Kādu nākotni jūs gribat saviem bērniem?

VAI jūs uzskatāt savus bērnus par vērtīgu mantojumu? (Psalms 127:3, JDP.) Vai varbūt jūs domājat, ka bērnu audzināšana ir smags pienākums, kas saistīts ar lieliem izdevumiem un kuru pildot sekmes nav garantētas? Bērnu audzināšana nenes peļņu — tā prasa līdzekļus tik ilgi, līdz bērni spēj uzturēt sevi paši. Un, tāpat kā mantota īpašuma pārvaldīšana, arī sekmīga bērnu audzināšana prasa rūpīgu plānošanu.

Vecāki, kas rūpējas par saviem bērniem, grib viņiem sagādāt labu pamatu turpmākajai dzīvei. Kaut arī pasaulē var notikt daudz slikta un ļoti skumja, vecāki lielā mērā spēj aizsargāt savas atvases. Paskatīsimies, kā tas bija gadījumā ar Verneru un Evua, par kuriem bija runāts iepriekšējā rakstā.

Kad vecāki patiešām rūpējas par saviem bērniem

Verners stāsta, ka vecāki nevis ļāva notikumiem iet savu gaitu, bet dzīvi interesējās par to, kas notiek skolā. ”Es ļoti novērtēju viņu praktiskos padomus un jutu, ka viņi par mani rūpējas un mani atbalsta. Viņi bija diezgan stingri vecāki, bet es zināju, ka esam īsti draugi.” Kad Eva mācoties bija tik ļoti nopūlējusies, ka kļuva nomākta un naktīs nevarēja mierīgi gulēt, viņas vecāki Fransisku un Ineza pavadīja daudz laika arī kopā ar viņu, sarunājoties un palīdzot atgūt emocionālo un garīgo līdzsvaru.

Ko Fransisku un Ineza darīja, lai aizsargātu savus bērnus un sagatavotu tos dzīvei? Šie mīlošie vecāki bija kopā visās ikdienas gaitās ar bērniem jau no tā laika, kad tie bija pavisam mazi. Lai kur Fransisku un Ineza devās, viņi neaprobežojās tikai ar savu draugu sabiedrību, bet vienmēr ņēma līdzi arī bērnus. Būdami mīloši vecāki, viņi savu dēlu un meitu pienācīgi audzināja. Ineza saka: ”Mēs viņiem mācījām uzturēt mājās kārtību, būt taupīgiem un rūpēties par savām drēbēm. Tāpat mēs viņiem palīdzējām izvēlēties nodarbošanos un līdzsvarot pienākumus un garīgās intereses.”

Cik ļoti svarīgi ir iepazīt bērnus un nodrošināt viņiem vadību! Apskatīsim trīs sfēras, kurās tas būtu nepieciešams: 1) palīdziet bērniem izvēlēties piemērotu nodarbošanos; 2) iemāciet viņiem, kā pārvarēt emocionālo stresu, ko rada uzturēšanās skolā un darbavietā; 3) parādiet viņiem, kā apmierināt garīgās vajadzības.

Palīdziet viņiem izvēlēties atbilstošu darbu

Tā kā algots darbs ir saistīts ne tikai ar cilvēka finansiālo stāvokli, bet arī aizņem daudz laika, labi vecāki apsver katra bērna intereses un spējas. Neviens apzinīgs cilvēks nevēlas būt citiem par nastu, tāpēc vecākiem būtu nopietni jāpārdomā, kā sagatavot bērnu tam, lai viņš varētu uzturēt gan sevi pašu, gan ģimeni. Varbūt jūsu dēlam vai meitai jāapgūst kāds arods, lai nodrošinātu sev apmierinošus dzīves apstākļus? Parādiet sirsnīgu gādību, neatlaidīgi cenšoties attīstīt bērnā vēlēšanos čakli strādāt, gribu mācīties un spēju sadzīvot ar citiem.

Ieklausieties Nikolas teiktajā. ”Mani vecāki strādāja par apkopējiem un arī mani iesaistīja savā darbā. Viņi ierosināja, ka ar daļu savas algas es varētu piedalīties mājsaimniecības izdevumu segšanā, bet to, kas atliek, iztērēt savām vajadzībām vai iekrāt. Tā es pamazām attīstīju atbildības sajūtu, kas vēlāk dzīvē ļoti noderēja.”

Dieva Rakstos, Bībelē, nav norādīts, kāds algots darbs cilvēkam būtu jāizvēlas. Taču tā sniedz labu vadību šajā jautājumā. Piemēram, apustulis Pāvils teica: ”Kas negrib strādāt, tam arī nebūs ēst.” Turpinājumā Tesalonikas kristiešiem viņš rakstīja: ”Tagad dzirdam, ka daži jūsu starpā dzīvo nekārtīgi, nestrādādami nekādu darbu, bet tikai nedarbus. Tādiem mēs aizrādām un liekam pie sirds, atsaukdamies uz mūsu Kungu Jēzu Kristu, lai viņi klusā garā strādā un ēd savu maizi.” (2. Tesaloniķiešiem 3:10—12.)

Tomēr darbs un ienākumi vēl neveido visu dzīvi. Tie, kas ir pārlieku godkāri, visticamāk, galu galā izjūt neapmierinātību un atklāj, ka viņi nodarbojas ar ’vēja ķeršanu’. (Salamans Mācītājs 1:14.) Tāpēc ir labi, ja vecāki nevis mudina bērnus tiekties pēc atzinības un labklājības, bet palīdz saskatīt gudrību, kas ietverta Dieva iedvesmotajos apustuļa Jāņa vārdos: ”Nemīliet pasauli nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības; jo viss, kas ir pasaulē — miesas kārums, acu kārums un dzīves lepnība — tas nav no Tēva, bet ir no pasaules. Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:15—17.)

Kā jūs varat apmierināt viņu emocionālās vajadzības?

Varbūt jūs, vecāki, varētu līdzināties sporta trenerim. Treneris koncentrējas ne tikai uz to, lai attīstītu savu audzēkņu fiziskās spējas — spēju ātrāk skriet vai tālāk lēkt. Parasti viņš arī cenšas palīdzēt sportistiem pārvarēt jebkādu negatīvu attieksmi, tādā veidā vairojot viņu emocionālo spēku. Bet kā jūs varat uzmundrināt, stiprināt un pamudināt savus bērnus?

Padomāsim par kādu 13 gadu vecu pusaudzi, vārdā Rožerio. Līdztekus iekšējam nemieram, ko radīja pārmaiņas organismā, viņš izjuta arī emocionālu stresu, jo viņa vecāki nebija saticīgi un neveltīja zēnam pietiekami daudz uzmanības. Kā var palīdzēt šādiem pusaudžiem? Kaut arī nav iespējams vienmēr pasargāt bērnus no raizēm un sliktas ietekmes, nekad nepametiet novārtā savus vecāku pienākumus. Neieslīgstiet galējībās, aizsargājot bērnus, bet audziniet viņus ar sapratni, vienmēr paturēdami prātā, ka ikvienam bērnam ir atšķirīga personība. Izturēdamies pret bērnu ar laipnību un mīlestību, jūs daudz varat izdarīt, lai viņš justos drošībā. Izjūtot šādu attieksmi, bērnā neveidosies neticība savām spējām un pašcieņas trūkums.

Neatkarīgi no tā, cik sekmīgi jūsu vecāki apmierināja jūsu emocionālās vajadzības, uzklausiet trīs padomus, kā kļūt par tiešām labiem vecākiem: 1) sekojiet tam, lai jūs neieslīgtu savās problēmās tiktāl, ka nespētu pievērsties bērnu šķietami nenozīmīgajām problēmām; 2) centieties ik dienas ar viņiem risināt patīkamas un saturīgas sarunas; 3) sekmējiet pozitīvu pieeju problēmu risināšanai un pozitīvu attieksmi pret cilvēkiem.

Atskatīdamās uz saviem pusaudzes gadiem, Birgita saka: ”Man bija jāsaprot, ka nav mūsu spēkos izmainīt cilvēkus, lai viņi kļūtu tādi, kādus mēs viņus vēlētos redzēt. Mamma man paskaidroja, ka vienīgais, ko es varu darīt, ieraugot citos kaut ko tādu, kas man nepatīk, ir censties nekļūt līdzīgai šiem cilvēkiem. Tāpat viņa teica, ka labākais laiks man pašai mainīties ir tikmēr, kamēr esmu vēl jauna.”

Tomēr jūsu bērniem ir vajadzīgs vairāk nekā tikai darbs un emocionāls līdzsvars. Pavaicājiet sev: ”Vai es uzskatu bērnu audzināšanu par pienākumu, ko man ir uzticējis Dievs?” Ja jūs atbildat apstiprinoši, tad jūs noteikti ņemsiet vērā arī savu bērnu garīgās vajadzības.

Kā apmierināt viņu garīgās vajadzības

Kalna sprediķī Jēzus Kristus teica: ”Svētīgi garā nabagi [”Laimīgi tie, kas apzinās savas garīgās vajadzības”, NW], jo tiem pieder debesu valstība.” (Mateja 5:3.) Bet kā var apmierināt garīgās vajadzības? Bērni iegūst lielu labumu, ja vecāki rāda labu piemēru ar savu ticību Dievam Jehovam. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Bez ticības nevar [Dievam] patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka viņš ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā.” (Ebrejiem 11:6.) Lai ticībai būtu patiesa nozīme, ir nepieciešamas arī lūgšanas. (Romiešiem 12:12.) Ja vecāki atzīs savas garīgās vajadzības, viņi meklēs Dieva vadību tāpat, kā to darīja tēvs, kura bērns — Simsons — Izraēlā kļuva par ievērojamu soģi. (Soģu 13:8.) Viņi ne tikai vērsīsies pie Dieva lūgšanās, bet arī griezīsies pēc palīdzības pie Dieva iedvesmotajiem vārdiem, Bībeles.b (2. Timotejam 3:16, 17.)

Kaut arī ir grūti jānopūlas, lai sniegtu bērniem labu vadību, emocionālu atbalstu un garīgu palīdzību, bērnu audzināšana var nest bagātīgu atalgojumu. Kāds divu bērnu tēvs no Brazīlijas stāsta: ”Es pat nespēju iedomāties, ka man varētu nebūt manu bērnu. Ir tik daudz laba, par ko mēs kopā varam priecāties.” Paskaidrojot, kāpēc bērniem klājas labi, viņu māte piebilst: ”Mēs vienmēr esam kopā un cenšamies padarīt dzīvi neikdienišķu un laimīgu. Un, galvenais, pastāvīgi pieminam savus bērnus lūgšanās.”

Prisila atceras mīlestību un pacietību, kādu vecāki viņai parādīja ikreiz, kad bija radusies kāda problēma. ”Viņi man bija īsti draugi un vienmēr palīdzēja,” viņa saka. ”Bērnībā es patiešām jutu, ka mani uzskata par ’mantojumu no tā Kunga’.” (Psalms 127:3, JDP.) Kāpēc arī jums, līdzīgi daudziem citiem vecākiem, neieplānot laiku, lai kopā ar bērniem lasītu Bībeli un kristīgās publikācijas? Bībeles aprakstu un principu pārdomāšana labvēlīgā gaisotnē var palīdzēt jūsu bērniem iegūt ticību saviem spēkiem un drošu cerību uz nākotni.

Kad visi bērni būs drošībā

Kaut gan mūsdienās daudziem bērniem nākotne rādās drūmās krāsās, Dieva Rakstos ir apliecināts, ka drīzumā Zeme kļūs par drošu mājvietu cilvēkiem. Iedomājieties: būs laiks, kad Dieva apsolītajā jaunajā pasaulē vecākiem vairs nebūs jāuztraucas par savu bērnu drošību! (2. Pētera 3:13.) Pacentieties iztēloties, cik grandiozs būs šī pravietojuma piepildījums: ”Tad vilks mājos pie jēra, un panteris apgulsies pie kazlēna; teļš un jauns lauva un trekni lopi būs kopā, un mazs zēns tos ganīs.” (Jesajas 11:6.) Turklāt šis pravietojums par drošību simboliskā nozīmē jau pašlaik īstenojas starp tiem, kas kalpo Jehovam. Viņu vidū jūs izjutīsiet Dieva mīlestību un rūpes. Ja jums ir mīlestība pret Dievu, tad varat būt droši, ka viņš saprot, kā jūs jūtaties, būdami vecāki, un palīdzēs pārvarēt iespējamās raizes un pārbaudījumus. Studējiet viņa Rakstus un lieciet savu cerību uz viņa Valstību.

Palīdziet ar savu labo piemēru bērniem iet to ceļu, kas ved uz mūžīgo dzīvi. Ja jūs paļaujaties uz Dievu Jehovu, gan jūsu, gan jūsu bērnu nākotne būs tik laimīga, ka šobrīd to pat ir grūti iedomāties. Jums var būt tāda pati paļāvība kā psalmu sacerētājam, kas dziedāja: ”Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!” (Psalms 37:4.)

[Zemsvītras piezīmes]