Vienīgais Rakstos minētais iemesls, kas kristietim ļauj šķirt laulību
JĒZUS KRISTUS Kalna sprediķī teica: ”Ir arī sacīts: kas no savas sievas šķiras, tas lai tai dod šķiršanās rakstu. Bet Es jums saku: ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot netiklības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un, ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.” (Mateja 5:31, 32, LB-65r.) Tāpat, norādījis farizejiem, ka Mozus dotā atļauja šķirties nav pastāvējusi ”no iesākuma”, Jēzus teica: ”Es jums saku: kas no savas sievas šķiras, ja ne netiklības dēļ, un prec citu, tas pārkāpj laulību.” (Mateja 19:8, 9, LB-65r.) Mūsdienās, runājot par netiklību, reizēm tiek norādīts uz atšķirību starp ārlaulības dzimumattiecībām un laulības pārkāpšanu. Par vainīgu ārlaulības dzimumattiecībās tiek uzskatīts neprecēts cilvēks, kas apzināti stājas dzimumattiecībās ar pretējā dzimuma pārstāvi. Par laulības pārkāpēju tiek saukts precējies cilvēks, kas apzināti stājas dzimumattiecībās ar pretējā dzimuma pārstāvi, kurš nav viņa likumīgais dzīvesbiedrs. Bet ar vārdu ”netiklība” tikko minētajos Bībeles pantos ir tulkots grieķu valodas vārds porneia, ar kuru tiek apzīmētas jebkādas netikumīgas dzimumattiecības ārpus Rakstos noteiktā laulības iekārtojuma. Tātad Jēzus vārdi Mateja 5:32 un 19:9 nozīmē, ka vienīgais šķiršanās iemesls, kurš pārtrauc laulības savienību, ir dzīvesbiedra porneia. Kristus sekotājs var izmantot šo laulības šķiršanas iemeslu, ja viņš to vēlas, un pēc šādi šķirtas laulības viņš ir brīvs un, ievērojot Rakstos dotos principus, var stāties laulībā ar citu kristieti. (1. Korintiešiem 7:39.)
Laulāta cilvēka netikumīgas dzimumattiecības ar tā paša dzimuma pārstāvi (homoseksuālisms) ir netīras un derdzīgas. Cilvēki, kas bez nožēlas turpina šādu rīcību, neiemantos Dieva Valstību. Tāpat Rakstos ir nosodīta sodomija. (3. Mozus 18:22, 23; Romiešiem 1:24—27; 1. Korintiešiem 6:9, 10.) Šāda galēji netikumīga rīcība tiek apzīmēta ar vārdu porneia, kam ir ļoti plaša nozīme. Ievērības cienīgs ir arī fakts, ka saskaņā ar Mozus bauslību par homoseksuālām dzimumattiecībām un kopošanos ar dzīvniekiem draudēja nāves sods un vainīgā dzīvesbiedrs drīkstēja stāties jaunā laulībā. (3. Mozus 20:13, 15, 16.)
Jēzus Kristus pateica, ka ”ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī”. (Mateja 5:28.) Taču Jēzus neteica, ka tas, kas ir cilvēka sirdī, bet vēl nav izdarīts, var kļūt par iemeslu laulības šķiršanai. Ar šiem vārdiem Jēzus paskaidroja, ka sirdij jābūt tīrai un cilvēks nedrīkst ļauties nepiedienīgām domām un tieksmēm. (Filipiešiem 4:8; Jēkaba 1:14, 15.)
Ebreju rabīnu likumos liela uzmanība tika pievērsta laulības pienākuma pildīšanai, un tie ļāva vīram šķirties no sievas, ja viņa nevarēja dzemdēt bērnus. Bet kristiešiem Rakstos dotie norādījumi nedod tiesības šķirties no dzīvesbiedra šāda iemesla dēļ. Ilgstoša neauglība nekļuva par iemeslu tam, ka Ābrahāms šķirtos no Sāras, Īzāks — no Rebekas, Jēkabs — no Rāheles un priesteris Cakarija — no Elizabetes. (1. Mozus 11:30; 17:17; 25:19—26; 29:31; 30:1, 2, 22—25; Lūkas 1:5—7, 18, 24, 57.)
Rakstos nav teikts nekas tāds, kas ļautu kristietim šķirties no dzīvesbiedra tāpēc, ka tas nespēj izpildīt laulības pienākumu, ir psihiski slims vai ir saslimis ar neārstējamu vai ārkārtīgi nepatīkamu slimību. Tai mīlestībai, kāda jāveido kristiešiem, būtu jāmudina uz līdzjūtīgu izturēšanos pret dzīvesbiedru, nevis uz šķiršanos. (Efeziešiem 5:28—31.) Tāpat Bībele nedod kristiešiem tiesības šķirties no dzīvesbiedra reliģisko uzskatu nesaskaņas dēļ; Bībelē ir norādīts, ka, turpinot dzīvot ar neticīgo dzīvesbiedru, ir iespējams panākt to, ka viņš pievēršas patiesajai ticībai. (1. Korintiešiem 7:12—16; 1. Pētera 3:1—7.)
Jēzus Kalna sprediķī teica, ka ”ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot netiklības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un, ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību”. (Mateja 5:32, LB-65r.) Šādi Kristus norādīja, ka vīrs, kas šķiras no sievas nevis ”netiklības” (porneia), bet kāda cita iemesla dēļ, pakļauj viņu iespējai kādreiz pārkāpt laulību, jo pēc šādas laulības šķiršanas sieva, kura nav pārkāpusi laulību, nav atbrīvota no saiknes ar vīru un nevar apprecēties no jauna un stāties dzimumattiecībās ar citu vīru. Sacīdams: ”Ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību,” — Kristus runāja par sievieti, no kuras vīrs ir šķīries nevis ”netiklības” (porneia), bet cita iemesla dēļ. Šādā gadījumā sieviete, kaut arī šķīrusies juridiski, no Rakstu viedokļa nav šķirta.
Arī Marks, tāpat kā Matejs (Mateja 19:3—9), atstāstīja vārdus, ko Jēzus teica farizejiem par šķiršanos, un viņa evaņģēlijā tie ir pierakstīti šādi: ”Ja kas no savas sievas šķiŗas un citu precē, tas laulību pārkāpj pret viņu. Un ja sieva no sava vīra šķiŗas un ar citu apprecējas, tā pārkāpj laulību.” (Marka 10:11, 12.) Līdzīgi vārdi ir lasāmi Lūkas 16:18: ”Katrs, kas atlaiž savu sievu un apprecē citu, pārkāpj laulību, un tas, kas precē tādu, ko vīrs atlaidis, arī pārkāpj laulību.” Ja šos pantus aplūko atsevišķi, var rasties priekšstats, ka Kristus sekotājiem ir aizliegts šķirt laulību vai ka cilvēks, kura laulība ir šķirta, nedrīkst precēties, kamēr bijušais dzīvesbiedrs nav miris. Bet, lai saprastu Jēzus vārdus, ko pierakstījuši Marks un Lūka, jāņem vērā Mateja rakstītais. Matejs Jēzus teikto vārdu atstāstā iekļauj frāzi ”ja ne netiklības dēļ” (Mateja 19:9, LB-65r, skat. arī Mateja 5:32), tātad Jēzus vārdi par šķiršanos, kurus citējuši Marks un Lūka, attiecas uz situācijām, kad laulības šķiršanas iemesls ir bijis nevis neuzticīgā dzīvesbiedra ”netiklība” (porneia), bet kaut kas cits.
Tomēr Rakstos nav teikts, ka cilvēkam noteikti jāšķiras no dzīvesbiedra, kas ir pārkāpis laulību un nožēlo savu rīcību. Šādā situācijā kristīgs vīrs vai kristīga sieva var būt žēlsirdīgi pret dzīvesbiedru, tāpat kā Hozeja parādīja žēlsirdību un acīmredzot pieņēma atpakaļ savu sievu Gomeru un Jehova parādīja žēlsirdību pret grēkus nožēlojušo Izraēla tautu, kas bija vainīga garīgā laulības pārkāpšanā. (Hozejas, 3. nodaļa.)
Atgriešanās pie sākotnējām Dieva normām
Jēzus Kristus vārdi nepārprotami norādīja uz atgriešanos pie augstajām normām, ko sākotnēji laulības dzīvei bija noteicis Dievs Jehova, un šie vārdi nozīmēja, ka visiem, kas kļūs par viņa mācekļiem, būs jāievēro šīs augstās normas. Kaut arī Mozus bauslības noteikumi, kuri ļāva šķirt laulību, joprojām bija spēkā, patiesie Jēzus mācekļi, kas vēlējās darīt viņa Tēva prātu un ”darīt” jeb pildīt Jēzus norādījumus (Mateja 7:21—29), vairs neizmantoja bauslības noteikumus, lai attaisnotu savu cietsirdību pret dzīvesbiedru. (Mateja 19:8.) Patiesie mācekļi turpmāk nepārkāpa principus, ko sākotnēji laulības dzīvei bija noteicis Dievs, un neizmantoja laulības šķiršanai nekādu citu iemeslu kā tikai to, ko norādīja Jēzus, proti, ”netiklību” (porneia).
Ja cilvēkam, kas nav precējies, ir dzimumattiecības ar prostitūtu, viņi abi kļūst par ”vienu miesu”. Kaut kas līdzīgs notiek, ja vīrietis pārkāpj laulību, — viņš kļūst par ”vienu miesu” nevis ar savu likumīgo sievu, bet ar sievieti, kas stājas ar viņu netikumīgās dzimumattiecībās. Tātad laulības pārkāpējs grēko ne tikai pret savu miesu, bet arī pret savu likumīgo sievu, kura līdz tam ir bijusi ar viņu ”viena miesa”. (1. Korintiešiem 6:16—18.) Tāpēc laulības pārkāpšana ir pamatots iemesls pārtraukt laulības saites saskaņā ar Dieva noteiktajiem principiem, un, ja laulība tiek šķirta šī iemesla dēļ, tad likumīgā laulības savienība tiek izbeigta oficiāli un galīgi un nevainīgais dzīvesbiedrs ir tiesīgs precēties ar citu cilvēku. (Ebrejiem 13:4.)