”Raudošais” koks un tā vērtīgās ”asaras”
”Atnesiet balzamu.. brūcēm,” teikts Jeremijas 51:8. Viena no vietām, kur tiek iegūts šis dziedinošais un sāpes remdējošais līdzeklis, ir Egejas jūras sala Hija.
PAŠĀ vasaras sākumā Hijas zemkopji gatavojas ražas novākšanai diezgan neparastā veidā. Viņi ap krūmveida mūžzaļiem augiem, ko sauc par mastikas kokiem, notīra augsni un no baltajiem māliem izveido līdzenu pamatu. Pēc tam viņi iegriež šo koku mizā, liekot kokiem ”raudāt” gaišas sveķu ”asaras”. Divu līdz trīs nedēļu laikā sveķi sabiezē, un zemkopji tos savāc vai nu tieši no stumbra, vai no zemē noklātā māla. Šīs ”asaras”, ko sauc par mastiku, tiek izmantotas balzama gatavošanā.
Taču, lai ievāktu sveķu ražu, zemkopjiem pirms tam ilgi un grūti jāstrādā. Mastikas koku izlocītie, pelēkie stumbri aug ļoti lēni. Paiet 40 līdz 50 gadi, kamēr koks izaug un sasniedz divu līdz trīs metru garumu.
Grūts darbs ir ne tikai mizas iegraizīšana un ”asaru” savākšana, bet arī mastikas tālāka apstrāde. Kad mastikas koka ”asaras” ir savāktas, zemkopji tās sijā, mazgā un šķiro pēc lieluma un kvalitātes. Pēc tam mastiku turpina attīrīt, līdz tā ir gatava daudzveidīgai izmantošanai.
Mastikas koka vēsture
Grieķu valodas vārds ar nozīmi ’mastika’ ir radniecīgs vārdam, kas nozīmē ’griezt zobus’. Tas vedina domāt, ka mastika jau kopš seniem laikiem ir izmantota kā košļājamā gumija elpas atsvaidzināšanai.
Senākās ziņas par mastiku ir sniedzis sengrieķu vēsturnieks Hērodots, kas dzīvoja piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Citi seno laiku autori un ārsti — piemēram, Apollodors, Dioskorīds, Teofrasts un Hipokrats — ir pieminējuši mastikas medicīnisko izmantojumu. Kaut arī mastikas koks ir sastopams gar visu Vidusjūras krastu, apmēram kopš mūsu ēras 50 gada mastika tika iegūta gandrīz vienīgi Hijā. Mastika bija galvenais, ko vēlējās iegūt Hijas iekarotāji — romieši, dženovieši un vēlāk turki.
Mastikas daudzveidīgais izmantojums
Senajā Ēģiptē ārsti mastiku izmantoja diarejas, artrīta un daudzu citu slimību ārstēšanā un to lietoja arī kvēpināšanai un mumificēšanai. Mastikas koks ir viens no iespējamajiem ”Gileādas balzama” ieguves avotiem; Bībelē šis balzams ir minēts saistībā ar tā dziednieciskajām īpašībām, kā arī izmantojumu kosmētikā un balzamēšanā. (Jeremijas 8:22; 46:11.) Tiek pat uzskatīts, ka koks, no kura ieguva aromātiskos sveķus, kas bija viens no svēto kvēpināmo zāļu komponentiem (šīs smaržīgās kvēpināmās zāles drīkstēja izmantot tikai Dieva pielūgsmē), iespējams, pieder pie tās pašas dzimtas, pie kuras pieder mastikas koks. (2. Mozus 30:34, 35.)
Mūsdienās mastiku izmanto lakās, kas aizsargā eļļas gleznas, mēbeles un mūzikas instrumentus. To lieto par izolatoru un materiālu, kas nodrošina ūdensnecaurlaidību. Mastika tiek uzskatīta par vienu no labākajiem krāsu stabilizatoriem audumu krāsām un krāsām, ko izmanto mākslinieki. Tāpat to izmanto līmes gatavošanā un ādas miecēšanā. Mastikas patīkamā aromāta un citu īpašību dēļ to lieto ziepēs, kosmētiskajos līdzekļos un smaržās.
Mastika ir minēta 25 autoritatīvos medikamentu sarakstos visā pasaulē. Arābu kultūrā to joprojām bieži lieto tradicionālajā medicīnā. Mastika tiek izmantota arī zobārstniecības materiālos un zāļu kapsulu iekšējos pārklājumos.
”Raudošā” mastikas koka vērtīgās ”asaras”, būdamas balzama ieguves avots, ir dziedinājušas cilvēkus un remdējušas to sāpes jau gadsimtiem ilgi. Tāpēc Jeremijas pravietojumā pamatoti ir teikts: ”Atnesiet balzamu.. brūcēm.”
[Attēli 31. lpp.]
Hija
Mastikas ražas laiks
Mastikas koka ”asaras” tiek rūpīgi savāktas
[Norādes par autortiesībām]
Hija un ražas novākšanas aina: Courtesy of Korais Library; pārējie attēli: Kostas Stamoulis