Vai tu esi Dieva draugs? Par ko liecina tavas lūgšanas
VAI tev ir gadījies nejauši dzirdēt divu cilvēku sarunu? Bez šaubām, tev nevajadzēja daudz laika, lai saprastu, kādas attiecības pastāv starp viņiem: vai šie cilvēki viens otram ir tuvi vai sveši, vai tie ir pavirši paziņas vai arī sirsnīgi, uzticami draugi. Tāpat arī mūsu lūgšanas var atklāt, kādas ir mūsu attiecības ar Dievu.
Bībelē ir apliecināts, ka Dievs ”nav tālu nevienam no mums”. (Apustuļu darbi 17:27.) Dievs mūs uzaicina iepazīt viņu. Mēs pat varam kļūt par viņa draugiem. (Psalms 34:9; Jēkaba 2:23.) Mums var būt patiešām tuvas attiecības ar viņu! (Psalms 25:14.) Attiecības ar Dievu noteikti ir pats vērtīgākais, ko mēs, nepilnīgi cilvēki, vispār varam iegūt. Un Jehovam ir dārga mūsu draudzība. Par to nav nekādu šaubu, jo šīs draudzības pamatā ir mūsu ticība viņa vienpiedzimušajam Dēlam, kas atdeva par mums savu dzīvību. (Kolosiešiem 1:19, 20.)
Tāpēc mūsu lūgšanās būtu jāizpaužas dziļai mīlestībai pret Jehovu un pateicībai, ko mēs izjūtam pret viņu. Bet vai tev kādreiz ir bijusi tāda sajūta, ka tavas lūgšanas gan ir godbijīgas, tomēr tajās kaut kādā mērā pietrūkst patiesi dziļu jūtu? Tas nav nekas neparasts. Bet kā labot šo situāciju? Nostiprini savu draudzību ar Dievu Jehovu.
Atrodi laiku lūgšanām
Lai stiprinātu un attīstītu draudzību, pirmām kārtām ir nepieciešams laiks. Tu varbūt katru dienu sveicinies vai pat sarunājies ar daudziem cilvēkiem — kaimiņiem, darbabiedriem, autobusu šoferiem un pārdevējiem. Taču tas nepavisam nenozīmē, ka visi šie cilvēki būtu tavi draugi. Draudzība izveidojas tad, ja tu risini ar kādu ilgas sarunas, pārejot no nenozīmīgas tērzēšanas uz savu dziļāko domu un jūtu izteikšanu.
Līdzīgi ir arī ar lūgšanām — tās mums palīdz tuvoties Jehovam. Bet lūgšanām ir jāveltī pietiekami daudz laika, nepietiek tikai pateikt īsu paldies pirms katras ēdienreizes. Jo vairāk tu runā ar Jehovu, jo skaidrāku priekšstatu gūsti pats par savām izjūtām, motīviem un rīcību. Prātā sāk iezīmēties ceļš, kā risināt dažādas grūtas problēmas, jo Dieva gars palīdz atcerēties Rakstu principus. (Psalms 143:10; Jāņa 14:26.) Turklāt, gremdējoties lūgšanās, tu aizvien labāk saproti, ka Jehova ir reāls, un spēj skaidrāk apzināties viņa sirsnīgo interesi un rūpes par tevi.
Sevišķi skaidra šī apziņa kļūst tad, kad tu saņem atbildi uz savām lūgšanām. Tiešām, Jehova ”spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam”! (Efeziešiem 3:20.) Tas nenozīmē, ka Dievs tavā labā dara brīnumus. Taču ar savu Rakstu un uzticīgā kalpa grupas publikāciju palīdzību vai ar mūsu mīlošo brāļu un māsu starpniecību viņš var sniegt tev nepieciešamo padomu vai norādījumu. Vai arī viņš var dot tev spēku, lai tu spētu izturēt grūtības vai pretoties kādam kārdinājumam. (Mateja 24:45; 2. Timotejam 4:17.) Kad pieredzam šādus gadījumus, mūsu sirdis piepilda pateicības jūtas pret mūsu Draugu debesīs!
Tāpēc mums ir jāatrod laiks lūgšanām. Tiesa, mūsdienu saspringtajā dzīves ritmā ir izjūtams pastāvīgs laika trūkums. Bet, ja tev kāds patiešām ir svarīgs, tu parasti atrodi laiku, ko pavadīt ar viņu kopā. Pievērs uzmanību, ar kādiem vārdiem savas izjūtas izteica psalmu dziesminieks: ”Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak Dievs, pēc Tevis! Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva. Kad es nokļūšu tur, kur varēšu es parādīties Dieva vaiga priekšā?” (Psalms 42:2, 3.) Vai arī tu tikpat karsti ilgojies runāt ar Dievu? Tādā gadījumā izbrīvē laiku, lai to darītu! (Salīdzināt Efeziešiem 5:16.)
Piemēram, tu varētu pamēģināt celties agri no rīta, lai kādu laiku pavadītu vienatnē, lūdzot Dievu. (Psalms 119:147.) Vai tev reizēm gadās piedzīvot bezmiega naktis? Tad līdzīgi psalmu dziesminiekam tu vari uzskatīt šīs nemierīgās stundas par iespēju uzticēt Dievam savas raizes. (Psalms 63:7.) Bet varbūt tu vari atrisināt laika trūkuma problēmu, dienas gaitā vairākkārt griezdamies pie Dieva īsā lūgšanā. Psalmu dziesminieks Dievam teica: ”Es Tevi piesaucu augu dienu!” (Psalms 86:3.)
Kā uzlabot mūsu lūgšanas
Tu pārliecināsies, ka reizēm ir noderīgi veltīt lūgšanai samērā ilgu laiku. Īsā lūgšanā tev varbūt ir tendence runāt par virspusīgo. Bet, kad tu nododies garākām un dziļākām lūgšanām, tev ir vieglāk izteikt savas domas un iekšējās izjūtas. Jēzus vismaz vienu reizi pavadīja lūgšanās visu nakti. (Lūkas 6:12.) Tu noteikti pamanīsi, ka tavas lūgšanas kļūst personiskākas un nozīmīgākas, ja tu izvairīsies tās teikt steigā.
Tas nenozīmē, ka būtu gari jārunā izplūdušās frāzēs, ja īstenībā nekā daudz nav ko teikt; tāpat nav nekādas vajadzības nodoties tukšai atkārtošanai. Jēzus brīdināja: ”Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti. Tad nu netopiet tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs jau zina, kā jums vajaga, pirms jūs viņu lūdzat.” (Mateja 6:7, 8.)
Lūgšana būs saturīgāka, ja tu jau iepriekš apdomāsi, par kādiem jautājumiem tu gribētu runāt. Iespējamo tēmu ir bezgalīgi daudz — prieks, ko esam pieredzējuši kalpošanā, mūsu vājības un trūkumi, vilšanās, ko esam piedzīvojuši, materiālās problēmas, spiediens, ko izjūtam darbā vai skolā, mūsu ģimenes labklājība, mūsu draudzes garīgais stāvoklis un vēl daudz kas cits.
Vai reizēm tavas domas lūgšanas laikā klejo apkārt? Tad veltī lielākas pūles uzmanības koncentrēšanai. Jehova taču vēlas ’uzklausīt mūsu saucienus’. (Psalms 17:1.) Vai mums nebūtu jāvēlas cītīgi pūlēties, lai koncentrētu uzmanību, kad sakām savas lūgšanas? Jā, ”domā.. uz to, kas patīk Garam,” un neļauj savām domām bezmērķīgi klīst apkārt. (Romiešiem 8:5, LB-26.)
Svarīgs ir arī veids, kā mēs vēršamies pie Jehovas. Lai arī viņš vēlas, lai mēs viņu uzskatītu par draugu, mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka runājam ar Visuma Suverēno Valdnieku. Izlasi un pārdomā Atklāsmes grāmatas 4. un 5. nodaļā attēloto bijību iedvesošo ainu. Šeit aprakstītajā redzējumā Jānis skatīja, cik dižens ir Tas, kam mēs tuvojamies lūgšanā. Kāda tā ir privilēģija, ka mēs varam tuvoties un piekļūt ”tam, kas sēd uz goda krēsla”! Mēs nekādā gadījumā negribētu, ka mūsu runas veids kļūtu pārlieku familiārs vai pat necienīgs. Mums, gluži pretēji, pēc labākās sirdsapziņas jācenšas, lai Jehovam ’patiktu mūsu mutes valoda un mūsu sirds domas’. (Psalms 19:15.)
Taču jāpatur prātā, ka Jehovu neietekmē mūsu daiļrunība. Viņam ir patīkami, ja mēs runājam ar viņu godbijīgi un no sirds, vienalga, lai cik vienkārši būtu mūsu vārdi. (Psalms 62:9.)
Mierinājums un sapratne grūtos brīžos
Kad mums nepieciešama palīdzība un mierinājums, mēs parasti griežamies pēc atbalsta un līdzjūtības pie kāda tuva drauga. Un neviens cits draugs nav tik viegli pieejams kā Jehova. Viņš ir ”tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā”. (Psalms 46:2.) Būdams ”iepriecināšanas Dievs”, viņš labāk nekā jebkurš cits zina mūsu pārdzīvojumus. (2. Korintiešiem 1:3, 4; Psalms 5:2; 31:8.) Un viņš patiešām ir līdzcietīgs un žēlsirdīgs pret tiem, kam klājas grūti. (Jesajas 63:9; Lūkas 1:77, 78.) Apzinoties, ka Jehova ir saprotošs draugs, mēs varam runāt ar viņu dedzīgi un izjusti. Mēs jūtam pamudinājumu atklāt viņam savas dziļākās bažas un rūpes. Tā rīkodamies, mēs paši varam pieredzēt, kā Jehovas ’mierinājums iepriecina mūsu dvēseli’. (Psalms 94:18, 19.)
Dažreiz mēs savu kļūdu dēļ varbūt jūtamies necienīgi tuvoties Dievam. Bet kā būtu, ja kāds tuvs draugs tev būtu nodarījis pāri un pēc tam lūgtu piedošanu? Vai tu nejustu pamudinājumu mierināt un uzmundrināt savu draugu? Kāpēc tad domāt, ka Jehova būs mazāk žēlsirdīgs? Viņš augstsirdīgi piedod saviem draugiem, kas grēko cilvēciskās nepilnības dēļ. (Psalms 86:5; 103:3, 8—11.) To apzinoties, mēs nekavējamies brīvi atzīties viņam savos pārkāpumos; mēs varam paļauties uz viņa mīlestību un žēlsirdību. (Psalms 51:19.) Ja jūtamies nomākti savu kļūdu dēļ, mēs varam atrast mierinājumu vārdos, kas rakstīti 1. Jāņa 3:19, 20: ”No tā mēs nopratīsim, ka piederam patiesībai un varēsim savu sirdi viņa priekšā klusināt, ka, ja mūsu sirds mūs pazudina, Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visas lietas.”
Taču mums nav katrā ziņā jāatrodas grūtā situācijā, lai izjustu Dieva sirsnīgo gādību. Jehovam rūp itin viss, kas varētu ietekmēt mūsu garīgo un emocionālo labklājību. Jā, mums nekādā gadījumā nav jāuzskata, ka mūsu jūtas, domas un raizes ir pārāk nenozīmīgas, lai par tām runātu lūgšanā. (Filipiešiem 4:6.) Kad tu esi kopā ar tuvu draugu, vai tu runā ar viņu tikai par ievērojamiem notikumiem savā dzīvē? Vai tad tu nedalies ar viņu arī salīdzinoši nesvarīgās rūpēs? Tieši tāpat tu vari brīvi runāt ar Jehovu par visu, kas skar tavu dzīvi, zinādams, ka ’viņš gādā par tevi’. (1. Pētera 5:7.)
Protams, draudzība parasti nemēdz būt ilgstoša, ja tu runā tikai un vienīgi par sevi. Līdzīgi arī mūsu lūgšanām nav jāvērpjas tikai ap mums pašiem. Tajās būtu jāizpaužas arī mūsu mīlestībai pret Jehovu un mūsu rūpēm par viņa interesēm. (Mateja 6:9, 10.) Lūgšana dod iespēju ne tikai lūgt no Dieva palīdzību, bet arī izteikt viņam pateicību un slavinājumu. (Psalms 34:2; 95:2.) ’Apgūstot zināšanas’ regulārās personiskās studijās, mēs iemācīsimies to darīt aizvien labāk, jo šīs studijas mums palīdz tuvāk iepazīt Jehovu un skaidrāk saprast viņa ceļus. (Jāņa 17:3, NW.) Tev varētu būt sevišķi noderīgi izlasīt Psalmu grāmatu un pavērot, kā citi uzticīgi Jehovas kalpi ir izteikušies, runādami ar viņu.
Jehovas draudzība patiesi ir vērtīga dāvana. Apliecināsim savu dziļo pateicību par to, padarīdami savas lūgšanas vēl sirsnīgākas, izjustākas un personiskākas. Tad mēs varēsim baudīt to laimi, par kuru runāja psalmu dziesminieks, teikdams: ”Svētīgs tas, ko Tu izredzi un kam Tu ļauj sev tuvoties.” (Psalms 65:5.)
[Attēli 28. lpp.]
Mēs varam lūgt Dievu jebkurā brīdī, kad vien rodas izdevība