Izraēlā tiek izrunāts Dieva vārds
GADSIMTIEM ilgi tradicionālā jūdaisma piekritējiem ir bijis stingri aizliegts izrunāt Dieva vārdu, Jehova. Mišnāa teikts, ka nevienam, kas izrunā Dieva vārdu, ”nav daļas nākamajā pasaulē”. (Sinedrijs 10:1.)
1995. gada 30. janvārī bijušais Izraēlas galvenais sefardu rabīns apzināti izrunāja Dieva vārdu. Viņš to darīja, skaitot tikkun — kabalistu lūgšanu par labošanu. Šī lūgšana tiek teikta, lai Dievs atjaunotu Visumā zināmu kārtību, ko, pēc dievlūdzēju domām, ir izjaukuši ļaunie spēki. Laikraksta Yedioth Aharonoth 1995. gada 6. februāra numurā bija teikts: ”Šim rituālam piemīt tik milzīgs spēks, ka lūgšanas teksts parādās tikai īpašā bukletā, kas nav domāts pārdošanai.” Tiek uzskatīts, ka Dieva vārda piesaukšana šādā kontekstā piešķir lūgumam sevišķu spēku.
Ievērības cienīgs ir fakts, ka Bībelē Dieva kalpiem ir pavēlēts lietot Dieva vārdu — Jehova. (2. Mozus 3:15, NW; Salamana Pamācības 18:10; Jesajas 12:4; Cefanjas 3:9.) Bībeles sākotnējā senebreju tekstā šis vārds ir sastopams gandrīz 7000 reižu. Tomēr Bībelē ir izteikts brīdinājums nelietot Dieva vārdu nepareizi. Trešais no desmit baušļiem skan: ”Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.” (2. Mozus 20:7.) Kā cilvēks varētu nelietīgi valkāt Dieva vārdu? Kādā Jewish Publication Society izdotā komentārā atzīmēts, ka ar vārdu ”nelietīgi” iztulkotais senebreju valodas vārds var nozīmēt ne tikai ”vieglprātīgu” Dieva vārda lietošanu, bet arī ”nevajadzīgas svētības skaitīšanu”.
Kādai tad būtu jābūt mūsu attieksmei pret tikkun — kabalistu lūgšanu par labošanu? Kāda ir tās izcelsme? Mūsu ēras 12. un 13. gadsimtā popularitāti sāka iekarot mistiska jūdaisma forma, saukta par kabalu. 16. gadsimtā rabīns Izaks Lurija iekļāva tikkunim kabalistu dievkalpojumos. Dieva vārds tajos tika lietots kā maģiska formula, kurai piemīt īpašs spēks, un tas kļuva par kabalistu rituāla sastāvdaļu. Kā jums šķiet, vai Dieva vārdu būtu pieņemami lietot šādā veidā? (5. Mozus 18:10—12.)
Lai kā jūs atbildētu uz šo jautājumu, jūs piekritīsiet, ka Dieva vārda publiska izrunāšana mūsdienu Izraēlā ir visai neikdienišķs notikums. Taču Dievs pats ir izteicis šādu paredzējumu: ”Tanī dienā jūs sacīsit: ”Pateicieties tam Kungam, piesauciet Viņa vārdu, pasludiniet Viņa darbus tautu starpā! Daudziniet, ka augsti teicams un dižens ir Viņa vārds! Dziediet tam Kungam slavas dziesmas, jo Viņš ir darījis varenus darbus, lai tas top zināms pa visām zemēm!”” (Jesajas 12:4, 5.)
Par laimi, Izraēla ir viena no tām vairāk nekā 230 zemēm, kurās Jehovas liecinieki dara visu iespējamo, lai palīdzētu citiem iegūt precīzas zināšanas par Jehovu. Viņi cer, ka vēl daudzi cilvēki izpratīs, ko nozīmē tādas Rakstu vietas kā, piemēram, Psalms 91:14: ”Tādēļ, ka viņš Man [Jehovam] stipri pieķēries, Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst manu vārdu.”
[Zemsvītras piezīme]
a Mišna ir komentāru sakopojums, kas papildina Rakstos ietverto likumu, un šie komentāri balstās uz tannu (skolotāju) sniegtajiem skaidrojumiem. Mišna tika uzrakstīta mūsu ēras otrā gadsimta beigās un trešā gadsimta sākumā.
[Attēls 28. lpp.]
Šeit, Negevā, Jehovas tauta dara zināmu viņa vārdu un sludina viņa Rakstos ietverto vēsti
[Attēls 29. lpp.]
Plakāts, uz kura redzams Dieva vārds