Lai visi slavina Jehovu!

”Godājiet to Kungu austrumu zemēs!” (JESAJAS 24:15)

1. Kāda bija Jehovas praviešu attieksme pret viņa vārdu, un kāda atšķirīga attieksme pret to ir kristīgajai pasaulei mūsdienās?

JEHOVA — tāds ir ievērojamais Dieva vārds! Cik ļoti seno laiku uzticīgie pravieši priecājās runāt šajā vārdā! Ar līksmību viņi slavināja Suverēno Kungu Jehovu, kura vārds norāda uz to, cik izcili ir viņa nodomi. (Jesajas 40:5; Jeremijas 10:6, 10; Ecēhiēla 36:23.) Pat tā sauktie ”mazie” pravieši ārkārtīgi izteiksmīgi cildināja Jehovu. Viens no viņiem bija Hagajs. Hagaja grāmatā, kurā ir tikai 38 panti, Dieva vārds oriģinālā ir lietots 35 reizes. Šāds pravietojums zaudē savu spēcīgo skanējumu, ja izcilais vārds Jehova tiek aizstāts ar titulu ”Kungs”, kā kristīgās pasaules dižapustuļi to dara savos Bībeles tulkojumos. (Salīdzināt 2. Korintiešiem 11:5.)

2., 3. a) Kā piepildījās ievērojams pravietojums par izraēliešu atgriešanos? b) Kādu prieku izjuta atlikušie jūdi un cilvēki, kas bija kopā ar viņiem?

² Jesajas 12:2 ir lietota Dieva vārda dubultā forma.a Pravietis paziņo: ”Tiešām, Dievs ir mans Pestītājs, es esmu paļāvības pilns un nebīstos, jo Dievs tas Kungs [”Jah Jehova”, NW] ir mans stiprums un mana slavas dziesma, Viņš ir mans glābējs!” (Skatīt arī Jesajas 26:4, NW.) Tā apmēram 200 gadu pirms izraēliešu atbrīvošanas no Babilonijas gūsta Jah Jehova ar sava pravieša Jesajas starpniecību apliecināja, ka viņš ir šīs tautas varenais glābējs. Gūstam bija jāilgst no 607. līdz 537. gadam p.m.ē. Jesaja rakstīja arī šādus vārdus: ”Es esmu tas Kungs, kas visu radījis.. Kas par Kīru saka: Tas ir mans gans, viņš izpildīs manu gribu, pavēlēdams atjaunot Jeruzālemi un atkal uzcelt Dieva namu!” Kas bija šis Kīrs? Tas izrādījās Persijas valdnieks Kīrs, kas 539. gadā p.m.ē. iekaroja Babilonu. (Jesajas 44:24, 28.)

³ Piepildoties Jehovas vārdiem, ko bija pierakstījis Jesaja, Kīrs izdeva rīkojumu gūstā nonākušajiem izraēliešiem: ”Ikvienam, kas starp jums ir no Viņa tautas, lai viņa Dievs ir ar viņu, un lai viņš atgriežas uz Jeruzālemi Jūdas zemē un ceļ tā Kunga, Israēla Dieva, namu. Viņš ir tas Dievs, kas mīt Jeruzālemē.” Būdami neizsakāmi laimīgi, atlikušie jūdi kopā ar tempļa kalpotājiem neizraēliešiem un Salamana kalpu dēliem devās atpakaļ uz Jeruzalemi. Cilvēki paspēja ierasties laikus, lai 537. gadā p.m.ē. nosvinētu Lieveņu svētkus un upurētu Jehovam uz viņa altāra. Nākamā gada otrajā mēnesī viņi lika otrā tempļa pamatus, skanot skaļiem prieka saucieniem un slavinājumiem par godu Jehovam. (Ezras 1:1—4; 2:1, 2, 43, 55; 3:1—6, 8, 10—13.)

4. Kā Jesajas grāmatas 35. un 55. nodaļā teiktais kļuva par īstenību?

⁴ Izraēlā bija lieliski jāpiepildās Jehovas pravietojumam par atjaunošanu: ”Priecāsies tuksnesis un izkaltušā nora, klajums līksmos un ziedēs kā puķu lauks! [..] ..tie redzēs tā Kunga godību, mūsu Dieva jaukumu.” ”Ar prieku jūs iziesit un mierā jūs tiksit vadīti; kalni un pakalni jūsu priekšā gavilēs.. [..] Un tas būs tam Kungam par slavu un par mūžīgi paliekamu zīmi.” (Jesajas 35:1, 2; 55:12, 13.)

5. Kāpēc izraēliešu prieks bija īslaicīgs?

⁵ Taču šis prieks bija tikai īslaicīgs. Apkārtējās tautas centās panākt, lai tempļa celšanai tiktu izveidota dažādu ticību savienība. Sākumā jūdi palika pie sava, paziņodami: ”Nekādā ziņā neklājas, ka jūs un mēs kopā celtu namu mūsu Dievam, bet gan mēs vieni paši celsim to tam Kungam, Israēla Dievam, kā Persijas ķēniņš Kīrs mums ir pavēlējis.” Tad cilvēki no apkārtējām tautām sāka nikni pretoties jūdiem. Viņi ”mēģināja traucēt Jūdas tautas rokas to darbā un iebiedēt viņus, lai viņi to neceļ”. Turklāt šie pretinieki radīja nepareizu priekšstatu par situāciju Kīra pēctecim Artakserksam, un tas aizliedza tempļa būvniecību. (Ezras 4:1—24.) Darbs apstājās uz 17 gadiem. Diemžēl pa šo laiku jūdi ieslīga materiālismā.

Runā ”karapulku Jehova”

6. a) Kā Jehova reaģēja uz situāciju Izraēlā? b) Kādā ziņā Hagaja vārda nozīme atbilda notiekošajam?

⁶ Tomēr Jehova parādīja ’savu stiprumu’ izraēliešu labā, sūtīdams praviešus — konkrēti Hagaju un Cakariju —, lai liktu jūdiem atcerēties viņu pienākumus. Hagaja vārds ir saistīts ar svētkiem, jo tas acīmredzot nozīmē ’svētkos dzimušais’. Saskaņā ar sava vārda nozīmi Hagajs sāka pravietot Lieveņu svētku mēneša pirmajā dienā — un šo svētku laikā jūdiem bija norādīts ”no visas sirds priecāties”. (5. Mozus 16:15.) Ar Hagaja starpniecību Jehova 112 dienu laikā darīja zināmas četras vēstis. (Hagaja 1:1; 2:1, 10, 20.)

7. Kā mūs būtu jāuzmundrina Hagaja pirmajiem vārdiem?

⁷ Pravietojuma ievadā Hagajs teica: ”Tā saka tas Kungs Cebaots [”karapulku Jehova”, NW].” (Hagaja 1:2a.) Kas varētu būt šie ’karapulki’? Tie ir Jehovas eņģeļu pulki, par kuriem Bībelē dažreiz runāts kā par karaspēku. (Ījaba 1:6; 2:1; Psalms 103:20, 21; Mateja 26:53.) Vai mums nav uzmundrinoši domāt par to, ka pats Suverēnais Kungs Jehova izmanto šos neuzveicamos debesu spēkus, lai vadītu mūsu darbu tīrās pielūgsmes atjaunošanā uz zemes? (Salīdzināt 2. Ķēniņu 6:15—17.)

8. Kāda prāta ievirze bija ietekmējusi izraēliešus, un kādas bija sekas?

⁸ Kāds bija Hagaja pirmās vēsts saturs? Tauta bija teikusi: ”Vēl nav pienācis laiks no jauna celt tā Kunga namu!” Tempļa celtniecību, kas simbolizēja Dieva pielūgsmes atjaunošanu, cilvēki vairs neuzskatīja par vissvarīgāko. Viņi bija sākuši būvēt pilīm līdzīgus namus paši sev. Materiālistiska prāta ievirze bija mazinājusi viņu dedzību Jehovas pielūgsmē. Tāpēc Jehova vairs nesvētīja cilvēkus. Viņu lauki vairs nebija ražīgi, un viņiem trūka apģērba, kas būtu piemērots bargajam ziemas laikam. Cilvēku ienākumi bija kļuvuši niecīgi — bija tā, it kā viņi liktu naudu caurumainā makā. (Hagaja 1:2b—6.)

9. Kādu stingru, uzmundrinošu pamudinājumu Jehova izteica?

⁹ Divas reizes Jehova izteica stingru pamudinājumu: ”Palūkojieties, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos!” Jeruzalemes pārvaldnieks Zerubābels un augstais priesteris Jozuab acīmredzot atsaucās uz šo pamudinājumu un bezbailīgi vērsās pie visas tautas, tā ka cilvēki ”uzklausīja tā Kunga, sava Dieva, balsi un pravieša Hagaja vārdus, kuŗu Dievs tas Kungs pie viņiem bija sūtījis, un tauta sajuta lielu bijību tā Kunga priekšā”. Piedevām ”Hagajs, tā Kunga sūtnis, kuŗa uzdevums bija Dieva vēstījumu tautai zināmu darīt, runāja šādus vārdus: ”Es esmu ar jums!” — saka tas Kungs”. (Hagaja 1:5, 7—14.)

10. Kā Jehova izmantoja savu spēku izraēliešu labā?

¹⁰ Daži gados vecāki cilvēki Jeruzalemē varbūt domāja, ka atjaunotā tempļa godība nebūs ”nekas” salīdzinājumā ar agrākā tempļa godību. Taču apmēram 51 dienu pēc pirmās vēsts Jehova pamudināja Hagaju pasludināt otru vēsti. Hagajs paziņoja: ””Zerubabel, ņemies drosmi!” — saka tas Kungs, — ”pildies ar jaunu drosmi arī tu, Jozua, Jocadaka dēls, tu, augstais priesteri! Esi droša savā rīcībā, visa šīs zemes tauta!” — saka tas Kungs, — ”un strādājiet, jo Es esmu ar jums!” — saka tas Kungs Cebaots. ”..nebīstieties!”” Jehova, kas bija nodomājis noteiktā laikā ar savu visvareno spēku ’satricināt debesis un zemi’, parūpējās, lai tiktu pārvarēta jebkura pretestība — pat valdnieka izdotais aizliegums. Piecus gadus ilgusī tempļa celtniecība vainagojās ar izciliem panākumiem. (Hagaja 2:3—6.)

11. Kā Dievs darīja otro templi pilnu ’lielāka krāšņuma’?

¹¹ Tad piepildījās ievērojams solījums: ””Nāks šurpu viss pats dārgākais no pagānu tautām, un Es darīšu šo namu pilnu krāšņuma!” — saka tas Kungs Cebaots.” (Hagaja 2:7.) ’Paši dārgākie’ bija neizraēlieši, kas nāca pielūgt Dievu šajā templī, jo tur atspoguļojās viņa majestātiskās klātbūtnes spožums. Kāds bija atjaunotais templis salīdzinājumā ar Salamana laikā uzcelto? Dieva pravietis paziņoja: ””Šā pēdējā dievnama krāšņumam būs jābūt lielākam, nekā bija pirmā krāšņums un godība,” — tā saka tas Kungs Cebaots.” (Hagaja 2:9.) Pravietojuma pirmais piepildījums bija šāds: atjaunotais templis pastāvēja ilgāk nekā iepriekšējais. Tas vēl eksistēja, kad 29. gadā m.ē. parādījās Mesija. Turklāt pirms tam, kad viņa atkritušie ienaidnieki 33. gadā m.ē. panāca viņa nogalināšanu, pats Mesija sagādāja šim templim godu, sludinādams tajā patiesību.

12. Kādam mērķim noderēja pirmie divi tempļi?

¹² Pirmais un otrais templis Jeruzalemē noderēja svarīgam mērķim: tie pravietiski norādīja uz būtiskām Mesijas priesteriskās kalpošanas iezīmēm un uzturēja uz zemes tīro Jehovas pielūgsmi līdz tam laikam, kad parādījās Mesija. (Ebrejiem 10:1.)

Krāšņais garīgais templis

13. a) Kādi ar garīgo templi saistīti notikumi risinājās no 29. līdz 33. gadam m.ē.? b) Kāda būtiska nozīme šajos notikumos bija Jēzus izpirkuma upurim?

¹³ Vai Hagaja pravietojumam par atjaunošanu ir kāda īpaša nozīme vēlākos laikos? Noteikti ir! Atjaunotais templis Jeruzalemē kļuva par visas patiesās pielūgsmes centru uz zemes. Taču tas bija tikai daudz krāšņāka garīga tempļa pirmtēls. Garīgais templis sāka darboties mūsu ēras 29. gadā, kad, Jēzum kristījoties Jordānas upē, Jehova viņu svaidīja par Augsto priesteri un uz Jēzu nolaidās svētais gars baloža izskatā. (Mateja 3:16.) Kad Jēzus bija beidzis kalpot uz zemes un miris upura nāvē, viņš tika piecelts dzīvei debesīs, ko simbolizēja vissvētākā vieta templī, un tur viņš nodeva Jehovam sava upura vērtību. Šī vērtība bija izpirkums, kas apklāja Jēzus mācekļu grēkus un ļāva mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos svaidīt viņus par zemākas pakāpes priesteriem Jehovas garīgajā templī. Ja viņi uzticīgi kalpoja tempļa pagalmā uz zemes līdz pat savai nāvei, tad viņus gaidīja augšāmcelšana dzīvei debesīs, kur viņi varētu turpināt priesteru kalpošanu.

14. a) Kā agrīnās kristiešu draudzes dedzīgajā darbībā izpaudās prieks? b) Kāpēc šis prieks bija īslaicīgs?

¹⁴ Tūkstošiem savus grēkus nožēlojušu jūdu un pēc tam arī cittautiešu ieplūda kristiešu draudzē un kopā ar citiem sludināja labo vēsti par to, ka nākotnē pār zemi valdīs Dieva Ķēniņvalsts. Aptuveni 30 gadus vēlāk apustulis Pāvils varēja teikt, ka labā vēsts ir sludināta ”visai radībai apakš debesīm”. (Kolosiešiem 1:23.) Taču pēc apustuļu nāves sākās liela mēroga atkrišana un patiesības gaisma padzisa. Patieso kristietību aizēnoja kristīgās pasaules sektantisms, kas balstījās uz pagāniskām mācībām un filozofijām. (Apustuļu darbi 20:29, 30.)

15., 16. a) Kā 1914. gadā piepildījās pravietojums? b) Kas tika pulcēts 19. gadsimta beigu daļā un 20. gadsimta sākumā?

¹⁵ Pagāja gadsimti. Deviņpadsmitā gadsimta 70. gados grupa godprātīgu kristiešu uzsāka rūpīgas Bībeles studijas. Pamatojoties uz Rakstiem, viņiem izdevās noteikt, ka 1914. gads iezīmē ’tautu laiku’ beigas. Tieši togad beidzās septiņi simboliskie ”laiki” (2520 gadi, kamēr pastāvēja zvēriem līdzīgās cilvēku valdības) un debesīs tika kronēts Jēzus Kristus — Tas, kam ”ir tiesība” būt par zemes mesiānisko Ķēniņu. (Lūkas 21:24; Daniēla 4:22, LB-26; Ecēhiēla 21:31, 32.) Sevišķi no 1919. gada šie Bībeles pētnieki, kas mūsdienās ir pazīstami kā Jehovas liecinieki, pa visu zemeslodi aktīvi sludina labo vēsti par to, ka Ķēniņvalsts ir tuvu. Tieši 1919. gadā daži tūkstoši no viņiem atsaucās uz aicinājumu rīkoties, kas izskanēja kopsanāksmē Sīdarpointā (Ohaio, ASV). Viņu skaits auga līdz pat 1935. gadam, kad par tīruma kalpošanu ziņoja 56 153 cilvēki. Togad 52 465 gadskārtējā Jēzus nāves atceres vakarā bija iebaudījuši simbolus — maizi un vīnu —, tā parādot, ka viņiem ir cerība kļūt par priesteriem un būt kopā ar Jēzu Kristu Jehovas lielā garīgā tempļa debesu daļā. Šos cilvēkus gaidīja iespēja kalpot arī par Jēzus Kristus līdzvaldniekiem viņa mesiāniskajā Ķēniņvalstī. (Lūkas 22:29, 30; Romiešiem 8:15—17.)

¹⁶ Taču Atklāsmes 7:4—8 un 14:1—4 rāda, ka šo svaidīto kristiešu kopskaits ir tikai 144 000, un daudzi no viņiem tika sapulcināti pirmajā gadsimtā, kamēr vēl nebija sākusies lielā atkrišana. 19. gadsimta beigu daļā un arī 20. gadsimtā Jehova beidz pulcēt šo grupu, kuras locekļi ir attīrīti viņa Rakstu ūdenī, taisnoti, pamatojoties uz ticību Jēzus upurim, kas izlīdzina grēkus, un visbeidzot apzīmogoti par svaidītiem kristiešiem, lai viņu skaits sasniegtu pilnus 144 000.

17. a) Kas tiek pulcēts kopš 20. gadsimta 30. gadiem? b) Kā ar to saistās Jāņa 3:30? (Skatīt arī Lūkas 7:28.)

¹⁷ Kas notiek pēc visu svaidīto izraudzīšanas? Nozīmīgā kopsanāksmē 1935. gadā Vašingtonā (ASV) tika darīts zināms, ka Atklāsmes 7:9—17 minētais ’lielais pulks’ ir grupa, par ko jāiegūst skaidrība ”pēc” 144 000 sapulcināšanas un ko gaida mūžīga dzīve paradīzē uz zemes. Skaidri norādījis uz svaidīto Jēzu, Jānis Kristītājs, kas piederēja pie ’citām avīm’ un tāpēc tiks piecelts dzīvei uz zemes, teica par Mesiju: ”Viņam vajaga augt, bet man iet mazumā.” (Jāņa 1:29; 3:30; 10:16; Mateja 11:11.) Jāņa Kristītāja darbs Mesijas mācekļu sagatavošanā bija pietuvojies beigām, jo kopš tā laika Jēzus pats sāka izvēlēties arvien lielāku skaitu cilvēku, kuriem bija iespēja iekļūt starp 144 000. Mūsu gadsimta 30. gados notika tieši pretējais. Arvien mazāk cilvēku tika ’aicināti un izredzēti’ būt starp 144 000, savukārt ”liels pulks” ’citu avju’ sāka strauji augt. Un, tuvojoties pasaules ļaunās sistēmas galam Harmagedonā, lielais pulks joprojām aug. (Atklāsmes 17:14b.)

18. a) Kāpēc mēs ar pārliecību varam gaidīt, ka ”miljoni, kas dzīvo tagad, nekad nemirs”? b) Kāpēc mums dedzīgi jāpaklausa aicinājumam, kas lasāms Hagaja 2:4?

¹⁸ Divdesmito gadu sākumā Jehovas liecinieki uzstājās ar īpašu publisku runu, kuras nosaukums bija ”Miljoni, kas dzīvo tagad, nekad nemirs”. Tolaik šis nosaukums, iespējams, bija pārlieku optimistisks. Toties tagad tos pašus vārdus var teikt ar pilnu pārliecību. Pieaugošā izpratne par Bībeles pravietojumiem, kā arī šajā bojāejai lemtajā pasaulē valdošās jukas neatstāj vietu šaubām: Sātana sistēmas gals ir ļoti, ļoti tuvu! Ziņojums par Atceres vakaru 1996. gadā rāda, ka to apmeklēja 12 921 933 cilvēki, bet tikai 8757 (0,068 procenti) pauda cerību dzīvot debesīs, iebaudot simbolus. Patiesās pielūgsmes atjaunošana drīz būs pabeigta. Bet nekad nesamazināsim sparu šajā darbā. Hagaja 2:4 ir teikts: ””Esi droša savā rīcībā, visa šīs zemes tauta!” — saka tas Kungs, — ”un strādājiet, jo Es esmu ar jums!” — saka tas Kungs Cebaots.” Būsim apņēmības pilni nekad nepieļaut, ka jebkādas materiālisma vai pasaulīguma iezīmes mazinātu mūsu dedzību Jehovas darbā! (1. Jāņa 2:15—17.)

19. Kā mēs varam piedalīties Hagaja 2:6, 7 piepildījumā?

¹⁹ Mums ir brīnišķīga privilēģija piedalīties Hagaja 2:6, 7 pašreizējā piepildījumā: ”Tā saka tas Kungs Cebaots: ”Vēl tikai īss brīdis, ka Es satricināšu debesis un zemi, jūŗu un sauszemi. Jā, Es sakustināšu visas pagānu tautas; tad nāks šurpu viss pats dārgākais no pagānu tautām, un Es darīšu šo namu pilnu krāšņuma!” — saka tas Kungs Cebaots.” Alkatība, korupcija un naids sit augstu vilni visur 20. gadsimta pasaulē. Tik tiešām — rit šīs pasaules pēdējās dienas, un Jehova jau ir sācis to ’satricināt’, sūtīdams savus lieciniekus ’pasludināt viņa atmaksas dienu’. (Jesajas 61:2.) Sākotnējā satricināšana sasniegs kulmināciju, kad pasaulei pienāks gals Harmagedonā, bet pagaidām Jehova pulcē ’pašu dārgāko no tautām’ — zemes lēnprātīgos, avīm līdzīgos cilvēkus —, lai tie viņam kalpotu. (Jāņa 6:44.) Šis ’lielais pulks’ patlaban svēti kalpo Jehovas pielūgsmes nama pagalmā uz zemes. (Atklāsmes 7:9, 15.)

20. Kur ir atrodami visvērtīgākie dārgumi?

²⁰ Kalpošana Jehovas garīgajā templī dod daudz vērtīgāku ieguvumu nekā jebkādi dārgumi. (Salamana Pamācības 2:1—6; 3:13, 14; Mateja 6:19—21.) Turklāt Hagaja 2:9 ir teikts: ””Šā pēdējā dievnama krāšņumam būs jābūt lielākam, nekā bija pirmā krāšņums un godība,” — tā saka tas Kungs Cebaots, — ”un Es gribu dāvināt mieru šai vietā,” — saka tas Kungs Cebaots.” Ko šie vārdi nozīmē mums? Atbilde ir atrodama nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Jautājumi atkārtošanai

◻ Kādai praviešu rādītai priekšzīmei mums būtu jāseko, ja runa ir par Jehovas vārdu?

◻ Kā mūs uzmundrina Jehovas iespaidīgā vēsts atbrīvotajiem izraēliešiem?

◻ Kāds lielisks garīgs templis darbojas mūsdienās?

◻ Kāda sapulcināšana ir secīgi notikusi 19. un 20. gadsimtā, un kāda brīnišķīga nākotne tāpēc ir gaidāma?

[Attēli 7. lpp.]

Jehovas debesu karapulki vada un atbalsta viņa lieciniekus uz zemes