Vai jūs atceraties?

Vai jums patika lasīt pēdējos Sargtorņa numurus? Pamēģiniet atbildēt uz tālāk minētajiem jautājumiem.

◻ Kāpēc Pāvila vārdi ”Kristus vietā mēs izpildām sūtību” ir īpaši piemēroti, lai raksturotu svaidītos kristiešus? (2. Korintiešiem 5:20, JD.)

Senos laikos sūtņus mēdza sūtīt pie pretiniekiem, lai novērstu kara draudus. (Lūkas 14:31, 32.) Tā kā grēcīgā cilvēce ir atsvešinājusies no Dieva, viņš ir izsūtījis savus svaidītos sūtņus, lai tie pavēstītu cilvēkiem, kas jādara, lai samierinātos ar viņu. Tā svaidītie kristieši mudina cilvēkus nodibināt mieru ar Dievu. (15. decembris, 18. lappuse.)

◻ Kādu četru iemeslu dēļ Ābrahāma ticība bija stipra?

Pirmkārt, Ābrahāms apliecināja savu ticību Dievam, ieklausīdamies tajā, ko Jehova viņam saka. (Ebrejiem 11:8.) Otrkārt, viņa ticība bija cieši saistīta ar viņa cerību. (Romiešiem 4:18.) Treškārt, Ābrahāms bieži sarunājās ar Jehovu. Un, ceturtkārt, Jehova viņu atbalstīja, kad viņš sekoja Dieva norādījumiem. Viss iepriekš minētais var stiprināt arī mūsu ticību. (1. janvāris, 17., 18. lappuse.)

◻ Ko nozīmē vārdi ”Neieved mūs kārdināšanā”? (Mateja 6:13.)

Ar šiem vārdiem mēs lūdzam, lai Dievs palīdz nepadoties kārdinājumam, kad tiekam mudināti rīkoties pretēji viņa gribai. Jehova var mums norādīt pareizo ceļu, lai mēs nepadotos kārdinājumam un Sātana viltībām. (1. Korintiešiem 10:13.) (15. janvāris, 14. lappuse.)

◻ Kas ir nepieciešams, lai Dievs cilvēkam piedotu pārkāpumu?

Mums ne tikai jāatzīstas viņam savos grēkos, bet arī jānožēlo tie un jānes ”atgriešanās augļi”. (Lūkas 3:8.) Turklāt grēku nožēla un vēlēšanās vērst par labu savu nepareizo rīcību mūs mudinās lūgt garīgu palīdzību kristiešu draudzes vecākajiem. (Jēkaba 5:13—15.) (15. janvāris, 19. lappuse.)

◻ Kāpēc mums jācenšas būt pazemīgiem?

Pazemīgs cilvēks ir pacietīgs un lēnprātīgs, un viņš nav pārmērīgi augstās domās par sevi. Pazemīgam cilvēkam ir īsti draugi, kas viņu mīl. Bet vēl svarīgāk ir tas, ka pazemībai līdzi nāk Jehovas svētības. (Salamana Pamācības 22:4.) (1. februāris, 7. lappuse.)

◻ Kāda milzīga atšķirība ir starp Jēzus un Ādama nāvi?

Ādama nāve bija pelnīta, jo viņš apzināti nepaklausīja savam Radītājam. (1. Mozus 2:16, 17.) Turpretī Jēzus nāve bija nepelnīta, jo viņš ”grēku nedarīja”. (1. Pētera 2:22.) Tātad Jēzum nāves brīdī bija kaut kas ļoti vērtīgs, kaut kas tāds, kā Ādamam nāves brīdī nebija, — Jēzum bija tiesības uz pilnīga cilvēka dzīvību. Tāpēc Jēzus nāvei bija upura vērtība, kas nepieciešama, lai izpirktu cilvēci. (15. februāris, 15., 16. lappuse.)

◻ Ko simbolizē pilsēta, kuru redzēja Ecēhiēls?

Tā kā pilsēta atrodas uz ’vienkāršas’ (nevis svētas) zemes, tā simbolizē kaut ko tādu, kas atrodas uz zemes. Tāpēc var teikt, ka pilsēta attēlo pārvaldes sistēmu uz zemes, kura nāk par labu visiem cilvēkiem, kas kļūs par taisnīgās zemes sabiedrības locekļiem. (1. marts, 18. lappuse.)

◻ Kāpēc 33. gadā Pasā svētku svinību laikā Jēzus mazgāja saviem mācekļiem kājas?

Jēzus nemudināja savus mācekļus ieviest kāju mazgāšanas rituālu. Viņš gribēja, lai apustuļi mainītu savu prāta nostāju — mācītos pazemību un būtu gatavi darīt brāļu labā jebkuru, pat visnecilāko darbu. (1. marts, 30. lappuse.)

◻ Kas mācīšanā ir svarīgāks par iedzimtām dotībām?

Tās ir mūsu īpašības un garīgie paradumi, ko skolnieki no mums var mācīties. (Lūkas 6:40; 2. Pētera 3:11.) (15. marts, 11., 12. lappuse.)

◻ Kā oratori var uzlaboties Bībeles pantu nolasīšanā?

Viņiem jāvingrinās. Jā, viņiem jālasa balsī vēl un vēlreiz, līdz kamēr viņi lasa tekoši. Ja ir pieejamas audiokasetes ar Bībeles grāmatu lasījuma ierakstiem, ir labi klausīties šīs kasetes, pievēršot uzmanību loģiskajam akcentam un balss modulācijām, kā arī personvārdu un nepazīstamu vārdu izrunai. (15. marts, 20. lappuse.)

◻ Kādā ziņā gars pēc cilvēka nāves atgriežas pie Dieva? (Salamans Mācītājs 12:7.)

Tā kā gars ir dzīvības spēks, tas ’atgriežas pie Dieva’ tajā nozīmē, ka cilvēkam, kas ir miris, izredzes atkal kļūt dzīvam ir atkarīgas tikai no Dieva. Vienīgi Dievs var atjaunot garu jeb dzīvības spēku un atdot cilvēkam dzīvību. (Psalms 104:30.) (1. aprīlis, 17. lappuse.)