’Es paļaujos uz Dievu’

ŠAJOS ’grūtajos laikos’ kārdinājumu kļūst aizvien vairāk un spiediens pieaug. Piemēram, mūsu godīgums var tikt pārbaudīts darbavietā. Mūsu nevainojamību, iespējams, pārbauda skolas biedri. Un mūsu krietnumam pārbaudījums bieži vien ir šī morāli samaitātā pasaule. (2. Timotejam 3:1—5.)

Arī Bībeles pierakstītāja Asafa dienās zēla ļaunums. Daži no viņa laikabiedriem pat lepojās ar savu bezdievīgo rīcību. ”Augstprātība ir viņu kakla rota,” rakstīja Asafs. ”Varmācībā viņi tērpjas kā drēbēs. Viņi zobojas un runā savā ļaunumā tikai par varas darbiem, viņu runas ir augstprātības pilnas.” (Psalms 73:6, 8.) Vai tas neskan ļoti pazīstami?

Tiem, kas vēlas rīkoties pareizi, šāda nostāja sagādā ciešanas un pat atņem drosmi. ”Nelaime [mani] mocīja katru dienu,” žēlojās Asafs. ”Tās bija mokas manās acīs.” (Psalms 73:14; 73:16, JDP.) Varbūt tu jūties tāpat — bet nezaudē cerības! Dzīvojot ļaunā laikā, Asafs saglabāja izturību, un arī tu to vari. Bet kā?

Asafs saprata, ka, valdot nepilnīgiem cilvēkiem, atrast īstu taisnīgumu ir gandrīz neiespējami. (Psalms 146:3, 4; Salamana Pamācības 17:23.) Un tāpēc viņš nevis šķieda savu dārgo laiku, enerģiju un līdzekļus, cenzdamies iznīcināt apkārt valdošo ļaunumu, bet koncentrēja uzmanību uz attiecībām ar Dievu. Asafs paziņoja: ”Man paliek mans aplaimotājs Dieva tuvums; man ir prieks savu cerību likt uz Dievu to Kungu.” (Psalms 73:28.)

Mūsdienās tie, kas veic negodīgus darījumus, bieži iegūst materiālus labumus. Daudzi varbūt pat lepojas ar to, ka viņi ignorē Dieva noteiktās morāles normas. Bet viņi nepastāvēs mūžīgi. ”Tiešām, Tu viņus nostati uz slidena ceļa un liec viņiem gāzties, ka viņi iet postā,” secināja Asafs. (Psalms 73:18.)

Jā, Dieva noteiktā laikā krāpšana, vardarbība un korupcija, kā arī jebkura cita veida bezdievīga rīcība, no kādas patiesajiem kristiešiem ir jāizvairās, tiks iznīcināta. Bībele apsola: ”Ļaundari taču tiks izdeldēti, bet, kas gaida uz to Kungu, iemantos zemi.” (Psalms 37:9.) Tāpēc pievienosimies psalmu dziesminieka vārdiem, kurš teica: ”Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos.” (Psalms 18:3.)