”Kas gan ir ielicis mākoņu slāņos gudrību”?

”KAD jūs rietumos redzat paceļamies mākoni, jūs tūliņ sakāt: Būs lietus — un tā arī notiek; un kad no dienvidiem pūš vējš, jūs sakāt: Būs karstums — un tā notiek.” Šie Jēzus vārdi, kas rakstīti Lūkas evaņģēlijā, parāda, kā senajā Palestīnā cilvēki paredzēja gaidāmo laiku. (Lūkas 12:54, 55.) Senatnē cilvēkiem reizēm izdevās saskatīt pazīmes, kas norādīja uz gaidāmo laiku, un izdevās to precīzi noteikt dažām dienām uz priekšu.

Mūsdienās meteorologi izmanto ļoti sarežģītus instrumentus un ierīces, piemēram, meteoroloģiskos pavadoņus, frekvencjutīgos radiotālmērus un jaudīgus datorus, lai prognozētu laikapstākļus ilgākam laika posmam. Bet viņu paredzējumi bieži vien izrādās nepareizi. Kāds ir tā iemesls?

Precīzas prognozes sastādīšanu apgrūtina daudzi faktori. Piemēram, laikapstākļus var ietekmēt dažādas neparedzētas pārmaiņas: gaisa temperatūras, mitruma, atmosfēras spiediena, kā arī vēja ātruma un virziena maiņa. Jāmin arī sarežģītā saules, mākoņu un okeānu mijiedarbība, ko zinātnieki joprojām neizprot līdz galam. Šo iemeslu dēļ meteorologiem ne vienmēr izdodas pilnīgi pareizi noteikt laika prognozi.

Cilvēku ierobežotās zināšanas minētajā jomā liek domāt par Ījabam uzdotajiem jautājumiem: ”Kas ir tas, kas dzemdina rasas pilienus? No kuŗa mātes klēpja ir cēlies ledus..? [..] Vai tu vari likt savai balsij pacelties līdz pat padebešiem, tā ka straumēm līstošs lietus tevi pilnīgi pārklātu? [..] Kas gan ir ielicis mākoņu slāņos gudrību, vai kas ir gaisa veidojumam piešķīris saprātu? Kas gan ar savu paša gudrību spēj izskaitīt pūkainos mākoņus, un kas liek izlieties pār zemi debess ūdens tvertnēm..?” (Ījaba 38:28—37.)

Uz visiem šiem jautājumiem ir tikai viena atbilde: to visu spēj nevis cilvēks, bet Dievs Jehova. Lai cik gudri varētu likties cilvēki, Radītāja gudrība ir daudz, daudz lielāka. Pauzdams dziļu mīlestību, viņš savu gudrību mums ir darījis pieejamu Bībelē, tā ka mēs varam būt veiksmīgi dzīves ceļā. (Salamana Pamācības 5:1, 2.)