”Vai tava sirds ir taisna pret manu sirdi?”
”Nāc kopā ar mani un raugies, cik es karsti degu par to Kungu!” (2. ĶĒNIŅU 10:16)
1., 2. a) Kā pasliktinājās reliģiskā situācija Izraēlā? b) Uz kādu dramatisku pārmaiņu sliekšņa Izraēla atradās 905. gadā p.m.ē.?
IZRAĒLĀ 905. gads p.m.ē. bija lielu pārmaiņu laiks. Apmēram 100 gadu agrāk Salamana atkrišanas dēļ Jehova bija izraisījis apvienotās Izraēlas ķēniņvalsts sašķelšanos. (1. Ķēniņu 11:9—13.) Dienvidu ķēniņvalstī, Jūdejā, tolaik valdīja Salamana dēls Rehabeāms, bet ziemeļu ķēniņvalstī, Izraēlā, sāka valdīt ķēniņš Jerobeāms no Ēfraima cilts. Diemžēl ziemeļu ķēniņvalsts vēsture aizsākās ar ļoti nepatīkamiem notikumiem. Jerobeāms nevēlējās, lai viņa pavalstnieki dotos uz dienvidu ķēniņvalsti un tur templī pielūgtu Dievu, jo viņš baidījās, ka cilvēkiem sagribēsies atgriezties pie Dāvida nama. Tāpēc Jerobeāms ieviesa Izraēlā teļu pielūgsmi un tādā veidā iedibināja elku pielūgsmes tradīcijas, kas lielākā vai mazākā mērā saglabājās visā ziemeļu ķēniņvalsts pastāvēšanas laikā. (1. Ķēniņu 12:26—33.)
2 Stāvoklis vēl vairāk pasliktinājās, kad par ķēniņu kļuva Ahabs, Omrija dēls. Viņa sieva Izebele, svešzemniece, visādi atbalstīja Baala pielūgsmi un nogalināja Jehovas praviešus. Par spīti skaidrajiem brīdinājumiem, ko izteica pravietis Elija, Ahabs nelika nekādus šķēršļus savas sievas darbībai. Taču 905. gadā p.m.ē. Ahabs jau bija miris un valdīja viņa dēls Jorāms. Bija pienācis laiks attīrīt zemi. Elijas pēctecis Elīsa paziņoja karaspēka virsniekam Jehum, ka Jehova viņu svaida par Izraēlas nākamo ķēniņu. Kāds bija Jehus uzdevums? Viņam bija jāsadragā grēcīgais Ahaba nams un jāatriebj Izebeles izlietās praviešu asinis. (2. Ķēniņu 9:1—10.)
3., 4. Kā Jonadabs apliecināja, ka viņa sirds ir ’taisna pret Jehus sirdi’?
3 Paklausot Dieva pavēlei, Jehus lika nonāvēt ļauno Izebeli un pēc tam stājās pie Izraēlas attīrīšanas, sadragādams Ahaba namu. (2. Ķēniņu 9:15—10:14, 17.) Tad Jehus satika cilvēku, kas bija gatavs viņu atbalstīt. ”Viņš sastapa Jonadabu, Rekaba dēlu, kuŗš nāca pretī un sveicināja, bet viņš tam jautāja: ”Vai tava sirds ir taisna pret manu sirdi, kā mana sirds jūt taisnīgi pret tevi?” Kad nu Jonadabs atbildēja: ”Tā ir!” tad Jehus sacīja: ”Ja tas tā patiesi ir, tad dod man savu roku!” Un tas deva viņam savu roku, un Jehus lika viņam iekāpt pie sevis ratos. Un viņš sacīja: ”Nāc kopā ar mani un raugies, cik es karsti degu par to Kungu!” Un tā viņi abi brauca Jehus kaŗa ratos.” (2. Ķēniņu 10:15, 16.)
4 Jonadabs nebija izraēlietis. Tomēr saskaņā ar savu vārdu (kas nozīmē ’Jehova ir labprātīgs’, ’Jehova ir cēls’ vai ’Jehova ir devīgs’) viņš pielūdza Jehovu. (Jeremijas 35:6.) Jonadabs noteikti ļoti vēlējās redzēt, cik ’karsti Jehus deg par to Kungu’. Kāpēc to var apgalvot? Viņa tikšanās ar Izraēlas svaidīto ķēniņu nebija nejauša. Jonadabs ”nāca pretī” Jehum, kad tas jau bija nogalinājis Izebeli un citus Ahaba nama locekļus. Pieņemdams Jehus uzaicinājumu kāpt ratos, Jonadabs labi zināja, ko viņš dara. Sadursmē starp viltus pielūgsmi un patieso pielūgsmi viņš nešaubīgi bija Jehus — un Jehovas — pusē.
Mūsdienu Jehus un mūsdienu Jonadabs
5. a) Kādas pārmaiņas drīzumā pieredzēs visa cilvēce? b) Kas ir Lielākais Jehus, un kas viņu pārstāv uz zemes?
5 Drīzumā visa cilvēce pieredzēs tikpat kardinālas pārmaiņas kā Izraēla 905. gadā p.m.ē. Tuvu ir laiks, kad Jehova attīrīs zemi no visām Sātana ietekmes nelabvēlīgajām sekām, arī no viltus reliģijas. Kas ir mūsdienu Jehus? Tas ir Jēzus Kristus, kas tiek pravietiski uzrunāts: ”Apjoz savu zobenu ap gurniem, tu varoni, rotājies ar spēku un godību! Dodies cīņā uzvaras apziņas pilns, tad laimīgs būs tavs gājiens, sargājot patiesību, lēnību un taisnību!” (Psalms 45:4, 5.) Jēzu uz zemes pārstāv ’Dieva Israēls’ — svaidītie kristieši, kas ’tur Dieva baušļus un apliecina Jēzu’. (Galatiešiem 6:16; Atklāsmes 12:17.) Kopš 1922. gada šie svaidītie Jēzus brāļi bezbailīgi brīdina par gaidāmo Jehovas spriedumu izpildi. (Jesajas 61:1, 2; Atklāsmes 8:7—9:21; 16:2—21.)
6. Kas ir iznākuši no tautām, lai atbalstītu svaidītos kristiešus, un kādā veidā viņi, tēlaini runājot, ir iekāpuši Lielākā Jehus ratos?
6 Bet svaidītie kristieši nav vieni. Tāpat kā Jonadabs iznāca pretī Jehum, daudzi cilvēki no dažādām tautām ir iznākuši, lai atbalstītu Jēzu, Lielāko Jehu, un viņa pārstāvjus uz zemes — patiesās pielūgsmes aizstāvjus. (Cakarijas 8:23.) 1932. gadā noskaidrojās, ka šie cilvēki, ko Jēzus nosauca par savām ’citām avīm’, atbilst seno laiku Jonadabam, un viņi tika uzaicināti ”iekāpt” mūsdienu Jehus ”ratos”. (Jāņa 10:16.) Kā viņi to varēja izdarīt? Viņiem bija ’jātur Dieva baušļi’ un kopā ar svaidītajiem ’jāapliecina Jēzus’. Mūsdienās tas nozīmē arī sludināt labo vēsti par nodibināto Dieva Valstību, kuras Ķēniņš ir Jēzus. (Marka 13:10.) 1935. gadā kļuva skaidrs, ka šie ”Jonadabi” veido ’lielo pulku’, kas minēts Atklāsmes 7:9—17.
7. Kā kristieši mūsdienās ir apliecinājuši, ka viņu ’sirds joprojām ir taisna’ pret Jēzus sirdi?
7 Kopš 20. gadsimta 30. gadiem lielais pulks cilvēku un viņu svaidītie brāļi ir drosmīgi apliecinājuši savu atbalstu patiesajai pielūgsmei. Vairākās zemēs Austrumeiropā, Rietumeiropā, Tālajos Austrumos un Āfrikā daudzi no viņiem ir atdevuši dzīvību par savu ticību. (Lūkas 9:23, 24.) Citās zemēs šie cilvēki ir pieredzējuši ieslodzījumus, pūļa vardarbību un citādas vajāšanas. (2. Timotejam 3:12.) Fakti liecina par viņu izcilo ticību. No 1997. kalpošanas gada pārskata ir redzams, ka viņi joprojām ir apņēmības pilni kalpot Dievam, lai notiktu kas notikdams. Viņu ’sirds joprojām ir taisna’ pret Jēzus sirdi. Tas pierādījās 1997. gadā, kad Valstības sludinātāji, kuru skaits bija 5 599 931 un kuri gandrīz visi bija ”Jonadabi”, pavadīja 1 179 735 841 stundu, apliecinādami Jēzu.
Viņi joprojām dedzīgi sludina
8. Kā izpaužas Jehovas liecinieku dedzība patiesajā pielūgsmē?
8 Jehus bija pazīstams kā braucējs, kas mēdza joņot ratos, un tas bija pierādījums, ka viņš dedzīgi vēlējās izpildīt savu uzdevumu. (2. Ķēniņu 9:20.) Par Jēzu, Lielāko Jehu, ir teikts, ka dedzība viņu ’ēd’. (Psalms 69:10.) Tāpēc nav jābrīnās, ka arī mūsdienās patiesie kristieši izceļas ar savu dedzību. Gan draudzē, gan citu cilvēku priekšā viņi ’sludina vārdu’ ar neatliekamības apziņu kā labvēlīgā, tā nelabvēlīgā laikā. (2. Timotejam 4:2, NW.) Sevišķi spilgti viņu dedzība izpaudās 1997. gada pirmajā pusē — pēc tam, kad Mūsu Ķēniņvalsts Kalpošanā bija publicēts raksts, kurā pēc iespējas vairāk sludinātāju tika mudināti kalpot par palīgpionieriem. Katrā valstī tika izvirzīts noteikts mērķis — vēlamais palīgpionieru skaits. Kāda bija atsaucība? Tā bija milzīga! Daudzviet plānotais skaits tika pārsniegts. Ekvadorā izvirzītais mērķis bija 4000 palīgpionieru, bet martā par palīgpionieriem kalpoja 6936 sludinātāji. No Japānas tika ziņots, ka trīs mēnešu laikā kopējais palīgpionieru skaits bija 104 215. Zambijā, kur mērķis bija 6000 palīgpionieru, martā atskaites nodeva 6414, aprīlī — 6532, bet maijā — 7695 palīgpionieri. Lielākais palīgpionieru un pastāvīgo pionieru kopējais skaits bija 1 110 251 — par 34,2 procentiem vairāk nekā 1996. gadā! (Romiešiem 10:10.)
9. Kādus paņēmienus bez sludināšanas pa mājām Jehovas liecinieki izmanto, lai satiktu cilvēkus un pastāstītu viņiem labo vēsti?
9 Apustulis Pāvils sacīja vecajiem no Efesas: ”Neko, kas jums noderīgs, neesmu noklusējis, bet jums to sludinājis un mācījis ļaužu priekšā un pa mājām.” (Apustuļu darbi 20:20.) Jehovas liecinieki mūsdienās seko Pāvila priekšzīmei un dedzīgi sludina labo vēsti pa mājām. Tomēr reizēm cilvēkus nav viegli satikt tur, kur viņi dzīvo. Tāpēc ”uzticīgais un gudrais kalps” mudina Valstības sludinātājus runāt ar cilvēkiem viņu darbavietās, ielās, pludmalēs, parkos — visur, kur vien cilvēki ir sastopami. (Mateja 24:45—47.) Panākumi ir brīnišķīgi.
10., 11. Kā sludinātāji divās zemēs ir parādījuši slavējamu iniciatīvu, lai atrastu ieinteresētus cilvēkus, kas parasti nav sastopami mājās?
10 Kopenhāgenā (Dānija) neliela sludinātāju grupiņa sludināja ielās dzelzceļa staciju tuvumā. No janvāra līdz jūnijam viņi izplatīja 4733 žurnālus, uzsāka daudz labu sarunu un daudzus cilvēkus apmeklēja atkārtoti. Šajā zemē ir sludinātāji, kas ir izveidojuši žurnālu piegādes maršrutus pa veikaliem. Kādā pilsētā katru piektdienu darbojas liels tirgus, ko apmeklē tūkstošiem cilvēku. Tāpēc vietējā draudze organizē regulāru sludināšanu tirgū. Kādā citā rajonā sludinātāji apmeklē skolas un piedāvā vairākas publikācijas, kas ir īpaši piemērotas skolotājiem.
11 Arī Havaju salās sludinātāji cenšas satikt cilvēkus, kas nav sastopami mājās. Starp īpašajām sludināšanas teritorijām ir sabiedriskās vietas (ielas, parki, autostāvvietas un autobusu pieturas), komerciālu uzņēmumu rajoni, tirdzniecības centri un lidostas, tāpat tiek sludināts pa telefonu, sabiedriskajā transportā un augstskolu teritorijās. Draudzes rūpējas par to, lai katrā šādā teritorijā sludinātu piemērots skaits liecinieku un lai tie, kas tur sludina, būtu pienācīgi sagatavoti. Ziņojumi liecina, ka labi organizēti sludināšanas pasākumi, līdzīgi tikko minētajiem, notiek daudzās valstīs. Iznākums ir tāds, ka sludinātājiem izdodas satikt ieinteresētus cilvēkus, ar kuriem viņi, visticamāk, nekad nebūtu sastapušies, sludinot pa mājām.
Viņi ir nelokāmi
12., 13. a) Kādu taktiku Sātans 1997. gadā lietoja pret Jehovas lieciniekiem? b) Kā nepatiesa propaganda kādā valstī deva rezultātu, kas bija pilnīgi pretējs iecerētajam?
12 Vairākās zemēs 1997. gadā pret Jehovas lieciniekiem tika vērsta ļaunprātīga, nepatiesa propaganda, acīmredzot ar mērķi uzsākt pret viņiem tiesisku darbību. Tomēr viņi neļāva sevi iebaidīt. (Psalms 112:7, 8.) Liecinieki paturēja prātā psalmu sacerētāja lūgšanu: ”Pārgalvji izdomājuši melus pret mani, bet es pildu Tavas pavēles no visas sirds.” (Psalms 119:69.) Melīgas ziņas masu informācijas līdzekļos ir pierādījums, ka patiesos kristiešus ienīst — tieši tā, kā paredzēja Jēzus. (Mateja 24:9.) Bet reizēm apmelojumu iznākums ir pilnīgi pretējs iecerētajam. Piemēram, Beļģijā kāds vīrietis izlasīja ķengu rakstu par Jehovas lieciniekiem pazīstamā dienas laikrakstā. Negatīvās informācijas šokēts, viņš nākamajā svētdienā apmeklēja sapulci kādā Ķēniņvalsts zālē. Pēc tam šis vīrietis sāka studēt Bībeli kopā ar lieciniekiem, un viņa garīgā izaugsme bija visai strauja. Agrāk šis cilvēks bija piederējis pie kādas bandas. Bībeles studēšana viņam palīdzēja uzlabot savu dzīvesveidu, un to ievēroja apkārtējie cilvēki. Ķengu raksta autors, protams, nebija gribējis panākt neko tamlīdzīgu!
13 Godprātīgi cilvēki Beļģijā ir atklāti izteikuši savu viedokli, lai atspēkotu maldinošo propagandu. Starp šiem cilvēkiem ir bijušais premjerministrs, kas atzina, ka viņš apbrīno Jehovas liecinieku veikto darbu. Savukārt kāds deputāts rakstīja: ”Kaut arī reizēm tiek izplatīta nomelnojoša informācija, man neliekas, ka [Jehovas liecinieki] kaut visniecīgākajā mērā apdraudētu valsts institūcijas. Viņi ir miermīlīgi, apzinīgi pilsoņi, kas ar cieņu izturas pret varas iestādēm.” Tiešām, gudri ir vārdi, ko rakstīja apustulis Pēteris: ”Dzīvojiet krietni (godīgi) pagānu starpā, lai tie, kas jūs aprunā kā ļaundaŗus, redzētu jūsu labos darbus un pagodinātu Dievu piemeklēšanas dienā.” (1. Pētera 2:12.)
Atceres vakara izcilā apmeklētība
14. Kādi brīnišķīgi ziņojumi ir saņemti par Atceres vakara apmeklētību 1997. gadā?
14 Cilvēki, kas liecina par Jēzu, pilnīgi pamatoti uzskata viņa nāves Atceres vakaru par vienu no svarīgākajiem notikumiem gadā. 1997. gada 23. martā atzīmēt šo notikumu bija ieradušies 14 322 226 cilvēki. Salīdzinājumā ar 1996. gadu klātesošo skaits bija palielinājies vairāk nekā par 1 400 000 cilvēku. (Lūkas 22:14—20.) Daudzās zemēs Atceres vakara apmeklētāju skaits ievērojami pārsniedza Valstības sludinātāju skaitu, un tas liecina par lieliskām tālākā pieauguma iespējām. Piemēram, Haiti lielākais sludinātāju skaits 1997. gadā bija 10 621, bet Atceres vakaru apmeklēja 67 259 cilvēki. Gada pārskatā, kas aplūkojams no 18. līdz 21. lappusei, jūs varat redzēt, kurās zemēs vēl Atceres vakara apmeklētāju skaits bija daudz lielāks nekā sludinātāju skaits.
15. Kā mūsu brāļi dažās zemēs pārvarēja nopietnas grūtības, lai varētu atzīmēt Atceres vakaru?
15 Ne visiem bija viegli apmeklēt Atceres vakaru. Albānijā pilsoņu nemieru dēļ no pulksten 19.00 bija noteikta komandanta stunda. Atceres vakars 115 mazās grupiņās šajā valstī sākās pulksten 17.45. Saule norietēja 18.08 — tad sākās 14. nīsans. Simboli tika pasniegti aptuveni 18.15. Vairākumā gadījumu nobeiguma lūgšana izskanēja pirms pulksten 18.30, un pēc tam apmeklētāji steigšus devās mājup, kamēr vēl nebija iestājusies komandanta stunda. Bet pat šādos apstākļos Atceres vakaru Albānijā apmeklēja 3154 cilvēki, kaut arī lielākais sludinātāju skaits tur bija tikai 1090. Kādā Āfrikas valstī pilsoņu nemieru dēļ nebija iespējams izmantot Ķēniņvalsts zāli, tāpēc divi vecākie nolēma tikties cita vecākā mājā, lai pārrunātu, kā atzīmēt notikumu mazākās grupās. Lai nonāktu galā, abiem vecākajiem bija jāšķērso notekgrāvis. Taču rajonā risinājās kauja, un uz katru, kas mēģināja pārkļūt grāvim, šāva snaiperi. Viens vecākais pārmetās pāri grāvim bez starpgadījumiem. Bet, kad pāri mēģināja tikt otrs, viņš izdzirdēja šāvienu. Tad šis vecākais nometās zemē un, lodēm spindzot virs galvas, turpināja ceļu līšus, līdz kamēr nokļuva drošībā. Vecāko sapulce varēja notikt, un draudzes vajadzības tika apmierinātas.
”No visām tautām, no ciltīm.. un valodām”
16. Kā uzticīgais un gudrais kalps rūpējas, lai labo vēsti savā valodā dzirdētu arī nelielas cilvēku grupas?
16 Apustulis Jānis teica, ka lielais pulks nāks ”no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām”. (Atklāsmes 7:9.) Tāpēc Vadošā padome rūpējas, lai literatūra tiktu izdota arvien jaunās un jaunās valodās, arī tādās, kurās runā nelielas ciltis un cilvēku grupas. Piemēram, Mozambikā vēl piecās valodās tika izdots buklets Dzīve mierīgā, jaunā pasaulē. Nikaragvā iznāca brošūra Laimīga dzīve uz zemes mūžīgi! miskito valodā — tā bija Sargtorņa biedrības pirmā publikācija šajā valodā. Daudzi miskito indiāņi, ieraudzījuši izdevumu paši savā valodā, ar lielu prieku pieņēma šo brošūru. 1997. gadā biedrība apstiprināja literatūras izdošanu 25 valodās, kurās tā agrāk neko nebija publicējusi, un iespieda vairāk nekā miljardu žurnālu.
17. Kādā valodā sazinās cilvēki, kas saņēma palīdzību Korejā, un kā šādiem cilvēkiem ir palīdzējušas videokasetes?
17 Korejā palīdzību saņēma kādā citā valodā runājoši cilvēki. 1997. gadā pirmo reizi notika apgabala kopsanāksme korejiešu žestu valodā. Korejā ir 15 draudzes, kuru sapulces notiek žestu valodā, tajās ir 543 sludinātāji, bet kopsanāksmi apmeklēja 1174 cilvēki, no kuriem 21 tika kristīts. Lai palīdzētu nedzirdīgajiem, kas nespēj viegli saprast runāto un rakstīto vārdu, tiek izdotas videokasetes 13 dažādās žestu valodās. Tā nedzirdīgajiem tiek dota iespēja ”lasīt” un pat studēt labo vēsti, un rezultāti ir brīnišķīgi. Amerikas Savienotajās Valstīs agrāk mēdza paiet pat pieci gadi līdz brīdim, kad nedzirdīga cilvēka garīgā izaugsme ļāva viņam kristīties. Tagad, kad ir pieejamas vairākas videokasetes amerikāņu žestu valodā, nedzirdīgi cilvēki reizēm ir gatavi kristīties jau apmēram pēc gada.
Palikt ratos
18. Ko Jehus uzsāka darīt pēc tam, kad bija saticis Jonadabu?
18 Jehus, kam bija pievienojies Jonadabs, 905. gadā p.m.ē. uzsāka viltus pielūgsmes iznīdēšanu. Viņš vērsās ar aicinājumu pie visiem Baala kalpiem: ”Sasauciet svētku sanāksmi Baālam!” Pēc tam Jehus izsūtīja vēstnešus pa visu zemi, lai būtu drošs, ka netrūkst neviena Baala kalpa. Kad ļaužu pulki saplūda šī viltus dieva lielajā templī, Jehus parūpējās, lai tur nebūtu neviena Jehovas kalpa. Tad Jehus un viņa karaspēks nogalināja Baala kalpus. ”Tā Jehus iznīcināja kalpošanu Baālam Israēla vidū.” (2. Ķēniņu 10:20—28.)
19. Kādai jābūt mūsu nostājai un kāds uzdevums mums cītīgi jāpilda, ņemot vērā to, kas drīzumā gaida visu cilvēci?
19 Pavisam drīz tiks izpildīts spriedums visai viltus reliģijai. Eņģeļu vadībā kristieši sludina labo vēsti visiem cilvēkiem, mudinādami tos bīties Dievu un nošķirties no viltus reliģijas. (Atklāsmes 14:6—8; 18:2, 4.) Lēnprātīgie cilvēki tiek mudināti pakļauties Dieva Valstībai, kurā valda Jehovas ieceltais Ķēniņš Jēzus Kristus. (Atklāsmes 12:10.) Šajā saviļņojošajā laikā mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu dedzība mazinātos — mums joprojām jābūt nelokāmiem patiesajā pielūgsmē.
20. Ko tu esi apņēmies darīt 1998. kalpošanas gadā?
20 Reiz, kad ķēniņš Dāvids bija nokļuvis ļoti grūtā situācijā, viņš lūdza: ”Mana sirds ir droša, ak Dievs, mana sirds ir droša; es dziedāšu un spēlēšu! Es Tev pateikšos tautu starpā, Kungs.” (Psalms 57:8, 10.) Būsim droši arī mēs. Kaut gan 1997. kalpošanas gadā mums bija jāpieredz daudz grūtību, Dievam Jehovam par godu skanēja skaļi slavinājuma saucieni. Lai tādi paši, pat vēl skanīgāki saucieni ir dzirdami arī šajā kalpošanas gadā! Lai Jehova tiek cildināts neatkarīgi no tā, ko Sātans darītu, mēģinādams atņemt mums drosmi un likt šķēršļus mūsu darbam! Tā mēs apliecināsim, ka mūsu sirds joprojām ir taisna pret Lielākā Jehus, Jēzus Kristus, sirdi, un ar visu savu būtību atsauksimies uz iedvesmoto aicinājumu: ”Priecājieties par to Kungu, jūs taisnie, un gavilējiet visi, kam ir skaidra sirds!” (Psalms 32:11.)
Vai tu vari paskaidrot?
◻ Kādas pārmaiņas 905. gadā p.m.ē. notika Izraēlā?
◻ Kas ir mūsdienu Jehus, un kā ”liels pulks” cilvēku ir apliecinājuši, ka viņu ”sirds ir taisna” pret šī mūsdienu Jehus sirdi?
◻ Kādi gadskārtējā pārskatā atrodami statistikas dati liecina par dedzību, ko Jehovas liecinieki ir parādījuši 1997. kalpošanas gadā?
◻ Kāda būs mūsu nostāja 1998. kalpošanas gada laikā, lai arī ko Sātans censtos mums padarīt?
[Tabula 18.—21. lpp.]
JEHOVAS LIECINIEKU 1997. KALPOŠANAS GADA PASAULES PĀRSKATS
(Skatīt sējumā)
[Attēls 15. lpp.]
Izcilais Atceres vakara apmeklētāju skaits liecina par brīnišķīgām tālākā pieauguma iespējām
[Attēls 16. lpp.]
Tāpat kā Jonadabs atbalstīja Jehu, mūsdienās ”liels pulks” atbalsta Lielāko Jehu, Jēzu Kristu, un viņa svaidītos brāļus