Pašlaik tiek pārbaudīta tava ticība

”Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana sagādā izturību.” (JĒKABA 1:2, 3)

1. Kā kristieši zina, ka viņu ticība tiks pārbaudīta?

PATIESIE kristieši nemeklē iespējas, kā radīt sev ciešanas, un viņi neuzskata, ka sāpes un pazemojums ir kaut kas iepriecinošs. Tomēr viņi patur prātā iepriekš minētos vārdus, ko uzrakstījis Jēzus pusbrālis Jēkabs. Kristus saviem mācekļiem skaidri pateica, ka viņi var pieredzēt vajāšanas un citas grūtības tāpēc, ka viņi turas pie Dieva normām. (Mateja 10:34; 24:9—13; Jāņa 16:33.) Bet šādi pārbaudījumi var radīt arī prieku. Kā tas var būt?

2. a) Kā ticības pārbaudījumi var radīt prieku? b) Kā izturība var padarīt savu darbu līdz galam?

² Viens no galvenajiem prieka iemesliem ticības pārbaudījumos ir apziņa, ka tiem var būt labs iznākums. Kā teikts Jēkaba vēstulē, pārbaudījumu un grūtību pārvarēšana ”sagādā izturību”. Attīstot šo vērtīgo kristīgo īpašību, mēs esam tikai ieguvēji. Jēkabs rakstīja: ”Izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim, un jums nebūtu nekāda trūkuma.” (Jēkaba 1:4.) Izturībai kaut kas jāpanāk, tai jāpaveic savs ’darbs’. Tās uzdevums ir padarīt mūs ’pilnīgus caurcaurim’, palīdzēt mums pilnveidot savu kristīgo personību. Tātad, ja mēs ļaujam pārbaudījumam ritēt savu gaitu un nemēģinām ar Rakstos neatļautiem līdzekļiem to ātri izbeigt, mūsu ticība tiek pārbaudīta un attīrīta. Ja agrāk mums varbūt kaut kādā mērā ir trūcis tādu īpašību kā pacietības, līdzjūtības, laipnības vai mīlestības, tad izturība var palīdzēt mums pilnveidoties. Tātad mēs redzam šādu secību: pārbaudījumi rada izturību, izturība palīdz uzlabot kristīgas īpašības, un tās savukārt veicina prieku. (1. Pētera 4:14; 2. Pētera 1:5—8.)

3. Kāpēc mums nevajadzētu bailēs izvairīties no ticības pārbaudījumiem?

³ Arī apustulis Pēteris minēja iemeslus, kāpēc mums nevajadzētu baidīties vai izvairīties no ticības pārbaudījumiem. Viņš rakstīja: ”Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas tak ugunī tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies.” (1. Pētera 1:6, 7.) Tagad šie vārdi skan īpaši uzmundrinoši, jo ’lielās bēdas’ — teikšanas, slavēšanas, godāšanas un dzīvības glābšanas laiks — ir daudz tuvāk, nekā daži varbūt domā, un daudz tuvāk nekā tad, kad kļuvām ticīgi. (Mateja 24:21; Romiešiem 13:11, 12.)

4. Ko viens no mūsu brāļiem domāja par tiem pārbaudījumiem, ko pieredzēja viņš pats un citi svaidītie kristieši?

⁴ Iepriekšējā rakstā mēs uzzinājām par pārbaudījumiem, ko svaidīto atlikums pieredzēja pēc 1914. gada. Vai šie pārbaudījumi radīja prieku? A. H. Makmilans, atskatīdamies uz to laiku, teica: ”Es esmu redzējis, kā organizācija piedzīvo daudz smagu pārbaudījumu un kā tiek pārbaudīta tās locekļu ticība. Ar Dieva gara palīdzību organizācija turpināja pastāvēt un attīstīties. Es esmu pārliecinājies, cik gudri ir pacietīgi gaidīt uz Jehovu, lai viņš mums dotu skaidrāku sapratni par Rakstiem, nevis satraukties par kādu jaunu domu. [..] Lai kādi labojumi mums laiku pa laikam būtu jāizdara savos uzskatos, tas nemaina žēlsirdīgi sagādāto izpirkumu un Dieva apsolījumu par mūžīgu dzīvi. Tāpēc mums nebija nekāda iemesla pieļaut, ka nepiepildījušās cerības vai uzskatu maiņa vājinātu mūsu ticību.” (Sargtornis, 1966. gada 15. augusts (angļu val.), 504. lappuse.)

5. a) Kādu labumu deva pārbaudījumi, ko pieredzēja atlikums? b) Kāpēc mums tagad būtu jādomā par jautājumiem, kas saistīti ar pārbaudījumiem?

⁵ Svaidītie kristieši, kas izturēja pārbaudījumus laikā no 1914. līdz 1919. gadam, tika atbrīvoti no daudzu babilonisku tradīciju un pasaules ietekmes gūsta. Atlikums turpināja iesākto darbu nu jau kā attīrīta tauta; viņi ar labprātīgu garu slavēja Dievu un apzinājās, ka Dievs atzīst šīs vienotās tautas pielūgsmi. (Jesajas 52:11; 2. Korintiešiem 6:14—18.) Vispirms tika tiesāts Dieva nams, taču tiesāšana netika pabeigta kādā konkrētā laika posmā. Dieva tautas pārbaudīšana un sijāšana turpinās. Tiek pārbaudīta arī to cilvēku ticība, kuri cer palikt ’lielajā pulkā’ un pārdzīvot ’lielās bēdas’. (Atklāsmes 7:9, 14.) Šie pārbaudījumi ir gan līdzīgi tiem, ko pieredzēja svaidīto atlikums, gan arī nedaudz citādi.

Kādus pārbaudījumus vari pieredzēt tu

6. Kāds ir viens no smagu pārbaudījumu veidiem, ko daudzi ir pieredzējuši?

⁶ Daudzi kristieši ir domājuši, cik grūti būtu izturēt pārbaudījumus, kas rodas vajāšanu dēļ. Viņi atceras, kas par šādiem pārbaudījumiem ir rakstīts Bībelē: ”[Jūdu vadoņi], apustuļus ieaicinājuši, tos šauta un, piekodinādami nerunāt Jēzus vārdā, atlaida. Tad viņi līksmi aizgāja no sinedrija, ka bija atzīti par cienīgiem viņa vārda dēļ ciest negodu.” (Apustuļu darbi 5:40, 41.) Notikumi ar Dieva tautu mūsdienās, it sevišķi pasaules karu laikā, skaidri liecina, ka daudzi Jehovas liecinieki ir tikuši sisti un ir pieredzējuši citas vajātāju nežēlības.

7. Cik lielā mērā daudzi kristieši mūsdienās ir apliecinājuši savu ticību?

⁷ Ja domā par vajāšanām, tad ir redzams, ka pasaulei ir vienalga, vai kristietis ir no svaidīto atlikuma vai no ’citu avju’ lielā pulka. (Jāņa 10:16.) Laika gaitā abu grupu locekļi ir pieredzējuši smagus pārbaudījumus — nonākuši ieslodzījumā un pat miruši mocekļu nāvē — tāpēc, ka ir mīlējuši Dievu un ticējuši viņam. Dieva gars ir bijis nepieciešams cilvēkiem no abām šīm grupām, vienalga, kāda ir bijusi viņu cerība. (Salīdzināt Sargtornis, 1996. gada 15. jūnijs (angļu val.), 31. lpp.) Mūsu gadsimta 30. un 40. gados nacistiskajā Vācijā daudzi Jehovas kalpi, viņu vidū arī bērni, apliecināja izcilu ticību, un ne mazums tika pārbaudīti līdz pēdējai robežai. Nesenākā pagātnē Jehovas tauta ir pieredzējusi vajāšanu radītos pārbaudījumus tādās zemēs kā Burundi, Eritreja, Etiopija, Malāvija, Mozambika, Ruanda, Singapūra un Zaira. Un šādi pārbaudījumi joprojām turpinās.

8. Kā vārdi, ko teica kāds brālis no Āfrikas, apliecina, ka mūsu ticība netiek pārbaudīta tikai ar vajāšanām un sitieniem?

⁸ Taču, kā jau iepriekš bija minēts, mūsu ticība tiek pārbaudīta arī grūtāk pamanāmā veidā. Reizēm ticības pārbaudījumus nav tik viegli atpazīt. Padomā, ko tu darītu, ja nonāktu situācijā, par kādu stāstīts tālāk. Kāds brālis, kurš dzīvo Angolā un kuram ir desmit bērni, piederēja pie draudzes, kas kādu laiku bija zaudējusi sakarus ar atbildīgajiem brāļiem. Vēlāk citiem brāļiem radās iespēja apmeklēt šo draudzi. Brālim pajautāja, kā viņam izdodas paēdināt savu ģimeni. Brālim nebija viegli atbildēt, viņš varēja tikai pateikt, ka situācija ir sarežģīta. Vai viņš spēja sagādāt bērniem vismaz vienu maltīti dienā? Brālis atbildēja: ”Tas nav tik vienkārši. Mēs esam iemācījušies iztikt ar to, kas mums ir.” Tad pārliecības pilnā balsī viņš teica: ”Bet vai tad tieši to mēs negaidām no šīm pēdējām dienām?” Tāda ticība ir reti sastopama pasaulē, bet uzticīgo kristiešu vidū tā nav tik neparasta, jo viņi pilnīgi paļaujas uz to, ka visi solījumi, kas saistīti ar Ķēniņvalsti, tiks piepildīti.

9. Kādā ziņā mēs tiekam pārbaudīti, ja ņem vērā 1. Korintiešiem 11:3?

⁹ Tiek pārbaudīta arī lielā pulka locekļu paklausība teokrātiskajai kārtībai. Kristiešu draudze visā pasaulē tiek vadīta saskaņā ar Dieva principiem un teokrātiskajām normām. Tas nozīmē vispirms atzīt Jēzu par Vadoni, kas iecelts par kristiešu draudzes Galvu. (1. Korintiešiem 11:3.) Par labprātīgu pakļaušanos viņam un viņa Tēvam liecina paļaušanās uz teokrātiskajiem norīkojumiem un lēmumiem, kas mums palīdz vienoti pildīt Jehovas gribu. Katrā atsevišķā draudzē ir vīrieši, kam uzticēts pienākums draudzi vadīt. Viņi ir nepilnīgi cilvēki, kuru vājības mēs varam viegli pamanīt, tomēr mēs tiekam mudināti cienīt šos pārraugus un pakļauties viņiem. (Ebrejiem 13:7, 17.) Vai tev reizēm šķiet grūti to darīt? Vai tas tev ir pārbaudījums? Ja tas tā ir, vai tu kaut ko iegūsti no šī ticības pārbaudījuma?

10. Kāds pārbaudījums mums jāiztur saistībā ar tīruma kalpošanu?

¹⁰ Vēl mēs tiekam pārbaudīti saistībā ar privilēģiju un pienākumu regulāri piedalīties tīruma kalpošanā. Ja mēs vēlamies izturēt šo pārbaudījumu, mums jāsaprot, ka darīt pilnvērtīgu darbu sludināšanā nenozīmē sludināt pašu minimumu vai sludināt tikai tā, lai citi redzētu, ka mēs to darām. Ir labi atcerēties Jēzus atzinīgos vārdus par trūcīgo atraitni, kura atdeva visu, kas viņai bija. (Marka 12:41—44.) Mēs varētu pajautāt sev: ”Vai es piedalos tīruma kalpošanā ar tādu pašu atdevi?” Mums jābūt Jehovas lieciniekiem visu dienu, jābūt gataviem katrā izdevīgā gadījumā likt savai gaismai spīdēt. (Mateja 5:16.)

11. Kādā ziņā par pārbaudījumiem var kļūt izmaiņas dažādu jautājumu sapratnē un padomi uzvedības jautājumos?

¹¹ Vēl viens pārbaudījums, ko mēs varētu pieredzēt, ir saistīts ar mūsu atzinību par pieaugošo gaismu Bībeles patiesību izpratnē un padomiem, ko dod uzticīgā kalpa grupa. (Mateja 24:45.) Reizēm kaut kas jāmaina savā dzīvē, kā tas, piemēram, bija tad, kad kļuva skaidrs, ka tabakas lietotājiem jāatmet savs paradums, ja viņi vēlas palikt draudzē.a (2. Korintiešiem 7:1.) Varbūt par pārbaudījumu var kļūt nepieciešamība mainīt savu muzikālo gaumi vai attieksmi pret kādu izklaides veidu.b Vai mēs apšaubām doto padomu saprātīgumu? Jeb vai mēs ļaujam, lai Dieva gars maina mūsu domāšanu un palīdz mums veidot kristīgu personību? (Efeziešiem 4:20—24; 5:3—5.)

12. Kas jādara, lai cilvēks stiprinātu savu ticību arī pēc kristīšanās?

¹² Jau vairākus gadu desmitus arvien pieaug lielā pulka locekļu skaits, un šie cilvēki pēc kristīšanās turpina stiprināt savas attiecības ar Jehovu. Tas nozīmē darīt kaut ko vairāk nekā tikai apmeklēt kādu kristiešu kopsanāksmi, pāris reizes aiziet uz draudzes sapulcēm Ķēniņvalsts zālē vai reizi pa reizei piedalīties tīruma kalpošanā. Piemēram, cilvēks formāli varbūt vairs neatrodas lielajā Bābelē, pasaules viltus reliģijas impērijā, bet vai viņš to tiešām ir pametis? Varbūt viņš joprojām turas pie tā, kas atspoguļo lielās Bābeles garu — garu, kas noniecina Dieva taisnīgās normas? Vai viņš neizturas vieglprātīgi pret jautājumiem, kas saistīti ar morāli un uzticību laulībā? Vai viņš personīgajām un materiālajām interesēm nepievērš lielāku uzmanību kā garīgajām interesēm? Vai viņš ir saglabājis sevi pasaules neaptraipītu? (Jēkaba 1:27.)

Pārbaudīta ticība mums nāk par labu

13., 14. Kas ir noticis ar dažiem kristiešiem kādu laiku pēc tam, kad viņi ir sākuši iet pa patiesās pielūgsmes ceļu?

¹³ Ja mēs patiešām esam pametuši lielo Bābeli un šo pasauli, neskatīsimies atpakaļ. Saskaņā ar principu, kas izklāstīts Lūkas 9:62, ja mēs skatāmies atpakaļ, mēs varam zaudēt iespēju kļūt par Dieva Ķēniņvalsts pavalstniekiem. Jēzus teica: ”Neviens, kas savu roku liek pie arkla un skatās atpakaļ, neder Dieva valstībai.”

¹⁴ Bet daži, kas pirms kāda laika kļuva par kristiešiem, ir pieļāvuši, ka viņi kļūst līdzīgi šai sistēmai. Viņi nav pretojušies pasaules garam. (2. Pētera 2:20—22.) Pasaulīgas intereses ir novērsušas šo cilvēku uzmanību un aizņēmušas laiku, kavējot viņu izaugsmi. Šādi cilvēki nav nešaubīgi vērsuši savu prātu un sirdi uz Dieva Ķēniņvalsti un viņa taisnību un nav to padarījuši par galveno dzīvē, bet ir novirzījušies sāņus, tiekdamies pēc materiālistiskiem mērķiem. Ja šādi cilvēki nejūt pamudinājumu atzīt, ka viņu ticība ir vāja un ka viņi ir kļuvuši remdeni, un ja viņi nemaina savu rīcību un nemeklē Dieva padomu, viņiem draud briesmas zaudēt savas vērtīgās attiecības ar Jehovu un viņa organizāciju. (Atklāsmes 3:15—19.)

15. Kas ir nepieciešams, lai Dievs mūs novērtētu atzinīgi?

¹⁵ Lai mēs tiktu atzinīgi novērtēti un iegūtu cerību pārdzīvot lielās bēdas, kas strauji tuvojas, mums jābūt tīriem un mūsu drēbēm jābūt ’mazgātām Jēra asinīs’. (Atklāsmes 7:9—14; 1. Korintiešiem 6:11.) Ja mēs nesaglabāsim tīru, taisnīgu stāvokli Dieva priekšā, mūsu svētā kalpošana viņam nebūs pieņemama. Bez šaubām, ikvienam no mums jāsaprot, ka mūsu pārbaudītā ticība palīdzēs mums izturēt grūtības un neizpelnīties Dieva nelabvēlību.

16. Kādā ziņā apmelojumi var kļūt par mūsu ticības pārbaudījumiem?

¹⁶ Reizēm masu saziņas līdzekļi un varas iestādes attēlo Dieva tautu nepareizā gaismā un rada aplamu priekšstatu par mūsu kristīgajiem uzskatiem un dzīvesveidu. Mums par to nav jābūt pārsteigtiem, jo Jēzus skaidri pateica, ka ’pasaule mūs ienīdīs, tāpēc ka mēs neesam no pasaules’. (Jāņa 17:14.) Vai mēs pieļausim, ka tie, ko Sātans padarījis aklus, mūs iebiedē, laupa mums apņēmību un liek mums kaunēties no labās vēsts? Vai patiesības apmelošanas dēļ mēs pārtrauksim regulāri apmeklēt sapulces un sludināt? Jeb vai mēs būsim nelokāmi un drosmīgi un nezaudēsim apņēmību stāstīt patiesību par Jehovu un viņa Ķēniņvalsti?

17. Kāda pārliecība var veicināt mūsu vēlēšanos saglabāt savu ticību?

¹⁷ Piepildījušies Bībeles pravietojumi apliecina, ka mēs patlaban dzīvojam beigu laikā un liela daļa no tā jau ir aizritējusi. Mūsu uz Bībeli balstītā cerība, ka tiks izveidota jauna, taisnīga pasaule, noteikti kļūs par brīnišķīgu realitāti. Kamēr šī diena vēl nav pienākusi, paudīsim nesatricināmu ticību Dieva Rakstiem un pierādīsim savu ticību, neatslābstoši sludinot visā pasaulē labo vēsti par Ķēniņvalsti. Padomā par tūkstošiem jaunu mācekļu, kas tiek kristīti katru nedēļu. Vai tas nav pietiekams iemesls ar pateicību novērtēt to, ka Jehova, savā pacietībā vēl neizpildīdams spriedumu, dod iespēju izglābties ļoti daudziem cilvēkiem? Vai mēs neesam priecīgi, ka Dievs ir ļāvis, lai Ķēniņvalsts darbs, kas var glābt cilvēku dzīvību, turpinātos līdz pat šim laikam? Un vai mēs nelīksmojam par to, ka miljoniem cilvēku ir pieņēmuši patiesību un pierāda savu ticību?

18. Ko tu esi apņēmies darīt kalpošanā Jehovam?

¹⁸ Mēs nezinām, cik ilgi turpināsies mūsu ticības pārbaudīšana. Bet viens gan ir skaidrs: Jehova ir noteicis konkrētu dienu, kad pašreizējās ļaunās debesis un zeme saņems atmaksu. Kamēr šī diena tuvojas, būsim pilni apņēmības atdarināt nevainojamo, pārbaudīto ticību, kādu pauda mūsu ticības piepildītājs Jēzus. Un sekosim paraugam, ko rāda lielu vecumu sasniegušais svaidīto atlikums, kā arī citi, kas drosmīgi kalpo mūsu draudzēs.

19. Kas noteikti uzvarēs šo pasauli?

¹⁹ Mums jābūt ciešai apņēmībai, sadarbojoties ar eņģeli, kas lido debess vidū, sludināt bez mitas mūžīgo labo vēsti visām tautām, ciltīm, valodām un tautībām. Lai tās dzird eņģeļa vēsti: ”Bīstieties Dievu un dodiet viņam godu, jo ir atnākusi viņa tiesas stunda.” (Atklāsmes 14:6, 7.) Ko dos mūsu pārbaudītā ticība, kad šis dievišķais tiesas spriedums tiks izpildīts? Vai tā nebūs lieliska uzvara — brīvība no šīs sistēmas un iespēja dzīvot Dieva taisnīgajā jaunajā pasaulē? Ja mēs izturēsim mūsu ticības pārbaudījumus, tad varēsim teikt tāpat kā apustulis Jānis: ”Šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli — mūsu ticība.” (1. Jāņa 5:4.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai tu atceries?

◻ Kā ticības pārbaudījumi var radīt mūsos prieku?

◻ Kuri ir tie ticības pārbaudījumi, ko nav tik viegli pamanīt?

◻ Kādu ilgstošu ieguvumu dod izturēti ticības pārbaudījumi?

[Attēli 17. lpp.]

A. H. Makmilans (priekšā pa kreisi) ap to laiku, kad viņš un citi Sargtorņa biedrības pārstāvji nepatiesu apsūdzību dēļ nokļuva ieslodzījumā

Viņš apmeklēja kopsanāksmi Detroitā (Mičigana) 1928. gadā

Mūža nogalē brālis Makmilans joprojām bija stiprs ticībā

[Attēls 18. lpp.]

Daudzi kristieši Āfrikā, tāpat kā šī ģimene, arī pārbaudījumos ir saglabājuši savu ticību