Nabadzība mūsdienu pasaulē

VISENTIa bieži var redzēt Sanpaulu ielās velkam smagi piekrautus ratus. Viņš vāc kartonu, metāllūžņus un plastmasu. Kad sāk krēslot, vīrietis paklāj zem ratiem kartona gabalu un iekārtojas uz tā pārlaist nakti. Šķiet, viņš nemaz nemana troksni, ko rada automašīnām un autobusiem pilnā Brazīlijas lielpilsētas iela. Kādreiz Visentem bija darbs, mājas un ģimene, bet tagad viņam nav nekā. Viņš dzīvo uz ielas, tik tikko spēdams savilkt galus kopā.

Diemžēl miljoniem cilvēku visā pasaulē, līdzīgi kā Visente, dzīvo galējā nabadzībā. Attīstības zemēs daudzi ir spiesti mitināties uz ielas vai graustu rajonos. Ik uz soļa var redzēt ubagus — kroplus, aklus cilvēkus un sievietes ar zīdaiņiem uz rokām. Bērni skrien pie automašīnām, kas apstājušās pie sarkanās gaismas, cenzdamies kaut ko pārdot, lai kaut nedaudz nopelnītu.

Patiesībā šādai situācijai nevajadzētu pastāvēt, jo, kā norādīts Lielbritānijas žurnālā The Economist, ”cilvēce nekad agrāk nav bijusi tik bagāta, tai nekad agrāk nav bijis tik dziļu zināšanu medicīnā, tik attīstītu tehnoloģiju un tāda intelektuālā potenciāla kā tagad”. Tiesa, daudzi no šī progresa ir guvuši labumu. Attīstības valstīs ir pilsētas, kuru ielās var redzēt jaunus un elegantus auto. Tirdzniecības centri ir pilni ar modernām ierīcēm, un netrūkst cilvēku, kas tās iegādājas. 2004. gadā divi tirdzniecības centri Brazīlijā sarīkoja īpašu akciju, strādādami naktī no 23. uz 24. decembri. Vienā no tiem potenciālo pircēju izklaidēšanai bija nolīgti sambas dejotāji, un šī akcija piesaistīja gandrīz 500 tūkstošus pircēju.

Taču ir ļoti daudz cilvēku, kuriem no tā visa nav pieejams nekas. Krasais kontrasts starp bagātajiem un trūcīgajiem daudzos ir radījis pārliecību, ka nekavējoties kaut kas ir jādara, lai likvidētu nabadzību. Brazīlijas žurnālā Veja bija rakstīts: ”Šogad [2005. gadā] cīņai pret nabadzību būtu jābūt galvenajam jautājumam globālajā dienas kārtībā.” Žurnālā bija runāts par ierosinājumu izveidot jaunu Māršala plānub, lai sniegtu palīdzību nabadzīgākajām valstīm, jo īpaši Āfrikā. Taču, lai gan šādi ierosinājumi rada iespaidu, ka nabadzības problēma tiek risināta, žurnālā bija atzīts: ”Ir neskaitāmi iemesli, kas liek šaubīties par panākumiem. Lielākā daļa valstu nevēlas atbalstīt šādus projektus, jo ziedotie līdzekļi reti sasniedz cilvēkus, kam tie ir paredzēti.” Diemžēl korupcijas un birokrātijas dēļ liela daļa līdzekļu, ko piešķir valdības, starptautiskās organizācijas un privātpersonas, tā arī nenonāk līdz cilvēkiem, kam tie visvairāk ir vajadzīgi.

Jēzus zināja, ka nabadzību neizdosies ātri un viegli uzveikt. Viņš sacīja: ”Nabagi ir arvien pie jums.” (Mateja 26:11.) Vai tas nozīmē, ka nabadzība pastāvēs vienmēr? Vai ir iespējams kaut ko darīt, lai uzlabotu situāciju? Kā kristieši var palīdzēt tiem, kas ir nonākuši trūkumā?

[Zemsvītras piezīmes]