Vai slimības izraisa Velns?

SLIMĪBU VARĒJA VISPĀR NEBŪT. Dievs radīja mūs tā, lai mēs varētu dzīvot mūžīgi un mums būtu nevainojama veselība. Slimības, sāpes un nāve radās garīgas būtnes Sātana dēļ, jo viņš pamudināja uz grēku mūsu pirmvecākus — Ādamu un Ievu. (1. MOZUS 3:1—5, 17—19; ROMIEŠIEM 5:12.)

VAI tas nozīmē, ka visas slimības izraisa ļauni gari? Kā bija minēts iepriekšējā rakstā, daudzi mūsdienās tā domā. Piemēram, tā domāja mazās Omadži vecāmāte. Vai tiešām Omadži caureja — slimība, kuras dēļ mirst daudzi bērni tropiskajās zemēs, — bija neredzamu garu izraisīta?

Sātana ietekme

Bībeles atbilde uz šo jautājumu ir ļoti skaidra. Vispirms Bībele ļauj secināt, ka senču gari nevar kaitēt dzīvajiem. Pēc nāves cilvēki ”vispār nezina vairāk nekā”. Cilvēkiem nav gara, kas turpinātu dzīvot pēc nāves. Mirušie ir aizmiguši nāves miegā un atrodas kapā, kur ”nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, nedz gudrības”. (Salamans Mācītājs 9:5, 10.) Tas nav iespējams, ka mirušie dzīvajiem varētu izraisīt slimības.

Bībelē tomēr ir teikts, ka ļauni gari pastāv. Pirmais dumpinieks Visumā bija garīga būtne, kas tagad pazīstama kā Sātans. Viņam pievienojās citas garīgas būtnes, kuras tika nosauktas par dēmoniem. Vai Sātans un dēmoni var izraisīt slimības? Jā, ir zināmi gadījumi, kad viņi izraisīja slimības. Kad Jēzus brīnumainā veidā dziedināja cilvēkus, viņš reizēm izdzina no tiem dēmonus. (Lūkas 9:37—43; 13:10—16.) Tomēr lielākā daļa slimību, ko izdziedināja Jēzus, nebija dēmonu izraisītas. (Mateja 12:15; 14:14; 19:2.) Arī mūsdienās slimību cēloņi parasti ir dabiski, nevis pārdabiski.

Bet kā ir ar buršanu? Salamana Pamācībās 18:10 ir teikts, ka ”tā Kunga vārds ir stipra pils; taisnais dodas turp un top pasargāts”. Bet Jēkaba 4:7 ir sacīts: ”Stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums.” Kā redzams, Dievs spēj aizsargāt viņam uzticīgos cilvēkus pret noburšanu un jebkādiem pārdabiskiem spēkiem. Tas ir viens no veidiem, kā piepildās Jēzus vārdi: ”Patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa 8:32.)

”Bet Ījabs?” kāds varētu jautāt. ”Viņa slimību taču izraisīja ļauns gars.” Pareizi, Bībelē ir stāstīts, ka Ījaba slimībā bija vainojams Sātans. Bet gadījums ar Ījabu bija īpašs. Daudzus gadus Dievs bija sargājis Ījabu no dēmonu uzbrukumiem. Sātans izaicināja Jehovu piemeklēt Ījabu ar nelaimi. Tā kā izaicinājums bija saistīts ar ļoti nozīmīgiem jautājumiem, šajā reizē Jehova daļēji noņēma aizsardzību no sava kalpa.

Tomēr Sātanam netika dotas neierobežotas iespējas. Kad Dievs atļāva Sātanam piemeklēt Ījabu ar nelaimi, Sātans varēja izraisīt Ījabam slimību, taču nevarēja viņu nogalināt. (Ījaba 2:5, 6.) Pēc kāda laika Ījaba ciešanām tika darīts gals un Jehova bagātīgi atalgoja viņa uzticību. (Ījaba 42:10—17.) Principi, kas tika apstiprināti ar Ījaba uzticību, ir aprakstīti Bībelē un visiem skaidri saprotami. Nav nekādas vajadzības vēlreiz veikt šādu pārbaudi.

Sātana taktika

Gandrīz visos gadījumos vienīgā saistība starp Sātanu un slimību ir tā, ka Sātans pamudināja pirmos divus cilvēkus uz grēku. Viņš un viņa dēmoni nav visu slimību tiešie vaininieki. Tomēr tas nenozīmē, ka Sātans necenšas mūs ietekmēt — viņš mēģina panākt, lai mēs pieņemtu nesaprātīgus lēmumus un pieļautu kompromisu ticības jautājumos, kas savukārt varētu kaitēt mūsu veselībai. Sātans nenobūra un nenogalināja Ādamu un Ievu, viņš arī neuzsūtīja tiem slimību. Sātans pierunāja Ievu nepaklausīt Dievam, un pēc tam Dievam nepaklausīja arī Ādams. Slimības un nāve ir cilvēku nepaklausības sekas. (Romiešiem 5:19.)

Reiz Moābas valdnieks lūdza Bileāmam — kādam pravietim, kas bija kļuvis neuzticīgs Dievam —, lai tas nolād Izraēla tautu, kas bija apmetusies bīstami tuvu Moābas robežām. Bileāma mēģinājumi nolādēt Izraēlu bija nesekmīgi, jo Jehova sargāja tautu. Pēc tam moābieši izmēģināja citu paņēmienu — viņi mudināja izraēliešus uz elku pielūgsmi un netiklību. Šis paņēmiens bija sekmīgs, un Izraēls palika bez Jehovas aizsardzības. (4. Mozus 22:5, 6, 12, 35; 24:10; 25:1—9; Atklāsmes 2:14.)

No šiem senatnes notikumiem mēs mācāmies kaut ko ļoti būtisku. Dievs aizsargā sev uzticamos kalpus pret tiešiem ļauno garu uzbrukumiem. Bet Sātans mēģina panākt, lai cilvēks pieļautu kompromisu ticības jautājumos. Viņš var mudināt cilvēku uz netiklību. Viņš, līdzīgi rūcošam lauvam, var iebiedēt cilvēku, lai tas rīkotos tā, ka zaudētu Dieva aizsardzību. (1. Pētera 5:8.) Šī iemesla dēļ apustulis Pāvils nosauca Sātanu par ”to, kam nāves vara”. (Ebrejiem 2:14.)

Omadži vecāmāte centās pierunāt Havu, lai tā pasargā savu bērnu no slimības, izmantojot amuletus un fetišus. Kas būtu noticis, ja Hava būtu paklausījusi vīramātei? Viņa būtu parādījusi, ka viņai nav pilnīgas paļāvības uz Dievu Jehovu, un vairs nevarētu būt droša, ka Dievs viņu aizsargās. (2. Mozus 20:5, NW; Mateja 4:10; 1. Korintiešiem 10:21.)

Sātans izmēģināja pierunāšanu arī gadījumā ar Ījabu. Viņam nepietika ar to, ka Ījabs bija zaudējis bērnus, visus īpašumus un veselību. Ījabam bija arī jānoklausās pavisam nepatīkams padoms no savas sievas. Viņa teica: ”Atsaki Dievam un mirsti!” (Ījaba 2:9.) Pēc tam pie Ījaba ieradās trīs ”draugi”, kas visādi centās iegalvot, ka viņš pats ir vainojams savā slimībā. (Ījaba 19:1—3.) Sātans izmantoja Ījaba nespēku, lai viņu salauztu un radītu viņā šaubas par Jehovas taisnīgumu. Tomēr Ījabs nezaudēja cerību un paļāvību uz Jehovu. (Salīdzināt Psalms 55:23.)

Arī mēs varam justies nomākti, kad mūs ir piemeklējusi slimība. Sātans var izmantot šādu situāciju, lai mudinātu mūs izdarīt kaut ko tādu, kas būtu pretrunā ar mūsu ticību. Tāpēc slimības gadījumā ir svarīgi paturēt prātā, ka mūsu ciešanu galvenais cēlonis, visticamāk, ir mūsu iedzimtā nepilnība, nevis kādi pārdabiski spēki. Dieva uzticamais kalps Īzāks mūža nogalē zaudēja redzi. (1. Mozus 27:1.) Aklums iestājās vecuma, nevis ļauno garu dēļ. Rāhele mira dzemdību laikā nevis tāpēc, ka viņu nogalināja Sātans, bet tāpēc, ka cilvēki ir mirstīgi. (1. Mozus 35:17—19.) Visi uzticamie Dieva kalpi senatnē galu galā nomira — nevis buršanas vai lāstu dēļ, bet tāpēc, ka viņi bija nepilnīgi.

Domāt, ka neredzami gari izraisa visas slimības, ir ļoti bīstami. Šāds uzskats var radīt bailes no gariem. Ja mēs baidāmies no ļaunajiem gariem, tad slimības gadījumā mums var rasties vēlēšanās pielabināties viņiem, kaut gan mums jācenšas no viņiem izvairīties. Ja Sātanam ar iebiedēšanu izdotos panākt, ka mēs ķeramies pie spiritiskiem paņēmieniem, mēs būtu nodevuši patieso Dievu — Jehovu. (2. Korintiešiem 6:15.) Mums jāļauj, lai mūsu rīcību nosaka bijība pret Dievu, nevis māņticīgas bailes no viņa Ienaidnieka. (Atklāsmes 14:7.)

Mazajai Omadži jau ir vislabākā aizsardzība pret ļaunajiem gariem, kāda vien var būt. Kā var secināt no apustuļa Pāvila vārdiem, Dieva acīs Omadži ’ir svēta’, jo viņai ir ticīga māte. Omadži māte var lūgt Dievu, lai viņš palīdz meitiņai ar savu svēto garu. (1. Korintiešiem 7:14.) Šādas zināšanas palīdzēja Havai nepaļauties uz amuletiem un meklēt efektīvu līdzekli meitiņas ārstēšanai.

Dažādi slimību iemesli

Lielākā daļa cilvēku netic garu pastāvēšanai. Slimības gadījumā viņi dodas pie ārsta — ja var to atļauties. Protams, slimniekam var nekļūt labāk arī pēc ārsta apmeklēšanas. Ārsti nespēj darīt brīnumus. Bet daudzi māņticīgi cilvēki, kas varētu izārstēties, dodas pie ārsta tad, kad jau ir par vēlu. Viņi vispirms mēģina izārstēties ar spiritiskiem paņēmieniem un, kad tie nepalīdz, griežas pie ārsta. Tāpēc daudzi ir zaudējuši dzīvību, kaut gan viņi būtu varējuši izārstēties.

Vēl viens priekšlaicīgas nāves iemesls ir nezināšana. Daudzi cilvēki nemāk ieraudzīt slimību simptomus un nezina, kā pasargāt sevi no tām. Zināšanas palīdz izvairīties no daudzām ciešanām. Ir zināms, ka mātēm, kas ir analfabētes, bērni mirst biežāk nekā tām mātēm, kas prot lasīt. Tātad nezināšana var maksāt dzīvību.

Cilvēki mēdz slimot arī nevērības dēļ. Piemēram, daudzi saslimst tāpēc, ka ļauj pa ēdienu rāpot insektiem vai nemazgā rokas pirms ēdiena gatavošanas. Zemēs, kur iespējams inficēties ar malāriju, ir bīstami gulēt bez moskītu tīkla.a Ja runā par veselību, tad parasti ”grams piesardzības ir labāks par kilogramu ārstēšanas”.

Miljoniem cilvēku saslimst un mirst pāragrā nāvē sava neveselīgā dzīvesveida dēļ. Alkohols, amorālas dzimumattiecības, narkotikas un tabaka ir sabojājuši daudzu cilvēku veselību. Vai cilvēks, kas padodas šiem netikumiem, saslimst tāpēc, ka viņam ir uzbrucis ļauns gars vai kāds viņu ir nobūris? Nē, viņš pats ir vainīgs savā slimībā. Vainot slimībā ļaunos garus nozīmētu izvairīties no atbildības par savu neveselīgo dzīvesveidu.

Protams, mēs nevaram izvairīties no visiem slimību izraisītājiem. Jebkurš cilvēks var saslimt, piemēram, piesārņojuma vai patogēnu mikrobu dēļ. Tieši tā bija noticis ar Omadži. Viņas māte nezināja, kas ir izraisījis caureju. Havas bērni slimo retāk nekā citu vecāku bērni, jo viņas māja un pagalms ir tīri un viņa vienmēr mazgā rokas pirms ēdiena gatavošanas. Tomēr visi bērni laiku pa laikam saslimst. Caureju var izraisīt 25 dažādas infekcijas. Iespējams, neviens tā arī neuzzinās, kāds bija Omadži saslimšanas cēlonis.

Pilnīgs problēmu atrisinājums

Slimības nav radušās Dieva vainas dēļ. ”Ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats viņš neviena nekārdina.” (Jēkaba 1:13.) Kad saslimst kāds no Jehovas kalpiem, viņš tam dod garīgu stiprinājumu. ”Tas Kungs viņu atspirdzinās uz slimības gultas; Tu viņam palīdzi, kad tas guļ savā sērgā.” (Psalms 41:4.) Dievs ir līdzjūtīgs. Viņš vēlas mums palīdzēt, nevis darīt pāri.

Jehova ar Jēzus nāvi un augšāmcelšanu ir nodrošinājis iespēju pilnībā likvidēt slimības. Jēzus izpirkuma upuris ļaus atbrīvot godprātīgos cilvēkus no grēcīgā stāvokļa, un ar laiku viņiem būs nevainojama veselība un iespēja dzīvot paradīzē uz zemes. (Mateja 5:5; Jāņa 3:16.) Jēzus paveiktie brīnumi bija norāde uz īsto izdziedināšanu, ko atnesīs Dieva Valstība. Dievs iznīcinās arī Sātanu un dēmonus. (Romiešiem 16:20.) Jehova ir parūpējies par brīnišķīgu nākotni visiem, kas viņam tic. Mums tikai nepieciešama pacietība un izturība.

Mūsdienās Dievs māca cilvēkus un dod viņiem garīgu vadību ar Bībeles un savu uzticamo kalpu brālības starpniecību. Viņš dara mums zināmu, kā izvairīties no tā, kas kaitē veselībai. Turklāt viņš dod mums īstus draugus, kas var palīdzēt grūtā brīdī.

Atcerēsimies Ījabu. Ja Ījabs būtu devies pie pūšļotāja, viņš būtu izdarījis vissliktāko, ko šādā situācijā var izdarīt. Viņš būtu zaudējis Dieva aizsardzību un nevarētu saņemt tās svētības, kas viņu gaidīja pēc pārbaudījuma. Dievs neaizmirsa Ījabu, un viņš neaizmirsīs mūs. ”Par Ījaba pastāvību jūs esat dzirdējuši un redzējuši, kāds ar viņu ir bijis tā Kunga gala mērķis,” rakstīja māceklis Jēkabs. (Jēkaba 5:11.) Ja mēs nepadosimies, arī mēs savā laikā saņemsim no Dieva brīnišķīgas svētības.

Bet kas notika ar mazo Omadži? Viņas māte atcerējās kādu rakstu par orālās rehidratācijas metodi žurnālā Atmostieties!, kas tiek izdots kopā ar žurnālu Sargtornis.b Viņa pagatavoja šķīdumu, kā tas bija ieteikts rakstā, un deva to Omadži. Tagad meitenīte ir sveika un vesela.

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēli 7. lpp.]

Jehova ir parūpējies par to, lai slimības tiktu likvidētas uz visiem laikiem