Vai mēs ”gaidām uz Dievu”?

”Cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā, gaidot un pasteidzinot Dieva dienas atnākšanu.” (2. Pētera 3:11, 12.)

1., 2. Ar ko varētu salīdzināt ”Dieva dienas” gaidīšanu?

IEDOMĀSIMIES ģimeni, kas gaida ciemiņus. Laika vairs nav palicis daudz. Namamāte rosās pa virtuvi, bet tēvs ar bērniem klāj galdu. Mājās ir jūtams patīkams satraukums. Visi domā par gaidāmajiem ciemiņiem, garšīgo mielastu un iespēju patīkami pavadīt vakaru.

² Kristiešu domas saista notikumi, kas ir nesalīdzināmi svarīgāki par saviesīgu vakaru. Mēs visi gaidām ”Dieva dienas atnākšanu”, un laikā pirms šīs ”dienas” mums jālīdzinās pravietim Miham, kas teica: ”Es noraugos uz to Kungu un gaidu uz Dievu, manas glābšanas nesēju!” (Mihas 7:7.) Vai ”gaidīt uz Dievu” nozīmē neko nedarīt? Nekādā gadījumā! Kristiešiem ir ļoti daudz darāmā.

3. Kādai jābūt kristiešu nostājai saskaņā ar vārdiem, kas lasāmi 2. Pētera vēstules 3. nodaļas 11. un 12. pantā?

³ Apustulis Pēteris ir rakstījis vārdus, kas palīdz saglabāt pareizu nostāju, gaidot Dieva dienu. Viņš jautāja: ”Cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā, gaidot un pasteidzinot Dieva dienas atnākšanu?” (2. Pētera 3:11, 12.) Šis jautājums nenozīmē, ka Pēteris nezināja, kādiem mums jābūt, gaidot Jehovas dienu. Abās Dieva iedvesmotajās vēstulēs, ko viņš uzrakstīja, ir runāts par to, kādiem jābūt īstiem kristiešiem, un skaidri norādīts, cik svarīgi ir būt stipriem ”svētā dzīvē un dievbijībā”. Kopš Jēzus Kristus bija devis ”pastarā laika zīmi”, bija pagājis apmēram 30 gadu, taču kristieši nedrīkstēja zaudēt modrību. (Mateja 24:3.) Viņiem joprojām bija ”jāgaida un jāpasteidzina Dieva dienas atnākšana”.

4. Ko nozīmē ”pasteidzināt Dieva dienas atnākšanu”?

⁴ Protams, mēs nekādi nevaram pasteidzināt pašu Dieva dienas atnākšanu. Mēs pat nezinām ”ne dienu, nedz stundu”, kad Jēzus Kristus nāks izpildīt spriedumu sava Tēva ienaidniekiem. (Mateja 24:36; 25:13.) Kādā vārdnīcā ir teikts, ka Pētera vēstulē lietotais grieķu valodas darbības vārds, kas burtiski nozīmē ”steigties, steidzināt”, var nozīmēt arī ”būt dedzīgam, aktīvam, dzīvi interesēties par kaut ko”. Tātad Pēteris mudināja ticības biedrus no sirds ilgoties pēc Jehovas dienas. Tas bija iespējams tad, ja viņi pastāvīgi turēja prātā šīs dienas atnākšanu. Tā kā Jehovas ”lielā un briesmīgā diena” tagad ir tik tuvu, arī mums tā vienmēr jātur prātā. (Joēla 3:4.)

Būsim stipri ”svētā dzīvē”

5. Kā mēs varam apliecināt, ka vēlamies tikt izglābti Jehovas dienas laikā?

⁵ Ja mēs no sirds vēlamies tikt izglābti Jehovas dienas laikā, mums tas jāapliecina ar ”svētu dzīvi un dievbijību”. Vārdi ”svēta dzīve” atsauc prātā apustuļa Pētera aicinājumu: ”Kā paklausīgi bērni neveidojiet savu dzīvi pēc kārībām, kuŗās jūs agrāk dzīvojāt savā nezināšanā. Bet sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā, jo ir rakstīts: ”Esiet svēti, jo es esmu svēts.”” (1. Pētera 1:14—16.)

6. Kas mums jādara, lai mēs būtu svēti?

⁶ Būt svētiem nozīmē saglabāt fizisku, morālu un garīgu tīrību. Vai mēs gatavojamies Jehovas dienai un esam svēti, kādiem pienākas būt cilvēkiem, kas pieder pie Jehovas vārdā nosauktas tautas? Mūsdienās nav viegli saglabāt tīrību, jo morāles normas pasaulē kļūst arvien zemākas. (1. Korintiešiem 7:31; 2. Timotejam 3:13.) Vai atšķirība starp mūsu tikumiem un to, kas pieņemts pasaulē, kļūst arvien redzamāka? Ja tā nenotiek, tad ir pamatots iemesls uztraukties. Droši vien mūsu tikumības normas joprojām ir augstākas nekā tās, kuras ir pieņemtas pasaulē. Bet vai nevarētu būt, ka tās tomēr kļūst brīvākas? Ja tas tā ir, mums steidzami kaut kas jādara, citādi mēs nevaram būt patīkami Dievam.

7., 8. a) Kas mūs var novirzīt no ”svētas dzīves”? b) Kas būtu jādara, ja ar mums tā ir noticis?

⁷ Tā kā pornogrāfija ir ienākusi internetā un to var skatīties, citiem nezinot, daudzi cilvēki, kam iepriekš šāds materiāls nebija pieejams, tagad ir atklājuši ”neskaitāmas iespējas apmierināt savas seksuālās tieksmes”, kā par to izteicās kāds medicīnas doktors. Ja mēs sāktu skatīties pornogrāfiju internetā, mēs klaji pārkāptu Bībeles pavēli neaizskart neko netīru. (Jesajas 52:11.) Vai, to darot, mēs varētu teikt, ka ”pasteidzinām Dieva dienas atnākšanu”? Vai drīzāk nebūtu tā, ka mēs prātā atliktu Jehovas dienu uz tālāku nākotni, domādami, ka mums pietiks laika, lai atbrīvotos no netīrības, ar ko mēs piesārņojam savu prātu? Ja mums ir gadījies sevi aptraipīt šādā veidā, mums nekavējoties būtu jālūdz Jehova: ”Nogriez manas acis no nīcīgā, piešķir man jaunus spēkus Tavos ceļos!” (Psalms 119:37.)

⁸ Lielum lielais vairākums Jehovas liecinieku — gan to, kas ir jauni, gan to, kas ir jau gados, — stingri ievēro Dieva augstās normas un nepadodas pasaules netikumīgajiem vilinājumiem. Viņi apzinās, kādā nozīmīgā laikā dzīvo, patur prātā apustuļa Pētera brīdinājumu, ka ”tā Kunga diena nāks kā zaglis”, un dara visu, lai būtu stipri ”svētā dzīvē”. (2. Pētera 3:10.) Ar saviem darbiem viņi apliecina, ka ”gaida un pasteidzina Dieva dienas atnākšanu”.a

Saglabāsim dievbijību

9. Uz ko dievbijībai būtu mūs jāmudina?

⁹ Lai mēs neaizmirstu par Jehovas dienas tuvošanos, ļoti svarīgi ir saglabāt dievbijību. Bijība un dziļa cieņa pret Dievu mūs mudina darīt to, kas ir patīkams viņam. Viens no galvenajiem iemesliem, kas mūsu dievbijībai ļauj izpausties darbos, ir stipra pieķeršanās un uzticība Jehovam. Viņš ”grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Timotejam 2:4.) Jehova nevēlas, ”ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās”. (2. Pētera 3:9.) Tāpēc dievbijība mūs mudina darīt visu iespējamo, lai palīdzētu cilvēkiem uzzināt par Jehovu un sekot viņa priekšzīmei. (Efeziešiem 5:1.)

10. Kāpēc mums jāsargās no ”bagātības viltības”?

¹⁰ Ja mēs galveno uzmanību pievēršam Dieva Valstībai, mēs esam aizņemti ar darbiem, kas liecina par dievbijību. (Mateja 6:33.) Lai tas būtu iespējams, mums jāattīsta līdzsvarota attieksme pret naudu un mantu. Jēzus ir teicis brīdinošus vārdus: ”Uzmanait un sargaities no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas.” (Lūkas 12:15.) Varbūt mums ir grūti iedomāties, ka mēs kļūtu garīgā ziņā akli mantkārības dēļ, tomēr ir svarīgi pievērst uzmanību tam, ka Dieva vārdu var nomākt arī ”šīs pasaules rūpes un bagātības viltība”. (Mateja 13:22, JD.) Daudzās zemēs nav viegli nopelnīt iztiku. Tāpēc daudzi cilvēki izlemj doties uz kādu bagātu valsti, lai uzlabotu savu materiālo stāvokli. Reizēm tas nozīmē, ka viņiem uz vairākiem gadiem jāatstāj sava ģimene. Šādi plāni ir bijuši pat dažiem Dieva kalpiem. Tiesa, strādājot citā zemē, viņi var padarīt savas ģimenes dzīvi ērtāku. Bet kā viņu prombūtne varētu ietekmēt ģimenes locekļu garīgumu? Vai ģimene saglabās tādu garīgumu, kas nepieciešams, lai pārdzīvotu Jehovas dienu, ja ģimenes galva ilgstoši dzīvos citā zemē?

11. Kā vīrietis, kas bija devies peļņas meklējumos uz svešu zemi, apliecināja, ka dievbijība ir svarīgāka par mantu?

¹¹ Kāds filipīnietis, kas bija devies peļņas meklējumos uz Japānu, no vietējiem Jehovas lieciniekiem uzzināja Bībeles patiesību. Uzzinājis, ka Bībelē no vīra tiek prasīts uzņemties vadību ģimenē, šis filipīnietis saprata, ka viņam jāpalīdz ģimenes locekļiem kļūt par Jehovas kalpiem. (1. Korintiešiem 11:3.) Viņa sieva bija ļoti neapmierināta ar vīra lēmumu atgriezties Filipīnās un mācīt savai ģimenei Bībeli, jo gribēja, lai viņš turpina sūtīt naudu, nevis brauc mājās. Bet, apzinādamies, kādos laikos mēs dzīvojam, un gribēdams palīdzēt savai ģimenei, viņš tomēr atgriezās Filipīnās. Šī cilvēka pacietība un mīlestība pret ģimenes locekļiem nesa labus augļus. Ar laiku visi ģimenes locekļi kļuva par Jehovas lieciniekiem un sieva uzsāka pilnas slodzes kalpošanu.

12. Kāpēc mums galvenā uzmanība jāpievērš garīgajai darbībai?

¹² Mūsu situāciju varētu salīdzināt ar situāciju, kādā atrodas cilvēks, kura mājā izcēlies ugunsgrēks. Vai šādā brīdī būtu saprātīgi skraidīt pa istabām un vākt visu, kas vērtīgs, lai tas neietu bojā, kad degošā māja sabruks? Neapšaubāmi daudz svarīgāk būtu glābties pašam un glābt ģimenes locekļus un pārējos cilvēkus, kas atrodas degošajā ēkā. Pašreizējā ļaunā pasaule strauji tuvojas iznīcībai, un daudziem cilvēkiem draud bojāeja. Tāpēc galvenā uzmanība mums jāpievērš garīgajai darbībai un jāglābj cilvēki, dedzīgi sludinot Valstību. (1. Timotejam 4:16.)

Mums jābūt ”neaptraipītiem”

13. Kādiem mums būtu jābūt laikā, kad sāksies Jehovas diena?

¹³ Apustulis Pēteris norādīja, cik svarīgi ir ar pareizu attieksmi gaidīt Dieva dienu: ”Tādēļ, mīļie, to gaidīdami, centieties, ka viņš jūs atrod ar mieru sirdī neaptraipītus un nevainojamus.” (2. Pētera 3:14.) Izteicis aicinājumu būt stipriem svētā dzīvē un dievbijībā, apustulis Pēteris uzsvēra, cik svarīgi ir dzīvot tā, lai Jehova galu galā mūsu uzskatītu par tādiem cilvēkiem, kuri ir attīrīti uz Jēzus izlieto asiņu vērtības pamata. (Atklāsmes 7:9, 14.) Par tādiem cilvēkiem tiek uzskatīti tie, kas tic Jēzus izpirkuma upurim, ir veltījuši sevi Jehovam un kristījušies.

14. Ko nozīmē būt ”neaptraipītiem”?

¹⁴ Apustulis Pēteris mudināja darīt visu iespējamo, lai mēs būtu ”neaptraipīti”. Vai mūsu personības un kristīgās dzīves ”apģērbs” ir tīrs, pasaules neaptraipīts? Ja mēs pamanām traipu uz apģērba, mēs tūlīt mēģinām to iztīrīt. Un, ja apģērba gabals, kas ir notraipīts, mums ļoti patīk, mēs tīrām to sevišķi rūpīgi. Vai mēs rīkojamies tikpat apņēmīgi, kad pamanām, ka mūsu vājības vai nepareizā rīcība ir aptraipījusi mūsu garīgo ”apģērbu”?

15. a) Kādēļ izraēliešiem bija jātaisa ”pušķi drēbju stūŗos”? b) Kāpēc Jehovas kalpi atšķiras no citiem cilvēkiem?

¹⁵ Izraēliešiem bija dots norādījums taisīt ”pušķus drēbju stūŗos” un likt ”pie pušķu stūŗiem zilu auklu”. Tas bija nepieciešams tādēļ, lai viņi atcerētos Jehovas pavēles, paklausītu tām un ”būtu svēti savam Dievam”. (4. Mozus 15:38—40.) Mūsdienās Jehovas kalpi atšķiras no citiem cilvēkiem, jo ievēro viņa noteiktos likumus un principus, piemēram, rūpējas par tikumisku tīrību, respektē asins svētumu un vairās no jebkāda veida elku pielūgsmes. (Apustuļu darbi 15:28, 29.) Daudzi cilvēki ciena Jehovas lieciniekus tāpēc, ka viņi cenšas saglabāt garīgu un morālu tīrību. (Jēkaba 1:27.)

Mums jābūt ”nevainojamiem”

16. Ko nozīmē būt nevainojamiem?

¹⁶ Apustulis Pēteris minēja arī to, ka mums jābūt nevainojamiem. Kā tas ir iespējams? Traipu parasti var iztīrīt, bet, ja kaut kam ir kāda nopietnāka vaina jeb trūkums, to nevar vienkārši iztīrīt. Tad problēma ir dziļāka un sarežģītāka. Apustulis Pāvils Filipu kristiešus mudināja: ”Dariet visu bez kurnēšanas un šaubīšanās, lai jūs būtu nevainojami un šķīsti, nepeļami Dieva bērni sabojātas un samaitātas paaudzes vidū, un tanī mirdzētu kā spīdekļi pasaulē.” (Filipiešiem 2:14, 15.) Ja mēs sekojam šim padomam, mēs nekurnam, neradām strīdus un kalpojam Dievam ar tīriem motīviem. Mīlestība pret Jehovu un tuvāko mūs mudina sludināt labo vēsti par Valstību. (Mateja 22:35—40; 24:14.) Mēs nepārtraucam sludināšanu, pat ja lielākā daļa cilvēku nesaprot, kāpēc mēs ziedojam savu laiku un spēkus, lai palīdzētu citiem uzzināt par Dievu un viņa Rakstiem, Bībeli.

17. Ar kādiem motīviem mums būtu jātiecas pēc kalpošanas priekšrocībām draudzē?

¹⁷ Lai mēs varētu būt nevainojami, mums vienmēr jādomā par saviem motīviem. Mēs esam atsacījušies no mūsdienu pasaulei raksturīgā savtīguma, kas cilvēkiem liek tiekties pēc mantas un varas. Ja mēs tiecamies pēc kalpošanas priekšrocībām draudzē, mums jābūt uzmanīgiem, lai motīvi, kāpēc mēs to darām, joprojām būtu tīri, — lai mēs to darītu tāpēc, ka mīlam Jehovu un cilvēkus. Ļoti patīkami ir redzēt garīgi noskaņotus vīriešus, kas labprāt ir gatavi pildīt draudzes vecāko pienākumus tāpēc, ka vēlas pazemīgi kalpot Jehovam un ticības biedriem. (1. Timotejam 3:1; 2. Korintiešiem 1:24.) Par draudzes vecākajiem var kļūt tādi vīrieši, kas ”gana Dieva ganāmo pulku.. labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds, ne kā tādi, kas grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu, bet būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam”. (1. Pētera 5:1—4.)

”Ar mieru sirdī”

18. Kādas īpašības raksturo Jehovas tautu?

¹⁸ Apustulis Pēteris norādīja, ka mums jādzīvo arī tā, lai Dievs mūs atrastu ”ar mieru sirdī”. Tas nozīmē, ka mums jādzīvo mierā ar Dievu un savu tuvāko. Apustulis Pēteris uzsvēra, cik svarīga ir ”sirsnīga mīlestība” un miers kristiešu starpā. (1. Pētera 2:17; 3:10, 11; 4:8; 2. Pētera 1:5—7.) Miers mūsu starpā var pastāvēt tad, ja mēs mīlam cits citu. (Jāņa 13:34, 35; Efeziešiem 4:1, 2.) Dieva kalpu mīlestība un miers sevišķi labi ir redzami starptautisko kongresu laikā. To apliecina kāds notikums 1999. gadā, kad šāds kongress notika Kostarikā. Jehovas liecinieki, kas lidostā sagaidīja kongresa delegātus, netīšām bija nostājušies kāda veikaliņa priekšā, tā ka to vairs nebija viegli pamanīt, un tas sadusmoja tā īpašnieku. Bet nākamajā dienā šis tirgotājs ievēroja, ar kādu neviltotu sirsnību un prieku satikās Jehovas liecinieki, kas iepriekš cits citu nebija pat redzējuši. Pēdējā dienā tirgotājs pievienojās sagaidītājiem un lūdza, vai kāds nevarētu viņam mācīt Bībeli.

19. Kāpēc ir svarīgi tiekties pēc miera ar ticības biedriem?

¹⁹ Tas, cik daudz mēs esam gatavi darīt, lai saglabātu mieru attiecībās ar garīgajiem brāļiem un māsām, var liecināt par to, vai mēs patiešām gaidām Jehovas dienu un jauno pasauli, ko viņš ir solījis. (Psalms 37:11; 2. Pētera 3:13.) Ja mēs nespējam mierīgi sadzīvot ar kādu ticības biedru, vai mēs varam iedomāties, ka mums būs ar viņu mierīgas attiecības paradīzē? Ja starp mums un kādu brāli ir radušās nesaskaņas, mums tūlīt pat jācenšas izlīgt ar viņu. (Mateja 5:23, 24.) Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo tikai tā mēs varam saglabāt labas attiecības ar Jehovu. (Psalms 35:27; 1. Jāņa 4:20.)

20. Kā mēs apliecinām, ka gaidām Dieva dienas atnākšanu?

²⁰ Vai mēs ”gaidām un pasteidzinām Dieva dienas atnākšanu”? Ja mēs patiesi vēlamies, lai ļaunumam tiktu darīts gals, tad mēs to apliecinām ar savu tikumīgo dzīvi. Par mūsu dedzīgo vēlēšanos pieredzēt Jehovas dienu un kļūt par viņa Valstības pavalstniekiem liecina arī mūsu dievbijība, kā arī tas, ka mēs tiecamies pēc miera attiecībās ar ticības biedriem. Ja mēs to visu paturam prātā un rīkojamies saskaņā ar to, mēs apliecinām, ka ”gaidām un pasteidzinām Dieva dienas atnākšanu”.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Ko nozīmē ”gaidīt un pasteidzināt Dieva dienas atnākšanu”?

• Kā mūsu dzīvē izpaužas tas, ka mēs gaidām Dieva dienas atnākšanu?

• Kāpēc ir svarīgi, lai mūsu dzīvē izpaustos dievbijība?

• Kas mums jādara, lai Jehova mūs atrastu ”ar mieru sirdī, neaptraipītus un nevainojamus”?

[Attēls 11. lpp.]

Tie, kas gaida Dieva dienas atnākšanu, cenšas būt stipri ”svētā dzīvē”

[Attēli 12. lpp.]

Valstības sludināšana glābj cilvēku dzīvību

[Attēls 14. lpp.]

Gaidot Jehovas dienu, tieksimies pēc miera savstarpējās attiecībās