Vai Dievs atzīst jebkuru pielūgsmes veidu?
DIEVS, radīdams cilvēku, ielika tajā garīgu vajadzību — nepieciešamību kādu pielūgt. Šī vajadzība nav attīstības procesa rezultāts. Tā piemīt cilvēkam no pašiem pirmsākumiem.
Taču cilvēce laika gaitā ir radījusi daudzas un dažādas pielūgsmes formas, un diemžēl tās lielākoties nav sekmējušas laimīgas un vienotas cilvēku sabiedrības izveidošanos. Gluži pretēji, reliģijas vārdā joprojām tiek izcīnīti asiņaini kari. Tāpēc rodas svarīgs jautājums: vai ir kāda nozīme tam, kādā veidā cilvēks pielūdz Dievu?
Apšaubāma pielūgsme senatnē
Mēs varēsim atrast atbildi uz šo jautājumu, ja ielūkosimies to seno tautu vēsturē, kuras kādreiz dzīvoja Tuvajos Austrumos. Daudzi šajā reģionā pielūdza dievu, ko sauca par Baālu. Šīs tautas pielūdza arī sieviešu kārtas dievietes, kas bija saistītas ar Baālu, piemēram, Ašeru. Ašeras pielūgsmē tika izmantoti svētie stabi, kas — kā daudzi uzskata — bija seksuāli simboli. Arheologi minētajā teritorijā ir atraduši lielu skaitu kailu sieviešu tēlu. Šajos tēlos, teikts enciklopēdijā The Encyclopedia of Religion, ”atveidota dieviete ar sevišķi izteiktiem ārējiem dzimumorgāniem, īpaši izceļot krūtis”, un šie tēli, ”iespējams, simbolizē.. Ašeru”. Mēs varam būt pārliecināti par vienu: Baāla pielūgsme bieži bija ārkārtīgi amorāla.
Tāpēc nav nekas pārsteidzošs, ka Baāla pielūgsmē ietilpa seksuālas orģijas. (4. Mozus 25:1—3.) Kanaānietis Šehems bija izvarojis jaunavu Dīnu. Tomēr viņš tika uzskatīts par visgodājamāko cilvēku savā ģimenē. (1. Mozus 34:1, 2, 19.) Izplatītas parādības bija incests, homoseksuālisms un sodomija. (3. Mozus 18:6, 22—24, 27.) Pats vārds sodomija ir cēlies no kādas šai pasaules daļā reiz pastāvējušas pilsētas nosaukuma. (1. Mozus 19:4, 5, 28.) Pie Baāla pielūgsmes piederēja arī asinsizliešana. Baāla pielūdzēji pat meta savus bērnus dzīvus liesmojošā ugunī, upurēdami tos saviem dieviem! (Jeremijas 19:5.) Visi šie paradumi bija saistīti ar reliģiskām mācībām. Kādā veidā?
”Brutalitāte, baudkāre un izlaidība kanaāniešu mitoloģijā,” skaidro Dr. Merils Angers savā grāmatā Archaeology and the Old Testament (Arheoloģija un Vecā Derība), ”ir daudz izteiktāka nekā jebkurā citā Tuvo Austrumu tautu mitoloģijā tajā laikā. Sevišķi pārsteidzoša kanaāniešu dievību iezīme ir pilnīgs morāles trūkums, un tas noteikti attīstīja šo dievību pielūdzējos vissliktākās īpašības, kā arī radīja daudzas no pašām amorālākajām tā laika paražām, piemēram, svēto prostitūciju [un] bērnu upurēšanu.”
Vai Dievs kanaāniešu pielūgsmi atzina par pareizu? Protams, nē. Dievs mācīja izraēliešiem pielūgt viņu tīri. Runādams par iepriekš minētajām paražām, Dievs brīdināja: ”Nekļūstiet nešķīsti visu šādu nodarījumu dēļ, jo ar tiem sevi ir padarījušas par nešķīstām pagānu tautas, ko Es izdzīšu jums pa priekšu. Ar to ir arī zeme apgānījusies, un Es pie tās piemeklēšu viņu pārkāpumus, tā ka zeme izspļaus savus iedzīvotājus.” (3. Mozus 18:24, 25.)
Tīrā pielūgsme tiek aptraipīta
Daudzi izraēlieši nepieņēma Dieva viedokli par tīro pielūgsmi. Viņi pieļāva, ka viņu zemē joprojām tiek pielūgts Baāls. Drīz vien izraēlieši padevās kārdinājumam un mēģināja apvienot Jehovas pielūgsmi ar kalpošanu Baālam. Vai Dievs atzina šo jaukto pielūgsmi? Pievērs uzmanību tiem notikumiem, kas risinājās ķēniņa Manases valdīšanas laikā. Šis ķēniņš uzcēla altārus Baālam, upurēja pats savu dēlu, to sadedzinādams ugunī, kā arī nodarbojās ar maģiju. ”Un viņš darināja un novietoja Ašēras tēlu [svēto stabu, ebrejiski ašērā] tanī namā, par kuŗu tas Kungs bija.. sacījis: ”Šinī namā.. Es likšu savam vārdam dzīvot mūžīgi!”” (2. Ķēniņu 21:3—7.)
Manases pavalstnieki sekoja sava ķēniņa sliktajai priekšzīmei. Patiešām, viņš ”tos tā pavedināja, ka tie rīkojās ļaunāk nekā pagānu tautas, kuŗas tas Kungs bija izdeldējis, Israēla bērniem ienākot”. (2. Ķēniņu 21:9.) Manase neņēma vērā atkārtotos brīdinājumus, ko izteica Dieva pravieši, viņš nogalināja tik daudz cilvēku, ka Jeruzaleme bija ”pilna” ar nevainīgo upuru asinīm. Lai gan Manase galu galā labojās, viņa dēls Amons, kas valdīja pēc viņa, atjaunoja Baāla pielūgsmi. (2. Ķēniņu 21:16, 19, 20.)
Ar laiku templī sāka darboties vīrieši prostitūtas. Kāds bija Dieva viedoklis par šīm Baāla kulta izpausmēm? Ar Mozus starpniecību viņš bija brīdinājis: ”Tu nedrīksti nest nekādu ne netikles nedz netikļa [domājams: pederasta, NW, zemsvītras piezīme] algu tā Kunga, sava Dieva, namā, pildot kādu sevišķu solījumu, jo tās abas ir tam Kungam, tavam Dievam, negantība.” (5. Mozus 23:18, 19.)
Manases mazdēls, ķēniņš Josija, attīrīja templi no amorālās Baāla pielūgsmes. (2. Ķēniņu 23:6, 7.) Taču ļaunums bija jau pārāk dziļi iesakņojies. Neilgi pēc Josijas nāves Jehovas templī atsākās elku pielūgsme. (Ecēhiēla 8:3, 5—17.) Tāpēc Jehova pamudināja Babilonijas ķēniņu izpostīt Jeruzalemi un tās templi. Šis drūmais vēsturiskais notikums pierāda, ka ir tādas pielūgsmes formas, kas Dievam nav pieņemamas. Bet ko var teikt par mūsu dienām?