Vai mēs esam pateicīgi?

Kādā misionāru mājā Rietumāfrikā dzīvoja suns Tedijs. kad Tedijam pasvieda gaļas gabalu, viņš to aprija, nemaz nesakošļājis. Karstajā tropu saulē smagi elsodams, viņš gaidīja nākamo gabalu. Kad visa gaļa bija apēsta, Tedijs pagriezās un devās prom.

Tedijs nekad neizrādīja, ka viņš būtu pateicīgs par saņemto. Neviens no viņa to arī negaidīja. Viņš taču bija tikai suns.

JA RUNĀJAM par pateicības jūtām, no cilvēkiem mēs, protams, gaidām vairāk nekā no dzīvniekiem. Taču bieži vien nākas vilties. Daudzi cilvēki, kaut ko ieguvuši, tūlīt pat jau domā, ko vēl viņi varētu dabūt. Tas nebūt nepārsteidz. Bībelē ir pravietots, ka pēdējās dienās cilvēki būs nepateicīgi. (2. Timotejam 3:1, 2.)

Bet Dieva kalpi cenšas veidot citu attieksmi. Viņi ņem vērā padomu, ko deva apustulis Pāvils, kad viņš mudināja ticības biedrus: ”Esiet pateicīgi!” (Kolosiešiem 3:15.)

Jehova apliecina savu pateicību

Dievs Jehova rāda vislabāko paraugu, kā apliecināt citiem savu atzinību. Piemēram, var minēt viņa attieksmi pret tiem, kas viņam uzticīgi kalpo. Pāvils, Dieva iedvesmots, rakstīja ebreju kristiešiem: ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā ar to, ka esat kalpojuši svētajiem un vēl kalpojat.” (Ebrejiem 6:10.)

Apliecinājumu tam, ka Jehova atzinīgi novērtē savu kalpu uzticību, ir ļoti daudz. Jehova svētīja Ābrahāmu, vairodams viņa pēcnācējus, tā ka tie kļuva ”kā debesu zvaigznes, kā smiltis, kas jūŗas krastmalē”. (1. Mozus 22:17.) Jehova atzinīgi novērtēja Ījaba uzticību pārbaudījumos — viņš ne tikai atjaunoja Ījaba labklājību, bet deva ”divkārt to, kas vien bija tam piederējis”. (Ījaba 42:10.) Jehovas izturēšanās pret cilvēkiem daudzu gadsimtu gaitā apliecina, cik patiesi ir vārdi: ”Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas.” (2. Laiku 16:9.)

Dievs atzinīgi novērtē un vēlas atalgot tos, kas pilda viņa gribu. Šī fakta atzīšana ir kristiešu ticības būtiska sastāvdaļa. Pāvils rakstīja: ”Bez ticības nav iespējams Dievam patikt. Jo tam, kas Dievam tuvojas, jātic, ka Viņš.. atalgos tos, kas Viņu meklē.” (Ebrejiem 11:6, JD.)

Ja Jehova būtu bargs un neiecietīgs, mēs nesaņemtu neko citu kā nosodījumu. Jau tālā senatnē to atzina kāds psalmu sacerētājs: ”Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak Kungs, lai pastāv?” (Psalms 130:3.) Jehova nav nepateicīgs un neiecietīgs. Viņam ir dārgs katrs cilvēks, kas viņam kalpo. Jehova ir pateicīgs Dievs.

Jēzus augstu vērtē cilvēkus

Jēzus Kristus, kurš pilnībā atspoguļoja sava debesu Tēva īpašības, augstu vērtēja visu, ko cilvēki darīja, ticības mudināti. Par to liecina kāds notikums Jeruzalemes templī. ”Viņš [Jēzus], savas acis pacēlis, redzēja bagātos savus ziedojumus metam tempļa šķirstā. Bet viņš redzēja arī, ka kāda nabaga atraitne tur iemeta divas ārtavas, un sacīja: ”Tiešām, es jums saku, šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi, jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!”” (Lūkas 21:1—4.)

Naudas izteiksmē, jo sevišķi salīdzinājumā ar bagāto cilvēku ziedojumiem, atraitnes ziedojums bija niecīgs. Droši vien klātesošie nemaz nepamanīja nabadzīgo atraitni. Bet Jēzus viņu ievēroja. Jēzus saprata, kādos apstākļos atraitne dzīvo, un novērtēja viņas dāsnumu.

Ievērības cienīgs ir arī gadījums ar Mariju, kas materiāli bija labāk nodrošināta par minēto atraitni. Jēzus sēdēja pie galda kādā mājā, kur viņš bija ielūgts ciemos, kad Marija uz Jēzus kājām un viņa galvas izlēja ļoti dārgu smaržīgu eļļu. Daži no klātesošajiem nosodīja Marijas rīcību un teica, ka būtu bijis labāk pārdot eļļu un izdalīt naudu nabagiem. Bet ko par to domāja Jēzus? ”Lieciet viņu mierā!” Jēzus teica. ”Ko jūs viņu mokāt? Tā labu darbu pie manis ir darījusi. Patiesi es jums saku: Kur vien evanģeliju sludinās pa visu pasauli, tur arī to teiks, ko šī darījusi, viņai par piemiņu.” (Marka 14:3—6, 9; Jāņa 12:3.)

Jēzus nenosodīja Mariju un nežēlojās, ka dārgo eļļu varēja izlietot citādi. Viņš augstu novērtēja Marijas dāsno rīcību, kurā izpaudās viņas mīlestība un ticība. Par šo notikumu pat ir rakstīts Bībelē, lai viņas labais darbs netiktu aizmirsts. Šis un citi notikumi skaidri apliecina, ka Jēzus augstu vērtēja cilvēku pūles.

Visi, kas kalpo Dievam, var nešaubīties, ka Dievs Jehova un Jēzus Kristus augstu vērtē viņu ieguldījumu tīrās pielūgsmes atbalstīšanā. Šāda apziņa mūs tuvina Jehovam un Jēzum un mudina arī mūs būt pateicīgiem.

Sātana kritiskā nostāja

Padomāsim arī par kādu nepateicības piemēru — Sātana Velna rīcību. Sātana nepateicība lielā mērā ir vainojama tajā, ka viņš uzsāka sacelšanos pret Dievu.

Attīstījis sevī neapmierinātības garu, Sātans sāka ietekmēt citus. To var saprast, ja padomā par notikumiem Ēdenes dārzā. Jehova bija radījis pirmos cilvēkus, ļāvis viņiem dzīvot paradīzes dārzā un pateicis: ”No visiem dārza kokiem tu vari pēc patikas ēst.” Dievs bija noteicis tikai vienu ierobežojumu: ”No laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Mozus 2:16, 17.)

Nepagāja ilgs laiks, kad Sātans jau apšaubīja Jehovas vārdu patiesumu. Būtībā Sātans gribēja panākt, lai Ieva kļūtu nepateicīga un saceltos pret Jehovu, kā to bija izdarījis viņš pats. ”Vai Dievs tas Kungs tiešām jums būtu aizliedzis ēst no visiem dārza kokiem?” jautāja Sātans. (1. Mozus 3:1.) Viņš lika saprast, ka Dievs no Ievas slēpj kaut ko ļoti vērtīgu, kaut ko tādu, kas liktu atvērties viņas acīm un padarītu viņu līdzīgu Dievam. Ieva nevis atzinīgi novērtēja daudzās svētības, ko Jehova bija devis, bet iekāroja to, kas viņai bija aizliegts. (1. Mozus 3:5, 6.)

Mēs labi zinām, kādu postu atnesa sacelšanās pret Dievu. Pirmā sieviete tika nosaukta par Ievu tāpēc, ka ”viņa kļuva visu dzīvo māte”, taču varētu arī teikt, ka viņa kļuva par visu mirstīgo māti, jo visi cilvēki no Ādama ir mantojuši grēku, kas izraisa nāvi. (1. Mozus 3:20; Romiešiem 5:12.)

Sekosim Dieva un Kristus priekšzīmei

Jēzus ir pilnīgs pretstats Sātanam. Sātans tiek raksturots kā ’mūsu brāļu apsūdzētājs, kas tos apsūdz mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm’. (Atklāsmes 12:10.) Turpretī Jēzus ”var uz visiem laikiem izglābt tos, kas caur viņu nāk pie Dieva, vienmēr dzīvs būdams, lai tos aizstāvētu”. (Ebrejiem 7:25.)

Sātans apsūdz Dieva kalpus. Jēzus viņus augstu novērtē un lūdz par viņiem. Sekojot Kristus priekšzīmei, kristiešiem jācenšas ieraudzīt ticības biedros to, kas ir labs, jābūt pateicīgiem un jāmācās novērtēt citu pūles. Ikviens, kas tā rīkojas, apliecina savu pateicību Dievam Jehovam, kura rīcība un attieksme ir visizcilākais pateicības paraugs. (1. Korintiešiem 11:1.)

[Attēls 17. lpp.]

Jēzus bija pateicīgs par Marijas labo darbu