”Tas Kungs savus ļaudis neatstās”
”Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām tas Kungs viņu izglābj.” (PSALMS 34:20)
1., 2. a) Kā Jehova mūsdienās svētī savu tautu? b) Kas jāpiedzīvo daudziem kristiešiem, un kādi jautājumi rodas?
PIEPILDOTIES Bībeles pravietojumam, Jehovas kalpotāji mūsdienās dzīvo garīgā paradīzē. (2. Korintiešiem 12:1—4.) Jehovas liecinieki ir starptautiska organizācija, kuru raksturo mīlestība un vienotība. (Jāņa 13:35.) Viņiem ir pamatīgas, vispusīgas Bībeles patiesību zināšanas. (Jesajas 54:13.) Jehovas liecinieki ir ļoti pateicīgi Jehovam, ka viņš tiem ļauj viesoties viņa garīgajā mājoklī. (Psalms 15:1.)
2 Lai gan garīgā ziņā visi Jehovas organizācijā ir labi nodrošināti, vieni, šķiet, dzīvo diezgan mierīgos apstākļos, turpretī citiem jāpiedzīvo ciešanas. Daudzi kristieši atrodas nožēlojamā situācijā jau ilgu laiku, un viņi neredz iespēju saņemt atvieglojumu tuvākā nākotnē. Ir saprotams, ka šādos apstākļos cilvēks mēdz kļūt grūtsirdīgs. (Salamana Pamācības 13:12.) Vai nelaimes liecina par Dieva nelabvēlību? Vai Jehova vienus kristiešus īpaši aizsargā, bet citus atstāj?
3. a) Vai Jehova ir vainojams nelaimēs, kas jāpiedzīvo viņam uzticīgiem cilvēkiem? b) Kāpēc pat uzticīgiem Jehovas kalpiem nākas izjust ciešanas?
3 Bībelē ir teikts: ”Neviens kārdināšanā [”pārbaudījumā”, NW] lai nesaka: Dievs mani kārdina, jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats viņš neviena nekārdina [”nepakļauj pārbaudījumiem”, NW].” (Jēkaba 1:13.) Jehova aizsargā un atbalsta viņam uzticīgos cilvēkus. (Psalms 91:2—6.) ”Tas Kungs savus ļaudis neatstās.” (Psalms 94:14, LB-1877.) Tomēr tas nenozīmē, ka Dievam uzticīgie kalpotāji nepieredzēs ciešanas. Pašreizējā pasaules iekārtā valda cilvēki, kas ir mantojuši nepilnību. Daudzi ir morāli pagrimuši, un ir arī tādi, kas ir pavisam ļauni. Neviens no viņiem nemeklē gudrību pie Jehovas. Tāpēc daudziem cilvēkiem nākas ciest. Bībelē ir nepārprotami norādīts, ka Jehovas kalpi ne vienmēr var izvairīties no nepatīkamajām sekām, kuru cēlonis ir cilvēku nepilnība un ļaunums. (Apustuļu darbi 14:22.)
Dievam uzticīgie kristieši zina par iespējamām ciešanām
4. Ko var gaidīt visi kristieši, kamēr viņi dzīvo šajā ļaunajā sistēmā, un kāpēc tas tā ir?
4 Lai arī Jēzus sekotāji nepieder pie pasaules, viņi dzīvo pašreizējā pasaules sistēmā. (Jāņa 17:15, 16.) Bībelē ir norādīts, ka Sātans ir galvenais spēks, kas ietekmē šo pasauli. (1. Jāņa 5:19, NW.) Tāpēc visiem kristiešiem jāzina, ka agri vai vēlu viņiem būs jāsaskaras ar nopietnām problēmām. Domājot par šo patiesību, apustulis Pēteris teica: ”Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks — velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.” (1. Pētera 5:8, 9.) Jā, visiem kristiešiem var būt ciešanas.
5. Kādā veidā Jēzus skaidri parādīja, ka uzticīgajiem kristiešiem būs jāpieredz nepatīkami notikumi?
5 Arī tad, ja mēs ļoti mīlam Jehovu un esam uzticīgi viņa dotajiem principiem, mūsu dzīvē var būt nepatīkami notikumi. Tas ir skaidri redzams kādā no Jēzus stāstītajām līdzībām, ko var lasīt Mateja 7:24—27; šajā līdzībā Jēzus pretstatīja cilvēkus, kas klausa viņa vārdiem, un cilvēkus, kas tiem neklausa. Paklausīgos mācekļus viņš salīdzināja ar gudru vīru, kas savu namu ir cēlis uz klints. Cilvēkus, kas neklausa viņa vārdiem, Jēzus salīdzināja ar nesaprātīgu vīru, kas savu namu ir cēlis uz smiltīm. Pēc spēcīga negaisa paliek tikai nams, kas ir celts uz klints. Pievērs uzmanību tam, kas notika ar gudrā vīra namu: ”Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka.” Jēzus neteica, ka gudrais vīrs vienmēr dzīvos mierā un nekas viņu netraucēs. Jēzus norādīja, ka savas gudrības dēļ šis vīrs varēs pārciest negaisu. Līdzīga doma ir ietverta stāstā par sējēju. Tajā Jēzus norāda, ka pat paklausīgie Dieva kalpi, ’kam ir laba un godīga sirds, nesīs augļus ar pacietību’. (Lūkas 8:4—15.)
6. Kurus cilvēkus ”uguns pārbaudīs”, kā tas ir norādīts Pāvila stāstījumā par ugunsizturīgiem materiāliem?
6 Rakstīdams vēstuli korintiešiem, apustulis Pāvils izmantoja metaforu, lai paskaidrotu, ka kristiešiem ir nepieciešamas noturīgas īpašības, kas palīdzētu pārbaudījumos. Viņa minētie ugunsizturīgie materiāli — zelts, sudrabs un dārgakmeņi — atbilst Dievam tīkamām īpašībām. (Salīdzināt Salamana Pamācības 3:13—15; 1. Pētera 1:6, 7.) Bet miesīgiem cilvēkiem raksturīgās īpašības viņš salīdzina ar degošiem materiāliem. Pēc tam Pāvils raksta: ”Katra darbs tiks redzams: tiesas diena to atklās, jo tā parādīsies ar uguni, un kāds kuŗa darbs ir, to uguns pārbaudīs. Ja kāda darbs, ko tas cēlis, pastāvēs, tas dabūs algu.” (1. Korintiešiem 3:10—14.) Arī šajos Bībeles pantos ir norādīts, ka mūs visus neizbēgami kaut kādā veidā ”uguns pārbaudīs”.
7. Kā, saskaņā ar Romiešiem 15:4, Raksti var mums palīdzēt pārbaudījumos?
7 Bībelē mēs lasām par daudziem uzticīgiem Dieva kalpiem, kam bija jāpārcieš nelaimes, kuras reizēm turpinājās diezgan ilgi. Bet Jehova viņus neatstāja. Apustulis Pāvils droši vien domāja arī par šādiem gadījumiem, kad sacīja: ”Viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami rakstos, iegūtu cerību.” (Romiešiem 15:4.) Padomāsim par trim cilvēkiem, kam nācās piedzīvot daudz bēdu, kaut arī viņiem bija tuvas attiecības ar Dievu.
Ko mēs uzzinām no Bībelē aprakstītajiem notikumiem
8. Kādus notikumus Jehova pieļāva Jāzepa dzīvē, un cik ilgu laiku situācija nemainījās?
8 Jau no bērnības Jēkaba dēls Jāzeps izjuta Jehovas labvēlību. Un tomēr Jāzeps vairākkārt piedzīvoja nelaimes, kaut arī viņš nebija tajās vainojams. Paša miesīgie brāļi viņu sagūstīja un izturējās pret viņu nežēlīgi. Jāzeps tika pārdots verdzībā, aizvests uz svešu zemi un tur uz melīgas liecības pamata tika apsūdzēts un ieslodzīts cietumā. (1. Mozus 40:15.) ”Viņa kājas lika siekstā un viņu pašu iekala dzelzīs.” (Psalms 105:17, 18.) Gan būdams vergs, gan atrazdamies cietumā, Jāzeps noteikti ne vienreiz vien lūdzās, lai Jehova viņu atbrīvo. Jehova stiprināja Jāzepu dažādos veidos, tomēr 13 gadus Jāzeps tā arī palika vai nu vergs, vai arī cietumnieks. (1. Mozus 37:2; 41:46.)
9. Kādos apstākļos vairākus gadus bija jādzīvo Dāvidam?
9 Kaut ko līdzīgu piedzīvoja arī Dāvids. Kad Jehova meklēja piemērotu cilvēku, kas varētu valdīt Izraēlā, viņš teica: ”Es esmu atradis Dāvidu, Isaja dēlu, vīru pēc sava prāta.” (Apustuļu darbi 13:22.) Kaut arī Dāvids bija izpelnījies Jehovas labvēlību, viņš tomēr daudz cieta. Atrazdamies nāves briesmās, viņš vairākus gadus slēpās tuksnesīgās vietās, alās, klinšu spraugās, kā arī svešā zemē. Dāvids tika vajāts kā mežonīgs zvērs, tāpēc viņš bieži izjuta grūtsirdību un bailes. Tomēr, Jehovas spēka atbalstīts, viņš izturēja. Dāvida pieredzētais ļāva viņam teikt šādus vārdus: ”Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām tas Kungs viņu izglābj.” (Psalms 34:20.)
10. Kāda liela nelaime nāca pār Nabotu un viņa ģimeni?
10 Pravieša Elijas dienās Izraēlā dzīvoja tikai 7000 cilvēku, kas nebija locījuši savus ceļus Baāla priekšā. (1. Ķēniņu 19:18; Romiešiem 11:4.) Nabots — acīmredzot viens no šiem cilvēkiem — kļuva par kliedzošas netaisnības upuri. Viņam bija jāpiedzīvo pazemojums, kad viņu apvainoja Dieva zaimošanā. Nabots tika atzīts par vainīgu, un, saskaņā ar ķēniņa pavēli, viņam tika izpildīts nāvessods — Nabots tika nomētāts ar akmeņiem, un viņa asinis uzlaizīja suņi. Arī viņa dēli tika nogalināti. Bet Nabots nebija vainīgs tajā, par ko viņu apsūdzēja. Pret viņu liecināja meļi. Visi notikumi risinājās pēc ķēniņienes Izebeles izstrādāta plāna, kura mērķis bija panākt, lai Nabota vīna dārzs pārietu ķēniņa īpašumā. (1. Ķēniņu 21:1—19; 2. Ķēniņu 9:26.)
11. Ko apustulis Pāvils mums stāsta par uzticamiem vīriešiem un sievietēm, kas minēti Bībelē?
11 Jāzeps, Dāvids un Nabots ir tikai trīs no daudzajiem uzticamajiem cilvēkiem, par kuru ciešanām ir stāstīts Bībelē. Apustulis Pāvils uzrakstīja vēsturisku pārskatu par Jehovas kalpiem, kas bija dzīvojuši iepriekšējos gadsimtos. Viņš runāja par sievietēm un vīriešiem, kas ”izcietuši izsmieklu un pātagu sitienus, pat arī važas un cietumu. Viņi tika akmeņiem nomētāti, pārbaudīti, sazāģēti, mira no zobena, staigāja apkārt aitu ādās, kazu ādās, trūkumu ciezdami, spaidīti, mocīti; viņi, kuŗu pasaule nebija cienīga, maldījās pa tuksnešiem un kalniem un alām un zemes aizām.” (Ebrejiem 11:36—38.) Bet Jehova viņus neatstāja.
Jehovas rūpes par tiem, kas cieš
12. Kādas nelaimes mūsdienās piedzīvo Jehovas liecinieki?
12 Kas notiek ar cilvēkiem, kuri kalpo Jehovam mūsdienās? Mēs varam nešaubīties, ka pēdējās dienās un lielajās bēdās Dievs vadīs un aizsargās savu organizāciju kopumā. (Jesajas 54:17; Atklāsmes 7:9—17.) Bet mēs katrs personīgi apzināmies, ka daudz kas cilvēka dzīvē ir ”atkarīgs no laika un apstākļiem”. (Salamans Mācītājs 9:11.) Mūsdienās ir daudz uzticamu kristiešu, kas piedzīvo kādas nelaimes. Daži dzīvo galējā nabadzībā. Bībele piemin ”bāriņus un atraitnes” kristiešu draudzē, kuriem ir savas bēdas. (Jēkaba 1:27.) Ir arī tādi kristieši, kuriem ciešanas sagādā dabas katastrofas, kari, noziedzība, varas ļaunprātīga izmantošana, slimības un nāve.
13. Par kādām grūtībām ir ziņots pēdējā laikā?
13 Piemēram, 1996. gada ziņojumos Jehovas liecinieku Vadošajai padomei Sargtorņa biedrības filiāles dara zināmu, ka daži no mūsu brāļiem un māsām Bībeles principu ievērošanas dēļ nokļūst cietumos, kur viņiem jādzīvo neiedomājamos apstākļos. Kādā Dienvidamerikas valstī izjuka trīs draudzes, kad partizānu grupas piespieda vairākus simtus Jehovas liecinieku atstāt savas dzīvesvietas. Kādā Rietumāfrikas zemē vairāki liecinieki tika nogalināti pilsoņu kara sadursmju laikā. Kādā Centrālamerikas valstī brāļu materiālo stāvokli, kas jau tāpat ir kritisks, ir pasliktinājuši orkāna nodarītie postījumi. Citās vietās, kur nabadzība un pārtikas trūkums varbūt nav nopietna problēma, cilvēku prieku var nomākt nelabvēlīga ietekme. Daudzus nospiež mūsdienu dzīves grūtības. Savukārt citi Ķēniņvalsts sludinātāji varbūt pagurst sabiedrībā valdošās apātijas dēļ.
14. a) Ko mēs mācāmies no gadījuma ar Ījabu? b) Kas mums būtu jādara ciešanu laikā, lai mūsu domāšana nebūtu negatīva?
14 Šādas situācijas nav jāuztver kā Dieva neapmierinātības izpausme. Atceries, kādas nelaimes piedzīvoja Ījabs. Viņš bija ”sirdsskaidrs un taisns” cilvēks. (Ījaba 1:8.) Ījabs droši vien bija ļoti apbēdināts, kad Ēlifass apvainoja viņu grēcīgā rīcībā. (Ījaba 4., 5. un 22. nodaļa.) Mums nebūtu jāsteidzas secināt, ka nelaimju cēlonis ir tas, ka mēs kaut kā neesam attaisnojuši Jehovas cerības vai ka Jehova vairs nedod savu svētību. Negatīvas domas pārbaudījumu laikā var vājināt mūsu ticību. (1. Tesaloniķiešiem 3:1—3, 5.) Vislabāk ciešanās ir domāt par to, ka Jehova un Jēzus ir tuvu taisnīgiem cilvēkiem jebkuros apstākļos.
15. Kā mēs zinām, ka Jehova patiesi interesējas par saviem kalpiem viņu ciešanās?
15 Mūs var iedrošināt šādi apustuļa Pāvila vārdi: ”Kas tad mūs spēj šķirt no Kristus mīlestības? Vai bēdas, vai apspiešanas, vai bads, vai kailums, vai briesmas, vai vajāšanas, vai zobens? Es esmu drošs, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne valdības, ne varas, ne tagadējais, ne nākamais, ne spēki, ne augstums, ne dziļums un neviena cita radība nespēs mūs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir mūsu Kungā Jēzū Kristū.” (Romiešiem 8:35, 38, 39, JD.) Jehova patiešām interesējas par mums un zina par mūsu ciešanām. Dāvids, vēl būdams bēglis, rakstīja: ”Tā Kunga acis vēro taisnos, un Viņa ausis uzklausa viņu palīdzības saucienus. Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis.” (Psalms 34:16, 19; Mateja 18:6, 14.) Mūsu debesu Tēvs gādā par mums un jūt līdzi tiem, kas cieš. (1. Pētera 5:6, 7.) Lai kādas būtu mūsu ciešanas, viņš dod visu, lai mēs tās varētu izturēt.
Jehova mūs atbalsta ar savām dāvanām
16. Kāda Jehovas dāvana mums palīdz izturēt pārbaudījumus, un kā tā mums palīdz?
16 Lai arī mēs nevaram gaidīt, ka dzīve šajā vecajā sistēmā būs bez raizēm, mēs ”neesam atstāti”. (2. Korintiešiem 4:8, 9.) Jēzus solīja dot saviem sekotājiem palīgu. Viņš teica: ”Es lūgšu Tēvu, un viņš dos citu Aizstāvi [”palīgu”, NW], lai tas būtu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu.” (Jāņa 14:16, 17.) Mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos apustulis Pēteris paziņoja saviem klausītājiem, ka viņi var saņemt ”Svētā Gara dāvanu”. (Apustuļu darbi 2:38.) Vai svētais gars mūsdienās palīdz arī mums? Protams! Jehovas darbīgais spēks veido mūsos brīnišķīgus gara augļus, tie ir: ”mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība”. (Galatiešiem 5:22.) Šīs ir ārkārtīgi vērtīgas īpašības, kas palīdz mums izturēt pārbaudījumus.
17. Kādas Bībeles patiesības stiprina mūsu ticību un apņemšanos pacietīgi cerēt uz Jehovu?
17 Tāpat svētais gars mums palīdz saprast, ka pašreizējās grūtības ir ”īslaicīgas un vieglas”, ja tās salīdzina ar balvu — mūžīgo dzīvi. (2. Korintiešiem 4:16—18, JD.) Mēs esam pārliecināti, ka Dievs neaizmirsīs mūsu darbu un mīlestību pret viņu. (Ebrejiem 6:9—12.) Lasīdami Bībelē Dieva iedvesmotos vārdus, mēs izjūtam mierinājumu, kad uzzinām par uzticamiem Dieva kalpiem, kas dzīvoja senatnē un tika nosaukti par svētīgiem jeb laimīgiem, kaut arī piedzīvoja daudzas nelaimes. Jēkabs rakstīja: ”Par paraugu ļaunuma panešanai un pacietībai ņemiet, brāļi, praviešus, kas ir runājuši tā Kunga vārdā. Raugi, mēs teicam svētīgus tos, kas ir izcietuši.” (Jēkaba 5:10, 11.) Bībelē mums ir solīta ”spēka pārpilnība”, lai mēs varētu izturēt pārbaudījumus. Viena no Jehovas piešķirtajām svētībām ir arī cerība uz augšāmcelšanu. (2. Korintiešiem 1:8—10; 4:7.) Ik dienas lasīdami Bībeli un domādami par šiem apsolījumiem, mēs stiprinām savu ticību un savu apņemšanos pacietīgi cerēt uz Dievu. (Psalms 42:6.)
18. a) Kāds pamudinājums mums ir izteikts 2. Korintiešiem 1:3, 4? b) Kā kristiešu draudzes pārraugi sniedz mierinājumu un atspirdzinājumu?
18 Jehova ir parūpējies arī par garīgo paradīzi, kurā mēs izjūtam savu kristīgo brāļu un māsu patieso mīlestību. Ikviens no mums var kaut ko darīt, lai mēs cits citu mierinātu. (2. Korintiešiem 1:3, 4, NW.) Kristiešu draudzes pārraugi var būt ievērojams mierinājuma un atspirdzinājuma avots. (Jesajas 32:2.) Viņi, ”dāvanas cilvēkiem”, ir pilnvaroti stiprināt tos, kas cieš, ’runāt mierinoši ar nomāktajām dvēselēm’ un ’palīdzēt vājajiem’. (Efeziešiem 4:8, 11, 12; 1. Tesaloniķiešiem 5:14, NW.) Vecākie tiek mudināti izmantot žurnālus Sargtornis un Atmostieties!, kā arī citas publikācijas, ko dod ”uzticīgais un gudrais kalps”. (Mateja 24:45—47.) Šajos izdevumos ir ļoti daudz uz Bībeli balstītu padomu, kas palīdz atrisināt — un pat novērst — dažas no problēmām, kuras ir mūsu raižu cēlonis. Sekosim Jehovas priekšzīmei — mierināsim un uzmundrināsim cits citu šajos grūtajos laikos.
19. a) Kas mums palīdz izvairīties no daudzām nelaimēm? b) Uz ko mums jāpaļaujas visvairāk, un kas mums palīdzēs stāties pretī pārbaudījumiem?
19 Tagad, pēdējās dienās, kad apstākļi pašreizējā sistēmā aizvien pasliktinās, kristieši dara visu iespējamo, lai izvairītos no nelaimēm. (Salamana Pamācības 22:3.) Spriestspēja, skaidrs prāts un Bībeles principu zināšana mums palīdz pieņemt gudrus lēmumus. (Salamana Pamācības 3:21, 22.) Mēs ieklausāmies Jehovas vārdos un ievērojam tos, lai nepieļautu nevajadzīgas kļūdas. (Psalms 38:5.) Bet mēs apzināmies, ka mēs nekādi nespējam pilnīgi atbrīvoties no ciešanām savā dzīvē. Šajā sistēmā daudzi taisnīgi cilvēki piedzīvo ļoti lielas nelaimes. Tomēr mēs varam stāties pretī pārbaudījumiem ar pilnīgu pārliecību, ka Jehova ”savus ļaudis neatstās”. (Psalms 94:14, LB-1877.) Un mēs zinām, ka šīs sistēmas un tai raksturīgo nelaimju tuvā nākotnē vairs nebūs. Tāpēc ”nepiekusīsim labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim”. (Galatiešiem 6:9.)
Ko mēs uzzinājām?
◻ Kādi pārbaudījumi jāpieredz visiem kristiešiem pasaulē?
◻ Kādi piemēri no Bībeles mums palīdz saprast, ka nelaimes nav Jehovas neapmierinātības izpausme?
◻ Ko Jehova domā par nelaimēm, kuras izcieš viņa ļaudis?
◻ Kādas ir dažas no Jehovas dāvanām, kas mums palīdz izturēt pārbaudījumus?
[Attēli 10. lpp.]
Dāvids, Nabots un Jāzeps piedzīvoja nelaimes