Kāds ir jūsu viedoklis par grēku?
”TEVĪ nav grēka, tu neesi nožēlojams, tevī ir pārpilnām visvarena spēka.” Šos vārdus sacīja slavens hinduisma filozofs Vivekānanda, kad paskaidroja kādu tekstu no hinduisma svētās grāmatas ”Bhagavadgīta”. Atsaukdamies uz vedāntu, viņš apgalvo: ”Vislielākā kļūda ir teikt, ka tu esi vājš, ka tu esi grēcinieks.”a
Taču vai tā ir taisnība, ka cilvēkā nav grēka? Un, ja cilvēkā vispār kaut kas iedzimst, tad kas tieši? Tikai ”fiziskās īpatnības nosaka iedzimtība”, raksta hinduistu domātājs Nikhilananda. Pārējās īpašības nosaka cilvēka ”rīcība iepriekšējās dzīvēs”. Pēc Vivekānandas vārdiem, ”tu esi sava likteņa veidotājs”. Hinduisms nemāca par iedzimtu grēku.
Tāpat priekšstata par iedzimtu grēku nav zoroastrismā, sintoismā, konfūcismā un budismā. Pat jūdaisma un kristietības reliģijās, kurās tradicionāli ir mācīta doktrīna par iedzimto grēku, attieksme pret grēku mainās. Mūsdienās aizvien vairāk un vairāk cilvēku neuzskata sevi par grēcīgiem.
”Modernā sirdsapziņa neierosina morālus pārmetumus; it sevišķi tā neierosina pašpārmetumus,” saka teologs Kornīljuss Plentinga jaunākais. Kristīgās pasaules baznīcas daļēji ir vainojamas tajā, ka grēks vairs netiek uzskatīts par kaut ko nopietnu. ”Neejiet uz baznīcu, ja jūs vēlaties dzirdēt par grēku,” tā izteicās Djūka universitātes kapelāns. Un, kā sacīja Plentinga, dažās baznīcās par grēku parasti tiek runāts tikai saistībā ar sociāliem jautājumiem.
Jāatzīst, ka mūsdienās ir daudz sociālu nelaimju. Zeļ vardarbība, noziedzība, norisinās kari, etniskās nesaskaņas, plaši izplatītas parādības ir narkomānija, negodīgums, apspiešana un vardarbība pret bērniem. 20. gadsimts ir nosaukts par vienu no visasiņainākajiem gadsimtiem, kādu jebkad ir pieredzējusi cilvēce. Uzskaitījumu var turpināt, pieminot sāpes un ciešanas, ko rada slimības, vecums un nāve. Kas gan neilgojas, lai vairs nebūtu milzīgo problēmu, kādas pašlaik pastāv pasaulē?
Kāds ir jūsu viedoklis par grēku? Vai grēks ir iedzimts? Vai mēs reiz būsim brīvi no sāpēm un ciešanām? Šie jautājumi ir apspriesti nākamajā rakstā.
[Zemsvītras piezīme]
a Vedāntas filozofija ir balstīta uz upanišadām, ar ko beidzas hinduisma svētie raksti — vēdas.