Apņemšanās staigāt pa dievišķo dzīves ceļu
Kopsanāksmēs ”Dievišķais dzīves ceļš” ļoti daudz varēja iegūt visi, kas vēlas kalpot Dievam. Kāda delegāte teica, ka kopsanāksme ir bijis ”brīnišķīgs pamācību, uzmundrinājuma un izglītošanās laiks”.
KĀDS cits delegāts sacīja, ka kopsanāksmē ”bija ļoti daudz, par ko priecāties, ko pārdomāt un ko iemācīties”. Pievērsīsim arī mēs nedaudz uzmanības kopsanāksmes programmai.
Jēzus Kristus — ceļš, patiesība un dzīvība
Tā bija pirmās kopsanāksmes dienas galvenā tēma. (Jāņa 14:6.) Pirmajā runā tika uzsvērts kopsanāksmes delegātu pulcēšanās mērķis, proti: uzzināt vairāk par dievišķo dzīves ceļu — par labāko dzīves ceļu, kāds vien ir iespējams. Jehova māca savus kalpus, kā iet pa viņa norādīto ceļu. Viņš māca mūs ar Bībeles, ”uzticīgā un gudrā kalpa” un svētā gara starpniecību. (Mateja 24:45—47; Lūkas 4:1; 2. Timotejam 3:16.) Iespēja saņemt pamācības no Visuma Suverēna ir nenovērtējama privilēģija.
Atbilstoša pirmās dienas programmas tēmai bija galvenā runa ”Kristus upuris — dievišķais glābšanas ceļš”. Cenšoties saskaņot savu dzīvi ar Dieva gribu, svarīgi ir atzīt Jēzus Kristus vietu Jehovas nodomos. Orators teica: ”Bez Jēzus Kristus izpirkuma upura neviens cilvēks, lai kādi būtu viņa uzskati un rīcība, nevar saņemt no Dieva mūžīgo dzīvību.” Pēc tam orators citēja Jāņa 3:16: ”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” Lai ticētu Kristus izpirkuma upurim, jāapgūst precīzas patiesības zināšanas. Ticēt nozīmē arī veltīt savu dzīvi Jehovam, apliecināt to ar kristīšanos ūdenī un sekot Jēzus Kristus priekšzīmei. (1. Pētera 2:21.)
Pēcpusdienas programmā pirmā bija runa ”Mīlestības ceļš nekad nebeidzas”. Tajā tika iztirzāts izcilais mīlestības apraksts, ko Pāvils ir devis 1. Korintiešiem 13:4—8. Klausītājiem tika atgādināts, ka patiesos kristiešus var pazīt pēc pašaizliedzīgas mīlestības viņu starpā un ka mīlestība pret Dievu un tuvāko ir nesaraujami saistītas ar pielūgsmi, ko Jehova atzīst.
Nākamā bija runu sērija ”Vecāki, iemāciet bērniem Dieva ceļu”. Vecāki palīdz saviem bērniem kļūt par Dieva kalpiem, rādot priekšzīmi Dieva Rakstu lasīšanā un studēšanā. Vecāki var ieaudzināt patiesību savos bērnos, regulāri mācoties ar viņiem Bībeli un pielāgojot mācības ģimenes locekļu vajadzībām. Tikpat svarīgi ir palīdzēt bērniem darboties kopā ar draudzi un sludināt. Izaudzināt dievbijīgus bērnus šajā pasaulē nemaz nav vienkārši, taču vecāku pūles neapšaubāmi tiek bagātīgi atalgotas.
Pēc šīs runu sērijas klausītāji dzirdēja runu ”Ļauj, lai Jehova tevi veido un izmanto godam”. Līdzīgi podniekam, kas veido māla traukus, Dievs veido cilvēkus, kas vēlas viņam kalpot. (Romiešiem 9:20, 21.) To viņš dara, dodot cilvēkiem padomus savos Rakstos un mācīdams ar savas organizācijas starpniecību. Jehova mums palīdz vislabākajā veidā izmantot mūsu spējas, ja vien mēs esam gatavi rīkoties, izmantojam piedāvātās iespējas un ļaujam, lai viņš vada mūsu dzīvi.
Šai runai sekoja ļoti interesanta programmas daļa ar nosaukumu ”Misionāru darba lauks”. Pašlaik 148 pasaules zemēs strādā 2390 misionāru. Šie kristieši rāda lielisku priekšzīmi ar savu uzticīgo un dedzīgo kalpošanu, un viņi augstu vērtē iespēju strādāt citās zemēs. Starptautiskajās kopsanāksmēs šīs programmas daļas laikā misionāri stāstīja gan par grūtībām, gan arī par prieku, ko ir pieredzējuši savā kalpošanā.
Pirmās kopsanāksmes dienas pēdējās runas nosaukums bija izteikts ar jautājumu: ”Vai pastāv dzīve pēc nāves?” Tas ir jautājums, kas ir nodarbinājis cilvēkus vairākus gadu tūkstošus. Visās sabiedrībās, kas līdz šim pastāvējušas, cilvēki ir centušies uz to atbildēt. Un piedāvāto atbilžu skaits ir patiesi iespaidīgs. Tās ir tik dažādas, cik dažādi ir to piedāvātāju paradumi un reliģiskie uzskati. Bet cilvēkiem nepieciešama patiesā atbilde uz šo jautājumu.
Runas laikā orators paziņoja, ka ir izdota krāsaina 32 lappušu brošūra Kas ar mums notiek, kad mēs nomirstam?. Brošūrā ir stāstīts, kā radusies mācība par dvēseles nemirstību un kā tā kļuvusi par būtiskāko mācību gandrīz visās pasaules reliģijās. Jaunajā brošūrā skaidri un saprotami ir pastāstīts, kas Bībelē ir teikts par dvēseli, par nāves pamatcēloni un par cilvēka stāvokli pēc nāves. Tāpat brošūrā ir norādīts, kāda nākotne gaida gan tos cilvēkus, kas dzīvo mūsdienās, gan arī tos, kas jau ir miruši. Jaunā brošūra noteikti noderēs daudziem cilvēkiem, kas meklē patiesību.
Raugieties nopietni uz to, kā dzīvojat
Šāda ļoti piemērota tēma bija izraudzīta otrajai kopsanāksmes dienai. (Efeziešiem 5:15.) Programmas rīta daļā galvenokārt tika runāts par sludināšanu un mācekļu gatavošanu. Noklausījušies, kā tiek pārrunāts dienas pants, kopsanāksmes delegāti pievērsa uzmanību aicinājumam ”Palīdzēsim cilvēkiem atrast dzīvības ceļu”. Sludinātājiem ir svarīgi saglabāt pozitīvu attieksmi, apzināties, ka stāstīt par patiesību citiem cilvēkiem ir gan privilēģija, gan arī pienākums. Mūsu ēras pirmajā gadsimtā lielākā daļa cilvēku nevēlējās uzklausīt Dieva vārdus. Lai arī liela sabiedrības daļa pretojās sludināšanai, bija arī tādi cilvēki, ’kas bija pareizi noskaņoti mūžīgai dzīvei un kļuva ticīgi’. (Apustuļu darbi 13:48, NW, 50; 14:1—5.) Mūsdienās notiek kaut kas līdzīgs. Lai arī daudzi noliedz Bībeles vēsti, mēs turpinām meklēt cilvēkus, kas to vēlas uzklausīt. (Mateja 10:11—13.)
Nākamajā runā uzmanība tika pievērsta tam, ka ne vienmēr ir viegli paziņot dzīvības vēsti visiem cilvēkiem. Arvien grūtāk ir sastapt cilvēkus mājās, tāpēc mums jābūt cītīgiem un attapīgiem sludinātājiem, ja vēlamies izplatīt vēsti par Valstību pēc iespējas plašākā mērogā. Daudzās zemēs labās vēsts sludinātāji gūst lieliskus panākumus, runājot ar cilvēkiem pa telefonu un sludinot biznesa teritorijā, jo tā viņiem izdodas satikt tos, kurus citādi ir grūti sastapt.
Runā ”Mācīsim visu, ko pavēlējis Kristus” tika uzsvērts, ka sludinātājiem ir jāiegūst arvien jaunas iemaņas. Sludinātāji kļūst aizvien prasmīgāki, ja mācās no citiem un izmanto labos padomus, kas tiek doti draudžu sapulcēs. Visi, kas kļūst par prasmīgiem skolotājiem, gūst lielāku prieku un gandarījumu no darba, ko viņi dara, lai palīdzētu cilvēkiem uzzināt Bībelē atklāto patiesību.
Rīta programma beidzās ar runu par veltīšanās un kristīšanās nozīmi. Viena no atziņām, kurai orators pievērsa klausītāju uzmanību, bija tā, ka Dievs svētī un atbalsta cilvēkus, kas pilnībā paļaujas uz viņu un cenšas pildīt viņa gribu. Kāds gudrs cilvēks ir teicis: ”Domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” (Salamana Pamācības 3:6.) Kristīšanās bija viens no priecīgākajiem notikumiem kopsanāksmē, un pats kristīšanās brīdis bija pierādījums tam, ka daudzi cilvēki ir sākuši iet pa dievišķo dzīves ceļu.
Pēc pārtraukuma programma turpinājās ar runu ”Kalpot ar domām par mūžīgu dzīvi”. Dievs jau no paša sākuma bija iecerējis, ka dievbijīgi cilvēki kalpos viņam uz zemes mūžīgi, un šis nodoms noteikti īstenosies. Tāpēc mēs saistām savas domas, plānus un cerības ar mūžīgu kalpošanu Jehovam. Mums jāpatur prātā ”Jehovas diena”, taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka mūsu mērķis ir kalpot viņam mūžīgi. (2. Pētera 3:12, NW.) Mēs nezinām, kad tieši Jēzus izpildīs Dieva noteikto spriedumu, tāpēc mums jābūt aktīviem un ik dienas jāapliecina, ka mēs kalpojam Jehovam, nesavtīgu motīvu mudināti.
Nākamajās divās runās tika iztirzāta 4. nodaļa Pāvila vēstulē efeziešiem. Tika runāts par svētībām, ko mēs saņemam tāpēc, ka draudzēs ir ”dāvanas cilvēkiem” — garīgām prasībām atbilstoši vīrieši, kuri darbam draudzēs ir iecelti ar svētā gara starpniecību. Draudzes vecākie dod padomus un norādījumus, kas nāk par labu visu draudzes locekļu garīgumam. Tika runāts arī par to, ka Dieva iedvesmotajā vēstulē Pāvils mudina kristiešus uzvilkt ”jauno cilvēku”. (Efeziešiem 4:8, 24.) ”Jaunais cilvēks” jeb jaunā kristīgā personība ietver sevī tādas īpašības kā līdzjūtība, laipnība, pazemība, lēnprātība, pacietība un mīlestība. (Kolosiešiem 3:12—14.)
Raudzīties nopietni uz to, kā mēs dzīvojam, nozīmē arī būt pasaules neaptraipītiem — par to tika runāts nākamajā programmas daļā. Kristietim nepieciešama nosvērtība jautājumos, kas saistīti ar izklaidi, saviesīgiem pasākumiem un naudas pelnīšanu. Dzīvojot saskaņā ar padomu būt pasaules neaptraipītiem, kas dots Jēkaba 1:27, mēs saglabājam tīru sirdsapziņu un labu reputāciju Dieva acīs. Minētā padoma ievērošana ļauj mums dzīvot pilnvērtīgi, izjust mieru un garīgu labklājību, kā arī atrasties lielisku draugu sabiedrībā.
Nākamā bija runu sērija ”Jaunieši, ejiet Dieva ceļu”. Tā kā jaunieši zina, ka Dievs viņus mīl un novērtē viņu darbu tīrās pielūgsmes labā, viņi vingrina savu prātu, lai varētu uzticīgi kalpot Dievam. Viens no veidiem, kā vingrināt prātu, ir katru dienu lasīt Dieva Rakstus un tos pārdomāt. Ja mēs to darām, mēs iepazīstam Jehovas ceļus. (Psalms 119:9—11.) Prāts tiek vingrināts arī tad, ja jaunieši uzklausa padomus, ko dod vecāki un draudzes vecākie, kā arī ņem vērā ieteikumus, kas lasāmi biedrības publikācijās. Ja jaunieši pareizi izmanto savas prāta spējas, viņi nedzenas pēc materiāliem labumiem, nelieto neķītrus vārdus un neaizraujas ar pārmērīgu izklaidi — nedara to, kas raksturīgs pasaulei, kura ir atsvešinājusies no Dieva. Ejot pa dievišķo dzīves ceļu, svētības saņem kā jauni, tā veci.
Sestdienas programmas nobeigumā bija runa ”Radītāja personība un viņa ceļi”. Pieminējis faktu, ka miljardiem cilvēku nepazīst Radītāju, orators teica: ”Patiesā jēga dzīvē ir atkarīga no tā, vai cilvēks pazīst Radītāju — Dievu, kas ir persona —, saprot, kāda ir Radītāja personība, un staigā viņa ceļus. [..] Tu vari izmantot faktus par mūsu pasauli un mums pašiem, lai palīdzētu cilvēkiem atzīt Radītāja pastāvēšanu un atrast dzīvē jēgu, kas saistīta ar viņu.” Pēc tam klausītāju uzmanībai tika piedāvāti fakti, kas norāda, ka pastāv gudrs un mīlošs Radītājs. Šīs runas laikā tika paziņots, ka ir izdota jauna grāmata ar nosaukumu Vai pastāv Radītājs, kas gādā par jums?.
”Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to”
Tā bija trešās kopsanāksmes dienas tēma. (Jesajas 30:21.) Programma sākās ar trīs ļoti interesantām runām, kurās tika skaidrots pravietisks tempļa redzējums, kas senatnē tika dots Ecēhiēlam. Šis pravietiskais redzējums ir ļoti nozīmīgs Dieva tautai mūsdienās, jo tajā ir attēlota tīrā pielūgsme mūsu laikos. Galvenais, kas palīdz saprast redzējuma nozīmi, ir fakts, ka ar Jehovas lielo garīgo templi tiek attēlota viņa iedibinātā tīrās pielūgsmes kārtība. Sekojot daudzo redzējuma detaļu paskaidrojumiem, klausītāji pārdomāja, kā viņi atbalsta darbu, ko veic mīloši pārraugi no svaidīto atlikuma un no to cilvēku vidus, kas nākotnē būs ”valdnieka” grupā.
Nedaudz vēlāk priekšpusdienas programmā kopsanāksmes apmeklētāji redzēja uzvedumu par bībelisku tēmu. Uzveduma nosaukums bija ”Ģimenes, veidojiet paradumu lasīt Bībeli katru dienu!”. Tajā tika atainoti vēsturiski notikumi, kas senatnē risinājās Babilonijā, kad trīs ebreji pierādīja savu ticību un drosmi, neklanīdamies zelta elkam, ko bija pavēlējis izveidot Nebukadnecars. Uzveduma galvenais mērķis bija parādīt, ka Bībelē ir ne tikai sena vēsture, bet arī pamācības, kas joprojām ir noderīgas gan jauniešiem, gan pieaugušiem cilvēkiem.
Pēcpusdienas programma sākās ar publisko runu ”Vienīgais ceļš uz mūžīgu dzīvi”. Pieminējis vēstures faktus, kas ļauj saprast, kā cilvēki kļuva grēcīgi un mirstīgi, orators teica: ”Bībeles pants šai kopsanāksmes dienai ir Jesajas grāmatas 30. nodaļas 21. pants: ”Tavas ausis dzirdēs aiz tevis šos vārdus: ”Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!” kaut jūs arī ietu pa labi vai novērstos pa kreisi.” Pantā minēto balsi mēs dzirdam tad, ja uzklausām, ko mums saka Dieva Svētie raksti, Bībele, un sekojam norādījumiem, ko mūsu Diženais Skolotājs, Dievs Jehova, dod ar savu Rakstu un kristiešu organizācijas starpniecību. Šādi rīkojoties, mēs ejam pa vienīgo ceļu, kas ved uz mūžīgo dzīvi.”
Pēc attiecīgajā nedēļā paredzētā Sargtorņa studējamā raksta pārskata bija pienācis laiks kopsanāksmes pēdējai runai ar nosaukumu ”Turpināsim iet pa Jehovas ceļu”. Vispirms tika pārskatīti būtiskākie jautājumi, kas bija pārrunāti visas kopsanāksmes laikā. Pēc tam orators nolasīja rezolūciju, kurā bija izteikta Dieva kalpu apņemšanās nepārtraukti iet pa dievišķo dzīves ceļu.
Rezolūcija beidzās ar šādiem vārdiem: ”Mēs.. esam pārliecināti, ka, sekojot Rakstos izteiktajiem principiem, padomiem un mudinājumiem, mēs varam iet pa vislabāko dzīves ceļu jau tagad un veidojam savu nākotni tā, lai mēs varētu iegūt īsto dzīvību. Un vissvarīgākais: mēs apliecinām savu apņemšanos tāpēc, ka mīlam Dievu Jehovu no visas sirds, dvēseles, prāta un spēka.” Klātesošie ar skaļu ”jā” apliecināja, ka piekrīt šai rezolūcijai.
[Papildmateriāls/Attēls 8. lpp.]
Vai pastāv Radītājs, kas gādā par jums?
Jaunajā grāmatā, kuras nosaukumā ir uzdots šis jautājums, minēti pārliecinoši pierādījumi, ka pastāv Radītājs, Jehova, un stāstīts par viņa īpašībām. Grāmata ir sastādīta, īpaši domājot par tiem cilvēkiem, kas ir labi izglītoti laicīgos jautājumos, bet netic Dievam. Šī 192 lappušu grāmata stiprinās arī to cilvēku ticību, kuri jau tic Dievam, un palīdzēs vēl vairāk novērtēt viņa personību un rīcību.
Grāmata Vai pastāv Radītājs, kas gādā par jums? nav uzrakstīta tā, it kā lasītājs jau ticētu Dievam. Tajā ir parādīts, kā jaunākie zinātniskie atklājumi un priekšstati apliecina, ka pastāv Radītājs. Par to ir runāts nodaļās ”Kas var piešķirt jūsu dzīvei dziļāku jēgu?”, ”Strīdus jautājums: kā radies Visums?”, ”Kā cēlusies dzīvība?” un ”Cik neatkārtojams ir cilvēks!”. Pārējās grāmatas nodaļās ir minēti fakti, kas liecina, ka Bībeli ir iedvesmojis Dievs. Grāmata lasītājam palīdz iegūt vispārīgu priekšstatu par Bībeli, kas ļauj iepazīt Radītāja personību un viņa rīcību. Jaunajā grāmatā ir runāts par to, kāpēc Dievs ir pieļāvis tik daudz ciešanu, kā arī paskaidrots, kā viņš izbeigs šīs ciešanas uz mūžīgiem laikiem.
[Attēli 7. lpp.]
Daudzi kopsanāksmēs tika kristīti
[Attēli 7. lpp.]
Alberts Šrēders, Jehovas liecinieku Vadošās padomes loceklis, paziņoja par jaunās brošūras izdošanu
[Attēli 8., 9. lpp.]
Interesantā uzvedumā kopsanāksmes delegātiem tika atgādināts, cik noderīgi ir lasīt Bībeli