneša ceļu gar Sarkano jūru. Ceļā ir devušies vairāki miljoni cilvēku, taču viņi ir ļoti labi organizēti. (2. Mozus 13:17, 18.)
”Vērojiet, kā tas Kungs jūs šodien izglābs”
10. Kāpēc Dievs liek izraēliešiem uzcelt nometni pie Pihahirotas?
10 Tālāk sāk risināties neparasti notikumi. Jehova paziņo Mozum: ”Saki israēliešiem, lai tie apmet līkumu un uzceļ nometni Pihahirotas priekšā, starp Migdolu un jūru, taisni pretī Baāl-Cefonai.” Sekojot šiem norādījumiem, lielais izraēliešu pulks nonāk starp kalniem un Sarkanās jūras līci. Tā ir šķietama bezizejas situācija. Taču Jehova zina, ko viņš dara. Viņš saka Mozum: ”Es apcietināšu faraona sirdi, un viņš dzīsies viņiem pakaļ, bet Es gribu pagodināt sevi faraona un visu viņa pulku acīs, lai Ēģipte atzīst, ka Es, tas Kungs, to esmu darījis.” (2. Mozus 14:1—4.)
11. a) Kā rīkojas faraons, un kāda ir izraēliešu reakcija? b) Ko saka Mozus, kad dzird izraēliešu žēlošanos?
11 Faraonam šķiet, ka viņš ir pieļāvis kļūdu, ļaudams izraēliešiem aiziet no Ēģiptes, un viņš ar 600 izlasītiem kara ratiem dzenas tiem pakaļ. Kad izraēlieši ierauga ēģiptiešu karaspēku, viņi izbīstas un sūdzas Mozum: ”Vai trūka Ēģiptē kapu, ka tu mūs esi izvedis, lai mēs mirtu tuksnesī?” Bet Mozus ir pārliecināts, ka palīgā nāks Jehova, tāpēc viņš atbild: ”Nebīstaities, pastāviet un vērojiet, kā tas Kungs jūs šodien izglābs.. Tas Kungs karos par jums, bet jūs stāvēsit klusu.” (2. Mozus 14:5—14.)
12. Kā Jehova glābj savu tautu?
12 Piepildoties Mozus vārdiem par to, ka Jehova pats karos par izraēliešiem, cīņā iesaistās pārcilvēciski spēki. Jehovas eņģelis brīnumainā veidā pārvieto uz izraēliešu aizmuguri mākoņu stabu, kas viņus līdz šim ir vedis. Šis mākonis ”bija (Ēģiptiešiem) tumšs un darīja (Israēla bērniem) nakti gaišu”. (2. Mozus 13:21, 22; 14:19; 14:20, LB-26.) Paklausīdams Dieva pavēlei, Mozus izstiepj roku. Par to, kas notiek tālāk, Bībelē stāstīts: ”Tas Kungs lika jūrai, spēcīgam austruma vējam pūšot, plūst atpakaļ visu cauru nakti.. Tā Israēla bērni iegāja jūras vidū sausām kājām, kamēr ūdeņi tiem bija kā vaļņi pa labi un pa kreisi.” Ēģiptieši dzenas viņiem pakaļ, bet Jehova sargā savu tautu. Viņš rada apjukumu ēģiptiešu starpā, un pēc tam viņš saka Mozum: ”Izstiep savu roku pār jūru, lai ūdeņi atgriežas pār ēģiptiešiem, pār viņu ratiem un pār viņu jātniekiem.” Faraona karaspēks tiek iznīcināts pilnībā, no tā nepaliek pāri neviens pats karavīrs. (2. Mozus 14:21—28; Psalms 136:15.)
Ko var mācīties no tā, kā tika izglābti izraēlieši
13. Kā izraēlieši uztvēra savu glābšanu?
13 Kā šī brīnumainā izglābšanās ietekmēja visus, kas bija palikuši dzīvi? Mozus un izraēlieši pauda savas jūtas dziesmā, kurā slavēja Jehovu. Viņi dziedāja: ”Es dziedāšu tam Kungam, jo Viņš sevi ļoti paaugstinājis! [..] Tas Kungs ir ķēniņš uz mūžu mūžiem!” (2. Mozus 15:1, 18.) Pirmais, ko viņi vēlējās darīt, bija slavēt Jehovu, jo šajos notikumos bija spilgti izpaudusies Jehovas augstākā vara.
14. a) Ko par Jehovu var mācīties no tā, ko pieredzēja izraēlieši? b) Kāds ir 2008. gada pants?
14 Kādas pamācības, iepriecinājumu un cerību mēs varam gūt, pārdomājot šos saviļņojošos notikumus? Ir pilnīgi skaidrs, ka Jehova var palīdzēt savai tautai, lai kādi pārbaudījumi tai būtu jāpieredz. Viņš spēj atrisināt jebkuru situāciju, kādā ir nonākusi viņa tauta. Kad Jehova lika pūst spēcīgam austrumu vējam, pat Sarkanā jūra izraēliešiem nebija šķērslis. Taču Jehova izdarīja arī tā, ka turpat Sarkanajā jūrā gāja bojā faraona karaspēks. Domājot par to visu, mēs varam atkārtot vārdus, ko rakstīja psalmu sacerētājs: ”Tas Kungs ir ar mani, es nebīstos nenieka. Ko cilvēki man darīs?” (Psalms 118:6.) Mierinoši ir arī vārdi, ko Pāvils rakstīja savā vēstulē romiešiem, 8. nodaļas 31. pantā: ”Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?” Tie ir Dieva iedvesmoti vārdi, kas vieš mūsos stipru paļāvību uz viņu. Tie apklusina jebkādas bailes un šaubas, kas mūs varbūt māc, un pilda mūs ar cerību. Tāpēc ļoti piemērots ir 2008. gada pants: ”Pastāviet un vērojiet, kā tas Kungs [”Jehova”, NW] jūs.. izglābs.” (2. Mozus 14:13.)
15. Cik svarīga paklausība bija tad, kad izraēlieši tika atbrīvoti no Ēģiptes, un cik svarīga tā ir tagad?
15 Ko vēl var mācīties no tā, kā izraēlieši aizgāja no Ēģiptes? Mums vienmēr jāklausa Jehovam, lai ko viņš mums liktu darīt. Gatavojoties Pasā, izraēlieši paklausīgi izpildīja visus norādījumus, un 14. nīsāna naktī viņi palika savās mājās. Kad viņi devās projām no Ēģiptes, viņiem bija dots norādījums iet ”kaujas izkārtojumā”. (2. Mozus 13:18, NW.) Mūsdienās ir ļoti svarīgi sekot norādījumiem, kas tiek doti ar ”uzticīgā un gudrā kalpa” starpniecību. (Mateja 24:45.) Mums uzmanīgi jāieklausās Dieva vārdos, kas it kā skan aiz mums: ””Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!” kaut jūs arī ietu pa labi vai novērstos pa kreisi.” (Jesajas 30:21.) Tuvojoties lielo bēdu sākumam, mēs, iespējams, saņemsim precīzus norādījumus, kā rīkoties. Tas, vai mēs šajos grūtajos laikos paliksim drošībā, būs atkarīgs no tā, vai būsim vienoti ar citiem uzticīgiem Jehovas kalpiem.
16. Ko var mācīties no tā, kā Dievs vadīja notikumus, kad viņš izglāba izraēliešus?
16 Atcerēsimies, ka izraēlieši, paklausot Jehovas norādījumiem, nonāca šķietamā bezizejas situācijā starp kalniem un Sarkano jūru. Likās, ka viņiem nebija vajadzējis turp doties. Tomēr Jehova visu bija paredzējis, un notikumi risinājās tā, ka viņam tika sagādāts gods un viņa tauta izglābās. Arī mūsdienās ne vienmēr ir skaidrs, kāpēc Jehovas organizācijā tiek pieņemts kāds konkrēts lēmums, taču mums ir pilnīgs pamats paļauties uz Jehovas vadību, ko viņš īsteno ar uzticīgā ”kalpa” starpniecību. Reizēm varbūt šķiet, ka mūsu ienaidnieki gūst virsroku. Iespējams, mēs nezinām visus faktus un neredzam kopainu. Jebkurā gadījumā Jehova spēj rīkoties īstajā brīdī, tāpat kā viņš to senatnē izdarīja, palīdzēdams izraēliešiem. (Salamana Pamācības 3:5.)
Paļausimies uz Jehovu
17. Kāpēc mēs varam pilnībā paļauties uz Dieva vadību?
17 Vai varat iedomāties, kāda paļāvība uz Jehovu izraēliešiem radās, kad viņi atcerējās, kā dienā viņus vadīja mākoņu stabs, bet naktī — uguns stabs? Tas bija pierādījums, ka ceļā viņus sargāja ”Dieva eņģelis”. (2. Mozus 13:21, 22; 14:19.) Arī mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova vada savu tautu, sargā to un ir gatavs to glābt. Mums jāņem vērā solījums: ”[Jehova] savus ticīgos neatstāj postā, tos nemitīgi aprūpēdams.” (Psalms 37:28.) Nekad neaizmirsīsim, ka Dieva kalpiem palīdz vareni eņģeļi. Ar viņu atbalstu mēs varam ”pastāvēt un vērot, kā tas Kungs [mūs].. izglābs”. (2. Mozus 14:13.)
18. Kāpēc mums ”jābruņojas ar visiem Dieva ieročiem”?
18 Kas mums palīdzēs ”pastāvēt” patiesības ceļā? Mums ir vajadzīgi garīgie ieroči, ko apustulis Pāvils aprakstīja savā vēstulē efeziešiem. Jāpievērš uzmanība, ka Pāvils aicināja ”bruņoties ar visiem Dieva ieročiem”. Vai mums ir visi garīgie ieroči? Nākamajā gadā mums visiem būtu jāpārbauda sevi un jānoskaidro, vai mūsu garīgajā bruņojumā nekā netrūkst un vai mēs esam ”bruņojušies” pareizi. Mūsu ienaidnieks, Sātans Velns, zina mūsu vājības, un viņš mēģina pārsteigt mūs nesagatavotus, kā arī cenšas izmantot mūsu vājās vietas. Mums ir jācīnās ar ”ļaunajiem gariem”, bet Jehovas spēkā mēs varam gūt uzvaru. (Efeziešiem 6:11—18; Salamana Pamācības 27:11.)
19. Kāda iespēja mums būs, ja paliksim izturīgi?
19 Jēzus saviem sekotājiem teica: ”Ar savu izturību jūs iemantosit sev dzīvību!” (Lūkas 21:19.) Centīsimies būt starp tiem, kas uzticīgi pārvar visas grūtības, jo tad mums Jehovas žēlastības dēļ būs iespēja ”pastāvēt un vērot”, kā viņš mūs izglābs!
Kā jūs atbildētu?
• Kādi neparasti notikumi ir gaidāmi drīzā nākotnē?
• Kā Jehova 1513. gadā p.m.ē. apliecināja, ka viņš spēj izglābt savus kalpus?
• Ko jūs esat apņēmušies darīt?
[Izceltais teksts 22. lpp.]
2008. gada pants ir šāds: ”Pastāviet un vērojiet, kā tas Kungs [”Jehova”, NW] jūs.. izglābs.” (2. Mozus 14:13.)
[Attēls 19. lpp.]
”Viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai”
[Attēls 20. lpp.]
Faraona stūrgalvības dēļ Ēģipte pieredzēja postu
[Attēls 21. lpp.]
Izraēlieši palika dzīvi, jo darīja visu, ko Jehova bija pavēlējis