Namībijas dzīvie ”dārgakmeņi”

NAMĪBIJA atrodas Āfrikas dienvidrietumos, un tās 1500 kilometru garo piekrasti veido kāpas, akmeņaini pakalni un plaši rupjas smilts līdzenumi. Okeāna krastā starp oļiem slēpjas arī visdažādāko krāsu dārgakmeņi. Laiku pa laikam tiek atrasti pat dimanti. Taču šajā valstī ir kaut kas daudz vērtīgāks par šiem dārgakmeņiem. Tie ir Namībijas dzīvie ”dārgakmeņi” — cilvēki, kas pieder pie dažādām etniskajām grupām.

Namībijas seniedzīvotāji runāja valodās, kas ietilpst koisanu valodu saimē. Šīs valodas ir iezīmīgas ar skaņām, ko sauc par klakšķeņiem. Mūsdienās tajās runā tumšādainie damari, gaišie, augumā nelielie hotentoti, kā arī slavenie mednieki bušmeņi. Daudzas tumšādaino ciltis Namībijā ieceļoja vēlākos gadsimtos. Tās iedala trīs galvenajās grupās: ovambos (lielākā etniskā grupa Namībijā), hereros un kavangos. Eiropieši Namībijā parādījās 19. gadsimtā. Kad tuksneša smiltīs tika atrasti dimanti, ieceļotāju skaits strauji palielinājās.

Namībijas iedzīvotāji ir liels dārgums, jo viņi pieder pie pasaules, par kuru Dievs atdeva savu Dēlu, lai nodrošinātu ikvienam iespēju dzīvot mūžīgi. (Jāņa 3:16.) Jau simtiem namībiešu no daudzām ciltīm ir atsaukušies uz vēsti par glābšanu. Šie cilvēki ir kā dzīvi dārgakmeņi, tāpēc ka pieder pie ’paša dārgākā no pagānu tautām’, kas tagad tiek pulcēts Jehovas pielūgsmes ”namā”. (Hagaja 2:7.)

Sāk darboties garīgās raktuves

Namībijas garīgo dārgakmeņu meklēšana sākās 1928. gadā. Togad Sargtorņa biedrības Dienvidāfrikas filiāle pa visu valsti izsūtīja 50 000 uz Bībeli balstītu publikāciju. Nākamajā gadā Lenija Terone, ar garu svaidīta kristiete no Dienvidāfrikas, apmeklēja cilvēkus, kas bija izrādījuši interesi. Četru mēnešu laikā viņa viena pati izbraukāja šo lielo valsti un izplatīja vairāk nekā 6000 Bībeles studēšanas palīglīdzekļu afrikandu, angļu un vācu valodā. Viņas pūles nebija veltas.

Par to liecina, piemēram, gadījums ar kādu vācu kalnraci, vārdā Bernhards Bāde. 1929. gadā viņš saņēma no fermera saini ar olām, kas katra bija ietīta lapā no kādas Sargtorņa biedrības publikācijas. Bernhards uzmanīgi izlasīja katru lapu, domādams par to, kurš gan būtu varējis uzrakstīt šo grāmatu. Visbeidzot viņš nonāca līdz pēdējai lapai, uz kuras bija Sargtorņa biedrības filiāles adrese Vācijā. Bernhards aizrakstīja uz Sargtorņa biedrību, lai palūgtu vairāk literatūras, un kļuva par pirmo Namībijas iedzīvotāju, kas nostājās patiesības pusē.

Ierodas pilnas slodzes strādnieki

1950. gadā Namībijā ieradās četri misionāri, kas bija mācījušies Sargtorņa Bībeles Gileādas skolā. 1953. gadā kopējais misionāru skaits jau bija astoņi. Viņu vidū bija arī precēts pāris no Austrālijas, Diks un Korālija Valdroni, kas vēl tagad uzticīgi kalpo šajā vietā. Namībijas garīgo dārgakmeņu meklēšanā piedalījās arī daudzi pilnas slodzes Valstības sludinātāji no Dienvidāfrikas un citām pasaules malām. Laika gaitā uz Namībiju tika nosūtīti vēl vairāki misionāri un Kalpošanas mācību skolas absolventi.

Garīgo augšanu Namībijā veicināja arī tas, ka bībeliskā literatūra tika tulkota un izdota valodās, kurās runāja lielākā daļa vietējo iedzīvotāju, piemēram, hereru, kvangali, kvanjamu, namu-damaru un ndongu. Kopš 1990. gada tulkošana norisinās Namībijas galvaspilsētā Vindhukā, kur tika uzcelta brīnišķīga biroja ēka un māja pilnas slodzes brīvprātīgajiem strādniekiem. Karena Depiša, kas kopā ar vīru ir kalpojusi par pilnas slodzes labās vēsts sludinātāju dažādās Namībijas vietās, saka: ”Daudzi ir pārsteigti, kad piedāvājam viņiem literatūru viņu dzimtajā valodā, īpaši, ja tā ir valoda, kurā tikpat kā nav nekādas literatūras.”

Lai ”dārgakmeņi” mirdzētu

Namībijas dārgakmeņus tūkstošiem gadu gludina un pulē viļņi un smiltis. Bet šādos dabiskos procesos dzīvie ”dārgakmeņi”, protams, nerodas. Nepilnīgiem cilvēkiem ir nepieciešama piepūle, lai ’atmestu veco cilvēku’ un izveidotu tādu personību, kas līdzinās Kristus personībai. (Efeziešiem 4:20—24.) Piemēram, daudzās Namībijas ciltīs valda stingras mirušo senču godināšanas tradīcijas. Ja kāds neizpilda senču kulta rituālus, bieži gadās, ka ģimenes locekļi un kaimiņi cenšas viņu pārmācīt. Cilvēkam, kas iemācās no Bībeles, ka mirušie ”nezina vairāk nekā”, ir jāiztur nopietns pārbaudījums. (Salamans Mācītājs 9:5.) Kas tas ir par pārbaudījumu?

Kāds hereru tautības Jehovas liecinieks paskaidro: ”Man bija ļoti grūti ievērot Bībeles prasības. Es piekritu ar Jehovas lieciniekiem studēt Bībeli, bet pagāja ilgs laiks, kamēr sāku rīkoties saskaņā ar to, ko biju iemācījies. Man bija jāiegūst pārliecība, ka man nekas nedraudēs, ja nesekošu tradicionālajiem ticējumiem. Piemēram, es braucu garām tādām vietām Namībijā, kur cilvēki mēdz apstāties, lai uzliktu akmeni uz kapa vai pasveicinātu mirušo, paceļot cepuri. Ar laiku pārliecinājos, ka nekas ļauns ar mani nenotiek, lai gan nepielūdzu mirušos senčus. Cik es esmu laimīgs, ka Jehova ir svētījis manas pūles palīdzēt manai ģimenei un citiem ieinteresētiem cilvēkiem uzzināt patiesību!”

Garīgo dārgakmeņu meklētāju joprojām trūkst

Līdz 1950. gadam, kad ieradās misionāri, Namībijā bija tikai viens labās vēsts sludinātājs. Gadu gaitā sludinātāju skaits ir nemitīgi audzis, un tagad tas ir sasniedzis 995. Taču darba vēl ir daudz. Joprojām ir apgabali, kuros tikpat kā nav sludināts. Vai jums ir iespējams kalpot tur, kur ir liela nepieciešamība pēc dedzīgiem Valstības sludinātājiem? Tad, lūdzu, ’nāciet uz’ Namībiju un palīdziet mums atrast un spodrināt vēl daudzus citus garīgos dārgakmeņus. (Salīdzināt Apustuļu darbi 16:9.)

[Karte/Attēli 26. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

ĀFRIKA

NAMĪBIJA

[Attēli]

Namībijā atrod brīnišķīgus dārgakmeņus

[Norādes par autortiesībām]

Kartes: Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.; Dimanti: Courtesy Namdek Diamond Corporation

[Attēli 26. lpp.]

Labā vēsts Namībijā tiek sludināta visām etniskajām grupām

[Attēls 28. lpp.]

Vai jūs varat kalpot tur, kur ir liela nepieciešamība pēc Valstības sludinātājiem?