Vai jūs esat optimists vai pesimists?
”TAS bija pats labākais laiks, tas bija pats ļaunākais laiks, ..tas bija cerību pavasaris, tā bija izmisuma ziema; mūsu priekšā bija viss, mūsu priekšā nebija nekā.” Šajos vārdos, ar kuriem sākas Čārlza Dikensa literārais meistardarbs ”Stāsts par divām pilsētām”, ir prasmīgi atainots, cik pretēji vieni un tie paši notikumi spēj ietekmēt mūsu domāšanu, jūtas un uzskatus.
Romānā aprakstītās pilsētas ir Londona un Parīze laikā, kad norisinās ar Lielo franču revolūciju saistītie nemieri. Apspiestajiem 18. gadsimta Francijas pilsoņiem radikālā cilvēktiesību pasludināšana patiešām bija ”cerību pavasaris”. Bet tiem, kas aizstāvēja veco režīmu jeb bijušo politisko sistēmu, tā bija ”izmisuma ziema”, kas vēstīja sagrāvi un bojāeju.
Optimisms vai pesimisms? Tas bija atkarīgs no tā, kurā pusē cilvēks bija. Un tā ir vēl aizvien.
Īsa pašpārbaude
Vai jūs esat optimists? Vai jūs saskatāt dzīves gaišo pusi, vienmēr paredzot vislabāko? Vai arī jums ir nosliece būt pesimistiskam un drūmi raudzīties nākotnē, cerot uz vislabāko, bet tajā pašā laikā gaidot visļaunāko?
Pirms sešdesmit gadiem amerikāņu rakstnieks Džeimss Brenčs Kebels šīs divas pretējās pasaules uztveres rezumēja šādi: ”Optimisti tic, ka mēs dzīvojam labākajā no visām pasaulēm. Pesimisti baidās, ka tā varētu būt patiesība.” Ja jūs domājat, ka šāds uzskats ir pārāk skeptisks, pievērsiet uzmanību tikai trim tālāk minētajām mūsdienu pasaules parādībām un izsveriet pozitīvo un negatīvo tajās. Izanalizējiet savas domas un pavaicājiet sev: ”Vai es esmu optimists vai pesimists?”
Ilgstošs miers. Cik pasaules zemju, kur norisinās nemieri, jūs varat nosaukt? Īrija, bijusī Dienvidslāvija, Tuvie Austrumi, Burundi, Ruanda — uzskaitīšana neprasa nekādu piepūli. Vai ir iespējams šos un citus konfliktus jebkad atrisināt un nodrošināt pastāvīgu mieru visā pasaulē? Vai pasaule ir ceļā uz mieru?
Stabila ekonomika. Cenšoties līdz 1999. gadam panākt monetāro savienību, Eiropas savienības valstis saskaras ar tādām nopietnām problēmām kā inflācija un valsts aizņēmums. Savukārt daudzu Amerikas un Āfrikas valstu ekonomiku iedragā korupcija, un gandrīz nepanesamas nastas šīm etnisko problēmu sašķeltajām tautām uzliek inflācija. Vai var teikt, ka pasaulē drīz iestāsies stabila ekonomiskā situācija?
Bezdarbs. Vispārējās vēlēšanās, kas notika 1997. gadā, Lielbritānijas baznīcas kopīgi izteica pamudinājumu politiskajām partijām īpašu uzmanību pievērst pilnīgas nodarbinātības jautājumam. Taču, ja gandrīz 30 procentiem pasaules darbaspējīgo cilvēku vispār nav darba vai ir iespēja strādāt tikai nepilnu darba dienu, cik reālas ir izredzes, ka visi, īpaši jaunieši, pastāvīgi tiktu pilnīgi nodarbināti?
Cik viegli ir ļauties pesimismam! Tomēr viss nav tikai melnās krāsās. Mēs uzaicinām jūs apsvērt, kā ir iespējams iegūt optimistisku skatu uz nākotni.
[Attēls 3. lpp.]
Lielā franču revolūcija
[Norāde par autortiesībām]
No grāmatas Pictorial History of the World