Kāpēc daudzi cilvēki pamet baznīcu?

PAGĀJUŠĀ gadsimta vidū būtu kaut kas nedzirdēts, ja kāds Prūsijas (tagad Vācijas ziemeļdaļa) iedzīvotājs teiktu, ka viņš nepieder ne pie vienas reliģijas. Pat novēršanās no galvenās baznīcas un pievēršanās citai varēja būt iemesls, kāpēc cilvēks nonāca policijas uzraudzībā. Bet tagad viss ir mainījies.

Mūsu dienās aizvien vairāk vāciešu pamet baznīcu. Kā tiek ziņots, ceturtā daļa vāciešu apgalvo, ka vispār nepieder ne pie vienas baznīcas. Līdzīga tendence ir novērojama arī Austrijā un Šveicē. Lai reliģija spētu pastāvēt, ir jābūt cilvēkiem, kas pie tās pieder, bet, kā izteicās vācu rakstnieks Reimers Gronemeiers, ”Eiropas baznīcas palēnām mirst”.

Kāpēc cilvēki atsakās no reliģijas

Kāpēc daudzi cilvēki atsakās no organizētas reliģijas? Bieži tas notiek materiālu apsvērumu dēļ, un īpaši tajās zemēs, kur no baznīcas locekļiem prasa maksāt baznīcas nodokli, šādi iemesli ir noteicošie. Daudzi vaicā: ”Kāpēc mana sūri grūti pelnītā nauda jāatdod baznīcai?” Citos izraisa nepatiku baznīcas milzīgā bagātība un vara. Šie cilvēki, visticamāk, piekrīt Ķelnes kardinālam Joahimam Meisneram, kas teica, ka varbūt tieši bagātības dēļ baznīca pārāk daudz uzmanības pievērš materiālajam un ”neizturas pietiekami nopietni pret ticību Kristum”.

Daudzi atstāj baznīcu tāpēc, ka viņiem tajā ir garlaicīgi, neinteresanti un tā nespēj apmierināt viņu garīgās slāpes. Šādi cilvēki cieš no tā, ko pravietoja pravietis Amoss, — viņi izjūt ”badu, ne maizes badu nedz arī slāpes pēc ūdens, bet slāpes uzklausīt tā Kunga vārdus”. (Amosa 8:11.) Viņi nesaņem nekādu ”uzturu” savā baznīcā un tāpēc to pamet.

Tās patiešām ir nopietnas problēmas, bet vai ir pareizi tāpēc atsacīties no reliģijas vispār? Iztēlojieties izsalkušu cilvēku, kurš ierauga kaut ko, kas izskatās pēc maizes klaipa. Kad viņš mēģina to ēst, tad atklāj, ka tas ir gatavots no zāģu skaidām. Vai cilvēks atteiksies no nodoma paēst un apmierināt savu izsalkumu? Nē, neatteiksies — viņš centīsies dabūt īstu ēdienu. Līdzīgi ir arī ar reliģiju: ja kāda reliģija neapmierina tās locekļu garīgo izsalkumu, vai viņiem ir jāatsakās no reliģijas vispār? Vai nebūtu saprātīgāk meklēt citu iespēju, kā apmierināt savu garīgo izsalkumu? Tā ir darījuši daudzi, kā var lasīt nākamajā rakstā.