Svētki, kas kļuva par ievērojamiem notikumiem Izraēlas vēsturē

”Trīs reizes gadā visiem vīriešiem jārādās tā Kunga, tava Dieva, priekšā tai vietā, ko Viņš izraudzīs.. Tomēr tiem nebūs nākt tā Kunga priekšā tukšām rokām.” (5. MOZUS 16:16)

1. Ko var teikt par svētku pasākumiem Bībeles laikos?

KĀDU ainu jūs iztēlojaties, domājot par svētkiem? Senatnē dažiem svētku pasākumiem bija raksturīga nodošanās baudām un netiklībai. To pašu var teikt par dažiem svētkiem mūsdienās. Turpretī svētki, par kuriem bija runāts izraēliešiem dotajā Dieva bauslībā, bija pavisam citādi. Tie bija priekpilni notikumi, tomēr tos varēja nosaukt arī par ”svētām sapulcēm”. (3. Mozus 23:2, LB-26.)

2. a) Kas vīriešu kārtas izraēliešiem bija jādara trīs reizes gadā? b) Kas ir ”svētki” tajā nozīmē, kā šis vārds lietots 5. Mozus 16:16?

² Dievbijīgi vīriešu kārtas izraēlieši, kam bieži nāca līdzi visa ģimene, izjuta spēku pieplūdumu un prieku ceļā uz Jeruzalemi — ’vietu, ko tas Kungs bija izraudzījis’ —, un viņi deva bagātīgus ziedojumus, lai sekmētu trīs lielu svētku norisi. (5. Mozus 16:16.) Grāmatā Old Testament Word Studies (”Vecās Derības vārdu studijas”) senebreju valodas vārds, kas 5. Mozus 16:16 tulkots ar vārdu ”svētki”, ir skaidrots šādi: ”Ļoti priecīgs pasākums.., kura laikā ar upurēšanu un līksmību tika svinētas vairākas īpašas Dieva labvēlības izpausmes.”a

Lielo svētku vērtīgums

3. Kādas svētības lika pārdomāt trīs ikgadējie svētki?

³ Izraēlieši dzīvoja agrārā sabiedrībā, tāpēc viņi bija atkarīgi no Dieva svētības — no tā, vai lija lietus. Trīs lielie svētki, kas bija jāatzīmē saskaņā ar Mozus bauslību, sakrita ar miežu ražas ievākšanu agrā pavasarī, kviešu ražas ievākšanu vēlā pavasarī un pārējās ražas ievākšanu vasaras beigās. Tās bija reizes, kad valdīja liels prieks un cilvēki bija pateicīgi lietus cikla Uzturētājam un ražīgās zemes Veidotājam. Taču šiem svētkiem bija arī daudz dziļāka nozīme. (5. Mozus 11:11—14.)

4. Kāds vēsturisks notikums tika atzīmēts pirmajos svētkos?

⁴ Pirmie svētki tika atzīmēti pirmajā mēnesī pēc senā Bībeles kalendāra, no 15. līdz 21. nīsanam, kas mūsdienās atbilstu marta beigām vai aprīļa sākumam. Šos svētkus sauca par Neraudzētās maizes svētkiem, un, tā kā tie sekoja uzreiz pēc Pasā, ko atzīmēja 14. nīsanā, tos dēvēja arī par ’pasā svētkiem’. (Lūkas 2:41, NW; 3. Mozus 23:5, 6.) Šie svētki izraēliešiem lika atcerēties viņu izglābšanos no bēdām Ēģiptē, un neraudzētās maizes tika sauktas par ’bēdu maizi’. (5. Mozus 16:3.) Izraēliešiem tika atgādināts, ka viņu bēgšana no Ēģiptes bija notikusi lielā steigā un viņiem nebija laika pat pielikt mīklai raugu un pagaidīt, kamēr tā uzrūgst. (2. Mozus 12:34.) Šo svētku laikā neviena izraēlieša mājās nedrīkstēja atrasties maize, kam bija pievienots raugs. Ikviens svētku dalībnieks — arī svešinieks —, kas ēda raudzētu maizi, bija sodāms ar nāvi. (2. Mozus 12:19.)

5. Kādu privilēģiju bija iespējams atcerēties otrajos svētkos, un kādiem cilvēkiem arī bija jādod iespēja priecāties?

⁵ Otrie svētki tika atzīmēti septiņas nedēļas (49 dienas) pēc 16. nīsana — trešā mēneša, sivana, sestajā dienā, kas pēc mūsu kalendāra atbilst maija beigām. (3. Mozus 23:15, 16.) Šos svētkus sauca par Nedēļu svētkiem (Jēzus laikā tos sauca arī par Piecdesmitās dienas svētkiem), un tie tika atzīmēti aptuveni tajā pašā datumā, kad ar izraēliešiem pie Sīnāja kalna bija noslēgta bauslības derība. (2. Mozus 19:1, 2.) Šo svētku laikā dievbijīgie izraēlieši varēja pārdomāt savu privilēģiju — to, ka viņi ir izraudzīti par svētu Dieva tautu. Tā kā viņi piederēja pie īpašas Dieva tautas, viņiem bija jāpakļaujas Dieva bauslībai, piemēram, pavēlei ar mīlestību gādāt par trūcīgajiem, lai šiem cilvēkiem arī būtu prieks par svētkiem. (3. Mozus 23:22; 5. Mozus 16:10—12.)

6. Ko Dieva tautai atgādināja trešie svētki?

⁶ Pēdējos no trim lielajiem ikgadējiem svētkiem sauca par Ražas ievākšanas svētkiem vai Lieveņu svētkiem. Tie tika atzīmēti septītajā mēnesī, tišri jeb etanimā, no 15. līdz 21. datumam, kas pēc mūsu kalendāra atbilst oktobra sākumam. (3. Mozus 23:34.) Šajā laikā cilvēki no Dieva tautas dzīvoja ārpus savām mājām vai uz jumta pagaidu mitekļos (būdiņās), kas bija taisīti no koku zariem un lapām. Tā viņiem tika atgādināts 40 gadu ilgais ceļojums no Ēģiptes uz Apsolīto zemi, kad tautai bija jāiemācās paļauties uz to, ka Dievs apmierinās viņu dienišķās vajadzības. (3. Mozus 23:42, 43; 5. Mozus 8:15, 16.)

7. Kādu labumu mums dod pārdomas par svētku svinēšanu senajā Izraēlā?

⁷ Pievērsīsim uzmanību dažām reizēm, kad svētku pasākumi kļuva par ievērojamiem notikumiem senās Dieva tautas vēsturē. Šāds pārskats mums būs uzmundrinošs, jo arī mēs tiekam aicināti regulāri sapulcēties katru nedēļu un trīs reizes gadā piedalīties lielās kopsanāksmēs. (Ebrejiem 10:24, 25.)

Laikā, kad valdīja Dāvida pēcnācēji

8. a) Kāda vēsturiska svinēšana notika ķēniņa Salamana laikā? b) Kādu izcilu Lieveņu svētku pravietiskā piepildījuma kulmināciju mēs varam gaidīt?

⁸ Vēsturiska Lieveņu svētku svinēšana notika ķēniņa Salamana, Dāvida dēla, plaukstošās valdīšanas laikā. No vistālākajām Apsolītās zemes malām sapulcējās ’varen liela draudze’, lai atzīmētu Lieveņu svētkus un tempļa veltīšanu. (2. Laiku 7:8.) Kad šie notikumi bija galā, ķēniņš Salamans ļāva svētku dalībniekiem doties mājup, un tie ”svētīgu teica ķēniņu un atgriezās savās teltīs, priecīgi un ar apmierinātu sirdsprātu visa tā dēļ, ko tas Kungs savam kalpam Dāvidam un savai tautai Israēlam bija darījis”. (1. Ķēniņu 8:66.) Tie patiešām bija ievērības cienīgi svētki. Mūsdienās Dieva kalpi gaida lielākā Salamana — Jēzus Kristus — tūkstoš gadu valdīšanas beigas, kad izcilu kulmināciju sasniegs Lieveņu svētku pravietiskais piepildījums. (Atklāsmes 20:3, 7—10, 14, 15.) Tajā laikā cilvēki, kas dzīvos visos zemes nostūros, arī augšāmceltie un tie, kas būs palikuši dzīvi Harmagedonā, vienotībā ar prieku pielūgs Dievu Jehovu. (Cakarijas 14:16.)

9.—11. a) Kas notika pirms nozīmīgajiem svētkiem, kuri tika atzīmēti ķēniņa Hiskijas laikā? b) Kādu priekšzīmi parādīja daudzi cilvēki no desmit cilšu ziemeļu ķēniņvalsts, un ko tas atgādina mums?

⁹ Nākamie izcilie Bībelē pieminētie svētki tika atzīmēti pēc tam, kad bija beidzis valdīt ļaunais ķēniņš Ahass, kurš bija slēdzis templi un kura dēļ Jūdejas ķēniņvalsts bija ieslīgusi atkrišanā. Ahasa pēctecis bija labais ķēniņš Hiskija. Pirmajā savas valdīšanas gadā, kad viņam bija 25 gadi, Hiskija uzsāka plašu atjaunošanas un reformu programmu. Viņš nekavējoties lika atvērt templi un veikt tajā remontdarbus. Pēc tam ķēniņš nosūtīja vēstules izraēliešiem, kas dzīvoja naidīgajā desmit cilšu Izraēlas ķēniņvalstī ziemeļos, aicinādams tos ierasties uz Pasā svētku un Neraudzētās maizes svētku svinībām. Daudzi atsaucās uz šo aicinājumu, kaut arī citi viņus par to izsmēja. (2. Laiku 30:1, 10, 11, 18.)

¹⁰ Vai svētki izdevās? Bībelē var lasīt: ”Tā Israēla bērni, kas bija ieradušies Jeruzālemē, noturēja Neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas lielā priekā, un levīti un priesteŗi pauda tā Kunga slavu dienu no dienas ar spēku mūzikas instrumentu pavadībā.” (2. Laiku 30:21.) Šie izraēlieši parādīja brīnišķīgu priekšzīmi cilvēkiem no Dieva tautas mūsdienās, jo arī tagad daudzi sastopas ar pretestību un veic tālu ceļu, lai apmeklētu kopsanāksmes.

¹¹ Padomāsim, piemēram, par trim apgabala kopsanāksmēm ”Dievbijība”, kas notika Polijā 1989. gadā. Starp 166 518 apmeklētājiem bija lielas grupas no toreizējās Padomju Savienības un citām Austrumeiropas zemēm, kur Jehovas liecinieku darbs tolaik bija aizliegts. Grāmatā Jehovah’s Witnesses—Proclaimers of God’s Kingdom (”Jehovas liecinieki — Dieva Ķēniņvalsts sludinātāji”)b ir teikts: ”Daudzi no tiem, kas apmeklēja šīs kopsanāksmes, pirmo reizi piedalījās lielā Jehovas tautas saietā, jo iepriekš viņi bija bijuši tikai tādos, kur klātesošo skaits nepārsniedza 15—20 cilvēku. Viņu sirdis pildīja pateicības jūtas, kad viņi skatījās uz desmitiem tūkstošu cilvēku stadionos, kopīgi ar tiem lūdza Dievu un vienoti dziedāja slavas dziesmas Jehovam.” (279. lappuse.)

12. Kādi notikumi risinājās pirms nozīmīgajiem svētkiem ķēniņa Josijas valdīšanas laikā?

¹² Pēc Hiskijas nāves, valdot ķēniņiem Manasem un Amonam, Jūdejas iedzīvotāji no jauna pievērsās viltus pielūgsmei. Bet tad atkal sāka valdīt labs ķēniņš — jaunais Josija, kas drosmīgi centās atjaunot patieso pielūgsmi. Būdams 25 gadus vecs, Josija pavēlēja izremontēt templi. (2. Laiku 34:8.) Remontdarbu laikā templī tika atrasta bauslības grāmata, ko bija rakstījis Mozus. Ķēniņu Josiju dziļi saviļņoja tas, ko viņš izlasīja Dieva bauslībā, un viņš parūpējās, lai tā tiktu lasīta priekšā visai tautai. (2. Laiku 34:14, 30.) Pēc tam saskaņā ar to, kas bija rakstīts, viņš sarīkoja Pasā svētku svinēšanu. Ķēniņš rādīja labu priekšzīmi arī tajā ziņā, ka viņš deva bagātīgus ziedojumus, lai veicinātu pasākuma norisi. Bībelē ir aprakstīts iznākums: ”Tādi Pasā svētki Israēlā nebija svinēti kopš pravieša Samuēla laikiem.” (2. Laiku 35:7, 17, 18.)

13. Ko mums atgādina Hiskijas un Josijas sarīkotās svētku svinības?

¹³ Hiskijas un Josijas veiktās reformas atbilst brīnišķīgajai patiesās pielūgsmes atjaunošanai, ko patiesie kristieši ir pieredzējuši kopš 1914. gada, kad Jēzus Kristus tika celts tronī. Mūsdienās šī atjaunošana ir balstīta uz to, kas teikts Dieva Rakstos, tāpat kā tas bija senatnē, īpaši Josijas reformu laikā. Līdzība ar notikumiem Hiskijas un Josijas laikā ir vērojama arī tajā, ka patiesās pielūgsmes atjaunošanu mūsdienās ir iezīmējušas kopsanāksmes, kurās ir doti saviļņojoši Bībeles pravietojumu skaidrojumi un īstajā laikā parādīts, kā izmantojami Bībeles principi. Kopsanāksmes dod lielisku iespēju mācīties, un tajās valdošo prieku vairo lielais kristīto cilvēku skaits. Tāpat kā izraēlieši, kas nožēloja savu rīcību Hiskijas un Josijas laikā, nesen kristītie cilvēki ir novērsušies no kristīgās pasaules un pārējās Sātana pasaules daļas nekrietnībām. 1997. kalpošanas gadā vairāk nekā 375 000 cilvēku kristījās, apliecinot, ka veltī sevi svētajam Dievam Jehovam; tātad vidēji kristījās vairāk nekā 1000 cilvēku dienā.

Pēc atgriešanās no izsūtījuma

14. Kas notika pirms nozīmīgiem svētkiem 537. gadā p.m.ē.?

¹⁴ Pēc Josijas nāves tauta atkal pievērsās pazemojošai viltus pielūgsmei. Visbeidzot 607. gadā p.m.ē. Jehova sodīja savu tautu, sūtīdams pret Jeruzalemi babiloniešu karaspēku. Pilsēta un templis tika sagrauti, un zeme — izpostīta. Nākamos 70 gadus jūdi pavadīja gūstā Babilonijā. Tad Dievs deva jaunus spēkus atlikušajiem jūdiem, kas nožēloja grēkus, un tie atgriezās Apsolītajā zemē, lai atjaunotu patieso pielūgsmi. Jūdi ieradās izpostītajā Jeruzalemē 537. gada septītajā mēnesī p.m.ē. Pirmais darbs, ko viņi izdarīja, bija altāra uzstādīšana, lai būtu iespējams katru dienu upurēt saskaņā ar bauslības derību. Tas tika paveikts tieši laikā, lai varētu notikt vēl vienas vēsturiskas svinības. ”Un viņi svinēja Lieveņu svētkus, kā ir rakstīts.” (Ezras 3:1—4.)

15. Kāds darbs gaidīja atbrīvoto atlikumu 537. gadā p.m.ē., un kāda līdzīga situācija bija izveidojusies 1919. gadā?

¹⁵ Tos, kas bija atgriezušies no izsūtījuma, gaidīja apjomīgs darbs — bija no jauna jāuzceļ Dieva templis un Jeruzaleme ar tās mūriem. Turklāt bija jāpārvar nikna pretestība, ko skaudības dēļ izrādīja apkārtējie iedzīvotāji. Kad tika celts templis, tā bija ’sīka sākuma diena’. (Cakarijas 4:10.) Toreizējā situācija līdzinājās stāvoklim, kādā 1919. gadā atradās Dievam uzticīgie svaidītie kristieši. Šajā nozīmīgajā gadā viņi tika atbrīvoti no garīga gūsta lielajā Bābelē — viltus reliģijas pasaules impērijā. Svaidīto skaits bija tikai daži tūkstoši, un viņiem apkārt bija naidīga pasaule. Vai Dieva ienaidniekiem izdevās apturēt patiesās pielūgsmes augšupeju? Atbilde uz šo jautājumu atsauc atmiņā divus svētkus, kuru svinēšana ir aprakstīta Ebreju rakstos.

16. Ar ko bija iezīmīgi svētki, kas notika 515. gadā p.m.ē.?

¹⁶ Tempļa atjaunošana galu galā tika pabeigta adara mēnesī 515. gadā p.m.ē. — tieši laikā, lai varētu atzīmēt pavasarī svinamos svētkus tā paša gada nīsanā. Bībelē ir teikts: ”Viņi priekā svinēja Neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas, jo tas Kungs bija viņus iepriecinājis un piegriezis Asirijas ķēniņa sirdi viņiem, lai spēcīgi stiprinātu viņu rokas Israēla Dieva nama darbam.” (Ezras 6:22.)

17., 18. a) Kāds ievērojams notikums tika atzīmēts svētkos 455. gadā p.m.ē.? b) Kādā ziņā mūsdienās ir līdzīga situācija?

¹⁷ Sešdesmit gadus vēlāk, 455. gadā p.m.ē., pienāca vēl viens ievērojams notikums. Tā gada Lieveņu svētki iezīmēja Jeruzalemes mūru atjaunošanas beigas. Bībelē var lasīt: ”Visa draudze, kas bija atgriezusies no gūsta, taisīja būdiņas un arī dzīvoja būdiņās, jo kopš Ješuas, Nūna dēla, dienām līdz tai dienai Israēla bērni šos svētkus tā nebija svinējuši. Un prieks bija visai liels.” (Nehemijas 8:17.)

¹⁸ Tā bija neaizmirstama Dieva patiesās pielūgsmes atjaunošana par spīti niknai pretestībai. Mūsdienās situācija ir līdzīga. Kaut arī palaikam mums nākas sastapties ar vajāšanu un pretestības viļņiem, labā vēsts par Dieva Valstību tiek plaši sludināta līdz pat zemes galiem un Dieva tiesas spriedumi tiek paziņoti tuvu un tālu. (Mateja 24:14.) Tuvojas no 144 000 atlikušo svaidīto pēdējā apzīmogošana. No visām tautām ir sapulcināts vairāk nekā pieci miljoni ’citu avju’ — tie ir svaidīto līdzgaitnieki, kas kopā ar viņiem veido ’vienu ganāmo pulku’. (Jāņa 10:16; Atklāsmes 7:3, 9, 10.) Cik brīnišķīgs Lieveņu svētku pravietiskā pirmtēla piepildījums! Turklāt izcilais pulcēšanas darbs turpināsies arī jaunajā pasaulē, kad miljardiem augšāmcelto cilvēku tiks uzaicināti kopā ar pārējiem svinēt Lieveņu svētkus to pravietiskajā piepildījumā. (Cakarijas 14:16—19.)

Mūsu ēras pirmajā gadsimtā

19. Ar ko bija izcili mūsu ēras 32. gada Lieveņu svētki?

¹⁹ Starp izcilākajām svētku svinībām, par kurām ir runāts Bībelē, noteikti ir tās, ko apmeklēja Dieva Dēls Jēzus Kristus. Piemēram, Jēzus bija ieradies Lieveņu svētkos mūsu ēras 32. gadā. Viņš izmantoja šo gadījumu, lai mācītu svarīgas patiesības, pamatodams savu mācību ar citātiem no Ebreju rakstiem. (Jāņa 7:2, 14, 37—39.) Nemainīga šo svētku iezīme bija paradums iededzināt tempļa iekšējā pagalmā četrus lielus kandelabrus. Šis paradums palīdzēja priecāties par svētku pasākumiem, kas mēdza ieilgt līdz vēlai naktij. Jēzus acīmredzot atsaucās uz šīm lielajām gaismām, kad viņš teica: ”Es esmu pasaules gaisma; kas seko man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jāņa 8:12.)

20. Kāpēc 33. gada Pasā svētki bija ievērojams notikums?

²⁰ Tad pienāca nozīmīgā 33. gada Pasā svētki un Neraudzētās maizes svētki. Pasā svētku dienā ienaidnieki nogalināja Jēzu un viņš, piepildoties pravietiskam pirmtēlam, kļuva par Pasā Jēru, kas nomira, lai nestu ”pasaules grēku”. (Jāņa 1:29; 1. Korintiešiem 5:7.) Trīs dienas vēlāk, 16. nīsanā, Dievs piecēla Jēzu no mirušajiem nemirstīgā garīgā ķermenī. Šis notikums sakrita ar bauslībā noteikto miežu pirmās ražas ziedošanu. Tā augšāmceltais Kungs Jēzus Kristus kļuva par ’pirmo no mirušajiem’. (1. Korintiešiem 15:20.)

21. Kas notika 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos?

²¹ Patiešām izcils notikums bija 33. gada Piecdesmitās dienas svētki. Tajā dienā Jeruzalemē bija sapulcējušies daudzi jūdi un prozelīti, arī apmēram 120 Jēzus mācekļu. Svētku laikā augšāmceltais Kungs Jēzus Kristus izlēja pār šiem 120 mācekļiem Dieva svēto garu. (Apustuļu darbi 1:15; 2:1—4, 33.) Tā mācekļi tika svaidīti un kļuva par jaunu Dieva izredzētu tautu, pamatojoties uz jauno derību, kuras starpnieks ir Jēzus Kristus. Šo svētku laikā jūdu augstais priesteris upurēja Dievam divus raudzētas maizes klaipus, kas bija pagatavoti no kviešu pirmās ražas. (3. Mozus 23:15—17.) No raudzētas mīklas ceptie klaipi attēlo 144 000 nepilnīgu cilvēku, ko Jēzus ir ”atpircis Dievam”, lai viņi kalpotu par ”ķēniņiem un priesteŗiem, kas valdīs pār visu zemi”. (Atklāsmes 5:9, 10; 14:1, 3.) Divi no raudzētas mīklas ceptie klaipi, iespējams, simbolizē arī to, ka šie debesu valdnieki nāk no divām grēcīgās cilvēces grupām — jūdiem un cittautiešiem.

22. a) Kāpēc kristieši neatzīmē svētkus, par kuriem bija runāts bauslības derībā? b) Par ko būs runa nākamajā rakstā?

²² Kad 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos stājās spēkā jaunā derība, tas nozīmēja, ka vecā bauslības derība Dieva acīs ir zaudējusi spēku. (2. Korintiešiem 3:14; Ebrejiem 9:15; 10:16.) Tas nenozīmē, ka svaidītie kristieši nav pakļauti nekādiem likumiem. Viņiem jāievēro Dieva likumi, ko mācīja Jēzus Kristus un kas ir ierakstīti viņu sirdī. (Galatiešiem 6:2.) Tāpēc kristieši nesvin trīs ikgadējos svētkus, kas bija vecās bauslības derības sastāvdaļa. (Kolosiešiem 2:16, 17.) Tomēr mēs varam daudz mācīties, pārdomājot pirmskristiešu laika Dieva kalpotāju attieksmi pret toreizējiem svētkiem un citām reliģiska rakstura sanāksmēm. Nākamajā rakstā būs runa par piemēriem, kas noteikti pamudinās visus novērtēt to, cik svarīgi ir regulāri apmeklēt kristiešu sapulces.

[Zemsvītras piezīmes]

Atkārtojuma jautājumi

◻ Kādam nolūkam bija paredzēti trīs ikgadējie svētki Izraēlā?

◻ Kas bija raksturīgs svētkiem Hiskijas un Josijas laikā?

◻ Kāds ievērojams notikums tika atzīmēts 455. gadā pirms mūsu ēras, un kāpēc mums ir uzmundrinoši par to domāt?

◻ Ar ko izcēlās Pasā svētki un Piecdesmitās dienas svētki mūsu ēras 33. gadā?

[Papildmateriāls 12. lpp.]

Svētki, no kuriem mēs varam mācīties

Visiem, kas vēlas gūt paliekošu labumu no Jēzus upura, kurš izlīdzina grēkus, jādzīvo saskaņā ar to, ko attēlo Neraudzētās maizes svētki. Šo svētku pravietiskajā piepildījumā svaidītie kristieši ar prieku svin savu glābšanu no ļaunās pasaules un atbrīvošanu no grēka lāsta ar Jēzus izpirkuma upura palīdzību. (Galatiešiem 1:4; Kolosiešiem 1:13, 14.) Senatnē svētki ilga septiņas dienas — ar šo skaitli Bībelē tiek simboliski apzīmēta garīgā pilnība. Svētku pravietiskais piepildījums ilgst visu laiku, kamēr uz zemes pastāv svaidīto kristiešu draudze, un tas jāsvin ar ’skaidrību un patiesību’. Tas nozīmē, ka pastāvīgi jāsargās no simboliskā rauga. Ar raugu Bībelē tiek apzīmētas kaitīgas mācības, liekulība un ļaunprātība. Patiesajiem Jehovas kalpiem jāienīst šāds ”raugs”, neļaujot tam kaitīgi ietekmēt viņu pašu dzīvi un pasargājot no aptraipīšanas tīro kristiešu draudzi. (1. Korintiešiem 5:6—8; Mateja 16:6, 12.)

[Attēls 9. lpp.]

Katru gadu 16. nīsanā — dienā, kad Jēzus tika piecelts no mirušajiem, — tika upurēts kūlis no jaunās miežu ražas

[Attēls 10. lpp.]

Nosaukdams sevi par ’pasaules gaismu’, Jēzus acīmredzot atsaucās uz svētku laikā lietotajiem gaismekļiem