Tu vari garīgi augt

NOTEIKT patieso vērtību ne vienmēr ir viegli. Tā tas ir, piemēram, ar dimantiem. Kamēr dimanti nav noslīpēti, tie nevis zaigo, bet tikai blāvi viz. Tomēr šāda neapstrādāta akmens dzīlēs slēpjas brīnišķīgs dārgakmens.

Kristieši daudzējādā ziņā līdzinās neapstrādātiem dimantiem. Kaut arī esam tālu no pilnības, mūsos slēpjas vērtība, ko Jehova novērtē. Tāpat kā dimantiem, ikvienam no mums ir savas raksturīgās īpašības. Un katrs no mums var uzlaboties garīgā ziņā, ja vien to no sirds vēlas. Mūsu personību ir iespējams ”noslīpēt”, lai tā Jehovam par godu spīdētu vēl spožāk. (1. Korintiešiem 10:31.)

Pēc dimanta noslīpēšanas un nopulēšanas to ievieto ietvarā, kas vēl vairāk izceļ dimanta mirdzumu. Tāpat arī Jehova var mūs likt dažādos ”ietvaros” jeb uzticēt mums dažādus uzdevumus, ja ’apģērbjam jauno cilvēku, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā’. (Efeziešiem 4:20—24.)

Tāpat kā tikai retajam dimantam bez apstrādāšanas ir dārgakmens mirdzums, arī garīga izaugsme parasti nenotiek pati no sevis. Iespējams, mums jāatbrīvojas no kādas grūti pārvaramas vājības, varbūt jāmaina attieksme pret atbildības uzņemšanos vai garīgo darbību, ja tā mums ir kļuvusi par rutīnu. Bet, ja mēs patiešām gribam garīgi augt, tas ir iespējams, jo Dievs Jehova mums var dot ’spēka pārpilnību’. (2. Korintiešiem 4:7; Filipiešiem 4:13.)

Jehova stiprina savus kalpus

Dimanta slīpētājiem ir nepieciešama pārliecība par sava amata prasmi, kas sakņojas precīzās zināšanās, jo daļa, kas no neapstrādātā dimanta tiek atdalīta, parasti iet zudumā. Lai izveidotu iecerēto formu, dažreiz slīpējot jāzaudē pat 50 procenti vērtīgā materiāla. Arī savas personības ”slīpēšanai” un garīgai izaugsmei nepieciešama pārliecība, kas izriet no precīzām zināšanām. Īpaši mums jābūt pārliecinātiem, ka Jehova mūs stiprinās.

Bet ja nu mums šķiet, ka mums nav atbilstošu spēju vai ka nespējam darīt vairāk? Tā reizēm jutās arī Dievam uzticīgie kalpi senatnē. (2. Mozus 3:11, 12; 1. Ķēniņu 19:1—4.) Kad Dievs iecēla Jeremiju ”par pravieti tautām”, Jeremija izsaucās: ”Redzi, — es neprotu runāt, jo es esmu vēl jauns!” (Jeremijas 1:5, 6.) Tomēr mazrunīgums netraucēja Jeremijam kļūt par drosmīgu pravieti, kas atklāti sludināja naidīgi noskaņotiem cilvēkiem. Kā tas bija iespējams? Viņš iemācījās paļauties uz Jehovu. Jeremija vēlāk rakstīja: ”Svētīgs ir, kas paļaujas uz to Kungu un kuŗa cerība ir tas Kungs!” (Jeremijas 17:7; 20:11.)

Arī mūsdienās Jehova stiprina tos, kas uz viņu paļaujas. Par to pārliecinājās Edvardsa — četru bērnu tēvs, kas ilgāku laiku garīgi tikpat kā neprogresēja. Viņš paskaidro: ”Es biju Jehovas liecinieks jau deviņus gadus, bet garīgā ziņā, šķiet, stāvēju uz vietas. Iemesls bija tas, ka man trūka spēcīga pamudinājuma un ticības saviem spēkiem. Pēc pārcelšanās uz Spāniju es nokļuvu mazā draudzē, kur bija tikai viens draudzes vecākais un viens kalpošanas palīgs. Bija nepieciešama palīdzība, tāpēc draudzes vecākais man palūdza uzņemties vairākus pienākumus. Es no uztraukuma drebēju, kad teicu pirmās runas draudzes sapulcēs. Taču es iemācījos paļauties uz Jehovu. Draudzes vecākais mani vienmēr uzslavēja un taktiski pamācīja, kā uzlaboties.

Līdztekus kļuvu aktīvāks arī tīruma kalpošanā un spēju labāk parūpēties par ģimenes garīgajām vajadzībām. Iznākumā visiem ģimenes locekļiem patiesība kļuva daudz nozīmīgāka un es izjutu patiešām dziļu gandarījumu. Pašlaik esmu kalpošanas palīgs un neatlaidīgi veidoju sevī īpašības, kas nepieciešamas kristīgajam pārraugam.”

”Novelciet veco cilvēku”

Kā bija sapratis Edvards, lai garīgi augtu, ir nepieciešama paļāvība uz Jehovu. Bet svarīgi ir arī veidot sevī ”jauno cilvēku”, kas līdzinās Kristus personībai. Kā to var izdarīt? Iesākumā ir ’jānovelk’ tās īpašības, kas raksturo ”veco cilvēku”. (Kolosiešiem 3:9, 10.) Lai no neapstrādāta dimanta izveidotu mirdzošu dārgakmeni, tas jāattīra no nevēlamiem ieslēgumiem, piemēram, citiem minerāliem. Tāpat, lai mūsu ’jaunais cilvēks’ varētu spoži ”mirdzēt”, mums jāatbrīvojas no attieksmes, kas raksturīga šai pasaulei. (Galatiešiem 4:3.)

Šāda attieksme var izpausties tajā, ka nevēlamies uzņemties atbildību, jo baidāmies, ka no mums tiks prasīts pārāk daudz. Tiesa, uzņemoties atbildību, mēs uzņemamies darbu, bet tas ir darbs, kas sagādā gandarījumu. (Salīdzināt Apustuļu darbi 20:35.) Pāvils atzina, ka dievbijīga dzīve ir saistīta ar ’pūlēm un cīņu’. Tomēr mēs to uztveram ar prieku, teica Pāvils, ”jo esam likuši savu cerību uz dzīvo Dievu”, kas nekad neaizmirst darbu, ko darām mūsu brāļu un citu cilvēku labā. (1. Timotejam 4:9, 10; Ebrejiem 6:10.)

Daži dimanti to veidošanās laikā ir tikuši saspriegti, un ar tiem jāapietas uzmanīgi. Tomēr slīpētājs, izmantojot tādu instrumentu kā polariskops, var noteikt sprieguma vietas un veiksmīgi apstrādāt dārgakmeni. Varbūt arī mūsos ir iekšēja spriedze, vājā vieta mūsu personībā, kuras cēloņi meklējami mūsu pagātnē vai kādos traumējošos pārdzīvojumos. Ko mēs šādā situācijā varam darīt? Vispirms mums būtu jāatzīst, ka problēma tiešām pastāv, un tad jāapņemas pēc iespējas sekmīgāk ar to cīnīties. Turklāt noteikti būtu jārunā par to ar Jehovu lūgšanā un varbūt jālūdz garīga palīdzība kādam kristiešu vecākajam. (Psalms 55:23; Jēkaba 5:14, 15.)

Ar šādām grūtībām saskārās Nikolass. ”Mans tēvs bija alkoholiķis, un viņš sagādāja daudz ciešanu mums ar māsu,” viņš paskaidro. ”Pēc aiziešanas no skolas iestājos armijā, bet sava dumpīguma dēļ drīz iekļuvu nepatikšanās. Armijas vadība mani ieslodzīja cietumā par tirgošanos ar narkotikām; reiz arī dezertēju no armijas. Visbeidzot es pametu dienestu, taču nepatikšanas turpinājās. Manā dzīvē valdīja juceklis, jo lietoju narkotikas un daudz dzēru, tomēr man bija interese par Bībeli un es ilgojos atrast dzīves jēgu. Pēc kāda laika satiku Jehovas lieciniekus, izmainīju savu dzīvesveidu un pieņēmu patiesību.

Tomēr bija jāpaiet gadiem, lai es sāktu cīnīties ar kādu trūkumu savā personībā. Es izjutu dziļu nepatiku pret vadību un dusmojos, kad man tika doti padomi. Kaut arī vēlējos, lai Jehova mani pilnībā izmanto savā darbā, šī vājība mani kavēja. Tad ar divu saprotošu vecāko palīdzību es beidzot atzinu, ka man ir šāda problēma, un sāku izmantot Rakstu padomus, ko viņi ar mīlestību deva. Lai gan manī vēl tagad reizēm uzbango tāds kā aizvainojums, esmu iemācījies kontrolēt savu nepakļāvīgo dabu. Es esmu ļoti pateicīgs Jehovam par pacietību, ar kādu viņš pret mani ir izturējies, un draudzes vecākajiem par mīlestības pilno palīdzību. Tā kā esmu garīgi audzis, nesen mani iecēla par kalpošanas palīgu.”

Kā par to pārliecinājās Nikolass, izmainīt dziļi iesakņojušos prāta ievirzi nav viegli. Mēs varam saskarties ar līdzīgām grūtībām. Iespējams, esam pārāk jūtīgi. Varbūt turam sevī aizvainojumu vai pārāk lielu nozīmi piešķiram neatkarībai. Tādā gadījumā mūsu garīgā izaugsme var būt ierobežota. Ar kaut ko līdzīgu saskaras dimanta slīpētāji. Ir dimanti, kas patiesībā ir divi akmeņi, bet veidošanās procesā saauguši vienā. Iznākumā šāds dimants sevī apvieno divus atšķirīgas struktūras modeļus, kas dimanta slīpēšanu pa skaldnei padara ārkārtīgi sarežģītu. Arī mūsos saduras divas pretējas tendences — mūsu labprātīgais gars karo pret nepilnīgo miesu. (Mateja 26:41; Galatiešiem 5:17.) Varbūt dažreiz mēs jūtam vēlēšanos pārtraukt šo cīņu, pamatojot savu nostāju ar to, ka trūkumi, kas raksturīgi mūsu personībai, nav nemaz tik nopietni. ”Galu galā,” mēs varētu teikt, ”ģimene un draugi mani mīl tik un tā.”

Tomēr, lai mēs varētu kalpot brāļiem un cildināt mūsu debesu Tēvu, mums ”jāatjaunojas savā sirdsprātā un garā”, ko varam izdarīt, ’apģērbjot jauno cilvēku’. Ka pūles ir tā vērtas, var apliecināt gan Nikolass, gan neskaitāmi daudz citu cilvēku. Dimanta slīpētāji zina, ka viens defekts var sabojāt visu dimantu. Tāpat, atstādami bez ievērības kādu vāju vietu savā personībā, mēs varam iedragāt savu garīgumu. Vēl sliktāk, nopietna vājība var izraisīt garīgu lejupslīdi. (Salamana Pamācības 8:33.)

Tā kā liesma mūsos

Dimanta slīpētājs cenšas izcelt dārgakmens ”liesmu”. Tas tiek panākts, noslīpējot dimanta fasetes tā, ka rodas tā dēvētais varavīksnes efekts. Dimanta iekšienē daudzkrāsainā gaisma atstarojoties rada liesmu, kas liek dimantam zaigot. Līdzīgi mūsos Dieva gars var degt kā liesma. (1. Tesaloniķiešiem 5:19; Apustuļu darbi 18:25; Romiešiem 12:11.)

Bet ja nu mēs jūtam, ka mums trūkst garīga pamudinājuma? Kā to iegūt? Mums ’jāpārdomā savi ceļi’. (Psalms 119:59, 60.) Tas nozīmē izsvērt, kas kavē mūsu garīgo izaugsmi, un pēc tam noteikt, kurās teokrātiskās darbības jomās mums būtu jākļūst aktīvākiem. Personīgi studējot un dedzīgi lūdzot Jehovu, mēs varam pavairot atzinību par garīgo. (Psalms 119:18, 32; 143:1, 5, 8, 10.) Turklāt, esot kopā ar ticības biedriem, kas kalpošanā pūlas no visas sirds, mūsu apņēmība dedzīgi kalpot Jehovam kļūs vēl stiprāka. (Titam 2:14.)

Kāda jauna kristiete, vārdā Luīze, stāsta: ”Pirms pieteicos kalpot par pionieri jeb pilnas slodzes Valstības sludinātāju, es divus gadus par to domāju. Nekas mani nekavēja; mana dzīve vienkārši bija iegājusi ērtās sliedēs, un es nepapūlējos kaut ko mainīt. Tad pēkšņi nomira mans tēvs. Tas lika man saprast, cik gaistoša ir dzīve un ka neizmantoju to vislabākajā veidā. Es izmainīju savu garīgo skatījumu, sāku vairāk piedalīties kalpošanā un kļuvu par pastāvīgo pionieri. Īpaši man palīdzēja tie garīgie brāļi un māsas, kas vienmēr piedalījās ar tīruma kalpošanu saistītajos pasākumos un regulāri gāja kopā ar mani sludināt. Esmu sapratusi, ka neatkarīgi no tā, vai tas ir uz labu vai sliktu, mēs pārņemam to cilvēku vērtību izpratni un mērķus, ar kuriem biedrojamies.”

Kā ar dzelzi uzasināti

Dimants ir cietākā dabiskā viela uz Zemes. Tāpēc dimantu slīpē ar dimantu. Bībeles pētniekiem tas varbūt atsauc atmiņā sakāmvārdu: ”Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru.” (Salamana Pamācības 27:17.) Kā cilvēks var tikt ”uzasināts”? Tāpat kā ar dzelzs gabalu var uzasināt tāda paša metāla asmeni, mēs varam ”uzasināt” cits citu intelektuālā un garīgā ziņā. Piemēram, ja mūs kaut kas nomāc, otra cilvēka uzmundrinājums var ļoti palīdzēt. Mūsu sliktais noskaņojums uzlabojas, un mēs sajūtam jaunus spēkus, lai ar dedzību turpinātu savu darbu. (Salamana Pamācības 13:12.) Īpaši labi var palīdzēt draudzes vecākie, sniedzot no Dieva Rakstiem uzmundrinājumu un padomus, kā uzlaboties. Viņi seko Salamana pieminētajam principam: ”Dodi sapratīgajam, tad viņš kļūs savās atziņās vēl dziļāks; pamāci taisnīgo, tad viņš vēl vairāk ieņemsies mācībā.” (Salamana Pamācības 9:9.)

Protams, garīga pilnveidošanās prasa laiku. Apustulis Pāvils vairāk nekā desmit gadu dalījās ar Timoteju pieredzē un pilnveidoja viņa mācītprasmi. (1. Korintiešiem 4:17; 1. Timotejam 4:6, 16.) Mozus veltīja vairāk nekā 40 gadu Jozuas mācīšanai, un Izraēla tauta ilgu laiku guva no tā labumu. (Jozuas 1:1, 2; 24:29, 31.) Darbojoties apmēram 6 gadus kopā ar pravieti Eliju, Elīsa tika labi sagatavots savai kalpošanai, kas ilga aptuveni 60 gadu. (1. Ķēniņu 19:21; 2. Ķēniņu 3:11.) Pacietīgi mācīdami draudzes locekļus, vecākie seko Pāvila, Mozus un Elijas piemēram.

Mācīšanā ļoti svarīga ir uzslava. Sirsnīgi atzinības vārdi par labi veiktiem uzdevumiem vai uzslavas cienīgiem darbiem var citos pamodināt vēlēšanos lielākā mērā kalpot Dievam. Uzslava rada ticību saviem spēkiem, kas savukārt dod stimulu cīņai ar vājībām. (Salīdzināt 1. Korintiešiem 11:2.) Vēl pamudinājumu garīgi augt mēs saņemam, ar visu sirdi iesaistoties Valstības sludināšanas darbā un dažādos draudzes pasākumos. (Apustuļu darbi 18:5.) Kad draudzes vecākie atkarībā no brāļu garīgās izaugsmes uztic viņiem pienākumus, tas ļauj viņiem iegūt vērtīgu pieredzi un droši vien stiprina vēlēšanos arī turpmāk garīgi augt. (Filipiešiem 1:8, 9.)

Pamatots iemesls, lai garīgi augtu

Dimants tiek uzskatīts par ļoti vērtīgu. To pašu var teikt par tiem, kas tagad ir piepulcējušies Jehovas kalpotāju ģimenei visā pasaulē. Dievs viņus sauc par ’pašu dārgāko’ no visām tautām. (Hagaja 2:7.) Pagājušajā gadā 375 923 cilvēki kļuva par kristītiem Jehovas lieciniekiem. Lai viņus visus uzņemtu, ir ’jāpaplašina mūsu telts’. Garīgi augot un tiecoties pēc priekšrocībām kristīgajā kalpošanā, ir iespējams piedalīties šajā paplašināšanā. (Jesajas 54:2; 60:22.)

Atšķirībā no daudziem vērtīgiem dimantiem, kas tiek glabāti banku seifos un ir reti ieraugāmi, mūsu garīgie dārgumi var spoži mirdzēt. Regulāri ”slīpējot” savas kristīgās īpašības un parādot tās dzīvē, mēs slavējam Dievu Jehovu. Jēzus mudināja savus sekotājus: ”Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mateja 5:16.) Tas, bez šaubām, ir pamatots iemesls, lai garīgi augtu.

[Zemsvītras piezīme]