Kas sludinās evaņģēliju?

APMĒRAM pirms 40 gadiem Pasaules baznīcu padomes sanāksmē tās locekļi tika mudināti ”paust evaņģelizācijas garu” un mācīt saviem ganāmpulkiem, ka ”jādodas sludināt evaņģēliju”. Piecus gadus vēlāk Džons O’Braiens, kāds katoļu garīdznieks, rakstīja, ka ir nepieciešams iegūt jaunus mācekļus, ”ejot pie viņiem”, bet nevis vienkārši ”sēžot savās mājās”. Un 1994. gada janvārī pāvests Jānis Pāvils II sacīja, ka ”nav jākaunas no evaņģēlija, ir pienācis laiks to sludināt no namu jumtiem”.

Acīmredzot šie paretam atskanējušie aicinājumi sludināt evaņģēliju nav atraduši dzirdīgas ausis. Austrālijas laikrakstā Illawarra Mercury kādā rakstā bija konstatēts: ”Ietekmīgi Dienvidu krasta katoļi nebūt nevēlas pārņemt tādu pašu attieksmi pret ticību, kāda ir Jehovas lieciniekiem.” Kāds vīrietis izteicās, ka evaņģelizācija vienkārši ”ir sveša katoļu domāšanai”. Kāds cits sprieda šādi: ”Ir labi, ja baznīca pati sevi popularizē, bet tas nebūtu jādara, klauvējot pie cilvēku durvīm. Varbūt to būtu labāk darīt skolās vai arī pa pastu.” Pat vietējās katedrāles dekāns nebija pilnīgi pārliecināts par to, kā jāizskaidro pāvesta izteikumi. ”Mēs mudinām cilvēkus dzīvot pēc evaņģēlija, ko viņi ir uzzinājuši,” viņš teica. ”Bet iet pa mājām — tas ir cits jautājums.” Virsrakstā bija rezumēts: ”Katoļi neņems vērā pāvesta aicinājumu sludināt.”

Kaut arī kristīgā pasaule nesludina evaņģēliju, vairāk nekā pieci miljoni Jehovas liecinieku ievēro Jēzus pavēli: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas.” (Mateja 28:19, 20; salīdzināt Apustuļu darbi 5:42.) Viņi vairāk nekā 230 zemēs sludina, iedami no durvīm pie durvīm. Viņu sludinātā vēsts ir pozitīva, tā izceļ Bībeles brīnišķīgos solījumus par nākotni. Kāpēc gan neparunāt ar lieciniekiem, kad viņi nākamo reizi jūs apciemos?