Viņi kalpo kristīgajai brāļu saimei visā pasaulē

VAI jūs zināt, kas ir starptautiskās celtniecības programmas strādnieki? Tie ir Jehovas liecinieki, kas izmanto savu laiku un spējas, lai palīdzētu būvēt ēkas, kurās tiek iespiesta bībeliskā literatūra un organizēta Valstības labās vēsts izplatīšana. Šie brīvprātīgie strādnieki piedalās arī bībeliskās izglītības centru — Valstības zāļu un kongresu namu — celtniecībā. Patlaban viņi īsteno celtniecības projektus 34 pasaules valstīs, no kurām lielākā daļa ir ekonomiskā ziņā trūcīgas. Ar kādām grūtībām viņi saskaras, un kas viņiem sagādā prieku, kalpojot kristīgajai brāļu saimei visā pasaulē? Kā viņi vērtē savu kalpošanu? (Atklāsmes 7:9, 15.) Lai to noskaidrotu, izvaicāsim dažus brīvprātīgos strādniekus, kas kalpoja Meksikā.

Brīvprātīgie strādnieki no citām zemēm Meksikā pirmoreiz ieradās 1992. gada maijā. Drīz pēc tam viņi uzņēmās vadību Meksikas filiāles paplašināšanā, no kuras tiek vadīta Jehovas liecinieku darbība šajā valstī. Bija ieplānots uzcelt 14 jaunas ēkas, tostarp vairākas dzīvojamās mājas filiāles brīvprātīgajiem strādniekiem, kā arī tipogrāfiju un biroja ēku.

Lai īstenotu šo projektu, vairāk nekā 730 brīvprātīgo strādnieku no Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas, Lielbritānijas un citām valstīm strādāja plecu pie pleca ar simtiem brāļu no visas Meksikas. Turklāt brīvdienās viņiem nāca talkā kopumā vairāk nekā 28 tūkstoši Jehovas liecinieku no 1600 apkārtējām draudzēm. Visi darbā parādīja labprātības garu un strādāja bez maksas. Viņi uzskatīja par priekšrocību kalpot Jehovam šādā veidā. Visu laiku, kamēr ritēja celtniecības darbs, viņi paturēja prātā Dieva iedvesmotos vārdus no 127. psalma 1. panta: ”Ja tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā.”

Dažādas grūtības

Ar kādām grūtībām starptautiskās celtniecības programmas strādnieki sastopas, kalpodami aiz savas valsts robežām? Lūk, ko minēja daži no viņiem. Kērtiss un Sallija ir no Amerikas Savienotajām Valstīm, un viņi ir piedalījušies celtniecībā Indijā, Krievijā, Meksikā, Paragvajā, Rumānijā, Senegālā, Vācijā un Zambijā. Kērtiss stāsta: ”Sākumā grūtākais bija atstāt mūsu meitu, kas kalpo par pionieri [pilnas slodzes sludinātāju], un mūsu draudzi Minesotā. Mēs ar sievu šajā draudzē bijām kalpojuši 24 gadus un jutāmies tur ļoti labi.”

Sallija atzīmē: ”Dzīvot svešos apstākļos ir grūti, iespējams, sievietei vēl grūtāk nekā vīrietim, bet es esmu iemācījusies pielāgoties. Tagad es pat spēju sadzīvot ar kukaiņiem, kur to ir veseliem mākoņiem!” Pēc tam viņa piebilst: ”Kādā valstī mēs dzīvojām desmit strādnieki vienā dzīvoklī, kurā bija tikai divas dušas telpas, bet virtuves nebija vispār. Tur es iemācījos izrādīt vairāk pacietības.”

Vēl viens grūts uzdevums, kas prasa piepūli un pazemību, ir jaunas valodas mācīšanās. Šārona, kas kopā ar vīru ir darbojusies celtniecībā dažādās valstīs, saka: ”Kalpot valstī, kuras valoda ir sveša, nav viegli. Nespējot brīvi izteikt savas domas un jūtas, sākumā ir grūti nodibināt tuvas attiecības ar garīgajiem brāļiem un māsām, un tas sarūgtina. Taču brāļi, pie kuriem mēs ierodamies strādāt, vienmēr ir ļoti pacietīgi un ieinteresēti mūsu labklājībā. Jau pēc neilga laika mums izdodas ar viņiem kaut kā sazināties.”

Piedalīšanās sludināšanā prasa drosmi

Kaut arī brīvprātīgie strādnieki pašaizliedzīgi pūlas, strādājot celtniecībā, viņi saprot, ka pirmkārt un galvenokārt viņi ir Dieva Valstības labās vēsts sludinātāji. Tāpēc viņi aktīvi sludina kopā ar vietējo draudžu locekļiem. Oke un Ingmari — dzīvesbiedri, kas ir palīdzējuši brāļiem celtniecības darbos Gvadelupā, Malāvijā, Meksikā un Nigērijā, — atzīst, ka ir nepieciešama drosme, lai sludinātu citā valstī, nespējot brīvi izteikties šīs valsts valodā.

Ingmari atceras: ”Sākumā mūsu piedalīšanās kalpošanā bija diezgan ierobežota, jo mēs sludinājām tikai kopā ar vietējiem Jehovas lieciniekiem un parasti ļāvām, lai runā viņi. Taču kādu rītu mēs nolēmām doties kalpošanā vieni. Uztraukumā strauji pukstošām sirdīm mēs sākām sludināt un satikām kādu jaunu sievieti. Viņa noklausījās manis sagatavoto piedāvājumu, Rakstu vietu, ko viņai nolasīju, un, paņēmusi literatūru, sacīja: ”Es gribētu kaut ko noskaidrot. Man ir radiniece, kas studē Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. Kas man būtu jādara, lai arī es varētu mācīties Bībeli?” Pirmajā brīdī es biju vai mēma aiz pārsteiguma, bet pēc tam piedāvāju viņai Bībeles nodarbības.”

Ingmari piebilst: ”Iedomājieties, kādu prieku un pateicību es izjutu, redzot, ka Jehova bija tā svētījis mūsu iniciatīvu un vēlēšanos stāstīt citiem Bībeles patiesību.” Ieinteresētā sieviete garīgi auga un kristījās apgabala kongresā Mehiko. Rezumējot savas domas par dažādiem kalpošanas veidiem, Oke un Ingmari saka: ”Mēs augstu vērtējam to, ka varam īstenot celtniecības projektus dažādās valstīs, taču nekas nesniedz tik dziļu prieku un gandarījumu kā iespēja palīdzēt kādam pieņemt patiesību.”

Pašuzupurēšanās gars

Tiesa, brīvprātīgie strādnieki, kas atstāj savu ģimeni un draugus, daudz ko upurē, lai kalpotu saviem brāļiem citās zemēs, taču viņi piedzīvo arī ļoti daudz prieka.

Hovards, kas kopā ar sievu Pamelu ir strādājis starptautiskās celtniecības programmas ietvaros Angolā, Ekvadorā, Gajānā, Kolumbijā, Meksikā, Puertoriko un Salvadorā, paskaidro: ”Iepazīties ar brāļiem un māsām, kas dzīvo dažādās valstīs, un personīgi izjust mīlestību, kāda valda mūsu starptautiskajā brāļu saimē, ir liela privilēģija. Mēs bieži lasām par kristīgo brālību, bet, pašiem dzīvojot un kalpojot kopā ar brāļiem, kam ir atšķirīga izcelsme un pagātne, to ir iespējams novērtēt vēl augstāk.”

Arī Garijs, kas ir piedalījies ar šo programmu saistītajā celtniecībā Ekvadorā, Kolumbijā, Kostarikā, Meksikā un Zambijā, uzskata, ka viņš ir visādā ziņā ieguvējs. ”Tas, ko pa šiem gadiem esmu iemācījies, sadarbojoties ar nobriedušiem kristiešiem dažādu valstu filiālēs, man ir palīdzējis sekmīgāk pārvarēt grūtības manā darbā. Arī mana ticība ir kļuvusi stiprāka, jo man ir bijusi izdevība izjust vienotību, kas raksturo Jehovas organizāciju visā pasaulē, — vienotību, kas pastāv par spīti valodu, rasu un kultūru atšķirībām.”

Celtniecības darbi Meksikā tagad ir jau pabeigti, un paplašinātās filiāles ēkas šogad tika veltītas Dievam. Starptautiskās celtniecības programmas strādnieki, kuru rīcību nosaka mīlestība pret Dievu, ir lielā mērā veicinājuši patiesās pielūgsmes izplatīšanos gan Meksikā, gan cituviet. Jehovas liecinieki visā pasaulē augstu novērtē šo brāļu labprātības un pašuzupurēšanās garu, kas izpaužas viņu gatavībā kalpot saviem ticības biedriem jebkurā pasaules malā.

[Attēls 25. lpp.]

Ekvadora

[Attēls 25. lpp.]

Kolumbija

[Attēls 25. lpp.]

Angola

[Attēls 26. lpp.]

Meksikas filiāles dārzs

[Attēls 26. lpp.]

Tiek uzsākta jauno Meksikas filiāles ēku celtniecība

[Attēls 26. lpp.]

Apakšā: celtniecības nodaļas darbinieki uzbūvēto ēku priekšā

[Attēls 27. lpp.]

Brīvprātīgie strādnieki kopā ar vietējo draudžu locekļiem piedalās sludināšanā