Juhala zīmoga nospiedums

SEPTĪTAJĀ gadsimtā pirms mūsu ēras Babilonijas valdnieks Nebukadnecars iebruka Jeruzalemē, nodedzināja pilsētu un noārdīja tās mūrus. Viņš sagūstīja Jūdejas ķēniņu Cedekiju un izdūra tam acis, bet visus Jūdejas dižciltīgos lika nogalināt. (Jeremijas 39:1—8.)

Viens no Jūdejas dižciltīgajiem, ko nonāvēja babilonieši, acīmredzot bija Juhals, Šelemjas dēls. Par šo Bībelē minēto personu tagad ir izdarīts kāds interesants atklājums. Pirms mēs tam pievēršamies, apskatīsim, kas Bībelē stāstīts par Juhalu un laiku, kurā viņš dzīvoja.

”Tie tevi nenomāks”

Dievs Jehova pavēlēja pravietim Jeremijam pasludināt spriedumu Jūdejai un Jeruzalemei un brīdināja, ka Jūdejas ķēniņi, tās augstākie pārvaldnieki, priesteri un zemes iedzīvotāji viņam pretosies. Bet Jehova arī apsolīja: ”Tie tevi nenomāks, jo Es esmu ar tevi.” (Jeremijas 1:17—19.)

Kad babilonieši bija aplenkuši Jūdejas galvaspilsētu Jeruzalemi, ķēniņš Cedekija divas reizes sūtīja savus pārstāvjus pie Jeremijas, lai uzzinātu, vai Nebukadnecars atkāpsies no pilsētas, un liktu pravietim lūgt Dievu par to, lai tā notiktu. Viens no ķēniņa sūtņiem bija Juhals. Jeremija paziņoja no Dieva saņemto vēsti, ka babilonieši jeb haldieši (”kaldēji”) nopostīs pilsētu. Visi iedzīvotāji, kas paliks Jeruzalemē, nomirs no bada, mēra vai zobena, bet tie, kas izies pie haldiešiem un padosies, paliks dzīvi. Šie Jeremijas vārdi Jūdejas dižciltīgos ārkārtīgi saniknoja. (Jeremijas 21:1—10; 37:3—10; 38:1—3.)

Juhals bija viens no pārvaldniekiem, kas teica ķēniņam Cedekijam: ”Šis vīrs ir sodāms ar nāvi, jo viņš nokauj drosmi visiem kareivjiem.” Ļaunprātīgais Juhals bija starp tiem, kas iemeta Jeremiju dubļainā ūdens tvertnē, no kuras pravietis vēlāk tika izglābts. (Jeremijas 37:15; 38:4—6.) Jeremija bija paklausīgs Jehovam, tāpēc viņš pārdzīvoja Jeruzalemes iznīcināšanu, bet Juhals acīmredzot gāja bojā, kad tika sagrauta valsts, uz kuru viņš bija paļāvies.

Interesants atklājums

Pavisam nesen, 2005. gadā, Jeruzalemē tika izdarīts kāds interesants atklājums, kas saistīts ar Juhalu. Arheologi veica izrakumus vietā, kur viņi cerēja atrast ķēniņa Dāvida pili. Viņi uzgāja plašas akmens celtnes paliekas. Viņuprāt, šī celtne tika nopostīta Jeremijas dienās, kad babilonieši iekaroja Jeruzalemi.

Nav droši zināms, vai šī celtne tiešām bija Dāvida pils. Bet kādu atradumu — vienu centimetru platu zīmoga nospiedumu mālā, kas redzams 14. lappusē, — arheologiem ir izdevies identificēt. Ar šo māla fragmentu reiz bija apzīmogots kāds dokuments, kas sen jau ir sairis, un zīmoga nospiedumā lasāms: ”Pieder Jehukalam, Šelemjahu dēlam, Šovi dēla dēlam.” Acīmredzot tas ir Jeremijas ienaidnieka Jehukala jeb Juhala, Šelemjas dēla, zīmoga nospiedums.

Arheoloģe Eilata Mazara, kas atšifrēja zīmoga tekstu, raksta, ka Juhals ir tikai ”otrais ķēniņa kalpotājs” pēc Gemarjas, Šafana dēla, kura vārds parādās zīmoga nospiedumā, kas atrasts izrakumos Dāvida pilsētā.a

Ticība Dieva Rakstiem nav atkarīga no kāda arheoloģiska atraduma. Stingrs ticības pamats ir Dieva iedvesmoto pravietojumu piepildīšanās. Vēsturiski fakti apliecina, ka Jeremija bija precīzi pravietojis par Jeruzalemes iznīcināšanu. Jeremijas pretinieku kaunpilnajam galam būtu jāstiprina mūsu pārliecība, ka tad, ja mēs, tāpat kā Jeremija, būsim uzticīgi, ienaidnieki mūs nenomāks, jo ar mums ir Jehova.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 15. lpp.]

Jeremija nepakļāvās spiedienam un nemainīja Dieva vēsti

[Norāde par attēla autortiesībām 14. lpp.]

Gabi Laron/Institute of Archaeology/ Hebrew University ©Eilat Mazar