Brīvība un dzīve saskaņā ar kristīgu veltīšanos

”Kur tā Kunga Gars, tur ir brīvība.” (2. KORINTIEŠIEM 3:17)

1. Kam Jehovas liecinieki sevi ir veltījuši, un kāpēc viņi izmanto juridiskas pārstāvniecības?

JEHOVAS LIECINIEKI uzskata, ka viņu reliģija pastāvēs vienmēr. Tāpēc viņi gatavojas kalpot Dievam ”garā un patiesībā” visu mūžību. (Jāņa 4:23, 24.) Šie kristieši, izmantojot savu izvēles brīvību, ir nolēmuši pilnībā veltīt sevi Dievam Jehovam un ir apņēmušies dzīvot saskaņā ar šo lēmumu. Lai varētu tā dzīvot, viņi paļaujas uz Dieva vārdiem un uz viņa svēto garu. Jehovas liecinieki no sirds cenšas īstenot savu kristīgo veltīšanos, izmantojot brīvību, ko viņiem ir devis Dievs, bet viņi izrāda arī pienācīgu cieņu valdībām — ”varām, kas valda” —, kā arī izmanto līdzekļus un iespējas, ko piedāvā likums. (Romiešiem 13:1; Jēkaba 1:25.) Piemēram, lai paveiktu savu darbu un palīdzētu citiem cilvēkiem, it īpaši garīgā ziņā, liecinieki izmanto Sargtorņa biedrību — vienu no daudzajām juridiskajām organizācijām, kas darbojas dažādās zemēs. Taču liecinieki ir veltījuši sevi Dievam, nevis kādai juridiskai pārstāvniecībai, un viņu veltīšanās Jehovam būs spēkā mūžīgi.

2. Kāpēc Jehovas liecinieki ļoti novērtē iespēju izmantot Sargtorņa biedrību un citas tai līdzīgas juridiskas pārstāvniecības?

² Tā kā Jehovas liecinieki ir kalpotāji, kas veltījuši sevi Dievam, viņu pienākums ir ievērot Jēzus norādījumu: ”Darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami.” (Mateja 28:19, 20.) Šis darbs turpināsies līdz pašreizējās sistēmas beigām, jo Jēzus teica arī to, ka ”valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals”. (Mateja 24:3, 14.) Katru gadu Sargtorņa biedrība un līdzīgas oficiālas organizācijas piegādā Jehovas lieciniekiem miljoniem Bībeļu, grāmatu, brošūru un žurnālu, kas nepieciešami sludināšanai visā pasaulē. Tātad šīs juridiskās personas ir ārkārtīgi noderīgas, lai kalpotāji, kas ir veltījuši sevi Dievam, varētu dzīvot saskaņā ar savu veltīšanos.

3. Ar kādu nozīmi Jehovas liecinieki kādreiz lietoja vārdu ”biedrība”?

³ Kāds varbūt teiks, ka tas, kā liecinieki runā par Sargtorņa biedrību — biežāk sakot vienkārši ”biedrība” —, liecina, ka viņi to uzskata par kaut ko vairāk nekā tikai par juridisku organizāciju. Vai viņi to neuzskata par augstāko autoritāti pielūgsmes jautājumos? Grāmatā Jehovah’s Witnesses—Proclaimers of God’s Kingdom (”Jehovas liecinieki — Dieva Ķēniņvalsts sludinātāji”) šis jautājums tiek paskaidrots: ”Kad Sargtornī [1938. gada 1. jūnijs] tika minēts vārds ”biedrība”, ar to tika apzīmēta nevis tikai juridiska pārstāvniecība, bet gan ar garu svaidīto kristiešu kopums, kas ir izveidojis un izmanto šo juridisko personu.”a Tātad ar šo vārdu tika apzīmēts ”uzticīgais un gudrais kalps”. (Mateja 24:45.) Tieši ar šādu nozīmi Jehovas liecinieki parasti lietoja vārdu ”biedrība”. Protams, reģistrēta sabiedrība nav tas pats, kas ”uzticīgais un gudrais kalps”. Sargtorņa biedrības direktori tiek ievēlēti, turpretī Jehovas liecinieki, kas ir ”uzticīgā kalpa” grupā, tiek svaidīti ar Jehovas svēto garu.

4. a) Ko daudzi liecinieki mēdz teikt, lai nerastos pārpratumi? b) Kāpēc mums nepieciešama nosvērtība vārdu izvēles jautājumā?

⁴ Lai neradītu pārpratumus, Jehovas liecinieki pievērš uzmanību vārdu izvēlei. Daudzi liecinieki mēdz teikt nevis ”Biedrība māca...”, bet ”Bībelē ir sacīts ...” vai ”Es saprotu, ka Bībele māca...”. Šādi viņi uzsver personisko lēmumu, ko ikviens liecinieks ir izdarījis, pieņemot Bībeles mācības, un nerada nepareizu priekšstatu, it kā liecinieki būtu atkarīgi no kādas reliģiskas sektas priekšrakstiem. Protams, ieteikumus par vārdu izvēli nekad nevajadzētu pārvērst par strīdu objektu. Galu galā vārdu izvēle ir svarīga tikai tik lielā mērā, cik tā palīdz novērst pārpratumus. Šeit nepieciešama kristīga nosvērtība. Bībelē ir teikts, lai mēs ’nestrīdētos vārdu dēļ’. (2. Timotejam 2:14, 15; LB-26.) Tāpat Rakstos ir izteikts šāds princips: ”Ja jūs ar savu mēli neteiksit skaidrus vārdus, kā lai saprot runāto?” (1. Korintiešiem 14:9.)

Dieva svētais gars samazina vajadzību pēc likumiem

5. Kā jāsaprot 1. Korintiešiem 10:23?

⁵ ”Viss ir atļauts, bet neba viss der,” atzīmēja apustulis Pāvils. Viņš vēl piebilda: ”Viss ir atļauts, bet ne viss ceļ draudzi.” (1. Korintiešiem 10:23.) Ir skaidrs, ka Pāvils neuzskatīja par atļautu rīcību, kas Dieva Rakstos ir nepārprotami nosodīta. Senajam Izraēlam bija doti apmēram 600 likumu, turpretī kristieša dzīvi nosaka pavisam nedaudzi skaidri formulēti likumi. Tātad daudzi jautājumi kristietim jāizlemj pašam, saskaņā ar savu sirdsapziņu. Cilvēkam, kas ir veltījis sevi Jehovam, ir brīvība, ko nodrošina Dieva gara vadība. Tā kā kristietis pats ir pieņēmis patiesību, viņš seko savai ar Bībeles palīdzību apmācītajai sirdsapziņai un paļaujas uz Dieva svētā gara vadību. Šādi Dievam uzticams kristietis var noteikt, kas ”der” viņam pašam un citiem cilvēkiem un kas ”ceļ” gan viņu, gan citus cilvēkus. Kristietis apzinās, ka pieņemtie lēmumi ietekmē viņa attiecības ar Dievu, kam viņš sevi ir veltījis.

6. Kā mēs kristiešu sapulču laikā varam apliecināt, ka paši esam pieņēmuši patiesību?

⁶ Jehovas liecinieks apliecina, ka viņš pats ir pieņēmis patiesību, dodot atbildes kristiešu sapulcēs. Sākumā viņš varbūt atkārto vārdus no publikācijas, kas tiek studēta. Bet ar laiku viņš garīgi aug un sāk izteikt Bībeles mācības saviem vārdiem. Tā cilvēks apliecina, ka viņš attīsta spriestspēju, nevis atkārto tikai to, ko ir pateikuši citi. Kad liecinieks ietērpj domas savos vārdos un sirsnīgi izsaka precīzus patiesības vārdus, viņš jūtas iepriecināts un parāda, ka tā ir viņa pārliecība. (Salamans Mācītājs 12:10; sal. Romiešiem 14:5b.)

7. Kādus lēmumus paši pēc savas gribas ir pieņēmuši Jehovas kalpi?

⁷ Jehovas liecinieku rīcības virzītājspēks ir mīlestība pret Dievu un cilvēkiem. (Mateja 22:36—40.) Protams, tāda pati mīlestība, kāda bija Kristum, viņus cieši saista un padara par vienotu brāļu saimi visā pasaulē. (Kolosiešiem 3:14; 1. Pētera 5:9.) Bet, izmantojot savu izvēles brīvību, ikviens liecinieks pats ir nolēmis sludināt labo vēsti par Dieva Valstību, būt politiski neitrāls, neuzņemt sevī asinis, neiesaistīties noteiktos izklaides veidos un dzīvot saskaņā ar Bībelē izklāstītajām normām. Neviens nespiež cilvēku pieņemt šos lēmumus. Šie lēmumi ir nesaraujami saistīti ar to dzīvesveidu, ko pirms sevis veltīšanas Dievam labprātīgi izvēlas topošie Jehovas liecinieki.

Atbildīgi Vadošajai padomei?

8. Kāds jautājums būtu jānoskaidro?

⁸ Bībelē ir skaidri norādīts, ka kristieši nekalpo Dievam tāpēc, ka viņus kāds spiestu to darīt. Tajā ir teikts: ”Tas Kungs ir Gars. Kur tā Kunga Gars, tur ir brīvība.” (2. Korintiešiem 3:17.) Bet kā šī patiesība ir savienojama ar uzskatu par ”uzticīgo un gudro kalpu” un tā Vadošo padomi? (Mateja 24:45—47.)

9., 10. a) Kā kristiešu draudzē darbojas vadības princips? b) Kas bija nepieciešams pirmā gadsimta kristiešu draudzē, lai darbotos vadības princips?

⁹ Meklējot atbildi uz šo jautājumu, mums jāpatur prātā bībeliskais vadības princips. (1. Korintiešiem 11:3.) Efeziešiem 5:21—24 ir teikts, ka Kristus ir ”draudzes galva”, kam draudze ir ”paklausīga”. Jehovas liecinieki ir sapratuši, ka uzticīgā un gudrā kalpa grupas sastāvā ir Jēzus garīgie brāļi. (Ebrejiem 2:10—13.) Šis uzticīgais kalps ir iecelts, lai gādātu Dieva tautai garīgo ”barību savā laikā”. Mūsdienās, beigu laikā, Kristus ir iecēlis šo kalpu ”pār visām savām mantām”. Tāpēc ikvienam cilvēkam, kas sevi sauc par kristieti, būtu jāciena uzticīgā kalpa stāvoklis.

¹⁰ Vadības princips ir dots tādēļ, lai saglabātos vienotība un viss notiktu ”pieklājīgi un kārtīgi”. (1. Korintiešiem 14:40.) Pirmajā gadsimtā šādam mērķim no uzticīgā un gudrā kalpa grupas tika izraudzīts noteikts skaits ar garu svaidītu kristiešu, kam bija jāpārstāv viss kristiešu kopums. Kā apliecināja turpmākie notikumi, Jehova atbalstīja un svētīja pirmā gadsimta vadošās padomes īstenoto pārraudzību. Pirmā gadsimta kristieši labprāt piekrita šādam iekārtojumam. Viņi bija iepriecināti un pateicīgi, redzot labos augļus, ko tas nesa. (Apustuļu darbi 15:1—32.)

11. Kādai būtu jābūt attieksmei pret mūsdienu Vadošo padomi?

¹¹ Šāds iekārtojums joprojām ir noderīgs. Pašlaik Jehovas liecinieku Vadošajā padomē ir desmit svaidītu kristiešu, no kuriem katrs ir pavadījis daudzus gadu desmitus kristīgajā kalpošanā. Viņi sniedz garīgu vadību Jehovas lieciniekiem, tāpat kā to darīja vadošā padome pirmajā gadsimtā. (Apustuļu darbi 16:4.) Tāpat kā agrīnie kristieši, Jehovas liecinieki labprāt uzklausa uz Bībeli balstītus norādījumus un pakļaujas vadībai pielūgsmes jautājumos, ko dod garīgi nobrieduši brāļi no Vadošās padomes. Vadošās padomes locekļi ir tādi paši Jehovas un Kristus kalpi kā pārējie kristieši, tomēr Bībelē ir dots šāds norādījums: ”Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība, lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi.” (Ebrejiem 13:17.)

12. Kam ir atbildīgs katrs kristietis?

¹² Vai pārraudzības pienākumi, kas saskaņā ar Bībeles principiem ir uzticēti Vadošajai padomei, nozīmē, ka visi Jehovas liecinieki ir atbildīgi tai par savu rīcību? Nē, tas tā nav, un to apstiprina vārdi, ko Pāvils rakstīja kristiešiem Romā: ”Kā tad tu tiesā savu brāli? Jeb arī: kāpēc tu nicini savu brāli? Mēs taču reiz visi stāvēsim Dieva soģa krēsla priekšā! ..ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi.” (Romiešiem 14:10—12.)

13. Kāpēc Jehovas liecinieki iesniedz ziņojumus par sludināšanu?

¹³ Bet vai no katra Jehovas liecinieka netiek gaidīti ziņojumi par sludināšanu? Jā, tiek gaidīti, un šādu ziņojumu apkopošanas mērķis tiek paskaidrots kādā no liecinieku grāmatām: ”Agrīnos Jēzus Kristus sekotājus interesēja ziņojumi par sludināšanas gaitu. (Marka 6:30.) Darbam vēršoties plašumā, tika vākti statistiski ziņojumi, kā arī apkopotas ziņas par īpašiem notikumiem labās vēsts sludinātāju darbā. [..] (Apustuļu darbi 2:5—11, 41, 47; 6:7; 1:15; 4:4.) [..] Kādu gan uzmundrinājumu šiem uzticamajiem kristiešiem deva iespēja noklausīties ziņojumus par paveikto darbu! [..] Mūsdienās Jehovas organizācija tāpat cenšas apkopot precīzas ziņas par darbu, kas tiek paveikts, izpildot Mateja 24:14.”

14., 15. a) Kā 2. Korintiešiem 1:24 ir attiecināms uz Vadošo padomi? b) Uz kāda pamata katram kristietim jāpieņem personiski lēmumi, un kas viņiem jāapzinās?

¹⁴ Vadošā padome ir iekārtojums, kas liecina par mīlestību, un tās locekļu ticības piemēram ir vērts sekot. (Filipiešiem 3:17; Ebrejiem 13:7.) Būdami uzticīgi Kristum un sekodami viņa priekšzīmei, šie kristieši var teikt tāpat kā Pāvils: ”Ne ka mēs valdītu pār jūsu ticību, bet lai vairotu jūsu prieku, jo jūs stāvat ticībā.” (2. Korintiešiem 1:24.) Vērojot attiecīgā laika tendences, Vadošā padome norāda uz Bībeles padomu noderīgumu, piedāvā ieteikumus, kā izmantot Bībeles likumus un principus, brīdina par slēptām briesmām un dod ticības biedriem nepieciešamo uzmundrinājumu. Šādi Vadošā padome pilda kristīgā ”namtura” pienākumus, palīdz kristiešiem saglabāt prieku un ceļ viņus ticībā, lai viņi nezaudētu spēku. (1. Korintiešiem 4:1, 2; Titam 1:7—9.)

¹⁵ Kad liecinieks pieņem lēmumu, pamatojoties uz bībeliskiem ieteikumiem, ko ir devusi Vadošā padome, viņš to dara saskaņā ar savu gribu, jo no Bībeles uzzinātais viņu ir pārliecinājis, ka tā rīkoties ir pareizi. Pieņemt saprātīgos bībeliskos padomus, ko dod Vadošā padome, katram lieciniekam liek paša Dieva vārdi, un ikviens liecinieks apzinās, ka pieņemtie lēmumi ietekmē viņa personiskās attiecības ar Dievu, kam viņš sevi ir veltījis. (1. Tesaloniķiešiem 2:13.)

Studētāji un kareivji

16. Kāpēc daži tiek izslēgti no draudzes, ja jau katrs kristietis pats izlemj, kā rīkoties?

¹⁶ Bet kāpēc daži Jehovas liecinieki tiek izslēgti no draudzes, ja jau katrs pats var izlemt, kā rīkoties? Neviens cilvēks patvaļīgi nelemj, vai par konkrētu grēku kāds būtu jāizslēdz no draudzes. Izslēgšana, saskaņā ar Rakstos dotajiem norādījumiem, ir nepieciešama vienīgi tad, ja kāds draudzes loceklis bez nožēlas dara nopietnu grēku, piemēram, kādu no tiem, kas uzskaitīti Pirmajā vēstulē korintiešiem, 5. nodaļā. Tātad, kad cilvēks tiek izslēgts no draudzes, piemēram, par netiklu dzīvesveidu, tas notiek tikai tādā gadījumā, ja viņš nevēlas pieņemt garīgo palīdzību, ko viņam ar mīlestību piedāvā draudzes gani. Jehovas liecinieki nav vienīgie, kas lieto šo kristiešiem pieņemto pārmācības veidu. Izdevumā The Encyclopedia of Religion (”Reliģijas enciklopēdija”) ir atzīmēts: ”Ikviena sabiedrība uzskata, ka tai ir tiesības aizsargāt sevi no nepakļāvīgiem tās locekļiem, kas apdraud apkārtējo labklājību. Reliģiskajā dzīvē šo tiesību īstenošana bieži vien ir tikusi padarīta iedarbīgāka ar uzskatu, ka pret cilvēku vērstā darbība [t.i., izslēgšana] ietekmē viņa stāvokli Dieva priekšā.”

17., 18. Kā varētu paskaidrot izslēgšanas pareizumu?

¹⁷ Jehovas liecinieki ir cilvēki, kas studē Bībeli. (Jozuas 1:8; Psalms 1:2; Apustuļu darbi 17:11.) Bībelisko mācību programmu, ko sagatavo Vadošā padome, varētu salīdzināt ar Izglītības ministrijas sagatavoto mācību programmu. Ministrija negatavo pašu vielu, kas tiek mācīta, taču tā izveido mācību programmu, nosaka mācīšanas metodes un dod nepieciešamos norādījumus. Ja cilvēks klaji pārkāpj mācību iestādes prasības, rada grūtības citiem, kas tajā mācās, vai sagādā mācību iestādei negodu, viņš tiek no tās izslēgts. Skolai ir tiesības rīkoties audzēkņu kopuma interesēs.

¹⁸ Jehovas liecinieki ir ne tikai studētāji, bet arī Jēzus Kristus kareivji, kam pavēlēts ’cīnīties labo ticības cīņu’. (1. Timotejam 6:12; 2. Timotejam 2:3.) Pilnīgi saprotams ir tas, ka ar Kristus kareivja necienīgu rīcību cilvēks var izpelnīties Dieva nelabvēlību. Būdams cilvēks ar izvēles brīvību, Kristus kareivis var pieņemt personiskus lēmumus, taču viņam ir jāatbild par saviem lēmumiem. Pāvils saka: ”Neviens, atrazdamies kaŗapulkā, nepinas ar dzīves darīšanām, lai viņš varētu patikt kaŗakungam. Un jebšu kāds cīnās, viņš dabū vainagu tikai tad, kad viņš ir cīnījies pareizi.” (2. Timotejam 2:4, 5.) Nobrieduši kristieši — arī Vadošās padomes locekļi — ir pilnībā pakļauti savam Vadonim, Jēzum Kristum, un cenšas ’cīnīties pareizi’, lai varētu iegūt balvu — iespēju dzīvot mūžīgi. (Jāņa 17:3; Atklāsmes 2:10.)

19. Par ko mēs varam būt pārliecināti, apskatījuši ar kristīgu veltīšanos saistītos faktus?

¹⁹ Vai fakti skaidri neliecina, ka Jehovas liecinieki ir Dieva kalpi, nevis cilvēku vergi? Jehovas liecinieki ir kristieši, kas sevi veltījuši Dievam un saņēmuši Kristus doto brīvību, tāpēc viņi, kalpojot kopā ar saviem brāļiem Dieva draudzē, ļauj, lai viņus vada Dieva gars un Dieva vārdi. (Psalms 133:1.) Tāpat šiem faktiem būtu jāizkliedē jebkādas šaubas par viņu spēka avotu. Viņi var dziedāt kopā ar psalma sacerētāju: ”Tas Kungs ir mans stiprums un mans vairogs, mana sirds paļaujas uz Viņu. No Viņa man nāk palīdzība, mana sirds ir līksma, ar savām dziesmām es Viņam gribu pateikties.” (Psalms 28:7.)

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

◻ Kā Jehovas lieciniekiem palīdz Sargtorņa biedrība un tai līdzīgas juridiskas pārstāvniecības?

◻ Kādā ziņā kristiešiem nāk par labu Jehovas liecinieku Vadošās padomes darbība?

◻ Kāpēc Jehovas liecinieki ziņo par sludināšanu?

◻ Kādos gadījumos ir pareizi izslēgt no draudzes kristieti, kas sevi ir veltījis Dievam?

[Attēls 19. lpp.]

Pirmā gadsimta vadošā padome saglabāja vienotību mācības jautājumos

[Attēls 23. lpp.]

Jehovas liecinieki visā pasaulē izjūt brīvību, ko Kristus viņiem ir devis