Pakļaujieties teokrātijai
”Tas Kungs ir mūsu soģis, tas Kungs ir mūsu likumu devējs, tas Kungs ir mūsu ķēniņš.” (JESAJAS 33:22)
1. Kāpēc valdība ir temats, kas interesē lielāko daļu cilvēku?
VALDĪBA ir temats, kas interesē visus. Laba valdība var nodrošināt mieru un labklājību. Bībelē teikts: ”Īsts ķēniņš uzceļ savu valsti ar tiesu un taisnību.” (Salamana Pamācības 29:4.) Turpretī tad, ja valdība ir slikta, vēršas plašumā netaisnība, korupcija un apspiešana. ”Ja.. valda bezdievis, tad tauta nopūšas.” (Salamana Pamācības 29:2.) Vēstures gaitā cilvēki ir izmēģinājuši dažādas valsts iekārtas, un diemžēl bieži viņi ir ’nopūtušies’ valdnieku patvaļas dēļ. (Salamans Mācītājs 8:9.) Vai kādai valdībai izdosies nodrošināt saviem pavalstniekiem ilgstošu labklājību?
2. Kāpēc vārds ”teokrātija” labi raksturo senās Izraēlas valsts iekārtu?
2 Kādā no saviem darbiem vēsturnieks Josefs Flāvijs minēja unikālu pārvaldes formu: ”Ir tautas, kas augstāko politisko varu ir uzticējušas monarhiem, citas — oligarhijām, vēl citas — masām. Taču mūsu likumdevēju [Mozu] nepiesaistīja neviena no šīm valsts iekārtas formām; viņš savai konstitūcijai piešķīra tādu struktūru, ko — ja atļauts lietot samocītu izteicienu — varētu nosaukt par ”teokrātiju”, nododams visu suverenitāti un varu Dieva rokās.” (Pret Apionu, II, 164., 165.) Saskaņā ar kādu vārdnīcu, teokrātija ir ”valdīšanas forma, ko īsteno Dievs” (Concise Oxford Dictionary). Vārds ”teokrātija” nav atrodams Bībelē, taču tas labi raksturo senās Izraēlas valsts iekārtu. Lai gan pār izraēliešiem sāka valdīt arī ķēniņš no cilvēku vidus, viņu patiesais valdnieks bija Jehova. Izraēliešu pravietis Jesaja teica: ”Tas Kungs ir mūsu soģis, tas Kungs ir mūsu likumu devējs, tas Kungs ir mūsu ķēniņš.” (Jesajas 33:22.)
Kas ir patiesa teokrātija?
3., 4. a) Kas ir patiesa teokrātija? b) Kādas svētības teokrātija drīz nodrošinās visai cilvēcei?
3 Kopš tā laika, kad Josefs Flāvijs pirmoreiz lietoja šo vārdu, daudzas iekārtas ir dēvētas par teokrātiskām. Dažām no šīm iekārtām ir bijusi raksturīga neiecietība, fanātisms un nežēlīga apspiešana. Vai tās patiešām bija teokrātiskas? Nē, nebija — vismaz ne tajā nozīmē, kādā šo vārdu lietoja Josefs Flāvijs. Grūtības rada tas apstāklis, ka termins ”teokrātija” ar laiku ir ieguvis plašāku nozīmi. ”Svešvārdu vārdnīca” (1996) to skaidro šādi: ”Valdīšanas forma, kur valsts vara.. pieder garīdzniecībai.” Taču patiesa teokrātija nav garīdzniecības valdīšana. Tā ir Dieva vara, valdīšana, ko īsteno Visuma Radītājs — Dievs Jehova.
4 Nav tālu tas laiks, kad visa zemeslode būs pakļauta teokrātijai. Tā patiesi būs izcila svētība! ”Dievs pats būs ar [cilvēkiem]. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” (Atklāsmes 21:3, 4.) Šādu laimi nespēj nodrošināt nekāda garīdzniecības vara, ko īsteno nepilnīgi cilvēki. To var nodrošināt vienīgi Dieva vara. Tāpēc patiesie kristieši necenšas izveidot teokrātisku iekārtu politiskā ceļā. Viņi pacietīgi gaida, kad Dievs izveidos teokrātiju visā pasaulē viņa paša noteiktā laikā un veidā. (Daniēla 2:44.)
5. Kur patiesi teokrātiska iekārta darbojas mūsdienās, un uz kādiem jautājumiem būtu jāatbild?
5 Tomēr patiesi teokrātiska iekārta darbojas jau tagad. Kur tā darbojas? Teokrātija ir spēkā starp cilvēkiem, kas brīvprātīgi pakļaujas Dieva varai un kopīgi pilda viņa gribu. Šādi dievbijīgi cilvēki ir sapulcināti pasaules mēroga garīgā ’tautā’, kas atrodas garīgā ’zemē’. Tie ir atlikušie ’Dieva Israēla’ locekļi un vairāk nekā piecarpus miljoni viņu kristīgo līdzgaitnieku. (Jesajas 66:8; Galatiešiem 6:16.) Visi šie cilvēki ir pakļauti Jēzum Kristum, debesu Ķēniņam, kuru tronī cēlis Dievs Jehova — ’mūžības Ķēniņš’. (1. Timotejam 1:17, JD; Atklāsmes 11:15.) Kādā ziņā šī organizācija ir teokrātiska? Kāda ir tās locekļu attieksme pret laicīgajām varām? Un kā teokrātijas principu ievēro cilvēki, kas vada šo garīgo sabiedrību?
Teokrātiska organizācija
6. Kā Dievs var valdīt pār cilvēku organizāciju?
6 Kā Jehova, kas dzīvo neredzamajās debesīs, var vadīt cilvēku organizāciju? (Psalms 103:19.) Tas ir iespējams tāpēc, ka šai organizācijai piederīgie cilvēki paklausa Dieva iedvesmotajam padomam: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību.” (Salamana Pamācības 2:6; 3:5.) Viņi ļauj Dievam valdīt pār sevi, ievērojot ”Kristus likumu” un izmantojot ikdienas dzīvē Dieva iedvesmotos Bībeles principus. (Galatiešiem 6:2; 1. Korintiešiem 9:21; 2. Timotejam 3:16; skat. Mateja 5:22, 28, 39; 6:24, 33; 7:12, 21.) Lai tas būtu iespējams, šiem cilvēkiem jāstudē Bībele. (Psalms 1:1—3.) Tāpat kā ’labvēlīgie’ berojieši senatnē, viņi nevis seko cilvēkiem, bet pastāvīgi pēc Bībeles pārbauda to, ko mācās. (Apustuļu darbi 17:10, 11; Psalms 119:33—36.) Viņi pievienojas psalmu sacerētāja lūgšanai: ”Māci man visu pareizi saprast un atzīt, jo es ticu Taviem baušļiem!” (Psalms 119:66.)
7. Kāda pakāpeniska pārraudzība pastāv teokrātijā?
7 Katrā organizācijā ir jābūt kādam, kam piešķirta vara un kas nodrošina vadību. Jehovas liecinieki nav izņēmums, un viņu vidū pastāv vadības struktūra, par ko runāja apustulis Pāvils: ”Ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs.” (1. Korintiešiem 11:3.) Saskaņā ar šiem vārdiem par draudžu vecākajiem kalpo tikai noteiktām prasībām atbilstoši vīrieši. Un, kaut arī ”ikkatra vīra galva”, Jēzus, atrodas debesīs, uz Zemes joprojām ir ’pārējie’ — atlikušie no viņa svaidītajiem brāļiem, kam ir izredzes valdīt kopā ar Jēzu debesīs. (Atklāsmes 12:17; 20:6.) Atlikušie svaidītie kopumā ir ”uzticīgais un gudrais kalps”. Pakļaujoties ”kalpa” pārraudzībai, kristieši parāda savu pakļāvību Jēzum un līdz ar to arī Jēzus galvam — Jehovam. (Mateja 24:45—47; 25:40.) Tā tiek ievērota teokrātiskā kārtība. ”Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs.” (1. Korintiešiem 14:33.)
8. Kā kristiešu vecākie ievēro teokrātijas principu?
8 Kristiešu vecākie ievēro teokrātijas principu, jo saprot, ka par savas ierobežotās varas izmantošanu viņi ir atbildīgi Jehovas priekšā. (Ebrejiem 13:17.) Pieņemot lēmumus, viņi paļaujas uz Dieva gudrību, nevis uz savējo. Šajā ziņā viņi seko Jēzus priekšzīmei. Jēzus bija visgudrākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis. (Mateja 12:42.) Tomēr viņš sacīja jūdiem: ”Dēls no sevis neko nevar darīt, ja viņš neredz Tēvu to darām.” (Jāņa 5:19.) Vecākajiem ir tāda pati nostāja kā ķēniņam Dāvidam. Dāvidam piederēja liela vara teokrātiskajā iekārtā. Tomēr viņš vēlējās iet nevis savu, bet Jehovas ceļu. Dāvids lūdza: ”Māci man, Kungs, Tavu ceļu un vadi mani pa līdzenu teku!” (Psalms 27:11.)
9. Kāds līdzsvarots viedoklis Dievam veltītiem kristiešiem ir par to, ka atbilstoši teokrātiskajai kārtībai viņiem ir atšķirīgas nākotnes izredzes un atšķirīgas priekšrocības kalpošanā?
9 Daži ir izteikuši šaubas par to, vai ir taisnīgi, ka vadību draudzē īsteno tikai prasībām atbilstoši vīrieši un ka daļai kristiešu ir izredzes dzīvot debesīs, bet pārējiem — uz Zemes. (Psalms 37:29; Filipiešiem 3:20.) Taču kristieši, kas sevi ir veltījuši Dievam, saprot, ka šāda kārtība ir noteikta Dieva Rakstos. Tā ir teokrātiska. Ja tā tiek apšaubīta, tad to parasti dara cilvēki, kas neatzīst Bībeles principus. Turklāt kristieši zina, ka Jehovas acīs vīrieši un sievietes ir vienlīdzīgi, ja runa ir par glābšanu. (Galatiešiem 3:28.) Par visaugstāko privilēģiju, kāda vien var būt, kristieši uzskata iespēju pielūgt Visuma Pavēlnieku, un viņi ar prieku pieņem jebkādu stāvokli, kādu Jehova viņiem ir paredzējis. (Psalms 31:24; 84:11; 1. Korintiešiem 12:12, 13, 18.) Izredzes uz mūžīgu dzīvi — vienalga, debesīs vai uz Zemes — patiešām ir kaut kas brīnišķīgs.
10. a) Kāda apsveicama nostāja bija Jonatānam? b) Kādā ziņā mūsdienu kristiešu nostāja līdzinās Jonatāna nostājai?
10 Šajā ziņā Jehovas liecinieki līdzinās Jonatānam, ķēniņa Saula dievbijīgajam dēlam. Jonatāns droši vien būtu bijis lielisks valdnieks. Bet, tā kā Sauls bija kļuvis neuzticīgs Dievam, Jehova par otro Izraēlas ķēniņu izraudzījās Dāvidu. Vai Jonatānu tāpēc pārņēma sarūgtinājums? Nē, tā nenotika. Viņš kļuva par labu Dāvida draugu un pat aizsargāja to no Saula. (1. Samuēla 18:1; 20:1—43.) Arī kristieši, kam ir izredzes dzīvot uz Zemes, neapskauž tos, kam ir izredzes dzīvot debesīs. Tāpat patiesie kristieši neapskauž tos, kas teokrātiski vada draudzi. Viņi ’tur tos mīļus un augstā cieņā’, atzīstot šo kristiešu pašaizliedzīgo darbu garīgo brāļu un māsu labā. (1. Tesaloniķiešiem 5:12, 13.)
Teokrātisks viedoklis par laicīgo varu
11. Kā teokrātiskai varai pakļautie kristieši izturas pret laicīgajām varām?
11 Bet, ja jau Jehovas liecinieki pakļaujas teokrātijai, respektīvi, Dieva varai, tad kāds ir viņu viedoklis par valsts varas iestādēm? Jēzus teica, ka viņa sekotāji ”nav no pasaules”. (Jāņa 17:16.) Tomēr kristieši atzīst savus pienākumus pret ”ķeizaru” — laicīgajām valdībām. Jēzus viņiem deva norādījumu: ”Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” (Mateja 22:21.) Bībelē teikts, ka cilvēku valdības ”ir Dieva ieceltas”. Tas nozīmē, ka Jehova, visas varas Avots, ļauj valdībām pastāvēt, lai tās rīkotos savu pavalstnieku interesēs. Valdība, kas tā dara, ir ”Dieva kalpone”. Kristiešiem jāpakļaujas tās zemes valdībai, kurā viņi dzīvo, savas ”sirdsapziņas dēļ”. (Romiešiem 13:1—7.) Protams, ja valsts prasītu kaut ko tādu, kas ir pret Dieva likumiem, kristietis ’Dievam vairāk klausītu nekā cilvēkiem’. (Apustuļu darbi 5:29.)
12. Kādai priekšzīmei kristieši seko, ja varas iestādes viņus vajā?
12 Bet ja nu valdības organizē patieso kristiešu vajāšanas? Tādā gadījumā viņi seko piemēram, ko rādīja agrīnie kristieši, kuri piedzīvoja lielu vajāšanu laikus. (Apustuļu darbi 8:1; 13:50.) Ticības pārbaudījumi nebija nekas negaidīts, jo Jēzus bija brīdinājis, ka tādi ir gaidāmi. (Mateja 5:10—12; Marka 4:17.) Taču pirmie kristieši necentās atmaksāt saviem vajātājiem; tāpat viņi nepieļāva, ka grūtības atslābinātu viņu ticību. Kristieši sekoja Jēzus priekšzīmei: ”Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja, bet atstāja visu tam, kas spriež taisnu tiesu.” (1. Pētera 2:21—23.) Kristīgie principi izrādījās pārāki par Sātana provokācijām. (Romiešiem 12:21.)
13. Kāda ir Jehovas liecinieku reakcija uz vajāšanām un uz apmelošanas kampaņām, kas vērstas pret viņiem?
13 Līdzīgi ir arī mūsdienās. Šajā gadsimtā Jehovas liecinieki, kā jau paredzēja Jēzus, ir daudz cietuši despotisku valdnieku dēļ. (Mateja 24:9, 13.) Vairākās zemēs cilvēki, kas cenšas panākt, lai varas iestādes vērstos pret šiem godprātīgajiem kristiešiem, izplata par viņiem melīgu un sagrozītu informāciju. Tomēr, kaut arī citi viņiem ceļ ”neslavu”, Jehovas liecinieki ar savu labo uzvedību ’parādās kā Dieva kalpi’. (2. Korintiešiem 6:4, 8.) Kad tas ir iespējams, viņi informē amatpersonas un griežas attiecīgās zemes tiesās, lai pierādītu, ka nav vainīgi nekādos pārkāpumos. Liecinieki izmanto visas iespējas publiski aizstāvēt labo vēsti. (Filipiešiem 1:7.) Bet, kad viņi ir izdarījuši visu, kas likuma ietvaros iespējams, viņi atstāj situāciju Jehovas ziņā. (Psalms 5:9—13; Salamana Pamācības 20:22.) Nepieciešamības gadījumā Jehovas liecinieki, tāpat kā pirmie kristieši, nebaidās ciest taisnības dēļ. (1. Pētera 3:14—17; 4:12—14, 16.)
Svarīgākais ir Dieva gods
14., 15. a) Ko cilvēki, kuri ievēro teokrātijas principu, uzskata par galveno? b) Kāda notikuma laikā Salamans parādīja brīnišķīgu pazemības priekšzīmi, kaut arī viņam bija ievērojams stāvoklis?
14 Kad Jēzus mācīja saviem sekotājiem lūgt Dievu, pirmais, ko viņš minēja, bija Jehovas vārda svētīšana. (Mateja 6:9.) Ņemot vērā šo faktu, cilvēki, kas pakļaujas teokrātijai, meklē Dieva godu, nevis savējo. (Psalms 29:1, 2.) Bībelē stāstīts, ka pirmajā gadsimtā šis jautājums bija klupšanas akmens dažiem, kas negribēja sekot Jēzum, jo viņi mīlēja ”cilvēku atzinību” — viņiem patika, ka cilvēki viņus godā. (Jāņa 12:42, 43.) Ir vajadzīga pazemība, lai vispirms domātu par Jehovu, nevis par sevi.
15 Šajā ziņā ļoti pareiza nostāja bija Salamanam. Salīdziniet vārdus, ko Salamans sacīja viņa būvētā diženā tempļa veltīšanas reizē, ar vārdiem, ko par saviem sasniegumiem celtniecībā teica Nebukadnecars. Ar pārspīlētu lepnību Nebukadnecars lielījās: ”Vai šī nav tā lielā Bābele, ko es uzcēlu ar savu spēku ķēniņam par mājokli un par godu savai varenībai?” (Daniēla 4:27.) Turpretī Salamans par sava veikuma nozīmi izteicās ļoti pieticīgi: ”Vai patiešām Dievs dzīvos kopā ar cilvēkiem zemes virsū? — Redzi, debesis un visas debesu debesis nespēj Tevi aptvert, kā tad nu vēl šis nams, ko es esmu uzcēlis!” (2. Laiku 6:14, 15, 18; Psalms 127:1.) Salamans nepaaugstināja sevi. Viņš zināja, ka ir tikai Jehovas pārstāvis, un rakstīja: ”Kur nāk lepnība, tur nāk arī negods, bet īstenā atziņa mīt pazemīgajos.” (Salamana Pamācības 11:2.)
16. Kāpēc vecākie, kas netiecas pēc personīga goda, ir īsta svētība?
16 Arī kristiešu vecākie cenšas godāt Jehovu, nevis izcelties paši. Viņi klausa Pētera padomam: ”Ja kāds kalpo, tad kā ar to spēku, kuŗu Dievs piešķiŗ, ka visās lietās Dievs tiktu pagodināts caur Jēzu Kristu.” (1. Pētera 4:11.) Apustulis Pāvils aprakstīja pārrauga amatu nevis kā ietekmīgu stāvokli, kas ļauj izpelnīties ievērību, bet kā ”teicamu darbu”. (1. Timotejam 3:1.) Vecākie ir iecelti, lai kalpotu, nevis lai valdītu. Viņi ir Dieva ganāmpulka skolotāji un gani. (Apustuļu darbi 20:28; Jēkaba 3:1.) Pazemīgi, pašaizliedzīgi vecākie ir īsta svētība draudzei. (1. Pētera 5:2, 3.) ”Vērtējiet augsti tādus vīrus” un pateicieties Jehovam, ka viņš ir devis tik daudz labi sagatavotu vecāko, kas aizstāv teokrātiju šajās ”pastarajās dienās”. (Filipiešiem 2:29; 2. Timotejam 3:1.)
”Sekojiet Dievam”
17. Kādā ziņā cilvēki, kas pakļaujas teokrātijai, cenšas līdzināties Dievam?
17 Apustulis Pāvils mudināja: ”Sekojiet Dievam, kā viņa mīļie bērni.” (Efeziešiem 5:1.) Cilvēki, kas pakļaujas teokrātijai, cenšas līdzināties Dievam tik lielā mērā, cik tas nepilnīgiem cilvēkiem ir iespējams. Piemēram, Bībelē par Jehovu teikts: ”Viņš ir klintskalns, pilnīgs ir Viņa darbs, jo visi Viņa ceļi ir pareizi un patiesi; Dievs ir uzticams un bez viltus, Viņš ir taisns un patiess.” (5. Mozus 32:3, 4.) Lai līdzinātos Dievam šajā ziņā, kristieši cenšas būt uzticami un taisnīgi. (Mihas 6:8; 1. Tesaloniķiešiem 3:6; 1. Jāņa 3:7.) Viņi izvairās no daudz kā tāda, kas ir kļuvis pieņemams pasaulē, piemēram, no netikumības, mantkārības un alkatības. (Efeziešiem 5:5.) Tā kā Jehovas kalpi ievēro Dieva, nevis cilvēku normas, viņa organizācija ir teokrātiska un tīra un tajā valda veselīga gaisotne.
18. Kas ir Dieva galvenā īpašība, un kā kristieši atspoguļo šo īpašību?
18 Dieva Jehovas galvenā īpašība ir mīlestība. ”Dievs ir mīlestība,” rakstīja apustulis Jānis. (1. Jāņa 4:8.) Tā kā teokrātija ir Dieva valdīšana, tā ir valdīšana ar mīlestību. Jēzus teica: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35.) Grūtajās pēdējās dienās teokrātiskajā organizācijā izpaužas izcila mīlestība. Kad Āfrikā risinājās konflikti, kuriem bija genocīda raksturs, Jehovas liecinieki parādīja mīlestību visiem cilvēkiem neatkarīgi no to etniskās piederības. Kara laikā bijušajā Dienvidslāvijā Jehovas liecinieki no visām valsts daļām palīdzēja cits citam, turpretī citas reliģiskās grupas piedalījās tā saucamajā ”etniskajā tīrīšanā”. Savukārt ikdienas dzīvē Jehovas liecinieki cenšas ievērot Pāvila padomu: ”Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība lai ir tālu no jums. Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.” (Efeziešiem 4:31, 32.)
19. Kādas svētības saņem un vēl saņems cilvēki, kas pakļaujas teokrātijai?
19 Cilvēki, kas pakļaujas teokrātijai, saņem bagātīgas svētības. Viņiem ir mierīgas attiecības ar Dievu un ar citiem kristiešiem. (Ebrejiem 12:14; Jēkaba 3:17.) Viņu dzīvei ir jēga. (Salamans Mācītājs 12:13.) Viņi atrodas garīgā drošībā, un viņiem ir drošas nākotnes izredzes. (Psalms 59:10.) Jau tagad viņi var zināmā mērā izjust, kā tas būs, kad visa cilvēce būs pakļauta teokrātijai. Par to laiku Bībelē rakstīts: ”Ļauna neviens vairs nedarīs un negrēkos visā manā svētajā kalnā, jo zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūŗas dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni.” (Jesajas 11:9.) Cik tas būs brīnišķīgs laiks! Centīsimies nodrošināt sev vietu šajā nākotnes paradīzē, pakļaujoties teokrātijai tagad.
Vai jūs varat paskaidrot?
◻ Kas ir patiesa teokrātija, un kur tā ir spēkā mūsdienās?
◻ Kā cilvēki var pakļauties teokrātijai savā ikdienas dzīvē?
◻ Kā cilvēki, kas pakļaujas teokrātijai, apliecina, ka viņi vispirms meklē Dieva godu, nevis savējo?
◻ Kādas Dievam tīkamas īpašības cenšas attīstīt cilvēki, kas atbalsta teokrātiju?
[Attēls 17. lpp.]
Salamanam Dieva gods bija svarīgāks nekā viņa paša gods