Viņi pildīja Jehovas gribu

Ļoti vērtīgs apciemojums

CEĻOJUMS no Sabas uz Jeruzalemi ķēniņienei bija ļoti nogurdinošs. Viņa, kas bija pieradusi dzīvot greznībā, bija devusies 2400 kilometrus garā ceļojumā ar kamieļiem, turklāt liela daļa no šī ceļa veda caur svelmainu tuksnesi. Saskaņā ar kādu avotu, ceļojums ilga apmēram 75 dienas — un tas bija tikai vienā virzienā!a

Kāpēc šī bagātā valdniece atstāja savu mājvietu Sabā, kur viņai bija visas ērtības, un uzsāka tik grūtu ceļojumu?

Viņu ieinteresēja dzirdētais

Sabas ķēniņiene ieradās Jeruzalemē pēc tam, kad ”dzirdēja Salamana slavu, kas tam bija tā Kunga vārda dēļ”. (1. Ķēniņu 10:1, LB-26.) Nav pateikts, ko tieši ķēniņiene bija dzirdējusi. Taču mēs zinām, ka Jehova bija svētījis Salamanu ar izcilu gudrību, bagātību un godu. (2. Laiku 1:11, 12.) Kā ķēniņiene par to bija uzzinājusi? Tā kā Saba bija tirdzniecības centrs, iespējams, viņa bija dzirdējusi par Salamana slavu no tirgotājiem, kas bija ieradušies viņas zemē. Kādi no tiem varbūt devās uz Ofīru — zemi, ar kuru Salamanam bija cieši tirdznieciskie sakari. (1. Ķēniņu 9:26—28.)

Lai kā tas arī būtu, ķēniņiene ieradās Jeruzalemē ”ar ļoti daudziem pavadoņiem, ar kamieļiem, kas nesa balzamu un ļoti daudz zelta un dārgakmeņu”. (1. Ķēniņu 10:2a.) Daži apgalvo, ka starp daudzajiem pavadoņiem bija arī bruņota apsardze. Tas būtu pilnīgi saprotams, jo ķēniņiene bija ietekmīga augstas kārtas persona, turklāt viņa bija paņēmusi līdzi dārglietas daudzu miljonu latu vērtībā.b

Tomēr pievērsiet uzmanību, ka ķēniņiene bija dzirdējusi par Salamana slavu ”tā Kunga vārda dēļ”. Tātad tas nebija parasts ceļojums tirdznieciskos nolūkos. Acīmredzot ķēniņiene ieradās Jeruzalemē galvenokārt tādēļ, lai dzirdētu Salamana gudrību, un varbūt viņa pat gribēja kaut ko uzzināt par Salamana Dievu — Jehovu. Starp Sabas ķēniņienes senčiem, domājams, bija Šems vai Hams, kas abi pielūdza Jehovu, un viņa droši vien interesējās par savu priekšteču reliģiskajiem uzskatiem.

Mīklas un atbildes uz tām

Satikusi Salamanu, ķēniņiene sāka viņu pārbaudīt ar ”mīklām”. (1. Ķēniņu 10:1.) Tas nenozīmē, ka ķēniņiene spēlēja ar Salamanu nenopietnas spēles. Interesanti, ka 49. psalma 5. pantā tas pats senebreju valodas vārds ir lietots, runājot par nopietniem jautājumiem, kas skar grēku, nāvi un atbrīvošanu. Tātad Sabas ķēniņiene, visticamāk, pārrunāja ar Salamanu ļoti dziļas tēmas, lai pārbaudītu, cik liela ir viņa gudrība. Bībelē teikts, ka ķēniņiene ”sacīja viņam itin visu, kas viņai bija uz sirds”. Savukārt Salamans ”izstāstīja viņai visu, kas attiecās uz tās jautājumiem. Un ķēniņam nebija it nekā tāda neatrisināma, ko viņš tai nebūtu varējis pasacīt.” (1. Ķēniņu 10:2b, 3.)

Salamana gudrība un viņa valsts labklājība tik dziļi iespaidoja Sabas ķēniņieni, ka ”viņai aiz izbrīna aizrāvās elpa”. (1. Ķēniņu 10:4, 5, LB-65r.) Kāds speciālists pat izsaka domu, ka viņa paģība. Jebkurā gadījumā ķēniņiene bija pārsteigta par redzēto un dzirdēto. Viņa nosauca par svētīgiem Salamana kalpus, jo tiem bija iespēja dzirdēt ķēniņa gudrību, un slavēja Jehovu par to, ka viņš ir cēlis Salamanu tronī. Pēc tam Sabas ķēniņiene bagātīgi apdāvināja Salamanu — viņas dāvinātais zelts vien mūsdienu naudā būtu apmēram 25 000 000 latu vērts. Arī Salamans deva ķēniņienei dāvanas — ”visu, kas tai patika, ko viņa no tā izlūdzās”c. (1. Ķēniņu 10:6—13.)

Ko mēs varam mācīties

Jēzus izmantoja notikumu ar Sabas ķēniņieni par uzskatāmu piemēru sarunā ar rakstu mācītājiem un farizejiem. ”Ķēniņiene no dienvidiem celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās,” viņš tiem teica, ”jo tā nāca no pasaules gala dzirdēt Salamana gudrību; un redzi, šeit ir vairāk nekā Salamans.” (Mateja 12:42.) Sabas ķēniņiene ļoti augstu vērtēja gudrību, kas nāca no Dieva. Ja jau viņa bija devusies 2400 kilometrus garā ceļā, lai klausītos Salamanu, tad rakstu mācītājiem un farizejiem katrā ziņā bija uzmanīgi jāklausās tajā, ko teica Jēzus, kurš atradās tieši viņu priekšā.

Mums ir iespēja parādīt savu pateicību lielākajam Salamanam — Jēzum Kristum. Kā mēs to varam darīt? Mums jāpaklausa viņa norādījumam: ”Darait par mācekļiem visas tautas.” (Mateja 28:19.) Turklāt mums rūpīgi jāpārdomā priekšzīme, kādu rādīja Jēzus, kā arī viņa prāta ievirze un jācenšas rīkoties un domāt tāpat. (Filipiešiem 2:5; Ebrejiem 12:2, 3.)

Protams, lai sekotu lielākā Salamana piemēram, ir nepieciešama piepūle. Tomēr, ja to darīsim, mēs ļoti daudz iegūsim. Saviem kalpiem, kas parāda pašaizliedzības garu, Jehova apsola ’atvērt debess logus un likt svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār viņiem’. (Maleahija 3:10.)

[Zemsvītras piezīmes]