Esiet drosmīgi — glābiņš ir tuvu

”Es esmu ar tevi, saka tas Kungs, tevi izglābt.” (JEREMIJAS 1:19, LB-26)

1., 2. Kāpēc cilvēku ģimenei ir vajadzīgs glābiņš?

GLĀBIŅŠ! Kāds mierinošs vārds! Tikt paglābtam nozīmē tikt atsvabinātam, atbrīvotam no nelabvēlīgas, nepatīkamas situācijas. Tātad glābiņa jēdziens ietver domu par nonākšanu daudz labākā, patīkamākā stāvoklī.

² Cik ļoti cilvēku ģimenei pašlaik ir vajadzīgs glābiņš! Ļaudis it visur apgrūtina un nomāc sarežģītas problēmas — ekonomiskas, sociālas, fiziskas, garīgas un emocionālas. Lielum lielais vairākums cilvēku izjūt neapmierinātību un vilšanos, vērojot notikumu gaitu pasaulē, un labprāt redzētu pārmaiņas uz labo pusi. (Jesajas 60:2; Mateja 9:36.)

”Grūti laiki”

3., 4. Kāpēc mūsdienās vajadzība pēc glābiņa ir lielāka nekā agrāk?

³ Tā kā 20. gadsimtā ciešanas ir bijušas lielākas nekā jebkurā citā gadsimtā, glābiņš tagad ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad agrāk. Mūsdienās krietni vairāk nekā miljards cilvēku dzīvo galējā nabadzībā, un šādu cilvēku skaits ik gadus pieaug apmēram par 25 miljoniem. Katru gadu nepilnvērtīga uztura vai citu ar trūkumu saistītu iemeslu dēļ nomirst aptuveni 13 miljoni bērnu — vairāk nekā 35 000 dienā! Turklāt miljoniem vecāka gadagājuma cilvēku pāragri mirst ar dažādām slimībām. (Lūkas 21:11; Atklāsmes 6:8.)

⁴ Kari un pilsoņu nemieri ir sagādājuši cilvēkiem neizsakāmas ciešanas. Kā teikts grāmatā Death by Government (Valdība nogalina), karos, etniskos un reliģiskos konfliktos un valdību organizētās savas valsts pilsoņu masveida slepkavībās ”šajā gadsimtā ir gājuši bojā pāri par 203 miljoniem cilvēku”. Tālāk šajā grāmatā sacīts: ”Nogalināto, domājams, varētu būt turpat vai 360 miljoni. Ir tā, it kā cilvēku dzimumu postītu mūsdienu Melnā Nāve. Un patiesībā tā arī ir, tikai šo nāvi izraisa Vara, nevis baktērijas.” Žurnālists Ričards Hārvuds rakstīja: ”Pagājušo gadsimtu barbariskie kari salīdzinājumā ar tagadējiem bija tikai ielu kautiņi.” (Mateja 24:6, 7; Atklāsmes 6:4.)

5., 6. Kas mūsu laiku padara tik mokošu?

⁵ Pēdējo gadu mokošos apstākļus vēl smagākus padara tas, ka strauji vēršas plašumā varmācīga noziedzība un netikumība, turklāt izjūk arvien vairāk ģimeņu. Bijušais ASV izglītības ministrs Viljams Benets atzīmēja, ka 30 gadu laikā ASV iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 41 procentu, bet varmācīgu noziegumu skaits ir pieaudzis par 560 procentiem, ārlaulībā dzimušu bērnu skaits — par 400 procentiem, šķirtu laulību skaits — par 300 procentiem un pusaudžu pašnāvību skaits — par 200 procentiem. Prinstonas universitātes profesors Džons Dijūljo jaunākais brīdināja, ka kļūst arvien vairāk ”sevišķi plēsonīgu” jauniešu, kas ”slepkavo, uzbrūk, izvaro, laupa, veic ielaušanās un izraisa nopietnas nekārtības sabiedrībā. Viņus nebaida ne apkaunojums, kādu varētu sagādāt arests, ne ieslodzījums cietumā, ne sirdsapziņas mokas.” Amerikas Savienotajās Valstīs šobrīd starp jauniešiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem otrs izplatītākais nāves cēlonis ir slepkavības. Un bērni, kas jaunāki par četriem gadiem, biežāk iet bojā nežēlīgas apiešanās dēļ nekā slimību dēļ.

⁶ Noziedzība un vardarbība nav raksturīgas tikai vienai valstij vien. Par līdzīgām tendencēm tiek ziņots no daudzām zemēm. Situāciju vēl vairāk saasina narkotiku lietošanas vilnis, kas kaitīgi ietekmē miljoniem cilvēku. Austrālijas laikrakstā Sydney Morning Herald bija teikts: ”Starptautiskā narkotiku tirdzniecība ir kļuvusi par pasaules otro ienesīgāko biznesu uzreiz pēc ieroču tirdzniecības.” Vēl viens faktors, kas ir pastāvošās situācijas pamatā, ir varmācība un netikumība, ar kurām ir piesātinātas televīzijas pārraides. Daudzās zemēs līdz laikam, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu, viņš jau ir paspējis televīzijā desmitiem tūkstošu reižu vērot varmācību un neskaitāmas reizes — netikumību. Tā ir ļoti nelabvēlīga ietekme, jo mūsu personība veidojas atkarībā no tā, ko mēs pastāvīgi uzņemam savā prātā. (Romiešiem 12:2; Efeziešiem 5:3, 4.)

7. Kādos Bībeles pravietojumos ir paredzēti pašreizējie bēdīgie apstākļi?

⁷ Mūsu gadsimtā vērojamā biedējošo notikumu gaita ir precīzi paredzēta Bībeles pravietojumos. Bībelē teikts, ka būs vispārēji kari, epidēmijas, bads un ka ies vairumā netaisnība. (Mateja 24:7—12; Lūkas 21:10, 11.) Kad domājam par 2. Timotejam 3:1—5 lasāmo pravietojumu, sajūta ir tāda, it kā mēs klausītos vakara ziņu izlaidumu. Šajā pravietojumā mūsu laikmets ir nosaukts par ’pastarajām dienām’ un ir aprakstīti cilvēki, kas ir ’patmīlīgi, mantas kārīgi, nepaklausīgi vecākiem, neganti, nemīļi, nesavaldīgi, nesavaldāmi, uzpūtīgi un mīl vairāk baudas nekā Dievu’. Tieši tāda ir situācija mūsdienu pasaulē. Viljams Benets atzina: ”Ir vienkārši pārāk daudz pazīmju, ..ka civilizācija ir satrunējusi.” Ir pat izskanējis apgalvojums, ka civilizācijas gals bija pirmais pasaules karš.

8. Kāpēc Dievs izraisīja plūdus Noas laikā, un kāds sakars toreizējiem notikumiem ir ar mūsdienām?

⁸ Patlaban stāvoklis ir vēl ļaunāks nekā pirms Noas laika plūdiem, kad ”zeme bija.. pilna varas darbu”. Toreiz cilvēki kopumā nenožēloja savu slikto rīcību. Tāpēc Dievs sacīja: ”Zeme ir pilna varas darbu, ko tie dara; tādēļ Es viņus izdeldēšu.” Toreizējā varmācīgā pasaule beidza savu pastāvēšanu plūdos. (1. Mozus 6:11, 13; 7:17—24.)

Nav iespējams glābiņš cilvēku spēkiem

9., 10. Kāpēc mums nebūtu jācer, ka glābiņu sagādās cilvēki?

⁹ Vai cilvēki paši spēj rast izeju no šīs kļūmīgās situācijas? Dieva vārdos ir lasāma atbilde: ”Nepaļaujieties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas taču nevar palīdzēt!” ”Savā dzīvē vīrs nevar pats droši noteikt savu ceļu.” (Psalms 146:3; Jeremijas 10:23.) Tūkstošiem gadu ilga vēsture ir apstiprinājusi šīs patiesības. Cilvēki ir izmēģinājuši visas iedomājamās politiskās, ekonomiskās un sabiedriskās sistēmas, bet apstākļi tikai pasliktinās. Ja pastāvētu kāds cilvēku spēkiem panākams risinājums, tas jau būtu atrasts. Taču realitāte ir tāda, ka ”cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi”. (Salamans Mācītājs 8:9; Salamana Pamācības 29:2; Jeremijas 17:5, 6.)

¹⁰ Pirms kāda laika bijušais ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Zbigņevs Bžezinskis izteicās: ”Ja objektīvi analizē pasaulē valdošās tendences, nav iespējams izvairīties no secinājuma, ka sabiedrībā vērojamās jukas, politiskā nestabilitāte, ekonomiskās krīzes un starptautiskais saspīlējums acīmredzot vērsīsies plašumā.” Viņš piebilda: ”Drauds, ar ko saskaras cilvēce, [ir] vispārēja anarhija.” Šobrīd šāds pasaulē pastāvošo apstākļu novērtējums ir vēl aktuālāks. Komentārā par pašreizējo varmācības pieauguma laikmetu kādā Ņūheivenas (Konektikuta, ASV) laikraksta Register ievadrakstā bija paziņots: ”Mēs, šķiet, esam aizgājuši pārāk tālu, lai būtu iespējams apstāties.” Nē, šīs pasaules pagrimums neapstāsies, jo pravietojumā par ’pastarajām dienām’ ir teikts: ”Ļauni cilvēki un krāpnieki iestigs arvien lielākā ļaunumā, maldinādami un maldīdamies.” (2. Timotejam 3:13.)

11. Kāpēc cilvēkiem neizdosies uzlabot apstākļus, kas arvien pasliktinās?

¹¹ Cilvēkiem nav pa spēkam izmainīt notikumu gaitu, jo Sātans ir ”šās pasaules dievs”. (2. Korintiešiem 4:4.) Tik tiešām, ”visa pasaule ir grimusi ļaunumā [”atrodas ļaunā varā”, NW]”. (1. Jāņa 5:19; skatīt arī Jāņa 14:30.) Bībelē par mūsu laiku ir precīzi teikts: ”Vai zemei un jūŗai! jo velns nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka tam maz laika atlicis.” (Atklāsmes 12:12.) Sātans zina, ka viņa varas un viņa pasaules dienas ir skaitītas, tāpēc viņš izturas kā ’rūcošs lauva un meklē, ko varētu aprīt’. (1. Pētera 5:8.)

Glābiņš ir tuvu. Kas tiks izglābts?

12. Kādi cilvēki drīzumā tiks izglābti?

¹² Apstākļi uz zemeslodes kļūst arvien grūtāki, un tas nepārprotami liecina, ka ļoti tuvu ir ievērojama pārmaiņa — jā, iespaidīgs glābiņš! Bet kas tiks izglābts? Drīzumā paglābsies cilvēki, kas pievērš uzmanību brīdinošajām pazīmēm un attiecīgi rīkojas. 1. Jāņa 2:17 ir norādīts, kas viņiem jādara: ”Pasaule [Sātana lietu sistēma] iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (Skatīt arī 2. Pētera 3:10—13.)

13., 14. Kā Jēzus uzsvēra nepieciešamību palikt nomodā?

¹³ Jēzus paredzēja, ka mūsdienu pagrimušajai sabiedrībai tiks darīts gals katastrofālos notikumos, ’kādu nav bijis no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādu arī vairs nebūs’. (Mateja 24:21.) Tāpēc Jēzus brīdināja: ”Sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kuŗām ir jānāk.” (Lūkas 21:34—36.)

¹⁴ Tie, kas ’sargās’ un ’paliek nomodā’, noskaidro, kāda ir Dieva griba, un to pilda. (Salamana Pamācības 2:1—5; Romiešiem 12:2.) Šie cilvēki ’spēs izglābties’, kad drīzumā tiks sagrauta Sātana sistēma. Un viņi var būt pilnīgi pārliecināti, ka tiks izglābti. (Psalms 34:16; Salamana Pamācības 10:28—30.)

Galvenais Glābējs

15., 16. Kas ir galvenais Glābējs, un kāpēc mēs esam droši, ka viņš spriedīs taisnu tiesu?

¹⁵ Lai Dieva kalpi tiktu paglābti, ir jāiznīcina Sātans un visa viņa pasaules sistēma. Šāds glābiņš var nākt tikai no kāda, kas ir daudz varenāks par cilvēkiem. Glābiņu spēj sagādāt Dievs Jehova, Augstākais Pavēlnieks, iespaidīgā Visuma visvarenais Radītājs. Viņš ir galvenais Glābējs: ”Vienīgi Es esmu tas Kungs [”Jehova”, NW], bez Manis nav cita Glābēja.” (Jesajas 43:11; Salamana Pamācības 18:10.)

¹⁶ Jehova visaugstākajā mērā iemieso spēku, gudrību, taisnīgumu un mīlestību. (Psalms 147:5; Salamana Pamācības 2:6; Jesajas 61:8; 1. Jāņa 4:8.) Tāpēc, kad Jehova izpildīs savus spriedumus, mēs varēsim būt droši, ka viņš rīkojas taisnīgi. Ābrahāms teica: ”Nekad nevar notikt, ka tas, kas visu zemi tiesā, nespriestu taisnu tiesu.” (1. Mozus 18:24—33.) Pāvils izsaucās: ”Vai Dieva rīcība ir netaisna? Nepavisam ne!” (Romiešiem 9:14.) Un Jānis rakstīja: ”Tiešām, Kungs Dievs, visuvaldītāj, patiesas un taisnas ir tavas tiesas!” (Atklāsmes 16:7.)

17. Kā Jehovas kalpi pagātnē ir apliecinājuši savu pārliecību, ka Dieva solījumi piepildīsies?

¹⁷ Ja Jehova apsola glābiņu, viņš to katrā ziņā arī sagādās. Jozua teica: ”Neviens vārds nepalika nepiepildīts no visiem labiem un svētības pilniem vārdiem, ko tas Kungs bija.. apsolījis.” (Jozuas 21:45.) Salamans sacīja: ”Neviens vārds nav zemē kritis no visiem viņa labiem vārdiem, ko viņš runājis.” (1. Ķēniņu 8:56, LB-26.) Apustulis Pāvils norādīja, ka Ābrahāms nerīkojās ”ar šaubām un neuzticību, [bet bija] pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko viņš apsolījis, arī spēj darīt”. Un arī Sāra ”turēja par uzticamu [Dievu], kas [bija] devis apsolījumu”. (Romiešiem 4:20, 21; Ebrejiem 11:11.)

18. Kāpēc Jehovas kalpi mūsdienās var būt pārliecināti, ka viņi tiks izglābti?

¹⁸ Atšķirībā no cilvēkiem Jehova ir pilnīgi uzticams, viņš neatkāpjas no tā, ko ir teicis. ”Tas Kungs Cebaots ir zvērējis, sacīdams: ”Tiešām, kā Es esmu nodomājis, tā tas notiks, un kā Es esmu nolēmis, tā tas piepildīsies.”” (Jesajas 14:24.) Tāpēc, kad Bībelē lasām, ka ”tas Kungs prot izglābt dievbijīgos no kārdinājuma, bet netaisnus paturēt mokām soda dienā”, mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka tā arī notiks. (2. Pētera 2:9.) Pat tad, kad vareni ienaidnieki draud iznīcināt Jehovas kalpus, tie smeļas drosmi, zinot Jehovas attieksmi, kas atspoguļojas Dieva solījumā kādam no viņa praviešiem: ”Tie kaŗos pret tevi, bet nekā neiespēs pret tevi; jo es esmu ar tevi, saka tas Kungs, tevi izglābt.” (Jeremijas 1:19, LB-26; Psalms 33:18, 19; Titam 1:2.)

Glābšana pagātnē

19. Kā Jehova izglāba Latu, un kas līdzīgs notiks mūsdienās?

¹⁹ Ir ļoti uzmundrinoši pārdomāt, kā Jehova jau agrāk ir īstenojis glābšanu. Piemēram, Latam ”sagādāja ciešanas” Sodomas un Gomoras iedzīvotāju ļaunums. Jehova neatstāja bez ievērības ”sūdzības” par minētajām pilsētām. Īstajā laikā Dievs sūtīja vēstnešus, kas paskubināja Latu un tā ģimeni nekavējoties atstāt šo apvidu. Kāds bija iznākums? Jehova ”izglāba taisno Latu”, ’pārvērzdams Sodomas un Gomoras pilsētas pelnos’. (2. Pētera 2:6—8; 1. Mozus 18:20, 21.) Arī tagad Jehova pievērš uzmanību sūdzībām par šīs pasaules milzīgo ļaunumu. Kad Jehovas mūsdienu vēstneši būs paveikuši savu steidzamo sludināšanu tādā mērā, kā viņš to vēlas, Jehova vērsīsies pret šo pasauli un izglābs savus kalpus, tāpat kā viņš izglāba Latu. (Mateja 24:14.)

20. Pastāsti, kā Jehova izglāba senos izraēliešus no kalpības Ēģiptē.

²⁰ Senajā Ēģiptē miljoniem Dieva cilvēku bija nonākuši kalpībā. Jehova par viņiem teica: ”Viņ[u] brēkšanu.. Es esmu dzirdējis un zinu viņu ciešanas. Es esmu nolaidies, lai viņus izglābtu.” (2. Mozus 3:7, 8.) Bet faraons, atļāvis Dieva ļaudīm aiziet, pēc tam pārdomāja un dzinās tiem pakaļ ar savu vareno karaspēku. Likās, pie Sarkanās jūras izraēlieši bija nonākuši bezizejas stāvoklī. Tomēr Mozus sacīja: ”Nebīstaities, pastāviet un vērojiet, kā tas Kungs jūs šodien izglābs.” (2. Mozus 14:8—14.) Jehova pāršķēla Sarkano jūru, un izraēlieši izbēga. Faraona karaspēks traucās viņiem pakaļ, taču Jehova lika lietā savu spēku, un ”tos [ēģiptiešus] apklāja jūŗa, tie nogrima kā svins varenajos ūdeņos”. Vēlāk Mozus līksmoja, dziedādams Jehovam: ”Kas ir kā Tu, tik varens savā svētumā, bijājams savā godībā, brīnumu darītājs!” (2. Mozus 15:4—12, 19.)

21. Kā Jehovas tauta tika izglābta no Amonas, Moābas un Seīras uzbrukuma?

²¹ Kādā citā reizē Jehovas tautai draudēja bojāeja no naidīgo Amonas, Moābas un Seīras (Ēdomas) tautu rokas. Jehova teica: ”Nebīstieties un neļaujieties samulsināties šī lielā [ienaidnieku] pulka priekšā, jo šī kauja nav jūsu kauja, bet tas ir Dieva kaŗš! [..] ..jums pašiem nebūs jākaujas: esiet tikai klāt.. un vērojiet, kā tas Kungs jūs.. izglābs!” Jehova izglāba savu tautu, radīdams sajukumu ienaidnieku rindās, tā ka tie nogalināja cits citu. (2. Laiku 20:15—23.)

22. Kā Jehova brīnumaini izglāba izraēliešus no asīriešiem?

²² Kad Asīrijas lielvalsts devās uzbrukumā Jeruzalemei, valdnieks Sanheribs izsmēja Jehovu, sacīdams cilvēkiem, kas stāvēja uz pilsētas mūra: ”Kur ir kāds no šo zemju [ko es esmu iekarojis] dieviem, kas savu zemi būtu izglābis no manas rokas? Kā tad Dievs tas Kungs lai izglābtu Jeruzālemi no manas varas?” Dieva kalpiem viņš teica: ”Hiskija lai jūs neapmierina ar Dievu to Kungu, kad viņš saka: Tas Kungs droši vien mūs izglābs.” Tad Hiskija dedzīgi lūdza pēc glābiņa, ”lai visas valstis virs zemes atzīst, ka vienīgi Tu esi tas Kungs”. Jehova nonāvēja 185 000 asīriešu karavīru, un Dieva kalpi tika izglābti. Vēlāk, kad Sanheribs pielūdza savu viltus dievu, paša dēli viņu nogalināja. (Jesajas 36. un 37. nodaļa.)

23. Uz kādiem jautājumiem, kas saistīti ar mūsdienās gaidāmo glābiņu, ir jāatbild?

²³ Mēs noteikti varam gūt drosmi, kad redzam, kā Jehova pagātnē ir brīnumaini glābis cilvēkus savā tautā. Bet kā ir mūsdienās? Kādā bīstamā situācijā Dieva uzticīgie kalpi drīz nonāks, tā ka viņiem būs vajadzīgs brīnumains glābiņš? Kāpēc Dievs pagaidām vēl nav viņus izglābis? Kā īstenosies Jēzus vārdi ”Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas”? (Lūkas 21:28.) Un kā tiks izglābti Dieva kalpi, kas jau ir miruši? Šie jautājumi tiks apskatīti nākamajā rakstā.

Atkārtojuma jautājumi

◻ Kāpēc pastāv liela vajadzība pēc glābiņa?

◻ Kāpēc mums nebūtu jācer, ka glābiņu sagādās cilvēki?

◻ Kādi cilvēki drīz tiks izglābti?

◻ Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova īstenos glābšanu?

◻ Kādus uzmundrinošus glābšanas piemērus var minēt no vēstures?

[Attēls 10. lpp.]

Ābrahāms bija starp tiem, kas pilnībā paļāvās uz Jehovu