Būt patēvam vai pamātei nebūt nav viegli

ARĪ ĢIMENES, KURĀS IR BĒRNI NO IEPRIEKŠĒJĀM LAULĪBĀM, VAR BŪT LAIMĪGAS

Ģimenes, kurās bērnus audzina patēvs vai pamāte, daudzās zemēs ir kļuvušas par parastu parādību. Šīm ģimenēm jāsastopas ar īpašām grūtībām. Vislielākās, bez šaubām, ir saistītas ar bērnu audzināšanu. Tomēr arī šādās ģimenēs ir iespējams sekmīgi izaudzināt bērnus — par to tiks runāts nākamajos divos rakstos.

Tā ir iegājies, ka vārdi ”patēvs” un ”pamāte” asociējas ar kaut ko sliktu. Kopš bērnības mēs atceramies pasaku par Pelnrušķīti, kuras nežēlīgā pamāte viņai nodarīja ļoti daudz pārestību, vai pasaku par Sniegbaltīti un septiņiem rūķīšiem, un viņas pamāti — ļauno raganu.

Vai pamāte un patēvs ir tādi, kādi tie attēloti pasakās? Vai viņi tiešām ir tik ļauni? Nē, protams, nav. Viņi parasti vēl tikai labu sava jaunā dzīvesbiedra bērniem. Bet viņu uzdevums nebūt nav vienkāršs — viņiem jāsastopas ar grūtībām, kas raksturīgas tikai tām ģimenēm, kurās vienam vai abiem dzīvesbiedriem ir bērni no iepriekšējās laulības.

Grūtības bērnu audzināšanā

Parastais iemesls, kāpēc izjūk pirmā laulība, ir vīra un sievas brieduma trūkums. Kad cilvēks apprecas otrreiz, laulību mēdz apgrūtināt sarežģītās attiecības ar bērniem. Pētījumi liecina, ka vairāk nekā 40 procentu šādu ģimeņu izjūk piecu gadu laikā.

Cilvēki, kas tikko ir apprecējušies, var nepamanīt, ka izmaiņas ģimenē sāpina bērnus, rada viņos pretrunīgas jūtas, greizsirdību un aizvainojumu. Bērni reizēm iedomājas, ka jaunatnācējs ir nozadzis mīlestību, ko viņi iepriekš saņēma no sava īstā tēva vai mātes. Turklāt vecākiem, kurus dzīvesbiedrs ir pametis, parasti ir grūti saprast, ka bērni viņam joprojām ir stipri pieķērušies. Kāds zēns, kas centās izskaidrot labās attiecības ar savu bioloģisko tēvu, teica: ”Mamm, es zinu, ka tētis tev nodarīja pāri, bet pret mani viņš ir bijis labs!” Šāda godīga atzīšanās var radīt mātē rūgtumu un nepatiku pret bērna tēvu.

Kāds patēvs, runājot par savu laulību, atzina: ”Es nebiju gatavs visām tām grūtībām, kas saistītas ar manas sievas bērnu audzināšanu. Es uzsāku laulības dzīvi, domādams, ka tagad, kad esmu apprecējis viņu māti, es esmu viņu tēvs. Mans priekšstats bija ļoti vienkāršots. Es nesapratu, ka bērni joprojām ir pieķērušies savam īstajam tēvam, un pieļāvu daudz kļūdu.”

Īpašas grūtības ir saistītas ar bērnu audzināšanu. Bērniem ir nepieciešami ar mīlestību doti aizrādījumi, taču bērni pret aizrādījumiem mēdz izturēties ar nepatiku pat tad, ja tos dod viņu īstie vecāki. Ja aizrādījums nāk no patēva vai pamātes, to uzklausīt ir vēl grūtāk. Kad patēvs izsaka aizrādījumu vai vēlas sodīt bērnu, parasti viņš saņem atbildi: ”Tu nemaz neesi mans tēvs!” Cik gan sāpīgi ir dzirdēt šādus vārdus!

Vai ģimenē, kurā viens no vecākiem ir patēvs vai pamāte, bērni var saņemt pilnvērtīgu audzināšanu? Vai patēvs un pamāte var labvēlīgi ietekmēt ģimeni? Uz abiem šiem jautājumiem var atbildēt apstiprinoši, ja vien visi ģimenes locekļi ņem vērā padomus, kas doti Dieva iedvesmotajos Rakstos — Bībelē.

[Attēls 3. lpp.]

”Tu nemaz neesi mans tēvs!”