Patiesība par elli

ANGLIKĀŅU baznīcas doktrīnu komisijas paziņojumā teikts, ka elle tomēr nav liesmojoša krāsns; gluži pretēji, tā ir abstrakta vieta, kurā nav nekā. ”Šādai maiņai ir daudz iemeslu,” paskaidrots ziņojumā. ”Bet starp tiem var minēt pret baiļu reliģiju vērstu morālu protestu, ko izsaka gan kristieši, gan tie, kuri tādi nav, un aizvien izplatītāko uzskatu, ka priekšstats par Dievu, kas miljoniem cilvēku nolemj mūžīgām mokām, ir pilnīgā pretrunā ar Dieva mīlestības atklāsmi Kristū.”

Šāda neapmierinātība ar tradicionālo uzskatu par elli pastāv ne tikai anglikāņu baznīcā. Dažādu konfesiju piederīgie domā, ka ir grūti pielūgt atriebīgu Dievu, kas dedzina grēciniekus. ”Cilvēki grib tādu Dievu, kas ir sirsnīgs un mīļš,” saka Džeksons Kerols, Djūka universitātes Teoloģijas fakultātes reliģijas un sabiedrisko zinātņu profesors. ”Runāt par grēku un vainu ir pretrunā ar mūsdienu kultūru.”

Jehovas liecinieki jau sen ir uzskatījuši, ka elle, kā māca Bībele, ir mirušo cilvēku kopējais kaps — nevis vieta, kur pastāv mocības ugunī. Viņi atbalsta šo uzskatu nevis tāpēc, ka tas ir populārs, bet tāpēc, ka tā māca Bībele: ”Nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā.. Pazemē [”ellē”, katoļu izdotais Bībeles tulkojums Douay Version].. nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, nedz gudrības.” (Salamans Mācītājs 9:5, 10.)

Skaidri saprazdams, kāds ir mirušo stāvoklis, Čārlzs Teizs Rasels, pirmais Watch Tower biedrības prezidents, 1896. gadā rakstīja: ”Mēs neesam atraduši [Bībelē] pierādījumus, ka pastāvētu mūžīgu moku vieta, kā kļūdaini māca ticības apliecinājumi, dziesmu grāmatas un daudzi sludinātāji. Taču mēs esam konstatējuši, ka [Bībelē] ir ”elle” (šeols, hadess), uz kurieni dodas Ādama grēka dēļ notiesātā cilvēce un no kurienes mēs visi esam izpirkti ar mūsu Kunga nāvi, un ka ”elle” ir kaps, proti, stāvoklis, kad cilvēks ir miris.”

Tātad jau vairāk nekā gadsimtu Jehovas liecinieki māca Bībeles patiesību par elli.

[Attēls 32. lpp.]

Čārlzs Rasels