Jēzus piedzimšana dod cerību uz mieru

VĀRDI ”miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts” nebija vienīgais ar Jēzus piedzimšanu saistītais pravietojums. Jau agrāk eņģeļi bija paziņojuši Dieva iedvesmotas vēstis par Jēzu gan Marijai, gan viņas vīram Jāzepam. Pārdomājot šīs vēstis, ir iespējams labāk saprast, cik nozīmīga bija Jēzus piedzimšana un ko īsti nozīmē eņģeļu paziņojums par mieru virs zemes.

Krietnu laiku pirms Jēzus dzimšanas, pat vēl pirms tam, kad Marijai bija iestājusies grūtniecība, pie viņas bija ieradies eņģelis, kas Bībelē ir saukts par Gabriēlu. ”Esi sveicināta, tu apžēlotā, tas Kungs ar tevi!” eņģelis sveicināja Mariju. Viegli iedomāties, ka Marija tajā brīdī jutās dziļi pārsteigta un pat mazliet izbijusies. Ko gan šāds sveiciens varētu nozīmēt?

Gabriēls viņai paskaidroja: ”Redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi dēlu un sauksi viņa vārdu: Jēzus. Tas būs liels, un viņu sauks par Visaugstākā Dēlu, un Dievs tas Kungs tam dos viņa tēva Dāvida troni, un viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un viņa valstībai nebūs gala.” Marija brīnījās, kā gan tas ir iespējams, jo viņai, jaunavai, nebija intīmu attiecību. Gabriēls paskaidroja, ka šis bērns tiks ieņemts ar svētā gara palīdzību. Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka tas būs neparasts bērns. (Lūkas 1:28—35.)

Pravietotais ķēniņš

Gabriēla vārdi, jādomā, palīdzēja Marijai saprast, ka par dēlu, kas viņai piedzims, ir vēstīts senos pravietojumos. Ziņa, ka Dievs Jehova viņas dēlam dos ”viņa tēva Dāvida troni”, Marijai — kā jebkuram no ebreju tautas, kas pārzināja Dieva Rakstus, — droši vien lika domāt par solījumu, ko Dievs bija devis Izraēlas ķēniņam Dāvidam.

Ar pravieša Nātāna starpniecību Jehova Dāvidam bija teicis: ”Tavs nams un tava ķēniņa valstība, — tie pastāvēs nešaubīgi uz mūžīgiem laikiem manā priekšā; tavam goda krēslam būs nesatricināmam būt mūžīgi!” (2. Samuēla 7:4, 16.) Par Dāvidu Jehova bija sacījis: ”Viņa dzimumu Es uzturēšu mūžīgi un viņa troni tik ilgi, kamēr pastāv debess. ..viņa dzimums pastāvēs mūžīgi, un viņa tronis būs kā saule manā priekšā.” (Psalms 89:21, 30, 36, 37.) Marija, tāpat kā Jāzeps, nāca no Dāvida dzimtas, un, kā redzams, tā nebija nejaušība.

Tie nebija vienīgie Ebreju rakstu (tā dēvētās Vecās Derības) pravietojumi par Dāvida ķēnišķīgo pēcteci. Marijai droši vien bija zināms arī Jesajas izteiktais pravietojums: ”Mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: ”Brīnišķais padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera lielskungs.” Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala uz Dāvida troņa un Viņa ķēniņa valstībā, Viņam to nostiprinot un atbalstot ar tiesu un taisnību no šā laika mūžīgi. To darīs tā Kunga Cebaota dedzīgums.” (Jesajas 9:5, 6.)

Tātad Gabriēls Marijai pavēstīja kaut ko daudz vairāk nekā tikai to, ka viņai brīnumainā kārtā piedzims dēls. Viņas dēlam bija jākļūst par ķēniņa Dāvida mantinieku — par Dieva nodibinātas Valstības mūžīgo valdnieku. Gabriēla pravietojums par Jēzus nākotni ir ļoti nozīmīgs ikvienam cilvēkam.

Kad Jāzeps uzzināja, ka viņa līgava gaida bērnu, viņš nolēma atsaukt saderināšanos. Viņš saprata, ka gaidāmā bērna tēvs nav viņš, jo viņiem ar līgavu nebija bijis intīmu attiecību. Var tikai iedomāties, cik grūti Jāzepam bija noticēt tam, kā Marija izskaidroja savu grūtniecību. Evaņģēlijā sacīts: ”Tā Kunga eņģelis [viņam] parādījās sapnī un sacīja: ”Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. Viņa dzemdēs dēlu, un tā vārdu tev būs saukt Jēzus, jo viņš atpestīs savu tautu no viņas grēkiem.”” (Mateja 1:20, 21.)

Bībelē nav minēts, cik lielā mērā Jāzeps saprata vārdus, ka šis bērns ”atpestīs savu tautu no viņas grēkiem”. Tomēr ar šo ziņu pietika, lai Jāzeps būtu pārliecināts, ka viņa līgava nav izdarījusi nekādu pārkāpumu. Viņš rīkojās saskaņā ar eņģeļa norādījumiem un atveda Mariju uz savām mājām, un tolaik šāda rīcība nozīmēja laulības noslēgšanu.

Bībelē atrodamā informācija palīdz saprast vārdus, ko eņģelis sacīja Jāzepam. Cilvēces vēstures pirmsākumos kāds dumpīgs eņģelis bija apstrīdējis Jehovas tiesības uz augstāko varu. Kā atklāts Ebreju rakstos, šis dumpinieks apgalvoja arī to, ka Dieva valdīšana ir netaisnīga un ka neviens cilvēks pārbaudījumos nepaliks uzticīgs Jehovam. (1. Mozus 3:2—5; Ījaba 1:6—12.) Pirmais cilvēks Ādams nepalika uzticīgs Dievam. Viņa vainas dēļ visi cilvēki ir mantojuši grēku, un šī grēka sekas ir nāve. (Romiešiem 5:12; 6:23.) Bet, tā kā Jēzus tēvs nebija no cilvēku vidus, viņš piedzima bez grēka. Labprātīgi atdodams savu pilnīgo cilvēka dzīvību, Jēzus sagādāja izpirkumu, kas pilnībā atbilda tam, ko bija zaudējis Ādams, un tā Jēzus izglāba cilvēkus no viņu grēkiem un dāvāja viņiem izredzes dzīvot mūžīgi. (1. Timotejam 2:3—6; Titam 3:6, 7; 1. Jāņa 2:25.)

Kalpodams uz zemes, Jēzus cilvēkiem sniedza zināmu priekšstatu par to, kas notiks tad, kad tiks likvidētas grēka sekas. Viņš atbrīvoja cilvēkus no visdažādākajām slimībām un pat atgrieza dzīvē tos, kas bija miruši. (Mateja 4:23; Jāņa 11:1—44.) Šie brīnumi ļāva noprast, ko viņš darīs nākotnē. Jēzus pats sacīja: ”Nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs [manu] balsi, un nāks ārā.” (Jāņa 5:28, 29.)

Šis solījums par nākotnē gaidāmo augšāmcelšanu ļauj saprast, kāpēc Jēzus piedzimšana — un vēl jo vairāk viņa nāve — mums ir tik nozīmīga. Dievs sūtīja savu Dēlu pasaulē, ”lai pasaule caur viņu tiktu glābta”. (Jāņa 3:17.) Šī brīnišķīgā ziņa mums atsauc atmiņā vārdus, ko eņģeļi pavēstīja ganiem, kuri Jēzus piedzimšanas naktī sargāja savus lopus.

Priecīga vēsts

Pavēstīdams, ka ir piedzimis ”Pestītājs.., kas ir Kristus, tas Kungs”, eņģelis tiešām ”pasludināja lielu prieku” visai cilvēcei. (Lūkas 2:10, 11.) Šim bērnam bija jākļūst par Mesiju, par pravieti un valdnieku, ko Dieva tauta jau ilgi bija gaidījusi. (5. Mozus 18:18; Mihas 5:1.) Viņa dzīvei un nāvei bija būtiska nozīme Jehovas augstākās varas attaisnošanā, tāpēc eņģeļi varēja sacīt: ”Gods Dievam augstībā.” (Lūkas 2:14.)

Jēzus, kas Bībelē ir saukts par ”pēdējo Ādamu”, apliecināja, ka cilvēks spēj būt uzticīgs Jehovam pat vissmagākajos pārbaudījumos. (1. Korintiešiem 15:45.) Ar savu uzticību viņš pierādīja, ka Sātans ir ļaunprātīgs melis, un tas uzticīgajiem eņģeļiem debesīs sagādāja lielu prieku.

Atgriezīsimies pie jautājuma: vai ir jebkāds pamats cerēt, ka piepildīsies vārdi, ko eņģeļi paziņoja naktī, kad piedzima Jēzus? Atbilde uz šo jautājumu ir pārliecinošs ”jā”. Dieva nodoms ir atjaunot uz zemes paradīzes apstākļus, un, lai šādi apstākļi pastāvētu, miers ir būtisks nosacījums. Kad zemeslode būs kļuvusi par paradīzi, visu cilvēku rīcību noteiks mīlestība un uzticība Dievam. Tātad Jehovas nodoma īstenošanās nozīmē arī to, ka nebūs neviena, kas pretojas viņa augstākajai varai. Tā nav laba ziņa tiem, kas ir nostājušies Sātana pusē, apgalvodami, ka Jehovas noteiktās normas ir sliktas. Viņiem Dieva nodoma īstenošanās nozīmēs iznīcību. (Psalms 37:11; Salamana Pamācības 2:21, 22.)

Eņģeļi neteica ganiem, ka miers būs visiem cilvēkiem. Kā var lasīt izdevumā Evaņģēliji un Apustuļu darbi, eņģeļi paziņoja, ka būs ”miers virs zemes cilvēkiem, pie kā Viņam labs prāts”. Tātad mieru izjutīs tie cilvēki, kuri ir ieguvuši Dieva labvēlību. Tie, kas apliecina patiesu ticību Jehovam, kļūst par uzticīgiem Jēzus sekotājiem. Šie cilvēki labprāt ir devīgi un laipni pret citiem ne tikai pāris dienu gadā, bet katru dienu.

Kristieši visu cauru gadu

Jēzus sludinātā labā vēsts ir ietekmējusi neskaitāmu cilvēku dzīvi. Šie cilvēki ievēro kristīgos principus ikvienā dzīves jomā. Tie, kas agrāk bija savtīgi, tagad dažādās dzīves situācijās domā par to, kā viņu vietā būtu rīkojies Jēzus, un seko viņa paraugam. Citi, kuru dzīvē galvenais bija manta un izpriecas, ir sapratuši, cik svarīgi ir krāt garīgās bagātības un dalīties tajās ar citiem. Šādi cilvēki cenšas būt dāsni un laipni visu cauru gadu. Vai gan tieši tā nebūtu jārīkojas patiesiem kristiešiem?

Ja ikviens godprātīgs cilvēks uz brīdi apstātos, lai pārdomātu, ko nozīmē eņģeļu vēsts par mieru, un tad rīkotos saskaņā ar saprasto, pasaule noteikti kļūtu daudz labāka.

Ar Jēzus dzimšanu saistītie pravietojumi apliecina, ka cilvēki, uz kuriem Dievam ir labs prāts, varēs izjust patiesu mieru mūžīgi. Vai arī jūs vēlētos to pieredzēt? Nav nekādu šaubu, ka iespaidīgais pravietiskais paziņojums par mieru, ko Jēzus piedzimšanas naktī izteica eņģeļi, noteikti piepildīsies. Solījums par mieru nav tikai tukši vārdi, kas bieži izskan Ziemassvētku laikā. Miers tiks nodibināts un pastāvēs mūžīgi.

[Attēli 7. lpp.]

Īsti kristieši rīkojas kristīgi visu cauru gadu