Kāpēc ir apsīkusi labdarība?

PĒC 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem Ņujorkā un Vašingtonā sabiedrība sniedza milzīgu atbalstu cilvēkiem, kas cieta šajā traģēdijā. Labdarības organizācijas tika burtiski pārpludinātas — lai palīdzētu cietušo ģimenēm, tika ziedoti 2,7 miljardi dolāru. Šī briesmīgā katastrofa tik ļoti satricināja sabiedrību, ka cilvēki no malu malām vēlējās piedāvāt savu palīdzību.

Tomēr daudzu cilvēku atsaucība strauji noplaka, kad gaismā nāca fakti par to, ka pazīstamas labdarības organizācijas darbinieki ir nelikumīgi piesavinājušies saziedotos līdzekļus. Sašutuma vētru izraisīja ziņojums par kādu lielu labdarības organizāciju, kas bija plānojusi pusi no 546 miljoniem dolāru, kuri bija ziedoti katastrofā cietušajiem, izmantot citiem mērķiem. Kaut gan galu galā šī organizācija savus nolūkus tomēr mainīja un izteica nožēlu, kāda žurnāliste atzīmēja, ka, ”pēc kritiķu domām, šis notikumu pavērsiens ir nācis par vēlu”, lai šī organizācija atgūtu agrāko uzticību. Bet kā ir ar jums? Vai arī jūsu uzticība labdarības organizācijām pēdējā laikā nav mazinājusies?

Noderīgi vai veltīgi?

Visā visumā tiek uzskatīts, ka ziedot labdarības organizācijām ir goda lieta. Tomēr ir cilvēki, kas domā citādi. Vairāk nekā pirms 200 gadiem angļu esejists Semjuels Džonsons rakstīja: ”Ja jūs gribat būt droši, ka tiešām darāt labu, tad labāk maksājiet strādniekiem par padarītu darbu, nevis ziedojiet naudu labdarības organizācijām.” Līdzīga attieksme daudziem ir arī mūsdienās, turklāt ziņojumi par labdarības organizācijām, kas kārtējo reizi ir nepareizi izmantojušas ziedojumus, tikai vēl vairāk grauj sabiedrības uzticību. Piemēram, pavisam nesen notika divi šādi atgadījumi.

Sanfrancisko no amata tika atstādināts kādas reliģiskas labdarības organizācijas direktors, kas bija izmantojis šīs iestādes līdzekļus, lai segtu savus izdevumus par plastisko operāciju, kā arī apmaksātu summu, ko viņš bija notērējis restorānos, — divu gadu laikā katru nedēļu pa 500 dolāriem. Lielbritānijā kāda ievērojama televīzijas labdarības pasākuma organizētāji bija nepatīkami pārsteigti, kad noskaidrojās, ka par 6,5 miljoniem sterliņu mārciņu (apmēram 6 miljoni latu), kas tika nosūtīti uz Rumāniju bāreņu patversmju celtniecībai, ir uzceltas tikai 12 apšaubāmas kvalitātes mājas un simtiem tūkstošu sterliņu mārciņu ir pazudušas bez pēdām. Nav brīnums, ka ziņojumi par šādiem negatīviem piemēriem dažiem ir likuši kļūt piesardzīgākiem, domājot par to, cik daudz un kam ziedot.

Ziedot vai neziedot

Tomēr tas gan būtu skumji, ja mēs pieļautu, ka atsevišķu cilvēku un organizāciju rīcība apslāpētu mūsu līdzjūtību pret citiem un vēlēšanos viņiem palīdzēt. Bībelē sacīts: ”Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāriņus un atraitnes viņu bēdās.” (Jēkaba 1:27.) Aktīvas rūpes par nabadzīgajiem un citiem grūtībās nonākušiem cilvēkiem patiešām ir būtiska kristietības iezīme.

Bet varbūt jūs gribat tikt skaidrībā, vai būtu jāziedo labdarības organizācijām vai labāk vienkārši censties atbalstīt atsevišķus cilvēkus. Kāda veida devīgums ir patīkams Dievam? Šie jautājumi tiks apspriesti nākamajā rakstā.