Kas notiek ar jauniešiem?
KURAS ziņas jūs gribat dzirdēt vispirms — labās vai sliktās? Kad tiek uzdots šāds jautājums, daudzi izvēlas iesākumā noklausīties sliktās, jo cer, ka tādā gadījumā labās ziņas dziļāk iespiedīsies prātā.
Iedziļinoties tajā, kas notiek ar jauniešiem, vispirms pārdomāsim pašreizējo situāciju. Veci cilvēki nereti izsakās, ka mūsdienās jaunie cilvēki nav tādi kā agrāk. Savukārt jaunieši jūtas aizskarti, kad viņiem liek saprast, ka viņu morāles normas nav tik augstas kā jauniešiem pagājušajos gados. Tomēr tie, kas rūpīgi novēro norises cilvēku sabiedrībā, atzīst, ka mūsdienu jaunatne ir citāda.
Kādā ziņā citāda?
Kaut arī cilvēki kopumā uzskata, ka jauniešiem būtu labi jāuzvedas, jāveido sevī atbildības sajūta un cieņa pret apkārtējiem, reālais stāvoklis bieži vien neatbilst šiem ideāliem. Saskaņā ar aptauju, kas tika publicēta Londonas laikrakstā The Independent, jaunieši sevī ”attīsta ”jaunu dumpības garu” pret pasauli, kas, viņuprāt, lielā mērā neattaisno viņu cerības”. ”Jaunais dumpības gars” atspoguļojas pētījumu rezultātos: ar vārdiem ”prātīgi un uzticami” sevi apzīmē mazākums mūsdienu jauniešu. Lielākā daļa grib, lai viņus drīzāk uzskatītu par ”nevaldāmiem un neaprēķināmiem”.
Piemēram, laikā no 1950. gada līdz 1993. gadam Lielbritānijā reģistrēto noziegumu skaits (lielāko daļu šo noziegumu ir izdarījuši jaunieši) ir pieaudzis desmitkārtīgi. Līdztekus ir palielinājusies arī narkotiku un alkohola ļaunprātīga izmantošana. Kā teikts Londonas laikrakstā The Times, gandrīz visās attīstītākajās valstīs ”kopš Otrā pasaules kara jauniešiem ievērojami biežāk ir novēroti psihosociāli traucējumi”. Šie traucējumi ”nav saistīti vienkārši ar kaut kā trūkumu vai arvien pieaugošo pārticības līmeni”, uzskata kriminoloģijas profesors Deivids Smits. Turklāt pētījumi parāda, ka ir skaidri redzama vēl kāda lielāka atšķirība starp jauniešiem un gados vecākiem cilvēkiem.
Pašlaik bērni un pusaudži arvien biežāk izjūt stresu. Pašnāvības un to mēģinājumi ir kļuvuši par ārkārtīgi izplatītu parādību. Nepilnu desmit gadu laikā ir divkāršojies to bērnu skaits, kas, būdami jaunāki par divpadsmit gadiem, ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību, ziņots Skotijas laikrakstā The Glasgow Herald. Arī vecāki bērni ļaujas izmisumam līdzīgā veidā. ”Pašnāvības ir jauniešu psihisko problēmu pieauguma viskrasākā izpausme, un šīs problēmas pieaug tik strauji, ka palīdzības dienesti nespēj tās visas atrisināt,” teikts laikrakstā.
Kurš ir vainīgs?
Pieaugušie nereti vaino jauniešus par viņu ”nenormālajiem” uzskatiem. Bet vai tajā, kas notiek ar jaunatni, lielā mērā nav vainojami tieši pieaugušie? Jauniešu uzvedība bieži tiek izskaidrota ar līdzaudžu nežēlīgo izturēšanos, vecāku bezatbildību un to, ka nav tādu pieaugušo, kam jaunieši varētu līdzināties. ”Runājot par sabiedrību kopumā, no depresijas necieš vairāk cilvēku kā pirms 30 gadiem,” atzīmē Lielbritānijas Medicīnisko pētījumu padomes bērnu psihiatrijas nodaļas vadītājs sers Maikls Raters. ”Bet to vidū pusaudžu un jaunu cilvēku ir kļuvis daudz vairāk,” viņš piebilst. ”Nav šaubu, ka liela nozīme ir ģimenes sabrukumam — ne tikai tam, ka vecāki šķiras, bet arī nesaskaņām un konfliktiem pieaugušo starpā.”
Kāda pētniece izsakās, ka jaunieši ”noraida sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas”. Kāpēc? ”Tāpēc, ka sabiedrība vairs nedzīvo saskaņā ar šīm normām.” Piemēram, ir mainījies priekšstats par to, kas piederas katram dzimumam. Daudzas jaunas sievietes pārņem vīrišķīgas īpašības un kļūst agresīvas un varmācīgas, savukārt jauni vīrieši kļūst sievišķīgi. Cik ļoti tas atšķiras no pagātnē pieņemtajām normām!
Bet kāpēc pašlaik ir vērojamas tik radikālas pārmaiņas? Kādas ir labās ziņas par šālaika jauniešiem? Kā viņi var iegūt drošu nākotni? Atbildes uz šiem jautājumiem tiks sniegtas nākamajā rakstā.