Bībele maina cilvēku dzīvi
KAS kādam vīrietim no Skotijas deva lielāku gandarījumu dzīvē nekā viņa veiksmīgā uzņēmējdarbība? Kas vīrietim no Brazīlijas palīdzēja pārtraukt amorālu dzīvesveidu un pārstāt smēķēt kreku? Kā vīrietim no Slovēnijas izdevās atmest dzeršanu? Lūk, ko viņi paši stāsta.
”Es uzskatīju, ka mana dzīve ir izdevusies.” DŽONS RIKETSS
DZIMŠANAS GADS: 1958
VALSTS: SKOTIJA
AGRĀK: SEKMĪGS UZŅĒMĒJS
MANA PAGĀTNE. Es uzaugu ģimenē, kurā materiālā ziņā nekā netrūka. Mans tēvs bija virsnieks britu armijā, tāpēc mūsu ģimene bieži pārcēlās. Mēs dzīvojām ne vien Skotijā, bet arī Anglijā, Vācijā, Kenijā, Malaizijā, Īrijā un Kiprā. Astoņu gadu vecumā es tiku aizsūtīts uz internātskolu Skotijā. Vēlāk es absolvēju Kembridžas universitāti.
Divdesmit gadu vecumā es sāku strādāt naftas biznesā, un tas turpinājās astoņus gadus. Sākumā es strādāju Dienvidamerikā, vēlāk Āfrikā, bet pēc tam Rietumaustrālijā. Kad biju pārcēlies uz Austrāliju, es nodibināju investīciju firmu, ko vēlāk pārdevu.
Pateicoties šim darījumam, četrdesmit gadu vecumā es varēju vairs nestrādāt un sāku ceļot. Divas reizes es ar motociklu izbraukāju Austrāliju, bet vēlāk veicu ceļojumu apkārt pasaulei. Es uzskatīju, ka mana dzīve ir izdevusies.
KĀ BĪBELE MAINĪJA MANU DZĪVI. Vēl pirms biju pārstājis strādāt, es vēlējos pateikties Dievam par to, ka mana dzīve ir tik veiksmīga, bet nezināju, kā to darīt. Es sāku apmeklēt anglikāņu baznīcu, uz kuru biju gājis jau bērnībā. Bet baznīcā neko daudz no Bībeles es neuzzināju. Pēc tam es vairākkārt satikos ar mormoņiem, bet drīz vien pārstāju, jo viņi savas mācības nebalstīja uz Bībeli.
Kādu dienu pie manām durvīm pieklauvēja Jehovas liecinieki. Man uzreiz kļuva skaidrs, ka viņu mācību pamatā ir Bībele. Viena no Rakstu vietām, ko viņi man parādīja, bija 1. Timotejam 2:3, 4, kur teikts, ka Dievs vēlas, ”lai visdažādākie cilvēki tiktu izglābti un pilnībā iepazītu patiesību”. Liecinieki uzsvēra, ka svarīgi ir ne tikai iegūt zināšanas, bet pilnībā iepazīt Bībeles patiesību, un tas mani dziļi iespaidoja.
Mācoties Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, es tiešām iepazinu patiesību pilnībā. Piemēram, es uzzināju, ka Dievs un Jēzus nav nesaprotamas trīsvienības daļas, bet gan divas atsevišķas personas. (Jāņa 14:28; 1. Korintiešiem 11:3.) Es biju ļoti priecīgs, ka varēju uzzināt šo vienkāršo patiesību. Protams, man bija žēl, ka agrāk tik daudz laika biju veltījis tam, lai saprastu trīsvienības mācību, ko tā īsti nemaz nav iespējams saprast.
Drīz vien es sāku apmeklēt Jehovas liecinieku sapulces. Mani saviļņoja tas, cik draudzīgi bija liecinieki un cik augstu viņi vērtēja Bībeles morāles normas — manās acīs viņi bija svētie. Neviltotā mīlestība, ko viņi parādīja, pārliecināja mani, ka esmu atradis patieso reliģiju. (Jāņa 13:35.)
KO ES ESMU IEGUVIS. Kādu laiku pēc kristīšanās es satiku jauku sievieti, vārdā Diāna. Viņa bija uzaugusi Jehovas liecinieku ģimenē, un viņai piemita daudz pievilcīgu īpašību. Pēc kāda laika mēs apprecējāmies. Diānas draudzība un atbalsts man ir patiesa svētība no Jehovas.
Mēs ar Diānu ļoti vēlējāmies pārcelties uz vietu, kur būtu lielāka nepieciešamība pēc labās vēsts sludinātājiem. 2010. gadā mēs pārcēlāmies uz Belizu, Centrālamerikā. Šeit mēs sludinām cilvēkiem, kas mīl Dievu un kuri patiešām ir izslāpuši pēc Bībeles patiesības.
Tas, ka esmu varējis iepazīt patiesību par Dievu un viņa vārdiem, Bībeli, ļauj man izjust patiesu sirdsmieru. Turklāt, kalpojot pilnu slodzi, esmu varējis mācīt Bībeli daudziem cilvēkiem. Nekas nevar dot lielāku prieku, kā redzēt, cik ļoti Bībeles patiesība var mainīt cilvēku dzīvi, tāpat kā tā mainīja manējo. Beidzot es esmu atradis vislabāko veidu, kā pateikties Dievam par savu gandarījuma pilno dzīvi.
”Viņi pret mani izturējās ļoti laipni.” MAURĪSIU ARAUŽU
DZIMŠANAS GADS: 1967
VALSTS: BRAZĪLIJA
AGRĀK: DZĪVOJA AMORĀLI
MANA PAGĀTNE. Es uzaugu mazā, klusā pilsētiņā ar nosaukumu Avare (Sanpaulu štats). Tās iedzīvotāji galvenokārt bija vienkārši strādnieki.
Mana māte vēl bija stāvoklī ar mani, kad nomira mans tēvs. Zēna gados, kamēr mātes nebija mājās, es mēdzu valkāt viņas drēbes. Es izkopu sievišķīgas manieres, un apkārtējie sāka mani uzskatīt par geju. Ar laiku man bija seksuālas attiecības ar zēniem un vīriešiem.
Kad biju gandrīz divdesmit gadu vecs, es aktīvi meklēju seksa partnerus (vīriešus un sievietes) visur, kur vien varēju — bāros, naktsklubos un pat baznīcās. Ikgadējā karnevāla laikā es mēdzu pārģērbties par sievieti un dejoju sambas skolu sacensībās. Es kļuvu ļoti populārs.
Manu draugu vidū bija geji, prostitūtas un narkomāni. Daži no viņiem mani pamudināja lietot kreka kokaīnu, un drīz vien es biju no tā atkarīgs. Dažreiz mēs to smēķējām cauru nakti. Bija reizes, kad es vienatnē to smēķēju visu dienu. Es ļoti izkāmēju, tāpēc izplatījās baumas, ka man ir AIDS.
KĀ BĪBELE MAINĪJA MANU DZĪVI. Apmēram tajā laikā es satiku Jehovas lieciniekus. Viņi pret mani izturējās ļoti laipni. Viens no Bībeles pantiem, ko viņi man nolasīja, bija Romiešiem 10:13, kur teikts: ”Ikviens, kas piesauc Jehovas vārdu, tiks izglābts.” Šie vārdi man palīdzēja saprast, cik svarīgi ir lietot Jehovas vārdu. Daudzas reizes pēc nakts, kas bija pavadīta, smēķējot kreku, es atvēru logu, skatījos debesīs un ar asarām acīs lūdzu, lai Jehova man palīdz.
Es uztraucos par savu māti, kura ļoti pārdzīvoja, redzot, kā narkotikas izposta manu dzīvi. Tāpēc es apņēmos tās vairs nelietot. Neilgi pēc tam es piekritu Jehovas liecinieku piedāvājumam mācīties Bībeli. Viņi iedrošināja mani, ka Bībeles nodarbības palīdzēs man turēties pie apņemšanās nelietot narkotikas, un viņiem bija taisnība.
Jo vairāk es iedziļinājos Bībeles mācībās, jo skaidrāk es sapratu, ka man jāmaina dzīvesveids. Īpaši grūti man bija pārtraukt homoseksuālās attiecības, jo šādi biju dzīvojis, cik vien spēju sevi atcerēties. Man palīdzēja tas, ka es pārstāju uzturēties sliktā sabiedrībā: es sarāvu saites ar bijušajiem draugiem un vairs negāju uz bāriem un naktsklubiem.
Kaut gan veikt nepieciešamās izmaiņas nebija viegli, mani stiprināja apziņa, ka Jehova rūpējas par mani un saprot manu cīņu. (1. Jāņa 3:19, 20.) 2002. gadā es biju pilnībā pārtraucis homoseksuālu dzīvesveidu, tāpēc varēju kristīties un kļūt par Jehovas liecinieku.
KO ES ESMU IEGUVIS. Manu māti tik dziļi iespaidoja manis veiktās izmaiņas, ka arī viņa sāka mācīties Bībeli. Diemžēl vēlāk viņa pieredzēja insultu. Tomēr viņa turpināja attīstīt mīlestību pret Jehovu un Bībeles patiesību.
Nu jau astoņus gadus es kalpoju Dievam pilnu slodzi, palīdzot citiem uzzināt patiesību, kas atklāta Bībelē. Jāatzīst, ka laiku pa laikam man nākas cīnīties ar nepareizām vēlmēm. Bet man dod spēku apziņa, ka, nepadodoties šīm vēlmēm, es iepriecinu Jehovu.
Tuvojoties Jehovam un dzīvojot viņam patīkamu dzīvi, esmu vairojis savu pašapziņu. Tagad es esmu patiesi laimīgs.
Es biju kā ”muca bez dibena”. LUKA ŠUCS
DZIMŠANAS GADS: 1975
VALSTS: SLOVĒNIJA
AGRĀK: ALKOHOLIĶIS
MANA PAGĀTNE. Es piedzimu Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā. Mana bērnība bija jauka un bezrūpīga līdz četru gadu vecumam, kad mans tēvs izdarīja pašnāvību. Pēc šīs traģēdijas mātei bija smagi jāstrādā, lai uzturētu mani un manu vecāko brāli.
Kad man palika piecpadsmit, es pārcēlos pie vecmāmiņas. Man tur patika, jo tajā apkaimē dzīvoja daudzi mani draugi. Turklāt tur man bija daudz vairāk brīvības nekā mājās. Sešpadsmit gadu vecumā es sāku saieties ar cilvēkiem, kuriem bija paradums nedēļas nogalēs piedzerties. Es izaudzēju garus matus, ģērbos izaicinoši un vēlāk sāku arī smēķēt.
Es izmēģināju dažāda veida narkotikas, bet visvairāk tomēr mani piesaistīja alkohols. Sākumā man pietika ar pāris glāzēm vīna, bet drīz vien es jau varēju izdzert veselu pudeli. Es iemācījos ļoti labi noslēpt to, cik patiesībā biju izdzēris. Bieži vien tikai mana elpa nodeva, ka esmu dzēris, bet pat tad nevienam nebija ne jausmas, ka esmu izdzēris vairākus litrus vīna vai alus un tam pa virsu vēl degvīnu.
Nereti es biju tas, kurš palīdzēja saviem draugiem turēties kājās pēc nakts diskotēkas, kaut arī biju izdzēris, iespējams, divreiz vairāk. Un tad kādu dienu es dzirdēju vienu no maniem draugiem sakām, ka es esot kā ”muca bez dibena” — slovēņu valodā šis pazemojošais izteiciens nozīmē to, ka cilvēks var izdzert vairāk par citiem. To dzirdēt bija tiešām sāpīgi.
Es sāku aizdomāties, ko gan es daru ar savu dzīvi, un mani pārņēma bezvērtīguma sajūta. Šķita, ka manai dzīvei nav nekādas jēgas.
KĀ BĪBELE MAINĪJA MANU DZĪVI. Apmēram tajā pašā laikā, es ievēroju, ka viens no maniem klasesbiedriem ir mainījies — viņa raksturs bija kļuvis daudz patīkamāks. Es vēlējos uzzināt šo pārmaiņu iemeslu, tāpēc uzaicināju viņu uz kafejnīcu. Mūsu sarunas laikā viņš paskaidroja, ka ir sācis mācīties Bībeli Jehovas liecinieku vadītajās nodarbībās. Viņš dalījās ar mani tajā, ko bija uzzinājis, bet man tas viss bija pilnīgi svešs, jo nebiju audzināts reliģiskā garā. Es sāku apmeklēt Jehovas liecinieku sapulces un piekritu mācīties Bībeli.
Patiesības, ko es uzzināju Bībeles nodarbībās, man it kā atvēra acis. Piemēram, es uzzināju, ka šobrīd mēs dzīvojam laikā, kas Bībelē saukts par ”pēdējām dienām”. (2. Timotejam 3:1—5.) Tāpat es uzzināju, ka drīz Dievs attīrīs zemi no ļauniem cilvēkiem, bet labajiem cilvēkiem viņš dāvās iespēju dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes. (Psalms 37:29.) Es ļoti vēlējos sakārtot savu dzīvi, lai arī būtu viens no šiem Dievam patīkamajiem cilvēkiem.
Es sāku stāstīt par Bībeli saviem draugiem. Lielākā daļa no viņiem mani izsmēja, bet varbūt pat labi — tā es sapratu, ka viņi man nav īsti draugi. Es apzinājos, ka mana dzeršana ir cieši saistīta ar sabiedrību, kādā es uzturos. Visu nedēļu draugi gaidīja nedēļas nogali, kad atkal varēs piedzerties.
Es pārtraucu draudzību ar šiem cilvēkiem un ieguvu draugus Jehovas liecinieku vidū — viņu sabiedrība man nāca tikai par labu. Šie cilvēki patiešām mīlēja Dievu un no visas sirds centās dzīvot pēc viņa normām. Ar laiku man izdevās atmest dzeršanu.
KO ES ESMU IEGUVIS. Esmu ļoti pateicīgs Jehovam, ka man vairs nav vajadzīgs alkohols, lai es justos laimīgs. Es pat nezinu, kas ar mani būtu noticis, ja es būtu turpinājis dzīvot tāpat kā agrāk. Nav nekādu šaubu, ka tagad mana dzīve ir nesalīdzināmi labāka.
Pēdējos septiņus gadus man ir bijusi godpilna iespēja kalpot Jehovas liecinieku filiālē Slovēnijā. Tas, ka esmu iepazinis Jehovu un varu viņam kalpot, ir devis manai dzīvei patiesu jēgu.