Nododies lasīšanai
”Tiekāms es nāku, nododies lasīšanai, paskubināšanai, mācīšanai.” (1. TIMOTEJAM 4:13)
1. Kādu labumu mums var dot Bībeles lasīšana?
DIEVS JEHOVA ir devis cilvēkiem brīnišķīgu spēju iemācīties lasīt un rakstīt. Tāpat viņš ir parūpējies par saviem vārdiem, Bībeli, lai mēs būtu labi mācīti. (Jesajas 30:20, 21.) Bībeles lappuses mums ļauj, tēlaini runājot, ”staigāt” kopā ar dievbijīgajiem patriarhiem, piemēram, Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu. Mēs varam ”redzēt” tādas Dievam uzticīgas sievietes kā Sāra, Rebeka un lojālā moābiete Rute. Tiešām, mēs pat varam ”dzirdēt” Jēzus Kristus Kalna sprediķi. Mums ir iespējams gūt visu šo gandarījumu un saņemt lieliskas pamācības no Svētajiem rakstiem, ja vien esam labi lasītāji.
2. Kas liecina par to, ka Jēzus un viņa apustuļi prata labi lasīt?
2 Nav šaubu, ka pilnīgais cilvēks Jēzus Kristus izcili prata lasīt, un viņš noteikti ļoti labi zināja Ebreju rakstus. Tāpēc, kad viņu kārdināja Velns, Jēzus vairākkārt atsaucās uz Ebreju rakstiem un teica: ”Stāv rakstīts.” (Mateja 4:4, 7, 10.) Reiz Nacaretes sinagogā Jēzus, ļaudīm dzirdot, lasīja kādu Jesajas pravietojumu un attiecināja to uz sevi. (Lūkas 4:16—21.) Un ko var teikt par Jēzus apustuļiem? Savos darbos viņi bieži citēja Ebreju rakstus. Jūdu valdnieki gan uzskatīja Pēteri un Jāni par nemācītiem un vienkāršiem cilvēkiem, tāpēc ka viņi nebija izglītojušies ebreju augstskolās, tomēr viņu uzrakstītās Dieva iedvesmotās vēstules skaidri pierāda, ka viņi labi lasīja un rakstīja. (Apustuļu darbi 4:13.) Bet vai lasītprasme patiešām ir svarīga?
”Svētīgs tas, kas lasa”
3. Kāpēc ir ļoti svarīgi lasīt Svētos rakstus un kristīgās publikācijas?
3 Ja apgūstam un izmantojam precīzas zināšanas no Rakstiem, iznākums var būt mūžīga dzīve. (Jāņa 17:3.) Tāpēc Jehovas liecinieki apzinās, ka ir ārkārtīgi svarīgi lasīt un studēt Svētos rakstus un kristīgās publikācijas, ko Dievs sagādā ar uzticīgā un gudrā kalpa grupas — svaidīto kristiešu — palīdzību. (Mateja 24:45—47.) Izmantojot īpašas Sargtorņa biedrības publikācijas, tūkstošiem cilvēku ir iemācījušies lasīt un var apgūt dzīvinošās Dieva vārdu zināšanas.
4. a) Kāpēc ir rodama laime, ja lasām, studējam un izmantojam Dieva vārdus? b) Ko Pāvils par lasīšanu teica Timotejam?
4 Ja lasām, studējam un izmantojam Dieva vārdus, ir rodama laime. Iemesls ir tas, ka tādā veidā mēs iepriecinām un godājam Dievu, saņemam viņa svētības un izjūtam prieku. Jehova vēlas, lai viņa kalpi būtu laimīgi. Tāpēc viņš pavēlēja priesteriem lasīt priekšā bauslību senās Izraēlas tautai. (5. Mozus 31:9—12.) Kad rakstu mācītājs Ezra un citi lasīja priekšā bauslību visai tautai, kas bija sapulcējusies Jeruzalemē, viņi izskaidroja bauslības nozīmi, un iznākums bija ’liels prieks’. (Nehemijas 8:6—8, 12.) Vēlāk kristiešu apustulis Pāvils teica savam darba biedram Timotejam: ”Pastāvi iekš lasīšanas, paskubināšanas, mācīšanas, tiekams es nāku.” (1. Timotejam 4:13, LB-26.) Citā Bībeles izdevumā mēs lasām: ”Tiekāms es nāku, nododies lasīšanai, paskubināšanai, mācīšanai.” (LB-65.)
5. Kā Atklāsmes 1:3 saista laimi ar lasīšanu?
5 Atklāsmes grāmatā 1:3 ir nepārprotami norādīts, ka mūsu laime ir atkarīga no Dieva vārdu lasīšanas un izmantošanas. Mums tiek teikts: ”Svētīgs tas, kas lasa, un tie, kas klausās pravieša vēstījuma vārdus un tur to, kas šeit rakstīts; jo noliktais laiks ir tuvu.” Jā, mums balsī jālasa un jāklausās pravietiskie Dieva vārdi, kas atrodami Atklāsmes grāmatā un viscaur Rakstos. Patiesi laimīgs cilvēks ir tas, kam ”prāts saistās pie tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par [”pusbalsī lasa”, NW] Viņa bauslību”. Kāds ir iznākums? ”Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.” (Psalms 1:1—3.) Tāpēc Jehovas organizācija katru no mums pamatoti mudina lasīt un studēt Dieva vārdus pašiem, ģimenes lokā un kopā ar draugiem.
Liec prātam darboties un apdomā lasīto
6. Kas bija jālasa Jozuam, un kādu labumu tas viņam deva?
6 Kā tu vari gūt vislielāko labumu no Dieva vārdu un kristīgo publikāciju lasīšanas? Tu droši vien atklāsi, ka ir noderīgi darīt to pašu, ko darīja Jozua, dievbijīgs seno izraēliešu vadītājs. Viņam tika pavēlēts: ”Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā [”tev tā pusbalsī jālasa”, NW] dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu tā, kā tas tur ir uzrakstīts; tad tavi ceļi tev labi izdosies, un tev viss laimēsies.” (Jozuas 1:8.) ’Lasīt pusbalsī’ nozīmē klusām izrunāt vārdus pie sevis. Tā ir atmiņas vingrināšana, jo tā materiāls iespiežas prātā. Jozuam bija jālasa Dieva bauslība ”dienām un naktīm”, tātad regulāri. Ja viņš tā rīkotos, tad viņam viss izdotos un viņš varētu gudri pildīt Dieva uzticētos pienākumus. Regulāra Dieva vārdu lasīšana līdzīgi var palīdzēt arī tev.
7. Kāpēc mums nebūtu jāpieļauj, lai ātrums būtu galvenais, kad lasām Dieva vārdus?
7 Kad tu lasi Dieva vārdus, nepieļauj, lai galvenais būtu ātrums. Ja tu esi ieplānojis pavadīt noteiktu laiku, lasot Bībeli vai kādu kristīgu publikāciju, tu, jādomā, gribēsi to darīt bez steigas. Īpaši svarīgi tā rīkoties ir tad, kad tu studē ar mērķi iegaumēt nozīmīgas domas. Lasīdams liec prātam darboties. Analizē Bībeles rakstītāja izteikumus. Pajautā sev: ko viņš grib teikt? Kā man būtu jāizmanto šī informācija?
8. Kāpēc ir derīgi apdomāt to, ko lasām Svētajos rakstos?
8 Lasot Svētos rakstus, atvēli laiku pārdomām. Tā tu varēsi labāk atcerēties Bībelē stāstīto, kā arī likt lietā Bībeles principus. Ja tu apdomāsi Dieva vārdus un tā nostiprināsi domas prātā, tu spēsi runāt no sirds un labi atbildēt godīgiem jautātājiem, nevis pateiksi kaut ko tādu, kas tev vēlāk, iespējams, būtu jānožēlo. Dieva iedvesmots sakāmvārds skan: ”Taisnā cilvēka sirds apdomā, kā būtu jāatbild.” (Salamana Pamācības 15:28.)
Saisti jauno ar jau zināmo
9., 10. Kā tu vari uzlabot Bībeles lasīšanu, ja saisti jaunas domas no Rakstiem ar tev jau zināmām domām?
9 Vairākumam kristiešu ir jāatzīst, ka bija laiks, kad viņi zināja visai maz par Dievu, viņa vārdiem un nodomiem. Taču tagad šie kristīgie kalpotāji var pastāstīt par radīšanu un cilvēku krišanu grēkā, izskaidrot Kristus upura jēgu, pastāstīt par pašreizējās ļaunās sistēmas iznīcināšanu un parādīt, kā paklausīgie cilvēki saņems svētības — mūžīgu dzīvi paradīzē uz Zemes. Tas ir iespējams galvenokārt tāpēc, ka šie Jehovas kalpi ir ieguvuši ”Dieva atziņu”, studējot Bībeli un kristīgās publikācijas. (Salamana Pamācības 2:1—5.) Pakāpeniski viņi ir saistījuši no jauna uzzinātās domas ar jau agrāk izprastajām.
10 Ir labi un derīgi prātā saistīt jaunas domas no Rakstiem ar jau zināmām. (Jesajas 48:17.) Sastapies ar Bībeles likumiem, principiem vai pat kaut kādā ziņā abstraktām domām, saisti tās ar tev jau zināmo. Pieskaņo informāciju tam, ko tu esi iemācījies par ”veselīgu mācību paraugu”. (2. Timotejam 1:13.) Meklē informāciju, kas tev ļautu nostiprināt attiecības ar Dievu, uzlabotu tavu kristīgo personību vai palīdzētu stāstīt Bībeles patiesības citiem.
11. Ko tu varētu darīt, kad lasi Bībelē kaut ko par uzvedību? Mini piemēru.
11 Lasīdams Bībelē kaut ko par uzvedību, mēģini saskatīt attiecīgo principu. Apdomā to un izlem, kā tu rīkotos līdzīgā situācijā. Jēkaba dēls Jāzeps nelokāmi atteicās no amorālām dzimumattiecībām ar Potifara sievu un jautāja: ”Kā lai es darītu tik lielu ļaunumu un grēkotu pret Dievu?” (1. Mozus 39:7—9.) Šajā saviļņojošajā aprakstā tu atrodi pamatprincipu: amorālas dzimumattiecības ir grēks pret Dievu. Tu vari prātā saistīt šo principu ar citiem izteikumiem Dieva vārdos, un tu vari to atcerēties un gūt labumu, ja rodas kārdinājums rīkoties nepareizi. (1. Korintiešiem 6:9—11.)
Iztēlojies Rakstos minētos gadījumus
12. Kāpēc, lasot Bībeli, ir labi iztēloties to, par ko tur stāstīts?
12 Lai izlasītās domas iegultu atmiņā, iztēlojies notiekošo. Gara acīm skati apkārtni, mājas, cilvēkus. Ieklausies balsīs. Sajūti, kā smaržo maize, kas cepas krāsnī. Padari ainas dzīvas. Tad lasīšana būs saviļņojošs piedzīvojums — tu varēsi ieraudzīt senu pilsētu, uzkāpt augstā kalnā, jūsmot par radīšanas brīnumiem vai būt kopā ar vīriešiem un sievietēm, kam bija izcila ticība.
13. Kā tu aprakstītu to, kas lasāms Soģu 7:19—22?
13 Iedomāsimies, ka tu lasi Soģu 7:19—22. Iztēlojies to, kas notiek. Soģis Gideons un trīssimt drošsirdīgi izraēlieši ir ieņēmuši vietas midianiešu nometnes malā. Ir apmēram pulksten desmit vakarā, ”nakts vidējās sardzes maiņas” sākums. Nupat ir nostādīti midianiešu sargkareivji, un pār izraēliešu gulošo ienaidnieku nometni klājas tumsa. Palūkojies! Gideons un viņa vīri ir paņēmuši taures. Viņiem ir lieli ūdens trauki, kas aizsedz lāpas, kuras viņi tur kreisajā rokā. Piepeši vīri, kas sadalījušies trīs grupās pa simtam katrā, pūš taures, sadauza traukus, paceļ lāpas augšup un sauc: ”Tam Kungam un Gideonam — zobens!” Paraugies uz nometni. Skaties, midianieši metas bēgt un sāk kliegt. Kamēr trīssimt vīri joprojām pūš savas taures, Dievs liek midianiešiem vērst zobenus citam pret citu. Midianieši ir spiesti bēgt, un Jehova ir devis izraēliešiem uzvaru.
Gūsti vērtīgas mācības
14. Kā varētu izmantot Soģu grāmatas 9. nodaļu, lai mācītu bērnam pazemību?
14 Lasot Dieva vārdus, mēs varam daudz ko iemācīties. Piemēram, varbūt tu vēlies pārliecināt savus bērnus, ka jābūt pazemīgiem. Droši vien būs viegli iztēloties un saprast to, kas sacīts Gideona dēla Jotāma pravietojumā. Sāc lasīt no Soģu 9:8. ”Sanākt reiz sanāca koki,” teica Jotāms, ”lai sev svaidītu ķēniņu.” Eļļas koks, vīģes koks un vīna koks atteicās valdīt. Turpretī necilais ērkšķu krūms bija priecīgs kļūt par valdnieku. Nolasījis šo aprakstu priekšā saviem bērniem, tu varētu paskaidrot, ka vērtīgie stādi pārstāvēja cienījamus cilvēkus, kas netiecās būt par izraēliešu ķēniņiem. Ērkšķu krūms, kas derēja vienīgi kurināmajam, pārstāvēja lepnā Abimeleha ķēniņa varu — šis cilvēks bija slepkava un gribēja valdīt pār citiem, taču gāja bojā, piepildoties Jotāma pravietojumam. (Soģu 9. nodaļa.) Kurš bērns gan gribētu izaugt un kļūt līdzīgs ērkšķu krūmam?
15. Kā Rutes grāmatā ir uzsvērts, cik svarīga ir lojalitāte?
15 Rutes grāmatā ir parādīts, cik svarīga ir lojalitāte. Iedomājies, ka tavas ģimenes locekļi pēc kārtas balsī lasa šo aprakstu un cenšas uztvert, kas tajā teikts. Tu vēro, kā moābiete Rute kopā ar savu vīramāti Naomiju, kas kļuvusi par atraitni, dodas uz Betlēmi, un tu dzirdi Ruti sakām: ”Tava tauta būs mana tauta, un tavs Dievs būs mans Dievs.” (Rutes 1:16.) Var redzēt, kā čaklā Rute uzlasa vārpas, iedama nopakaļ pļāvējiem Boāsa tīrumā. Tu dzirdi, ka Boāss uzslavē Ruti un saka: ”Visos vārtos mani ļaudis zina, ka tu esi godīga sieviete.” (Rutes 3:11.) Drīzumā Boāss apprec Ruti. Saskaņā ar vīra brāļa laulības iekārtojumu, dēlu, kas viņiem piedzimst, Rute dzemdē ”Naomijai”. Rute kļūst par Dāvida un galu galā arī Jēzus Kristus priekšteci. Tā viņa ir saņēmusi ’pilnīgu algu’. Turklāt tie, kas lasa šo aprakstu Bībelē, var iemācīties kaut ko vērtīgu: esi lojāls pret Jehovu, un tu saņemsi bagātīgas svētības. (Rutes 2:12; 4:17—22; Salamana Pamācības 10:22; Mateja 1:1, 5, 6.)
16. Kādu pārbaudījumu izturēja trīs ebreji, un kā stāstījums par to var palīdzēt mums?
16 Stāstījums par trim ebrejiem, vārdā Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego, mums var palīdzēt būt uzticīgiem Dievam ļoti grūtās situācijās. Lasot balsī Daniēla grāmatas 3. nodaļu, iztēlojies tur aprakstīto notikumu. Milzīgs zelta tēls slejas Duras klajumā, kur sapulcināti Babilonijas ierēdņi. Kad atskan mūzikas instrumentu skaņas, viņi metas zemē un pielūdz valdnieka Nebukadnecara uzstādīto tēlu. Pareizāk sakot, to dara visi, izņemot Sadrahu, Mesahu un Abed-Nego. Ar cieņu, bet reizē stingri viņi saka valdniekam, ka nekalpos tā dieviem un nepielūgs zelta tēlu. Šie jaunie ebreji tiek iemesti nokaitētā ceplī. Taču kas notiek? Ieskatījies ceplī, valdnieks redz četrus spēcīgus vīrus, no kuriem viens ”izskatās kā kāda dievišķa būte”. (Daniēla 3:25.) Trīs ebreji iznāk no cepļa, un Nebukadnecars slavē viņu Dievu. Ir noderīgi iztēloties šo gadījumu. Un cik daudz mēs no tā mācāmies par uzticību Jehovam pārbaudījumos!
Gūstiet labumu no Bībeles lasīšanas ģimenē
17. Īsumā pastāsti, ko noderīgu jūsu ģimenes locekļi var uzzināt, kopīgi lasīdami Bībeli.
17 Jūsu ģimene var gūt prieku un lielu labumu, ja jūs regulāri pavadāt laiku, kopīgi lasot Bībeli. Sākot lasīšanu no 1. Mozus grāmatas, jūs varat būt radīšanas liecinieki un ielūkoties cilvēku sākotnējā mājvietā — paradīzē. Jūs varat pieredzēt to pašu, ko pieredzēja Dievam uzticīgie patriarhi un viņu ģimenes, kā arī sekot izraēliešiem, kad viņi sausām kājām šķērsoja Sarkano jūru. Jūs varat noraudzīties, kā ganu puisis Dāvids pieveic filistiešu milzi Goliātu. Jūsu ģimene var vērot, kā Jeruzalemē tiek būvēts Jehovas templis, kā babiloniešu pulki to noposta un kā tas tiek atjaunots pārvaldnieka Zerubābela vadībā. Līdz ar vienkāršajiem ganiem Betlēmes tuvumā jūs varat dzirdēt eņģeļu paziņojumu par Jēzus dzimšanu. Jums ir iespējams iegūt sīku informāciju par Jēzus kristīšanu un kalpošanu, redzēt, kā viņš dod izpirkumu, ziedodams savu cilvēka dzīvību, un līdz ar citiem priecāties par viņa augšāmcelšanu. Tāpat jūs varat ceļot kopā ar apustuli Pāvilu un vērot, kā tiek dibinātas draudzes, kristietībai izplatoties. Un, lasot Atklāsmes grāmatu, jūsu ģimene var priecāties par apustuļa Jāņa grandiozo nākotnes redzējumu, kurā ietverta arī Kristus tūkstoš gadu valdīšana.
18., 19. Kā būtu ieteicams lasīt Bībeli ģimenes lokā?
18 Ja jūs ģimenes lokā skaļi lasāt Bībeli, lasiet to skaidri un ar iedvesmu. Kad jūs lasāt noteiktas Rakstu daļas, viens ģimenes loceklis — iespējams, tēvs — varētu lasīt teicēja tekstu. Pārējie var attēlot Bībelē aprakstītos cilvēkus, lasot viņiem uzticētās daļas ar pienācīgu izjūtu.
19 Ja visa ģimene kopīgi lasa Bībeli, jūsu lasītprasme, visticamāk, uzlabosies. Droši vien jūsu zināšanas par Dievu padziļināsies un jūs viņam pietuvosities. Asafs dziedāja: ”Man paliek mans aplaimotājs Dieva tuvums; man ir prieks savu cerību likt uz Dievu to Kungu, lai paustu visus Tavus darbus.” (Psalms 73:28.) Tā jūsu ģimenes locekļi varēs līdzināties Mozum, kas ’izturēja, it kā redzēdams neredzamo’, t.i., Dievu Jehovu. (Ebrejiem 11:27.)
Lasīšana un kristīgā kalpošana
20., 21. Kā mūsu uzdevums sludināt ir saistīts ar lasītprasmi?
20 Vēlmei pielūgt ”neredzamo” mūs būtu jāmudina pūlēties, lai mēs būtu labi lasītāji. Lasītprasme mums krietni palīdz stāstīt citiem par to, kas teikts Dieva vārdos. Tā mums noteikti palīdz turpināt Ķēniņvalsts sludināšanu — darbu, ko Jēzus uzdeva saviem sekotājiem, kad teica: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19, 20; Apustuļu darbi 1:8.) Sludināšana ir Jehovas tautas galvenais darbs, un lasītprasme mums palīdz to veikt.
21 Ir nepieciešamas pūles, lai cilvēks būtu labs lasītājs un prasmīgs Dieva vārdu skolotājs. (Efeziešiem 6:17.) Tāpēc ”centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, ..kas pareizi māca patiesības vārdu”. (2. Timotejam 2:15.) Paplašini savas zināšanas par Bībeles patiesību un kļūsti par labāku Jehovas liecinieku, nododamies lasīšanai.
Kā tu atbildēsi?
◻ Kāpēc laime ir atkarīga no Dieva vārdu lasīšanas?
◻ Kāpēc jāapdomā Bībelē lasītais?
◻ Kāpēc ir labi saistīt dažādas domas un iztēloties notikumus, kad lasām Svētos rakstus?
◻ Kādas ir dažas mācības, ko varam gūt, lasot Bībeli?
◻ Kāpēc ir derīgi balsī lasīt Bībeli ģimenes lokā, un kā lasīšana ir saistīta ar kristīgo kalpošanu?
[Attēli 13. lpp.]
Lasot Bībeli ģimenes lokā, iztēlojieties notikumus un apdomājiet to nozīmi