Kas ir Jehova?

VIENAM no saviem uzticīgajiem kalpotājiem Jehova sacīja: ”Cilvēks nevar Mani redzēt, palikdams pie dzīvības.” (2. Mozus 33:20.) ”Dievs ir Gars”, un savām acīm cilvēki viņu nevar redzēt. (Jāņa 4:24.) Tāpat kā mūsu acīm ļoti kaitētu, ja mēs pusdienlaikā raudzītos tieši saulē, mūsu dzīvība būtu briesmās, ja mēs redzētu milzīgās enerģijas Avotu, kas radījis ne tikai mūsu apžilbinoši spožo Sauli, bet arī neskaitāmas citas saules Visumā.

Par laimi, mums nav jāredz Dievs, lai kaut ko uzzinātu par viņu. Bībelē ir gan konkrēti minēts, kas mums ir izveidojis brīnišķīgo dāvanu — Zemi —, gan atklāta viņa personība. Tātad ir vērts ielūkoties Bībelē, lai uzzinātu vairāk par Tēvu, kas mums devis dzīvību un sagādājis jauku mājvietu, kur priecāties par dzīvi.

Viņa vārda nozīme

Visi personvārdi kaut ko nozīmē, kaut arī daudzi mūsdienās to nozīmes nemaz nezina. Piemēram, vārds Dāvids ir cēlies no senebreju vārda ar nozīmi ’mīļotais’. Radītāja vārdam — Jehova — arī ir nozīme. Kāda tā ir? Senebreju valodā, kas ir viena no tām, kādās sākotnēji tika sarakstīta Bībele, Dieva vārdu rakstīja ar četriem burtiem JHVH, un Bībeles senebreju valodā sarakstītajā daļā tas ir sastopams gandrīz 7000 reižu. Kā tiek uzskatīts, Dieva vārds nozīmē ’Viņš izraisa to, ka top’. Tas norāda, ka Jehova, rīkodamies gudri, kļūst par to, kam viņam ir jābūt, lai īstenotu savus nodomus. Viņš ir Radītājs, Tiesnesis, Glābējs, Dzīvības Uzturētājs, un tāpēc viņš var izpildīt savus solījumus. Turklāt senebreju valodā vārds Jehova ir tādā formā, kas apzīmē darbību tās veikšanas laikā. Tiešām, Jehova vēl arvien kļūst par savu nodomu izpildītāju. Viņš ir dzīvais Dievs!

Galvenās Jehovas īpašības

Bībelē Radītājs aprakstīts kā ”apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus”. (2. Mozus 34:6, 7.) Ar vārdu ”žēlastība” ir tulkots senebreju vārds, kam ir ļoti bagāta nozīme. Tas norāda uz žēlastību, kas ar mīlestību ir vērsta uz kādu objektu tik ilgi, kamēr ir īstenots ar objektu saistītais mērķis. To var tulkot arī ”uzticīga mīlestība”. Jehovas žēlastība, kurā izpaužas mīlestība, ir pievērsta viņa radītajām būtnēm, un ar tās palīdzību tiek īstenots Jehovas brīnišķīgais nodoms. Vai jums nebūtu ļoti dārga tāda mīlestība, ko dāvā jūsu dzīvības Devējs?

Jehova ir lēns uz dusmām, un viņš labprāt piedod mūsu kļūdas. Ir ļoti patīkami būt tuvās attiecībās ar tādu personu. Taču tas nenozīmē, ka Jehova ir iecietīgs pret nepareizu rīcību. Viņš ir sacījis: ”Es, tas Kungs, mīlu taisnību un ienīstu laupījumu.” (Jesajas 61:8.) Būdams taisnīgs Dievs, viņš mūžīgi necietīs nekaunīgus grēciniekus, kas ietiepīgi dara ļaunu. Tāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka noteiktā laikā Jehova likvidēs pasaulē pastāvošo netaisnību. Viņš nepametīs cietējus.

Nav viegli saglabāt ideālu līdzsvaru starp mīlestību un taisnīgumu. Vai jums pašiem, ja jums ir bērni, ir viegli izlemt, kad, kā un cik lielā mērā pamācīt un pārmācīt bērnus, kas slikti uzvedušies? Lai līdzsvarotu taisnīgumu un mīlestības pilnu līdzjūtību, vajadzīga liela gudrība. Šo īpašību Jehova bagātīgi pauž attiecībās ar cilvēkiem. (Romiešiem 11:33—36.) Radītāja gudrību var redzēt visur, piemēram, brīnumainajos radīšanas darbos, kas ir mums visapkārt. (Psalms 104:24; Salamana Pamācības 3:19.)

Tomēr nepietiek tikai ar gudrību. Lai īstenotu savu gribu, Radītājam ir vajadzīgs arī spēks, un Bībelē rakstīts, ka Radītājs ir ļoti varens: ”Paceliet savas acis uz debesīm un raugait: Kas to visu radījis? Viņš ir tas, kas izved visu viņu pulku pēc skaita un visus sauc vārdā pēc sava lielā spēka un varas, un tur netrūkst neviena.” (Jesajas 40:26.) Tā kā Jehovam ir tik ’liels spēks un vara’, viņš var visu paveikt. Vai šāda īpašība jūs nepamudina tuvoties Dievam?

Visu tautu Dievs

”Bet vai tad Jehova nav ”Vecās derības” un senā Izraēla Dievs?” varbūt jūs domājat. Tā ir taisnība, ka Jehova atklājās izraēliešiem. Bet Jehova ir radījis pirmos divus cilvēkus, tāpēc viņš ir Dievs, ”no kā ikviena cilts [”ģimene”, NW] ..virs zemes dabū savu vārdu”. (Efeziešiem 3:15.) Ja jūs uzskatāt, ka ir pareizi godāt savus priekštečus, vai tad nebūtu pareizi izrādīt cieņu Tam, kas devis dzīvību pirmajam cilvēkam, no kura mēs visi esam cēlušies un kura vārds ir visu ģenealoģiju sākumā?

Cilvēces Radītājam nav aizspriedumu. Kādu laiku viņam bija īpašas attiecības ar Izraēla tautu. Bet pat tad Dievs labprāt ļāva nākt pie viņa visiem, kas piesauca viņa vārdu. Gudrs Izraēlas ķēniņš lūgšanā Jehovam teica: ”Svešnieks, kas pats nav no manas tautas, no Israēla, ja tas nonāk tava vārda dēļ šurpu no tālas zemes, ..tad uzklausi ir viņu debesīs.. un dari Tu visu tā, kā Tevi svešnieks ir lūdzis, lai visas zemes tautas atzīst tavu vārdu.” (1. Ķēniņu 8:41—43.) Līdz pat mūsu dienām cilvēki no visām tautām var iepazīt Jehovu un nodibināt ar viņu tuvas attiecības. Bet kā tas ietekmē jūs?

Kāpēc ir labi pazīt Jehovu

Atcerēsimies iepriekšējā rakstā minēto piemēru. Ja jūs būtu saņēmis skaisti iesaiņotu dāvanu, jūs, bez šaubām, vēlētos uzzināt, kādam nolūkam tā domāta. Kā tā jālieto, un kā tā jākopj? Tāpat mēs vēlamies zināt, kāds bija Dieva nodoms, kad viņš mums izveidoja Zemi. Bībelē sacīts, ka viņš ”to nav radījis par tuksnešaini, bet lai tā būtu apdzīvota”, tas ir, lai to apdzīvotu cilvēki. (Jesajas 45:18.)

Taču lielākoties cilvēki nav rūpējušies par Radītāja dāvanu. Pašlaik viņi posta planētu, tā izraisot ļoti lielu Jehovas neapmierinātību. Bet Jehova, kā norāda viņa vārda nozīme, ir apņēmies izpildīt savu sākotnējo nodomu attiecībā uz cilvēkiem un Zemi. (Psalms 115:16; Atklāsmes 11:18.) Viņš zemeslodi atjaunos un nodos mantojumā tiem, kas vēlas viņam klausīt un vēlas būt viņa bērni. (Mateja 5:5.)

Bībeles pēdējā grāmatā aprakstīts, kādi tad būs apstākļi: ”Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, viņš mājos viņu vidū, un tie būs viņa ļaudis.. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” (Atklāsmes 21:3, 4.) Tad vairs nevienam nebūs jāraud aiz bēdām un nebūs jāsēro par tuvinieku zaudējumu. Nevienam nebūs jāsauc pēc palīdzības izmisumā un nebūs jācieš sāpes, ko sagādā drausmīgas slimības. Pat ’nāve tiks iznīcināta’. (1. Korintiešiem 15:26; Jesajas 25:8; 33:24.) Šādu dzīvi iesākumā mums bija paredzējis Jehova, kad radīja pirmos cilvēkus.

Tagad jūs varat redzēt paradīzei līdzīgus apstākļus to cilvēku vidū, kuri pielūdz Jehovu. Viņš tiem saka: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuŗu tev jāstaigā.” (Jesajas 48:17.) Jehova ir žēlsirdīgs Tēvs, kas māca mūs, savus bērnus, un parāda, kāds dzīvesveids ir vislabākais. Viņa norādījumi cilvēkiem nav nevajadzīgi ierobežojumi — tā ir ar mīlestību sniegta aizsardzība. Ja mēs tos ievērosim, mēs izjutīsim patiesu brīvību un laimi, kā ir rakstīts: ”Tas Kungs ir Gars. Kur tā Kunga Gars, tur ir brīvība.” (2. Korintiešiem 3:17.) Izpildīdami Bībelē dotos norādījumus, tie, kas atzīst viņa valdīšanu, jau tagad izjūt sirdsmieru, ko reiz izjutīs pilnīgi visi cilvēki. (Filipiešiem 4:7.)

Cik labs Tēvs ir Jehova! Vai jūs vēlaties uzzināt vairāk par To, kas ir paveicis visus brīnumainos radīšanas darbus? Cilvēki, kas vēlas uzzināt vairāk, jau tagad gūs nenovērtējamu labumu. Bet nākotnē svētības būs mūžīgi.

[Attēls 5. lpp.]

Dieva vārdu, kas rakstīts ar četriem senebreju burtiem, var redzēt uz daudzu vecu baznīcu sienām