Lasītāju jautājumi
Vai būtu pareizi, ja Jehovas liecinieks apmeklētu neticīga radinieka vai paziņas laulību ceremoniju?
Kāzas ir priecīgs notikums, un ir gluži dabiski, ka kristietis vēlētos būt klāt šajā priecīgajā pasākumā. Protams, ja uz kāzām ir ielūgti nepilngadīgi jaunieši, galavārds par viņu piedalīšanos kāzās pieder vecākiem vai aizbildņiem. (Efeziešiem 6:1—3.) Bet kā rīkoties kristietei, ja viņas vīrs, kas nav Jehovas liecinieks, lūdz, lai viņa nāktu līdzi uz laulību ceremoniju, kas paredzēta baznīcā? Iespējams, viņas sirdsapziņa atļauj doties uz šīm kāzām ar apņēmību neiesaistīties nekādās reliģiskās darbībās.
Visā visumā var teikt, ka kristietim pašam ir jāizlemj, vai būt klāt kādā laulību ceremonijā vai ne. Tomēr katram ir jāpatur prātā, ka par savu izvēli viņš ir atbildīgs Dieva Jehovas priekšā un ka šajā situācijā viņam ir jāņem vērā noteikti Bībeles principi.
Vairāk par visu kristietim būtu jādomā par to, lai viņa rīcība būtu patīkama Dievam. Jēzus sacīja: ”Dievs ir Gars, un, kas viņu pielūdz, tiem to būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:24.) Tāpēc Jehovas liecinieki neiesaistās citu ticību reliģiskajās darbībās, piemēram, dažādās paražās, rituālos un lūgšanās, jo tās ir pretrunā ar Bībeles patiesību. (2. Korintiešiem 6:14—17.)
Turklāt kristieši apzinās, ka viņu lēmumi var iespaidot citus. Ja kristietis izlemj apmeklēt kāzu ceremoniju, būtu jāapsver, vai radinieki nejutīsies aizvainoti, ja viņš nebūs ar mieru piedalīties pilnīgi visās kāzu norisēs. Jāņem arī vērā, kā šāds lēmums varētu ietekmēt ticības biedrus. (Romiešiem 14:13.) Pat tad, ja kāds kristietis un viņa ģimene uzskata, ka nebūtu nekas nepareizs doties uz neticīga cilvēka laulību ceremoniju, der apdomāt jautājumu, vai šāds lēmums neietekmēs slikti kādu no ticības biedriem. Vai tas nedarīs nemierīgu kāda kristieša sirdsapziņu?
Neticīgu radinieku laulību ceremonija kristieti var nostādīt sarežģītā situācijā. Piemēram, var gadīties, ka Jehovas liecinieku lūdz kāzās būt par vedēju vai uzņemties kādus citus pienākumus vai arī neticīgs dzīvesbiedrs vēlas piedalīties visās kāzu norisēs. Ja laulību valsts iestādē reģistrē tiesnesis vai kāda cita valsts amatpersona, kāzu ceremonijas apmeklēšana, iespējams, nozīmē tikai to, ka cilvēks kļūst par aculiecinieku juridiskam aktam.
Bet tad, ja laulību ceremonija tiek rīkota baznīcā vai arī ir paredzēts, ka līgavu un līgavaini salaulās mācītājs, ir pamats nopietnākām bažām. Vēlēdamies paklausīt savai pēc Bībeles principiem apmācītajai sirdsapziņai un nepieļaut rīcību, kas būtu pretrunā ar viņa reliģisko pārliecību, kā arī cenzdamies izvairīties no situācijām, kas varētu aizvainot līgavu un līgavaini vai kādu no kāzu viesiem, kristietis, iespējams, izlemj neapmeklēt laulību ceremoniju. (Salamana Pamācības 22:3.) Kristietis var aiztaupīt daudz pārdzīvojumu gan sev, gan saviem radiniekiem, ja jau iepriekš viņiem paskaidro, kādi ir viņa uz Bībeli balstītie uzskati un cik lielā mērā viņš ir gatavs piedalīties kāzu norisēs.
Pēc tam, kad ir rūpīgi apsvērti visi fakti, daži kristieši varbūt izlemj, ka nebūtu nekas nepareizs, ja viņi apmeklētu neticīga radinieka vai paziņas laulību ceremoniju, paliekot vienīgi novērotāja lomā. Bet, ja, pēc kāda kristieša domām, pastāv pārāk liela iespēja, ka laulību ceremonijas laikā viņš varētu pārkāpt Dieva principus, viņš varbūt izlems, ka labais, ko varētu panākt, apmeklējot kāzu ceremoniju, neatsver iespējamo risku. Ja kristietis pieņem lēmumu neapmeklēt laulību ceremoniju, bet vēlāk doties uz kāzu svinībām, ir svarīgi apņemties ”visu.. darīt Dievam par godu”. (1. Korintiešiem 10:31.) Pieņemot šādus lēmumus, ”ikkatram jānes sava paša nasta”. (Galatiešiem 6:5.) Lai arī kādu lēmumu kristietis pieņemtu, nedrīkst aizmirst, cik svarīgi ir saglabāt tīru sirdsapziņu Dieva Jehovas priekšā.