Bībeles viedoklis

Vai drīkst izrunāt Dieva vārdu?

JŪDAISMĀ gadsimtiem ilgi tiek mācīts, ka Dieva vārds — Jehova — ir pārāk svēts, lai to izrunātu.a (Psalms 83:19.) Daudzi teologi uzskata, ka ir necienīgi uzrunāt izcilo Radītāju tik ikdienišķā veidā, citi domā, ka tā tiek pārkāpts trešais no desmit baušļiem, jo tas aizliedz ”tā Kunga.. vārdu nelietīgi valkāt”. (2. Mozus 20:7.) Mūsu ēras trešajā gadsimtā rakstītajā Mišnā ir teikts, ka ”cilvēkam, kurš izrunā Dieva Vārdu tā, kā tas ir rakstīts”, ”nav daļas nākamajā pasaulē”. (Sinedrijs 10:1.)

Kristīgajā pasaulē daudzi zinātnieki, tulkodami Bībeli, seko šīs ebreju tradīcijas būtībai. Piemēram, The New Oxford Annotated Bible ievadā sacīts: ”Jebkāda personvārda lietošana, runājot par vienīgo Dievu, it kā būtu arī citi dievi, no kuriem būtu jānošķir patiesais Dievs, tika pārtraukta jūdaismā pirms kristīgā laikmeta, un tā nav vajadzīga kristīgās baznīcas visaptverošajai ticībai.” Tāpēc minētajā Bībeles tulkojumā Dieva vārds ir aizstāts ar ”KUNGS”.

Kāds ir Dieva viedoklis?

Bet vai šo tulkotāju un teologu uzskati atspoguļo Dieva domas? Dievs taču nav slēpis savu vārdu, tieši otrādi — viņš to ir atklājis cilvēkiem. Senebreju valodā sarakstītajā Bībeles daļā, ko parasti sauc par Veco Derību, Dieva vārds Jehova parādās vairāk nekā 6800 reižu. Bībelē pavēstīts, ka pirmie divi cilvēki — Ādams un Ieva — bija vieni no tiem, kas zināja un lietoja Dieva vārdu. Laidusi pasaulē pirmo dēlu, Ieva sacīja: ”Es esmu ieguvusi zēnu ar Tā Kunga [”Jehovas”, NW] palīdzību.” (1. Mozus 4:1, LB-65r.)

Pēc daudziem gadsimtiem, kad Dievs lika Mozum izvest Izraēla tautu no Ēģiptes, kur tā atradās verdzībā, Mozus vaicāja Dievam: ”Kad es nākšu pie Israēla bērniem un viņiem sacīšu: ”Jūsu tēvu Dievs mani pie jums ir sūtījis,” tad tie jautās: ”Kā viņu sauc?” Ko tad lai es viņiem saku?” Mozus varbūt domāja, ka Dievs atklāsies kādā jaunā vārdā. Dievs Mozum teica: ”Tā tu saki Israēla bērniem: ”Tas Kungs [”Jehova”, NW], jūsu tēvu Dievs: Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs mani ir sūtījis pie jums — tas ir mans vārds mūžīgi, to atcerieties uz cilšu ciltīm.” (2. Mozus 3:13, 15.) Tātad patiesais Dievs neuzskatīja, ka viņa vārds ir pārāk svēts, lai viņa kalpotāji drīkstētu to izrunāt.

Īstenībā Dieva uzticīgie kalpi visos laikos brīvi un ar cieņu ir izrunājuši Dieva vārdu. Boāss, uzticīgs Dieva kalps, savus strādniekus laukā pastāvīgi sveicināja ar vārdiem: ”Tas Kungs [”Jehova”, NW] lai ir ar jums!” Vai strādnieki bija sašutuši par šādu sveicienu? Nē, nebija, jo tālāk Bībelē var lasīt: ”Un tie atbildēja: ”Tas Kungs [”Jehova”, NW] lai tevi svētī!”” (Rutes 2:4.) Viņi neuzskatīja sveicienu par apvainojumu Dievam, bet gan par iespēju to godāt arī tad, kad viņi dara ikdienas darbus. Arī Jēzum bija līdzīga attieksme, jo viņš mācīja saviem sekotājiem lūgt Dievu, sakot: ”Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds.” (Mateja 6:9.)

Trešais bauslis

Bet ko var teikt par aizliegumu trešajā no desmit baušļiem? 2. Mozus 20:7 ir stingri sacīts: ”Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.”

Ko nozīmē ”nelietīgi valkāt” Dieva vārdu? Jewish Publication Society publicētajā Toras komentārā paskaidrots, ka vārds lašāw, kas latviešu Bībelē tulkots ”nelietīgi”, var nozīmēt ’nepareizi’ vai ’bezmērķīgi, veltīgi’ (The JPS Torah Commentary). Tālāk tajā pašā darbā rakstīts: ”[Šī senebreju vārda] daudznozīmība ļauj to attiecināt uz aizliegumu tiesas procesā dot nepatiesu liecību, uz aizliegumu nepatiesi zvērēt un aizliegumu nevajadzīgi vai vieglprātīgi lietot Dieva Vārdu.”

Kā jau norādīts Jewish Publication Society izdotajā komentārā, ’nelietīgi valkāt Dieva vārdu’ nozīmē arī lietot šo vārdu nepareizi. Bet vai Dieva vārda izrunāšanu, kad tiek mācīti citi cilvēki vai debesu Tēvs uzrunāts lūgšanā, var saukt par ”nevajadzīgu vai vieglprātīgu”? Jehova savu viedokli ir paudis vārdos, ko var lasīt Psalmā 91:14: ”Tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst manu vārdu.”

Vai tam ir kāda nozīme?

Mūsdienu angļu valodas tulkojumā The Five Books of Moses (Piecas Mozus grāmatas), ko veicis Everets Fokss, ir vērojama atkāpšanās no agrāko tulkotāju ievērotās tradīcijas. Viņa tulkojumā Dieva vārds nevis aizstāts ar angļu Bībelēs tradicionālo ”KUNGS” (latviešu Bībelē tradicionāli — ”tas Kungs”), bet gan rakstīts ”JHVH”, ”lai lasītājs saprastu, kā tekstu uztvertu cilvēks, kas to lasītu senebreju valodā”. E. Fokss uzsver: ”Lasītājs nekavējoties pamanīs, ka Bībeles Dieva personvārds šajā grāmatā parādās kā ”JHVH”.” Viņš atzīst, ka lasītājiem varbūt ”nepatiks” redzēt Dieva vārdu. Bet, kaut gan E. Fokss savā tulkojumā nebija slēpis Dieva vārdu, viņš piebilst: ”Es ieteiktu, lasot skaļi, lietot tradicionālo ”KUNGS”, taču, iespējams, būs arī tādi cilvēki, kas rīkosies pēc sava ieraduma.” Bet vai Dieva vārda izrunāšana ir tikai katra paša izvēles, tradīcijas vai ieraduma jautājums?

Nē, nav vis. Bībele ne tikai mudina lietot Dieva vārdu pareizi, bet arī liek to darīt! Jesajas 12:4, panta pirmajā daļā, ir attēlots, ka Dieva tauta skaidri aicina: ”Pateicieties tam Kungam, piesauciet Viņa vārdu!” Psalmu dziesminieks, pieminēdams cilvēkus, kas saņem nelabvēlīgu Dieva spriedumu, rakstīja: ”Izlej savas dusmas pār pagānu tautām, kas Tevi nepazīst, un pār tām valstīm, kas Tavu vārdu nepiesauc.” (Psalms 79:6; skat. arī Salamana Pamācības 18:10; Cefanjas 3:9.)

Kaut arī ir cilvēki, kas, pārprazdami trešo bausli, neizrunā izcilo Jehovas vārdu, tie, kas patiešām mīl Dievu, cenšas piesaukt viņa vārdu. Katrā izdevīgā brīdī tie ’pasludina Viņa darbus tautu starpā un daudzina, ka augsti teicams un dižens ir Viņa vārds’! (Jesajas 12:4, otrā daļa.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 26. lpp.]

Viens no Nāves jūras rokrakstiem — daļa no Psalmu grāmatas. Dieva vārds Jehova (JHVH) šeit rakstīts senebreju rakstības senākā formā nekā pārējais teksts

[Norāde par autortiesībām]

Courtesy of the Shrine of the Book, Israel Museum, Jerusalem