”Viņa stunda vēl nebija nākusi”
”Neviens savas rokas pie viņa nepielika, jo viņa stunda vēl nebija nākusi.” (JĀŅA 7:30)
1. Kādi divi faktori noteica Jēzus rīcību?
”CILVĒKA DĒLS nav nācis, lai viņam kalpotu, bet ka viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem,” Jēzus teica saviem apustuļiem. (Mateja 20:28.) Romiešu vietvaldim Poncijam Pilātam viņš sacīja: ”Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību.” (Jāņa 18:37.) Jēzus skaidri zināja, kāpēc viņam jāmirst un kāds darbs viņam jāpaveic pirms nāves. Tāpat Jēzus zināja, cik daudz laika ir atvēlēts šim darbam. Mesijas kalpošanai uz zemes bija jāilgst tikai trīsarpus gadus. Viņa kalpošana sākās 29. gadā (septiņdesmitās simboliskās gadu nedēļas sākumā), kad viņš kristījās Jordānā, un beidzās 33. gadā (simboliskās gadu nedēļas vidū), kad viņš mira pie moku staba. (Daniēla 9:24—27, LB-26; Mateja 3:16, 17; 20:17—19.) Tāpēc visu, ko Jēzus darīja, kamēr viņš dzīvoja uz zemes, noteica galvenokārt divi faktori: viņa atnākšanas mērķis un laiks, kas viņam bija atvēlēts.
2. Ko mēs uzzinām par Jēzu Kristu, lasot evaņģēlijus, un kas liecina par to, ka Jēzus zināja, kas viņu gaida?
2 Evaņģēliji mums ļauj iepazīt Jēzu Kristu kā apņēmīgu cilvēku, kas ceļoja pa Palestīnu, sludinādams labo vēsti par Dieva Valstību un darīdams daudz brīnumu. Runājot par viņa aktīvās kalpošanas sākumposmu, Rakstos ir sacīts: ”Viņa stunda vēl nebija nākusi.” Jēzus pats reiz teica: ”Mans laiks vēl nav pilns.” Bet, kad tuvojās kalpošanas beigas, viņš sacīja, ka ”ir pienākusi stunda”. (Jāņa 7:8, 30; 12:23.) Tas, ka Jēzus zināja ”stundu” jeb laiku, kad beigsies viņa kalpošana un viņš mirs, noteikti ietekmēja viņa vārdus un rīcību. Saprotot, kā tas ietekmēja Jēzus dzīvi, mēs varam labāk iepazīt viņa personību un izprast viņa domas, un tas savukārt mums palīdz sekot viņa priekšzīmei. (1. Pētera 2:21.)
Apņemšanās pildīt Dieva gribu
3., 4. a) Kas notiek Kānā kāzu svinību laikā? b) Kāpēc Dieva Dēls iebilst pret Marijas ieteikumu, un ko mēs no tā varam mācīties?
3 Rit mūsu ēras 29. gads. Pirms pāris dienām Jēzus izvēlējās savus pirmos mācekļus. Tagad kopā ar mācekļiem Jēzus ir ieradies uz kāzām Kānā — kādā Galilejas ciematā. Uz kāzām ir atnākusi arī Jēzus māte Marija. Vēlāk atklājas, ka ir beidzies vīns, un Marija, uzskatīdama, ka viņas dēls varētu kaut ko darīt šajā situācijā, saka Jēzum: ”Viņiem nav vīna.” Bet Jēzus mātei atbild: ”Kas man ar tevi, sieva? Mana stunda vēl nav nākusi.” (Jāņa 1:35—51; 2:1—4.)
4 Jēzus atbilde ”Kas man ar tevi?” ir jautājums, ko senatnē cilvēki lietoja, lai izteiktu iebildumu pret kādu ieteikumu vai priekšlikumu. Tam, kāpēc Jēzus iebilst pret Marijas ieteikumu, ir savs iemesls. Pašlaik viņam ir 30 gadu, un pirms pāris nedēļām viņš kristījās, saņēma svētā gara svaidījumu un Jānis Kristītājs viņu nosauca par ”Dieva jēru, kas nes pasaules grēku”. (Jāņa 1:29—34; Lūkas 3:21—23.) Tagad Jēzum jāievēro tie norādījumi, kurus viņam dod Augstākā Autoritāte, kas viņu sūtījusi. (1. Korintiešiem 11:3.) Neviens, pat ne tuvs ģimenes loceklis, nedrīkst iejaukties darbā, kura dēļ Jēzus ir nācis uz zemi. Vārdi, ko Jēzus saka Marijai, liecina par viņa stipro apņemšanos pildīt Tēva gribu. Arī mums ir nepieciešama šāda stingra apņemšanās kalpot Dievam un darīt to, kas ”pienākas katram cilvēkam”. (Salamans Mācītājs 12:13.)
5. Kādu brīnumu Jēzus Kristus paveic Kānā, un kā tas ietekmē citus?
5 Sapratusi, ko dēls vēlas teikt, Marija paiet nostāk un saka sulaiņiem: ”Ko viņš jums teiks, to darait!” Jēzus zina, kā rīkoties. Viņš pavēl sulaiņiem piepildīt traukus ar ūdeni, un ūdens pārvēršas par ļoti labu vīnu. Šis notikums ir pirmā norāde uz Jēzus brīnumainajām spējām un skaidrs pierādījums, ka pār viņu ir nācis Dieva gars. Jēzus paveiktais brīnums stiprina viņa jauno mācekļu ticību. (Jāņa 2:5—11.)
Dedzība par Jehovas namu
6. Kāpēc Jēzus ir sašutis, kad viņš ienāk templī, un ko viņš dara?
6 Ir pienācis 30. gada pavasaris, un Jēzus kopā ar saviem biedriem dodas uz Jeruzalemi svinēt Pasā svētkus. Jeruzalemē Jēzus mācekļi redz savu Vadītāju situācijā, kādā iepriekš viņi to laikam nav redzējuši. Alkatīgie jūdu tirgotāji templī pārdod dzīvniekus un putnus, kas vajadzīgi upurēšanai. Par nesamērīgi augstām cenām viņi tos piedāvā dievbījīgajiem cilvēkiem, kas nāk uz templi. Jēzus, to redzot, ir sašutis. Viņš iztaisa no auklām pātagu un dzen tirgotājus ārā no tempļa. Jēzus apgāž naudas mijēju galdus, un monētas izbirst uz grīdas. Baložu pārdevējiem viņš pavēl: ”Nesiet to projām!” Jēzus mācekļi, redzēdami viņa degsmi, atceras kādu pravietojumu par Dieva Dēlu, kurā teikts: ”Karstums tava nama dēļ mani aprij.” (Jāņa 2:13—17; Psalms 69:10.) Arī mums apņēmīgi jārīkojas, lai mēs nepieļautu, ka pasaulīgas tieksmes nelabvēlīgi ietekmētu mūsu kalpošanu Dievam.
7. a) Kāpēc Nikodēms nolemj apciemot Mesiju? b) Ko mēs mācāmies, domājot par to, kā Jēzus sludināja samarietei?
7 Jeruzalemē Jēzus dara daudz iespaidīgu brīnumu un daudzi cilvēki viņam sāk ticēt. Par Jēzu ir sācis interesēties pat kāds sinedrija, ebreju augstākās tiesas loceklis, vārdā Nikodēms, — viņš atnāk pie Jēzus naktī, jo vēlas uzzināt vairāk. Apmēram astoņus mēnešus Jēzus un mācekļi uzturas ”Jūdejas zemē”, kur viņi sludina un gatavo jaunus mācekļus. Bet pēc Jāņa Kristītāja apcietināšanas viņi pamet Jūdeju un dodas uz Galileju. Ejot cauri Samarijai, Jēzus izmanto izdevību, lai sludinātu kādai samarietei. Šī saruna nes labus augļus, un daudzi samarieši sāk ticēt Jēzum. Arī mums vienmēr jācenšas izmantot iespējas stāstīt cilvēkiem par Valstību. (Jāņa 2:23; 3:1—22; 4:1—42; Marka 1:14.)
Plaša sludināšana Galilejā
8. Kādu darbu Jēzus uzsāk Galilejā?
8 Kamēr vēl nav pienākusi Jēzus nāves ”stunda”, viņam daudz jāpaveic sava debesu Tēva uzdevumā. Galilejā Jēzus uzsāk vēl plašāku sludināšanu, nekā viņš bija veicis Jūdejā un Jeruzalemē. Jēzus pārstaigā ”visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams valstības evanģeliju un dziedinādams visas slimības un sērgas tautā”. (Mateja 4:23.) Pa visu apgabalu izskan viņa aicinājums: ”Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība tuvu klāt pienākusi.” (Mateja 4:17.) Pēc pāris mēnešiem, kad pie Jēzus atnāk divi Jāņa Kristītāja mācekļi, viņš tiem saka: ”Eita un atsakait Jānim, ko esat redzējuši un dzirdējuši: aklie redz, tizlie iet, spitālīgie top šķīsti, kurlie dzird, miroņi ceļas augšām, nabagiem sludina prieka vēsti; un svētīgs ir, kas pie manis neapgrēcinājas.” (Lūkas 7:22, 23.)
9. Kāpēc cilvēki nāk pie Jēzus Kristus, un ko mēs no tā mācāmies?
9 Runas par Jēzu izplatās pa visu apkārtni, un pie viņa nāk cilvēki no Galilejas, Dekapoles, Jeruzalemes, Jūdejas un no dažādiem apgabaliem, kas atrodas otrpus Jordānai. (Lūkas 4:14, 15; Mateja 4:24, 25.) Cilvēki nāk pie Jēzus ne tikai brīnumaino dziedināšanu dēļ, bet arī viņa brīnišķīgo mācību dēļ. Vēsts, ko viņš sludina, ir saistoša un uzmundrinoša. (Mateja 5:1—7:27.) Pār viņa lūpām nāk iepriecinoši vārdi. (Lūkas 4:22.) Ļaudis ir pārsteigti par Jēzus mācību, jo viņš runā saskaņā ar Rakstiem un māca kā tāds, kam ir vara. (Mateja 7:28, 29; Lūkas 4:32.) Nav brīnums, ka daudzi tiecas pie viņa. Arī mums jāattīsta sava prasme mācīt, lai mēs spētu pamudināt tiekties pēc patiesības cilvēkus, kam ir godīga sirds.
10. Kāpēc Nācaretes iedzīvotāji vēlas nogalināt Jēzu, un kāpēc viņiem tas neizdodas?
10 Tomēr ne visi vēlas uzklausīt Jēzu. Jau Jēzus kalpošanas pašā sākumā, kad viņš māca sinagogā Nācaretē — pilsētā, no kuras viņš ir nācis, — cilvēki mēģina viņu nogalināt. Nācaretes iedzīvotāji ir pārsteigti par ”žēlastības vārdiem”, ko Jēzus runā, tomēr viņi vairāk vēlas redzēt brīnumus. Bet Jēzus nedara daudz brīnumu un atmasko cilvēku egoismu un neticību. Tie, kas ir sapulcējušies sinagogā, kļūst dusmīgi, izdzen Jēzu no sinagogas un grib nogrūst viņu no kraujas. Bet Jēzus izraujas no pūļa un nokļūst drošībā. Viņa nāves ”stunda” vēl nav pienākusi. (Lūkas 4:16—30.)
11. a) Kāpēc reliģiskie vadītāji nāk pie Jēzus? b) Kāpēc Jēzus tiek apsūdzēts sabata likuma neievērošanā?
11 Vietās, kur Jēzus sludina, bieži ir redzami arī reliģiskie vadītāji — rakstu mācītāji, farizeji un saduceji. Daudzi no viņiem nāk pie Jēzus nevis tādēļ, lai klausītos un mācītos, bet gan tādēļ, lai apvainotu un provocētu Jēzu. (Mateja 12:38; 16:1; Lūkas 5:17; 6:1, 2.) Piemēram, 31. gada Pasā svētku laikā Jēzus Jeruzalemē izdziedina kādu cilvēku, kas ir slimojis 38 gadus. To redzot, jūdu reliģiskie vadītāji apvaino Jēzu sabata likuma neievērošanā. Bet Jēzus viņiem saka: ”Mans Tēvs aizvien vēl darbojas, tāpēc arī es darbojos.” Pēc šiem vārdiem jūdi apvaino Jēzu zaimošanā, jo viņš, nosaukdams Dievu par savu Tēvu, apgalvo, ka ir Dieva Dēls. Reliģiskie vadoņi vēlas Jēzu nogalināt, tāpēc viņš kopā ar mācekļiem pamet Jeruzalemi un dodas uz Galileju. Arī mums, sludinot Valstību un gatavojot mācekļus, jārīkojas saprātīgi un jācenšas izvairīties no nevajadzīgām sadursmēm ar pretiniekiem. (Jāņa 5:1—18; 6:1.)
12. Cik lielā mērā Jēzus sludina Galilejas teritorijā?
12 Nākamā pusotra gada laikā Jēzus sludina galvenokārt Galilejā un uz Jeruzalemi dodas tikai tādēļ, lai piedalītos trijos svētkos, kas visiem jūdiem jāatzīmē katru gadu. Pavisam viņš ir veicis trīs sludināšanas ceļojumus pa Galileju: pirmais bija ceļojums kopā ar 4 nesen izraudzītiem mācekļiem, otrais — kopā ar 12 apustuļiem, un trešais, visplašākais ceļojums bija tas, kura laikā viņš sagatavoja un sūtīja sludināt arī apustuļus. Tātad Galilejā patiesība tika sludināta ļoti plaši. (Mateja 4:18—25; Lūkas 8:1—3; 9:1—6.)
Drosmīga sludināšana Jūdejā un Perejā
13., 14. a) Kad cilvēki mēģina satvert Jēzu? b) Kāpēc virsnieki nearestē Jēzu?
13 Arī 32. gada rudenī, neilgi pirms Lieveņu svētkiem, Jēzus ”stunda” vēl nav pienākusi. Jēzus pusbrāļi viņu aicina: ”Aizej no šejienes un ej uz Jūdeju.” Viņi grib, lai Jēzus parāda savas brīnumainās spējas cilvēkiem, kas ir ieradušies Jeruzalemē uz svētkiem. Taču Jēzus labi zina, kādas briesmas viņam draud. Tāpēc viņš saka brāļiem: ”Ejiet jūs uz svētkiem, es vēl neeimu uz svētkiem, jo mans laiks vēl nav pilns.” (Jāņa 7:1—8.)
14 Nedaudz uzkavējies Galilejā, Jēzus dodas uz Jeruzalemi, ”tomēr ne atklāti, bet paslēpšus”. Ebreji, kas sanākuši uz svētkiem, viņu meklē un jautā: ”Kur viņš ir?” Kad svētki jau ir pusē, Jēzus dodas uz templi un sāk drosmīgi mācīt cilvēkus. Tie mēģina Jēzu satvert, iespējams, lai ieliktu viņu cietumā vai nogalinātu. Tomēr tas neizdodas, jo Jēzus ”stunda vēl nav nākusi”. Šajā laikā daudzi sāk ticēt Jēzum. Pat virsnieki, kurus farizeji ir sūtījuši sagūstīt Jēzu, atgriežas tukšām rokām un saka: ”Nekad vēl neviens cilvēks nav tā runājis, kā runā šis cilvēks.” (Jāņa 7:9—14, 30—46.)
15. Kāpēc jūdi grib nomētāt Jēzu ar akmeņiem, un kādu sludināšanas kampaņu Jēzus uzsāk pēc tam, kad ir paslēpies no uzbrucējiem?
15 Kamēr Jēzus svētku laikā templī stāsta cilvēkiem par savu Tēvu, turpinās sadursmes starp viņu un viņa pretiniekiem no jūdu vidus. Svētku pēdējā dienā jūdi, kurus ir saniknojis Jēzus apgalvojums, ka viņš ir dzīvojis jau pirms piedzimšanas par cilvēku, mēģina nomētāt viņu ar akmeņiem. Bet Jēzus paslēpjas, un nekas ļauns ar viņu nenotiek. (Jāņa 8:12—59.) Jēzus neatgriežas Jeruzalemē, bet uzsāk aktīvu sludināšanu pārējā Jūdejas teritorijā. Viņš izraugās 70 mācekļus, dod tiem norādījumus, sadala pāros un sūta sludināt. Mācekļi iet uz tām vietām un pilsētām, kuras kopā ar saviem apustuļiem ir paredzējis apmeklēt Jēzus. (Lūkas 10:1—24.)
16. No kādas bīstamas situācijas Jēzus izkļūst tempļa atjaunošanas svētku laikā, un ko viņš dara pēc tam?
16 32. gada ziemā, kad Jēzus ierodas Jeruzalemē uz tempļa atjaunošanas svētkiem, viņa ”stunda” jau ir diezgan tuvu. Jūdi joprojām vēlas viņu nogalināt. Kad Jēzus pastaigājas tempļa stabu ailē, viņu ielenc vairāki jūdi. Tie atkal apvaino Jēzu zaimošanā un ņem rokā akmeņus, lai nogalinātu Jēzu. Tomēr, tāpat kā iepriekšējā reizē, Jēzum izdodas aizbēgt. Drīz Jēzus atkal ir ceļā, viņš dodas uz Jordānas otru krastu, lai sludinātu Perejas pilsētās un ciemos. Tur viņam sāk ticēt daudz cilvēku. Taču, saņēmis ziņu par savu mīļoto draugu Lācaru, Jēzus saprot, ka viņam būs jādodas atpakaļ uz Jūdeju. (Lūkas 13:33; Jāņa 10:20—42.)
17. a) Kādu steidzamu vēsti Jēzus saņem, kad viņš sludina Perejā? b) Kas liecina par to, ka Jēzus skaidri zina savu mērķi un īsto laiku, kad jārīkojas?
17 Steidzamā ziņa, ko Jēzus saņem, nāk no Lācara māsām Martas un Marijas, kas dzīvo Jūdejā, Betānijā. ”Kungs, redzi, tas, ko tu mīli, guļ slims,” paziņo vēstnesis. ”Šī slimība nav uz nāvi,” atsaka Jēzus, ”bet Dievam par godu, lai Dieva Dēls ar to tiktu pagodināts.” Lai viņa vārdi piepildītos, Jēzus uzkavējas Perejā vēl divas dienas. Tad viņš aicina mācekļus: ”Iesim atkal uz Jūdeju!” Bet mācekļi nedroši atsaka: ”Rabi, nupat jūdi gribēja tevi nomētāt akmeņiem, un tu atkal jau dodies turp?” Tomēr Jēzus skaidri zina, ka ”diena” jeb laiks, ko Dievs ir atvēlējis viņa kalpošanai uz zemes, drīz būs galā. Viņš ļoti labi zina, kas un kāpēc viņam tagad jādara. (Jāņa 11:1—10.)
Brīnums, ko nav iespējams noliegt
18. Ko Jēzus uzzina, kad ierodas Betānijā, un kas notiek pēc tam?
18 Kad Jēzus ierodas Betānijā, viņam pretī steidzas Marta un saka: ”Kungs, ja tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris!” Drīz Jēzum pretī iznāk arī Marija un cilvēki, kas ir atnākuši pie viņas. Viņi visi raud. ”Kur jūs viņu esat likuši?” jautā Jēzus. Cilvēki viņam saka: ”Kungs, nāc un redzi!” Kad viņi nonāk pie kapa — pie alas, kuras priekšā ir aizvelts akmens —, Jēzus saka: ”Noņemiet akmeni!” Marta nesaprot, ko Jēzus grasās darīt, tāpēc viņa iebilst: ”Kungs, viņš jau ož, jo ir jau pagājušas četras dienas.” Bet Jēzus viņai jautā: ”Vai es tev nesacīju: Ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva varenību?” (Jāņa 11:17—40.)
19. Kāpēc pirms Lācara augšāmcelšanas Jēzus lūdz Dievu cilvēku priekšā?
19 Kamēr cilvēki noveļ akmeni no ieejas Lācara kapā, Jēzus balsī lūdz Dievu, lai visi zinātu, ka tas, ko viņš tūlīt paveiks, tiks paveikts Dieva spēkā. Tad viņš skaļi iesaucas: ”Lācar, nāc ārā!” Lācars iznāk no kapa, viņa rokas un kājas ir aptītas ar drānu, un viņa seju sedz auduma gabals. ”Atraisait viņu un ļaujiet viņam iet,” saka Jēzus. (Jāņa 11:41—44.)
20. Ko dara cilvēki, kas ir redzējuši, kā Jēzus pieceļ no mirušajiem Lācaru?
20 Redzēdami šo brīnumu, daudzi ebreji, kas ir atnākuši mierināt Martu un Mariju, sāk ticēt Jēzum. Bet ir arī tādi cilvēki, kas tūlīt dodas pie farizejiem un izstāsta tiem par notikušo. Farizeji un augstie priesteri nekavējoties sasauc sinedrija ārkārtas sapulci. Viņi ir nobijušies un jautā: ”Ko mēs darīsim? Jo šis cilvēks dara daudz zīmju. Ja mēs viņu tā palaidīsim, visi sāks ticēt viņam, un romieši nāks un atņems mums zemi un tautu.” Bet augstais priesteris Kajafa viņiem saka: ”Jūs neko nesaprotat un neapsveŗat, ka mums ir labāki, lai viens cilvēks mirst, ja to prasa tautas labums, nekā kad visa tauta iet bojā.” No tās dienas viņi nolēma nogalināt Jēzu. (Jāņa 11:45—53.)
21. Kādā ziņā Lācara augšāmcelšana ir pagrieziena punkts Jēzus kalpošanā?
21 Tātad, novilcinādams ierašanos Betānijā, Jēzus ir panācis, ka viņš var izdarīt brīnumu, ko neviens nespēj noliegt. Dieva spēkā Jēzus pieceļ no mirušajiem cilvēku, kas bija nomiris pirms četrām dienām. Tas ir jāatzīst pat sinedrija locekļiem, kuri paziņo nāves spriedumu tam, kas ir spējīgs darīt tādus brīnumus. Šie notikumi ir pagrieziena punkts Jēzus kalpošanā, jo ar tiem beidzas laiks, kad ”viņa stunda vēl nebija nākusi”, un sākas laiks, kad ”ir pienākusi stunda”.
Kā jūs atbildētu?
• Kas liecināja par to, ka Jēzus skaidri apzinājās, kādu uzdevumu viņam ir uzticējis Dievs?
• Kāpēc Jēzus iebilda pret mātes ierosinājumu kāzu laikā?
• Ko mēs mācāmies no Jēzus rīcības situācijās, kad cilvēki vērsās pret viņu?
• Kāpēc Jēzus, uzzinājis par Lācara slimību, vilcinājās ierasties Betānijā?
[Attēli 12. lpp.]
Jēzus visus spēkus ziedoja uzdevumam, ko viņam bija devis Dievs